Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī
Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.
Fragments no intervijas, kas laikrakstā publicēta 21. janvārī:
Kā Wolt veicas Rīgā?
Mēs mīlam Rīgu! Biznesa attīstība Latvijā ir bijusi viena no straujākajām Baltijā. Rīgā mums klājas labāk, nekā bijām gaidījuši, un pasūtījumu skaita ziņā pērn oktobrī Rīga pat apsteidza Viļņu. Nesen mans kolēģis, kurš atbild par sadarbības attīstīšanu ar restorāniem Rīgā, atzina, ka pērn februārī, pievienojoties Wolt un runājot par izaugsmes plāniem, viņam šķitis, ka esmu traka un tāds attīstības temps nav iespējams. Taču mums izdevās izpildīt mūsu mērķus mēnesi pēc mēneša. Tas tiešām bija veiksmīgs gads.
Kas tam ir iemesli? Ēdiena piegāde tomēr nav nekas jauns vai īpašs.
Es domāju, ka mums palīdz tehnoloģiskā puse. Kad izmanto Wolt, cilvēkam nevajag nevienam zvanīt, nav jāgaida pasūtījuma pieņemšana, nekas nav jādara – tikai daži klikšķi un viss.
Noderīgi Baltijas introvertiem.
Tieši tā. Starp citu, Wolt ir izstrādājuši somi, par kuriem ir joks, – nerunā ar mani, runā ar manu telefonu.
Vēl nozīmīga lieta ir tā, ka, lietojot šo platformu, restorāni visu laiku iegūst atgriezenisko saiti par to, kas notiek, un tas, ka mēs nestrādājam ar skaidru naudu, – kurjeram, stāvot uz ielas stūra, nav jāmeklē atlikums. Tāpēc domāju, ka mums palīdzēja trīs faktoru kombinācija – tehnoloģijas, apkalpošana un virtuālie norēķini.
Kā jūs raksturotu vidējo Wolt lietotāju Baltijā un Rīgā? Kas viņus vieno?
Mīlestība pret tehnoloģijām. Es domāju, ka tā ir galvenā kopīgā lieta. Vēl raksturīgi ir tas, ka Baltijas iedzīvotāji ir diezgan aizņemti, tāpēc viņi novērtē ērtību, ka var iepriekš visu izplānot un pasūtīt ēdienu uz mājām. Piemēram, es pati plānoju savas vakariņas un, kad ierodos mājās, kurjers ar ēdienu mani jau gaida. Ja man nāk ciemos draugi, pasūtu visu un, kad viņi ierodas, varu būt lieliska namamāte. Domāju, ka mums ir daudz tādu lietotāju kā es pati.
Klientu tips ir atkarīgs arī no tā, kurā attīstības stadijā konkrētajā pilsētā esam. Rīgā mēs darbojamies tikai gadu un liela daļa klientu ir agrīnie lietotāji un inovatori. Mūsu bizness Latvijā vēl nav sasniedzis brieduma fāzi. Mēs to sasniegsim, viss notiek soli pa solim. Turpretī Tallinā arī Rimi kasieri pasūta ēdienu no Wolt. Tas parāda kopējo ainu, kas ir mūsu klients. Es vēlos, lai arī citur šis ir pakalpojums visiem, nevis tikai bagātajiem un slavenajiem.
Pirms simt gadiem katrs pats sev šuva drēbes, bet tagad mēs tās pērkam veikalos. Līdzīgi kā tagad katrā mājā vairs nav šujmašīnas, man ir sapnis, ka kādudien mums vairs nevajadzēs virtuves. Domāju, ka nākotnē arī ēst gatavošana kļūs par hobiju, nevis ikdienas aktivitāti, un ēdiens līdzņemšanai un ēdiena piegāde kļūs par nozīmīgu nozari. Jau šobrīd var redzēt šo tendenci attīstāmies – lielveikalos ir plaša gatavo ēdienu izvēle, to ir daudz vairāk nekā agrāk. Arī daudzās degvielas uzpildes stacijās lielu daļu peļņas veido gatavā ēdiena, nevis degvielas tirdzniecība.
Kā ar konkurenci šādos apstākļos?
Cik zinu, tuvākā gada vai divu gadu laikā neviens no lielajiem spēlētājiem neplāno ienākt šajā tirgū. Tāpēc mums ir laiks augt lieliem un spēcīgiem Baltijā, vēl pirms Uber Eats vai kāds cits liels spēlētājs nolems te ienākt.
Taču ir arī mazāki konkurenti.
Jā, un tas ir labi. Tas tikai parāda, ka pēc šāda pakalpojuma ir pieprasījums. Katru reizi, kad kāds dara to pašu, ko mēs, tas ir kā kompliments. Domāju, ka ir tiešām veselīgi, ka jauni spēlētāji ienāk tirgū un mēģina darīt to pašu, jo tas cilvēkiem dod izvēli. Esam piedzīvojuši pirmo produkta attīstības ciklu un zinām, cik grūti tas ir, tāpēc visiem citiem vēlam veiksmi, pacietību un drosmi.
Konkurence ir laba lieta, tā tikai parāda, ka ēdiena piegādes kategorija aug.
Kas ir saspringtākie laika posmi dienā?
Tad, kad cilvēki grib ēst – pusdienlaiks un vakars. Arī nedēļas nogales ir diezgan noslogotas. Tādā ziņā šis bizness ir ļoti vienkāršs – cilvēki ēd tad, kad grib ēst. Un viņi ēd regulāri – tas ir forši.
Ja skatāmies uz tendencēm Baltijā, vai redzat kādas atšķirības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā?
Ja runājam par patēriņa tendencēm, vidējo grozu, pasūtīšanas biežumu utt., visas trīs galvaspilsētas ir drīzāk līdzīgas, nekā atšķirīgas. Taču, ja skatāmies uz otrā līmeņa pilsētām, piemēram, Tartu, Kauņu un Klaipēdu, tās ir pilnībā atšķirīgas no galvaspilsētām, bet vienlaikus ļoti līdzīgas savā starpā. Tur ir cits dzīves ritms nekā galvaspilsētā, bet Kauņa un Tartu ir diezgan līdzīgas.
Vai varat minēt kādus piemērus, kas ilustrē atšķirības?
Mazākās pilsētās cilvēki ēdienu pasūta retāk. Es pieņemu, ka tas saistīts ar pirktspēju un zemāku ienākumu līmeni, jo, būsim godīgi, cilvēku ienākumi mazākās pilsētās atšķiras no algām galvaspilsētās.
Arī jaunākās ēdienu modes tendences mazākās pilsētās ienāk nedaudz lēnāk. Esam novērojuši sešu mēnešu nobīdi starp brīdi, kad kāds ēdiens kļūst populārs galvaspilsētā un pēc tam ir aktuāls arī mazākās pilsētās. Piemēram, tagad jaunā aktualitāte galvaspilsētās ir bļodiņēdiens t.s. poke bowl, bet mazākās pilsētās pēc tā nav pieprasījuma. Līdzīgi ir ar japāņu zupu ramen, citiem bļodiņu un veselīgajiem ēdieniem. Arī vegānu ēdiens ir liela aktualitāte galvaspilsētās, bet mazākās pilsētās tas vēl nav tik masīvi izplatīts. Domāju, ka tas parāda normālu attīstību.
Visa intervija Attīstās paradums pasūtīt ēdienu uz mājām lasāma 21. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
