Tehnoloģiju uzņēmums “Wolt” sadarbībā ar “finmid”, Berlīnē bāzētu finanšu uzņēmumu, turpmāk piedāvās jaunu pakalpojumu – “Wolt Capital”, kas komersantiem Latvijā nodrošinās ātru un vienkāršu piekļuvi papildu finansējumam.

Uzņēmumi “Wolt Capital” finansējumu varēs piesaistīt tādām vajadzībām kā aprīkojumu iegādei, īpašumu nomai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, lai izlīdzinātu sezonalitātes svārstības un citiem uz attīstību vērstiem mērķiem. Tirgotāji un ēdināšanas uzņēmumi finansējumu varēs saņemt vienu līdz divu dienu laikā.

“Uzklausot mūsu sadarbības partneru vajadzības vairākās valstīs, tostarp Latvijā, izkristalizējās vajadzība uzņēmumiem, īpaši ēdināšanas biznesā, sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu to attīstību. Bieži vien uzņēmumiem ir pietiekami daudz apgrozāmo līdzekļu ikdienas darbības nodrošināšanai, taču ir ierobežotas iespējas lielāku projektu realizācijai. Piemēram, vasaras sezonā, kad ir nepieciešamas papildu investīcijas terases sezonas uzsākšanai, vai Ziemassvētku laikā, kad pie restorāniem iespējams piedāvāt karstos dzērienus garāmgājējiem, nereti uzņēmumiem tam vienkārši trūkst līdzekļu. Taču mums, kā šo uzņēmumu sadarbības partnerim, ir redzams, ka šādas papildu investīcijas varētu atmaksāties. Tāpēc arī kopā ar vācu uzņēmumu esam izstrādājuši vienkāršu un caurspīdīgu piedāvājumu papildu finansējuma saņemšanai,” norāda Mantas Lomsarģis, “Wolt” vadītājs Baltijā.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, nākamgad plāno sākt piedāvāt hipotekāros kredītus Lietuvā, trešdien vēsta lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

Lielbritānijas finanšu pakalpojumu grupā "Revolut" ietilpstošā banka plāno drīzumā sākt hipotekāro kredītu pakalpojuma testēšanu, bet vēlāk hipotekāro kreditēšanu piedāvāt arī citos Eiropas tirgos.

"Revolut Bank" vadītājs Džo Henegans "Verslo žinios" sacīja, ka Lietuvas hipotekārās kreditēšanas tirgus ir pievilcīgs, jo tajā iespējama paplašināšanās saistībā ar to, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Lietuvā konkurence ir maza un procentu likmes ir augstākas.

Henegans piebilda, ka "Revolut" mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgu hipotekārās kreditēšanas produktu.

"Revolut Bank" darbojas 30 tirgos Eiropas ekonomiskajā zonā. Tās licenci un uzraudzību nodrošina Eiropas Centrālā banka (ECB) un Lietuvas Banka.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, ceturtdien paziņoja, ka beidzot saņēmusi ilgi gaidīto bankas licenci Lielbritānijā.

Banka norāda, ka Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - Uzraudzības noteikumu iestādes (PRA) piešķirtā licence ļauj tai sākt mobilizācijas fāzi.

Tāpat "Revolut Bank" skaidro, ka šī ir bankas licence ar ierobežojumiem, taču tā nodrošinās bankai nepieciešamo laiku, lai attīstītu savu darbību Lielbritānijā un sāktu klientiem izsniegt aizdevumus un pieņemt noguldījumus.

Banka uzsver, ka šī licence galu galā ļaus tai labāk konkurēt ar tādām Lielbritānijas bankām kā HSBC un "Barclays"

."Revolut Bank", kas šīs licences iegūšanu gaidījusi vairāk nekā trīs gadus, Lielbritānijā ir vairāk nekā deviņi miljoni klientu, kas veido aptuveni piektdaļu no kopējā klientu skaita pasaulē.

Pāris gadus iepriekš e-komercijas attīstība uzņēmumos bieži vien bija apstākļu spiesta, jo ierobežojumi mudināja uzņēmumus meklēt jaunus risinājumus, lai nokļūtu pie saviem klientiem. Šobrīd uzņēmumu digitalizācija ir kļuvusi par teju vienīgo risinājumu, lai turpinātu attīstīt biznesu un sasniegtu arvien plašāku klientu loku.

Līdz ar iedzīvotāju paradumu maiņu, pieprasījums pēc dažādiem e-komercijas risinājumiem pieaug. Saskaņā ar Statista datiem[1], pārtikas piegādes tirgus vērtība līdz 2024. gada beigām sasniegs gandrīz 783 miljardus ASV dolāru un turpinās pieaugt arī nākamos gadus. Tas nozīmē, ka e-komercija ir kļuvusi par nozīmīgu dzinējspēku ikviena uzņēmuma attīstībā.

Mazo un vidējo uzņēmumu izaicinājums – izmaksas un iespējas

E-komercijas attīstība Latvijā joprojām ir pašā ceļa sākumā - kamēr Lietuvā tiešsaistes tirdzniecību piedāvā 38,9% uzņēmumu, Igaunijā 22,3%, Latvijā spēkus e-komercijā iemēģinājuši vien 19,7% uzņēmumu[2].

Lai gan pašreizējā e-komercijas aktivitāte Latvijas uzņēmēju vidū nav augsta, tā atspoguļo ievērojamu izaugsmes potenciālu. Ar pareizu pieeju un atbalstu Latvijas uzņēmumi var izmantot šo potenciālu, lai ne tikai noķertu, bet arī pārspētu kaimiņvalstis e-komercijas jomā. Turklāt tiešsaistes tirdzniecība ir ne tikai veids, kā paplašināt savu tirgu, bet arī kāpināt uzņēmuma ienākumus. Pērn veiktais pētījums apliecina, ka par papildus ērtībām un ātrumu lielākā daļa patērētāju (56%) ir gatavi maksāt vairāk[3].

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā piemērošanu uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka priekšlikums paredz samazināto PVN piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Tāpat deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem, lai priekšvēlēšanu laikā netiktu panākti kādi citi nosacījumi.

Reirs arī norādīja, ka komisija šādu iniciatīvu atbalsta tikai tad, ja nozare spēs pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi un valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiks gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būs jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai.

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Esat jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājs. Kāds ir jūsu redzējums par CSP attīstību, un kā tas konkrēti saistās ar mūsu lasītāju vai biznesa kopienas vajadzībām?

Nāku no statistikas lietotāju vidus. Ekonomikas ministrijā esmu aizvadījis 22 gadus, un esmu strādājis ar CSP statistiku ļoti daudz. Pat ienākot šeit, es vēl aizvien jūtos nedaudz klienta ādā. Tas arī dod nelielu priekšrocību, domājot par nākotni, par to, ko vajag. Tas lielais mērķis ir izveidot CSP par vadošo datu iestādi. Lēmumpieņēmējiem ir ļoti svarīgi dati, ja ir jāveic starpvalstu salīdzinājumi, tomēr daudz svarīgāk ir sagādāt viņiem operatīvus, precīzus un pietiekamus datus lēmumu pieņemšanai. Te nav runa par ārkārtīgu precizitāti, jo, pieņemot lēmumus, tāpat ir nenoteiktība, un uzdevums ir to mazināt. Ekonomikas ministrijā, domājot par nākotnes IKP pieaugumu, nav bijis liela satraukuma, vai kļūdīsimies par vienu vai divām decimālzīmēm, piemēram, būs 5,2% vai 5,4% IKP pieaugums. Dievs dod, ka trāpām 5%! Lai strādātu ar šādu precizitāti bez “Dievs dod!”, ir svarīgi saņemt vajadzīgos datus ātri. Te vislielākā nozīme ir operativitātei, nevis precizitātei līdz kādai zīmei aiz komata. Ja šos precīzos datus saņemam trīs mēnešus par vēlu, kad visas prognozes veiktas un lēmumi pieņemti, tiem ir maz jēgas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē trešdien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par samazinātās 12% pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma.

Uzņēmumiem, kuriem darbaspēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Komisija lūdz ministrijām rast objektīvākos kritērijus šāda dalījuma ieviešanai.

Komisijas deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Vienlaikus komisija šādu iniciatīvu atbalsta tādā gadījumā, ja nozare ar pamatotiem argumentiem spēj pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi (palielinās apgrozījums un tamlīdzīgi) un arī valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiktu gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būtu jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai, kas veicinātu arī algu pieaugumu nozarē kopumā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze, pamatojoties uz Zemkopības ministrijā saņemto informāciju, rosina Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) pastiprināti pievērst vērību un operatīvi sniegt priekšlikumus patērētāju aizsardzības uzlabošanai, saņemot pakalpojumus no ēdienu piegādes uzņēmumiem.

"PVD uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijas iedzīvotāji saņem drošu un kvalitātes prasībām atbilstošu pārtiku. Nav pieņemams, ka iegādāto pārtikas produktu kvalitāte piegādes laikā netiek nodrošināta līdzvērtīgi prasībām, kādas tās ir pārējos pārtikas ķēdes posmos. Tiekoties ar PVD ģenerāldirektoru Māri Balodi, vienojāmies, ka nepieciešami uzlabojumi pašreizējā kārtībā, sniedzot iedzīvotājiem garantiju par saņemto pakalpojumu kvalitāti un nepieciešamo higiēnas prasību ievērošanu," uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze.

Pēc sarunas ar zemkopības ministru, PVD operatīvi informēja par turpmāko rīcību un piedāvāja virkni priekšlikumu, kas nodrošinātu stingrāku uzraudzību ēdienu piegādātājiem.

Lai Latvijas ekonomikas telpā sekmīgi integrētu Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulu (MiCA), izšķiroša loma būs elastīgam un proaktīvam finanšu sektora regulatora darbam, norāda Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) izpilddirektors Reinis Znotiņš.

“Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus regulētā formā sāks darbību 2025. gada 1. janvārī, un šobrīd pirmās indikācijas ir ļoti pozitīvas – Latvija kopā ar Franciju ir starp pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kas sākušas pirmslicencēšanas procesu un jau ir tiešā kontaktā ar uzņēmumu pārstāvjiem. Runājot ar uzņēmumu pārstāvjiem, lielākā daļa uzsver regulatora būtisko nozīmi jaunu uzņēmumu piesaistē, un šim faktoram būs izšķiroša nozīme, lai Latvija varētu izveidot pievilcīgu vidi jauniem blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem,” stāsta LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Kā norāda Znotiņš, sekmīga MiCA regulas ieviešana var atstāt pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku: “Atskatoties pagātnē, redzam, ka mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas finanšu sektors līdz šim bijis ļoti pretimnākošs un atsaucīgs inovatīviem finanšu sektora uzņēmumiem, kā rezultātā mītnes Lietuvā radušas tādas kompānijas kā Revolut, Binance un citas, kas ienes valstij milzīgus nodokļu ieņēmumus. Šī ir teicama iespēja Latvijai reabilitēties par neizmantotajām iespējām un sākt konkurēt par inovatīvu uzņēmumu piesaistīšanu mūsu ekonomikai plašākā ES mērogā.”

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".