Katalonija kļuvusi par trešo Spānijas reģionu, kas lūdzis centrālās valdības aizdevumu, tādējādi saasinot bažas par Madrides spējām pārvarēt valsti nomocījušo krīzi. Paredzēts, ka Katalonija no Spānijas valdības lūgs piecus miljardus eiro.
Madride nedrīkst ignorēt reģiona katastrofālo situāciju, atzina Spānijas premjers Marjano Rahojs. Viņš norādīja, ka valsts spers nepieciešamos soļus, lai palīdzētu gan Katalonijai, gan arī Valensijai un Mursijai, kuras jau iepriekš vērsušās pie centrālās valdības. Valensija lūdza finanšu palīdzību 3,5 miljardu eiro, bet Mursija – 300 miljonu eiro apmērā.
Katalonija, kuras ekonomika ir aptuveni Portugāles lielumā, pamanījusies uzkrāt parādus 42 miljardu eiro apmērā, vēsta Financial Times. Kopumā Spānijas reģioni uzkrājuši parādus 145 miljardu eiro apmērā, no kuriem 36 miljardi jāpārfinansē jau šogad.
Spānijas reģionu problēmas saasinājušas bažas, ka Madridei nepietiks līdzekļu, lai saviem spēkiem cīnītos ar eirozonas parādu krīzi, un valsts varētu lūgt pilna apmēra starptautisko aizdevumu. Spānijas premjers pagaidām noliedz, ka būtu panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par palīdzības piešķiršanu.
«[Par aizdevumu] nenotiek nekādas sarunas, jo valdība nav tādas vēlējusies. Spānija palīdzēs Katalonijai, tāpat kā tas ticis darīts iepriekš,» sacīja M. Rahojs. Spānijas premjers arī uzsvēra, ka valsts pienākums ir kalpot iedzīvotāju interesēm.
Tikmēr kļuvis zināms, ka Spānijas ekonomika gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pirms gada, samazinājusies par 1,3%, liecina valsts Nacionālā statistikas institūta dati. Iepriekš tika prognozēta recesija viena procenta apmērā.
Iepriekš Spānija jau lūdza 100 miljardus eiro, kas nepieciešami valsts banku sfērai. Līdz šim valstij izdevies izvairīties no pilna apmēra aizdevuma prasīšanas. Gadījumā, ja Spānijai vajadzēs papildus naudu – valstij vajadzēs emitēt parādzīmes, kuru likmes sasniegušas ievērojamus augstumus, vai arī lūgt aizdevumu citām eirozonas valstīm.