Enerģētika

Rīgas enerģija sola no valsts piedzīt miljonus

LETA,06.03.2018

Jaunākais izdevums

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Dzirkals arī norādīja, ka saskaņā ar EM prasībām un spēkā esošo likumdošanu «Rīgas enerģija» pienākums bija līdz 2017.gada 5.oktobrim iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina elektrostacijas derīgumu paralēlam darbam ar sistēmu pēc 72 stundu testa. Iepriekš minētais tika izdarīts, līdz ar to AS «Sadales tīkls» elektrostacijai izsniedza atļauju paralēlam darbam ar sistēmu. Šie bija galvenie punkti, kas «Rīgas enerģijai» bija jāizpilda, lai saglabātu tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Pēc 72 stundu testa iziešanas «Rīgas enerģija» turpināja visu koģenerācijas stacijā uzstādīto tehnoloģiju un iekārtu ieregulēšanu, kā to noteica normatīvie akti. Tikai pēc tam, kad tehnoloģiski sarežģītajā objektā visas pārbaudes bija notikušas, Rīgas būvvalde bija tiesīga objektu pieņemt ekspluatācijā. Tas tika izdarīts aizvadītā gada decembra beigās un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā komersants varēja sākt elektroenerģijas un siltuma tirdzniecību, ko arī «Rīgas enerģija» ir stingri ievērojusi, klāstīja Dzirkals.

Tāpēc viņš pauda uzskatu, ka patlaban ministrija ministra Arvila Ašeradena (V) vadībā izvirzījusi jaunus nosacījumus attiecībā uz būves nodošanu ekspluatācijā, argumentējot, ka ekspluatācijā būve bija jānodod jau pirms tehnoloģiju un iekārtu darbības pārbaudes. Līdz ar to normatīvos aktus interpretējot ar acīmredzami vienīgo mērķi - apgrūtināt «Rīgas enerģija» darbību.

«Ministrijas rīcība, koģenerācijas stacijas darbības uzsākšanas posmam izvirzot prasības ar atpakaļejošu datumu, ir necieņa pret uzņēmējiem un vienlaikus klaja nekompetence. Valsts kārtējo reizi ir parādījusi, ka tā nav uzticams sabiedrotais un jebkuras investīcijas šeit ir apdraudētas. Šis ir signāls arī starptautiskajiem investoriem. Nožēlojami ir secināt, ka pie mums nedarbojas tiesiskās paļāvības princips, bet gan visu nosaka politiskās ambīcijas un vēlēšanās no bezizejas glābt savas grimstošās politiskās partijas reitingus. Nav skaidrs ar kādiem juridiskajiem argumentiem «ekonomikas iznīcināšanas ministrija» gatavojas pamatot savus lēmumus, «Rīgas enerģijai» piemērojot prasības ar atpakaļejošu datumu un uzsākot savā paspārnē esošas sistēmas reformas jau aktīviem projektiem,» teica Dzirkals.

Viņš piebilda, ka patlaban «Rīgas enerģija» konsultējas ar juristiem par EM lēmuma apstrīdēšanu un tālākajiem soļiem.

EM pirmdien nolēma atcelt atļauju «Rīgas enerģijai» atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Pēc EM aplēsēm, līdz ar šo lēmumu tikšot novērsts iespējams OIK kopējo izmaksu pieaugums turpmākajos 10 gados par aptuveni 34,2 miljoniem eiro.

No OIK skandālā iesaistītās «Rīgas enerģija» 66% pieder SIA «MP Holdings», no kuras savukārt 53,79% pieder SIA «Profs Real Estate», kas līdzīgās daļās pieder Māra Martinsona bērniem Monai un Mārcim Martinsoniem, bet 46,21% - Pēterim Dzirkalam. Vēl 34% «Rīgas enerģijas» pieder SIA «Venture Capital», no kuras 66,67% pieder SIA «Annas Dzirnavas», kas pieder Ievai Jakobijai, bet 33,33% - SIA «PowerHeat», kas pieder Līgai Šaplakai.

Kā skaidro EM, «Rīgas enerģijai» atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atcelta, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Pārbaudes laikā ticis konstatēts, ka līdz brīdim, kad koģenerācijas stacijai bija jāuzsāk ražošana, tā kā iekārtu kopums nebija gatavs ekspluatācijai.

Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu, uzsver EM, tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā EM līdz šim atcēlusi atļaujas 18 elektrostacijām, kas esot ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 301,2 miljoniem eiro.

OIK skandāls sākās pēc TV3 raidījuma «Nekā Personīga» sižeta, kura veidošanas laikā «Rīgas enerģijas» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana. Valsts policija pēc EM iesnieguma sāka kriminālprocesu par AS «Sadales tīkls» un «Rīgas enerģija» rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Policija uzsāka kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Kā vēstīja raidījums, septembrī, kad «Rīgas enerģijā» notikuši «Sadales tīklu» testi, ražotne nebija nodota ekspluatācijā un iekārtas nebija darba kārtībā.

Skandālā iesaistītajai «Rīgas enerģijai» iepriekš izsniegtā atļauja elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā uz četriem mēnešiem tika pagarināta pērn novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: SIA Rīgas enerģija Db.lv izrāda jauno koģenerācijas staciju

Armanda Vilcāne,26.04.2018

Stacijā uz vietas regulāri atrodas vien divi vai trīs cilvēki, kas uzrauga iekārtu darbību operatoru vadības telpā. Te atrodas dažādi monitori, kur redzami visi stacijas darbības parametri. Operators seko līdzi datiem, piemēram tīkla temperatūras režīmam un saražotās enerģijas daudzumam.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas enerģija koģenerācijas stacija Vestienas ielā ražo divus produktus - siltumu un elektroenerģiju. Lai gan šā gada martā Ekonomikas ministrija nolēma atcelt tiesības stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, Rīgas enerģija turpina meklēt iespējas darboties bez valsts atbalsta - katru nedēļu uzņēmums startē Rīgas Siltums rīkotajās izsolēs par iespēju pārdot siltumenerģiju, piedalās elektroenerģijas brīvajā tirgū, kā arī ražo elektroenerģiju pašpatēriņam.

Uzņēmuma Rīgas enerģija līdzīpašnieks un valdes loceklis Pēteris Dzirkals norāda, ka SIA Rīgas enerģija ir dibināta 2011. gadā, bet stacijas būvniecība, kas izmaksājusi 17 miljonus eiro, sākta pirms aptuveni trim gadiem. «Šādu staciju nevar uzbūvēt pāris dienās, būvniecības cikls ir vairāki gadi, jo liels darbs jāiegulda projektēšanā, iekārtu pasūtīšanā un būvniecības procesā,» stāsta P.Dzirkals. Uzņēmums ražo enerģiju no šķeldas, koģenerācijas procesā izmantojot tvaika turbīnu. Lielākoties stacija darbojas automātiskā režīmā, nosūtot signālus, kas regulē kādas konkrētas iekārtas darbību noteiktajā laikā.

Plašāk-raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Rīgas enerģija policijai lūdz pārbaudīt iespējamu pretlikumīgu vēršanos pret uzņēmumu OIK atļauju skandālā

LETA,27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības SIA «Rīgas enerģija» un AS «Latvijas energoceltnieks» darbiniekiem lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

Prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka pagājušā gada oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi kāda uzņēmuma valdes locekļus par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības uz svešu mantu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielā apmērā.

Tāpat šī uzņēmuma valdes locekļi saukti pie kriminālatbildības par dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Prokuratūra šī uzņēmuma nosaukumu neatklāja, taču aģentūrai Zināms, ka apsūdzētas tiek divas personas, kas iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī ieņēma «Rīgas enerģijas» valdes locekļu amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Meklē iespējas darboties bez valsts atbalsta

Armanda Vilcāne,21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas enerģija meklē iespējas darboties bez valsts atbalsta un gatavojas tiesu darbiem par OIK atļaujas atcelšanu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrija (EM) šā gada 5. martā nolēma atcelt tiesības SIA Rīgas enerģija koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Rīgas enerģijas līdzīpašnieks un valdes loceklis Pēteris Dzirkals intervijā DB norāda, ka šādā veidā uzņēmuma darbs tiek apzināti apgrūtināts, tomēr pārtraukt stacijas darbību nav paredzēts. Neraugoties uz to, ka uzņēmuma biznesa plāns balstīts uz obligātā iepirkuma atļauju, šobrīd tiek meklētas iespējas darboties bez valsts atbalsta.

Fragments no intervijas

Kāds ir EM pamatojums – kāpēc atļauja tika atcelta?

Vienīgais oficiālais skaidrojums saistās ar to, ka koģenerācijas stacija nebija nodota ekspluatācijā. Saskaņā ar EM prasībām un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, mūsu pienākums bija līdz 2017. gada 5. oktobrim iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina elektrostacijas derīgumu paralēlam darbam ar sistēmu pēc 72 stundu testa. Šie bija galvenie punkti, kas Rīgas enerģijai bija jāizpilda, lai saglabātu tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kas arī tika izdarīts. 2017. gada 1. novembrī, atbildot uz deputātu jautājumiem, EM skaidri definēja, ka par ražošanas sākuma pienākuma izpildi tiek atzīts brīdis, kad saņemta sistēmas operatora izdota atļauja. Arī Rīgas būvvalde apstiprināja, ka objektu eksplutācijā viņi ir tiesīgi pieņemt tikai pēc Sadales tīkla veiktā testa, un tas ir tikai loģiski. Šobrīd EM izvirzījusi jaunus nosacījumus attiecībā uz būves nodošanu ekspluatācijā, argumentējot, ka ekspluatācijā būve bija jānodod jau pirms tehnoloģiju un iekārtu darbības pārbaudes. Uzskatu, ka šis jautājums ir politisks un šādā veidā normatīvie akti tiek interpretēti ar mērķi apgrūtināt Rīgas enerģijas darbību. Mēs esam padarīti par tautas ienaidniekiem, kas OIK maksājuma ietvaros ir saņēmuši miljonus. Jāsaka, tā gluži nav – mēs neesam saņēmuši nevienu centu. Tas nozīmē, ka visi tie, kas pārdzīvo par šo komponenti savos elektrības rēķinos, Rīgas enerģijai neko nav maksājuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi enerģētikas uzņēmumam SIA "Gren Latvija" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi SIA "Rīgas enerģija", teikts KP publiskotajā paziņojumā.

KP norāda, ka "Gren Latvija" pārvalda biomasas koģenerācijas staciju Jelgavā, kā arī ražo un piegādā siltumenerģiju kompānijai "Gren Jelgava". Uzņēmums arī ražo un pārdod elektroenerģiju. "Gren Latvija" ir arī saistītās kompānijas "Gren Gulbene", "Gren Rīga", "Gren Jelgava", "Gren Daugavpils" un "Eleport".

Vienlaikus "Rīgas enerģija" nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī centralizētās siltumapgādes ražošanu un piegādi.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku un to saistīto sabiedrību pamatdarbība pārklājas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā un piegādē. Ņemot vērā, ka ražošanas procesā tiek izmantota kurināmā šķelda, apvienošanās dalībnieki piedalās arī kurināmās šķeldas iepirkumu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Policija sākusi kriminālprocesu par Sadales tīkla un Rīgas enerģijas iespējamu krāpšanos

LETA,23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) pēc Ekonomikas ministrijas (EM) iesnieguma sākusi kriminālprocesu par AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas enerģijas» rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apstiprināja, ka kriminālprocess sākts par krāpšanas mēģinājumu lielos apmēros. Lieta sākta par faktu, un to izmeklē Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde.

Aizdomās turētā statuss šobrīd nevienai personai nav piemērots.

Enerģijas publiskais tirgotājs: Sagaidāma OIK samazināšanās

Sadales tīkls: Atļauja ir tikai viens posms no elektrostacijas pieslēgšanas procesa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras novada pašvaldības un enerģētikas uzņēmuma "Adven Latvia" kopuzņēmums AS "Valmieras enerģija" par 3,9 miljoniem eiro pilsētā būvēs jaunu šķeldas katlumāju Ausekļa ielas rajonā, informē "Adven" pārstāvji.

Šķeldas katlumāja Valmieras pilsētā, Rietekļa ielā 1, tiks būvēta ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu. Projekta kopējais finansējums ir 3 902 522 eiro, tostarp 1 330 785 eiro ir projektam piešķirtais ES līdzfinansējums.

Adven Latvia Cēsīs būvēs jaunu šķeldas katlumāju 

Atbalstīts SIA "Adven Latvia" projekts par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Cēsu pilsētas...

Šobrīd siltumenerģijas ražošanu Ausekļa ielas rajonā nodrošina cits siltumenerģijas ražotājs, izmantojot dabasgāzes kurināmā iekārtas. Pēc projekta realizācijas siltumenerģijas ražošanu šajā rajonā pilnībā nodrošinās "Valmieras enerģija".

Viens no galvenajiem projekta mērķiem ir nodrošināt visiem Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas patērētājiem stabilu un drošu siltumapgādi par pieņemamu cenu, kā arī samazināt siltumapgādes tarifa un kurināmā pieejamības atkarību no importēta fosilā kurināmā.

"Valmieras enerģija" valdes loceklis Māris Kānītis norāda, ka uzņēmums jau ir modernizējis gan labā, gan kreisā krasta centralizētās siltumapgādes ražošanas avotus. "Jaunās katlumājas projekts Rietekļa ielā 1 būs mūsu nākamais izaicinājums un nozīmīgs solis Valmieras pilsētas centralizētās siltumapgādes attīstībā," pauž Kānītis.

Šobrīd tiek veikta plānošana un priekšdarbi, lai iespējami ātrāk sāktu būvdarbu iepirkumu un būvniecību, lai apkure no jaunā siltumavota tiktu nodrošināta jau 2024.gadā.

"Adven Latvia" projektu vadītājs Mārcis Smalkais skaidro, ka, izbūvējot jaunu šķeldas katlumāju, atjaunojamo energoresursu īpatsvars Valmieras pilsētā tiks palielināts līdz vairāk nekā 90% no kopējā kurināmā, kas tiek izmantots siltumenerģijas ražošanai. Pēc projekta realizācijas plānots samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz pat 3042 tonnām gadā.

Vienlaikus uzņēmums Valmieras pašvaldības īpašumā nodevis veco katlumāju Rīgas ielā 25, kura pārtapusi par laikmetīgās mākslas telpu "Kurtuve" un turpmāk būs pagaidu mājvieta arī Valmieras Drāmas teātrim.

Pērn "Valmieras enerģijas" apgrozījums bija 3,05 miljoni eiro, bet peļņa - 434 681 eiro.

"Valmieras enerģija" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2 071 300 eiro. Siltumenerģētikas uzņēmumu grupas "Adven/Varmvarden" kompānijai SIA "Adven Latvia" pieder 52,15% "Valmieras enerģijas" akciju, bet Valmieras pilsētas pašvaldībai - 47,85% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Pēc skandāla ar OIK atļaujām Sadales tīkla valdi atstājis Rolands Lūsveris

LETA,25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām no amata atkāpies AS «Sadales tīkls» valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Atbilstoši jaunākajai informācijai mainīta 6. rindkopa

Kā liecina «Sadales tīkla» mātesuzņēmuma AS «Latvenergo» paziņojums biržai «Nasdaq Riga», «Sadales tīkla» akcionāru sapulce šodien izskatīja Lūsvera iesniegumu par atkāpšanos no valdes locekļa amata un nolēma viņu no attiecīgās pozīcijas atsaukt.

Lūsvera kompetencē bija uzņēmuma attīstības jautājumi, tajā skaitā elektroenerģijas pieslēgumu procesa darba organizēšana.

«Latvenergo» norāda, ka saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas, iespējams, negodīgi centušies panākt atļauju elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, «Latvenergo» valde uzdeva «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu. Tāpat «Sadales tīkls» sadarbojas ar Ekonomikas ministriju, veicot pārbaudes koģenerācijas stacijās, un ir iesniedzis pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu izvērtēt situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - EM vēršas Valsts policijā par iespējamo krāpšanos ar OIK

Rūta Lapiņa,18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 raidījumā «Nekā Personīga» izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, Ekonomikas ministrija iesniegusi pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS «Sadales tīkls» un SIA «Rīgas Enerģija» par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Saskaņā ar izsniegto atļauju SIA «Rīgas Enerģija» līdz 2017. gada 5.oktobrim bija jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija ir uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir jābūt sistēmas operatora, t.i. AS «Sadales tīkls», parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai AS «Sadales tīkls» uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas,» skaidro ministrijā.

Tomēr raidījuma «Nekā Personīga» filmēšanas laikā uzņēmuma SIA «Rīgas Enerģija» teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tādēļ Ekonomikas ministrija lūdz Valsts policiju pārbaudīt iespējamās krāpnieciskās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens uzdod nekavējoties veikt pārbaudes koģenerācijas staciju darbībā

Rūta Lapiņa,16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens Ekonomikas ministrijas kontroles grupai, kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem, ir uzdevis nekavējoties veikt pārbaudes, izbraucot uz konkrētajām vietām, informē Ekonomikas ministrapadomniece komunikācijas jautājumos Agita Baltbārde.

Pārbaužu laikā paredzēts pārliecināties klātienē par koģenerācijas staciju darbību atbilstoši licencei.

Vienlaikus Ašeradens uzdevis AS «Sadales tīkls» uzsākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par SIA «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijas darbību.

A. Baltbārde arī atzīmē, ka ekonomikas ministrs plāno vērsties Valsts policijā par pārbaudes uzsākšanu saistībā ar iespējamu krāpniecību SIA «Rīgas enerģija» darbībā.

Koģenerācijas stacijas, kurās pārbaides uzdevis veikt ekonomikas ministrs:

- SIA «Briedis būve» «Kriozes», Saldus pagasts, Saldus novads

- SIA «Madonas Eko» Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads

- SIA «Tektus» Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atļauju atcelšana ministrijas ieskatā ļāvusi novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl trijām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros - SIA AM Energy solution Vecumnieku novadā, SIA Briedis būve Saldus novadā un SIA Barkavas enerģija vienai elektrostacijai Madonas novadā.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA AM Energy solution un SIA Briedis būve atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi desmit saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji nodibinājuši asociāciju "Saules enerģija Latvijai", informē asociācijas izpilddirektors Gatis Macāns.

Asociācijas dalībnieki ir apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, kā arī aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus, par virsmērķi izvirzot iesaistīšanos Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanas procesā.

Tāpat saules enerģijas industrijas uzņēmumi ir apņēmušies veidot vienotu nozares redzējumu un pārstāvēt to valsts un pašvaldību institūcijās, darbā ar sistēmas operatoriem un sabiedriskajām organizācijām.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs un "European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka šī brīža Latvijas politikas veidotāji saredz saules enerģijas potenciālu enerģētikas problēmu risināšanā, tomēr iztrūkst vienotas attīstības stratēģijas nacionālā līmenī. Tās izveidē īpaši nozīmīgs ir arī pašu saules enerģijas parku attīstītāju viedoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane,31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mežvidu un Barkavas koģenerācijas staciju operatori pārsūdzēs OIK atļauju atcelšanu

Zane Atlāce - Bistere,23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par krāpšanos policija veikusi kratīšanas septiņās OIK stacijās visā Latvijā

LETA,08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par valsts atbalsta izkrāpšanu Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP) veikusi kratīšanas septiņās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) stacijās visā Latvijā, trešdien vēstīja «TV3 ziņas».

ONAP veikusi kratīšanas septiņos uzņēmumos - divos Rīgā un pa vienam Tukumā, Smiltenes, Brocēnu, Saldus un Preiļu novados. Pēc likumsargu aprēķiniem, izkrāptās summas varētu sasniegt pat vairākus miljonus eiro.

«TV3 Ziņu» rīcība esošā informācija liecina, ka kratīšanas veiktas arī vairākos ar uzņēmēju Mārtiņu Reisonu saistītos uzņēmumos, tostarp uzņēmumā «Brocēnu enerģija», kuras akcionārs ir arī pašvaldībai piederošais uzņēmums «Brocēnu siltums».

Tās vadītājs Kārlis Barančans apstiprināja, ka policija pie siltuma ražotāja jūlijā viesojies, tomēr sīkāk komentēt notikušo nevēlējās. Savukārt Reisona tēvs Juris Reisons apstiprināja, ka kratīšanas vienlaikus notikušas piecās ar dēlu saistītas OIK stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd situācija enerģētikas nozarē ir stabila un šķiet, ka sliktākais ir aiz muguras, šī sajūta varētu būt maldinoša, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Tas, visticamāk, ir klusums pirms vētras, tāpēc mums būtu jābūt gataviem nākamajiem izaicinājumiem, spriež E. Kilings. No iepriekšējās krīzes kā uzvarētāji iznāca tie, kas bija domājuši gan par energoefektivitāti un zaļāku ražošanu, gan resursu diversifikāciju un patēriņa samazināšanu, atzīmē FILTER uzņēmumu grupas vadītājs. Šobrīd jautājums pat nav par to, vai šie izaicinājumi atnāks, bet drīzāk – kad tie atnāks, teic E. Kilings, piebilstot, ka mūsdienās daudz tiek diskutēts par to, kādā virzienā enerģētikas sektoram vajadzētu attīstīties tuvāko desmit, piecpadsmit gadu laikā, taču nereti tiek aizmirsts par tagadni. Ir lietas, ko mēs varam darīt jau šodien, nevis pēc desmit gadiem, un to nevajadzētu aizmirst, teic eksperts. Par nozares izaicinājumiem ceļā uz oglekļa neitralitāti tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12. septembrī ATTA centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstās elektrības cenas lauksaimniekus mudina to ražot pašiem

Armanda Vilciņa,16.11.2021

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Dome atvērta idejām, kā izmantot rekultivēto atkritumu kalnu Spilves pļavās

Laura Mazbērziņa,13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru