Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē trešdien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par samazinātās 12% pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma.
Uzņēmumiem, kuriem darbaspēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.
Komisija lūdz ministrijām rast objektīvākos kritērijus šāda dalījuma ieviešanai.
Komisijas deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.
Vienlaikus komisija šādu iniciatīvu atbalsta tādā gadījumā, ja nozare ar pamatotiem argumentiem spēj pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi (palielinās apgrozījums un tamlīdzīgi) un arī valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiktu gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būtu jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai, kas veicinātu arī algu pieaugumu nozarē kopumā.
Tāpat Budžeta komisija identificēja problēmu ar nelegāliem uzņēmumiem, kas darbojas bez atļaujām, nereģistrējoties Pārtikas un veterinārajā dienestā, piemēram, ēdienu piegādē caur platformām "Wolt" un "Bolt". Komisija lūdz izvērtēt ierosinājumu vērst pamatsodu galvenokārt uz piegādātājiem.
Līdz ar to Budžeta komisija aicina turpināt darbu pie administrēšanas un izpildes mehānismiem, lai samazinātu nelegālo uzņēmumu darbību un uzlabotu legālo uzņēmumu konkurētspēju.
Iniciatīvas par samazinātā PVN ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai autors, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš iepriekš pauda, ka iniciatīvas mērķis ir padarīt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus pieejamākus plašākai sabiedrības daļai, kā arī mazināt nozarē pastāvošo ēnu ekonomiku. Viņš uzsvēra, ka runa nav tikai par restorāniem, bet gan par visu sabiedriskās ēdināšanas sektoru kopumā, tostarp bāriem, ēdnīcām, kafejnīcām un citiem pakalpojumiem.
Kalniņš norādīja, ka vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu sabiedriskajai ēdināšanai tiek piemērota samazinātā PVN likme, tostarp uz laiku šāda prakse īstenota arī Lietuvā. "Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kas nav šo ieviesusi," sacīja Kalniņš, piebilstot, ka citviet ES secināts, ka, samazinot PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai, tiek celta arī iedzīvotāju produktivitāte.
Ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši noteikt PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.
