Pandēmija pasaulei atstās dažādu mantojumu. Jau tagad ir skaidrs, ka viena no šīm lietām būs milzīgi parādi, jo krīze tiek mīkstināta tieši uz to rēķina.
"Eurostat" dati liecina, ka eirozonas valdībām šā gada pirmajā ceturksnī kopumā parādu nasta – to saistību rādītājs pret IKP – palielinājusies līdz 86,3%. Vēl iepriekšējā ceturksnī tas atradās pie 84,1%. Savukārt gada skatījumā tas pat nedaudz sarucis – par 10 bāzes procentpunktiem.
Jāņem vērā, ka parādu līmenis ir fiksēts pirms pandēmijas rēķinu vētras. Šobrīd ir manāmas daudzas aplēses, ka eirozonas valdību kopējā parāda pret IKP rādītājs būs pārlēcis pāri 100% atzīmei no IKP.
Priekšnosacījumi tam, ka tuvākajā laikā parādu nastu bilde būs vēl interesantāka, ir ļoti pateicīga no vienkārša matemātiska skatupunkta. Valstis savas ekonomikas stimulē galvenokārt uz jaunu parādu rēķina, un runa ir par triljoniem. Strauji sarūk pašas ekonomikas, pret kurām parādi tiek attiecināti.
Interesanti gan ir tas, ka šajā pašā laikā vairāku eirozonas valdību parādu apkalpošanas izmaksas ir zemākas, nekā tās bija pirms pandēmijas panikas uzplūdiem. Lielā mērā situāciju parādu tirgū nomierinājusi Eiropas Centrālā banka (ECB), kas radījusi pārliecību, ka, šķiet, jebkurā gadījumā un jebkādā daudzumā otrreizējā tirgū – tātad no citiem tirgus dalībniekiem – tā uzpirks un uz savas bilances pārliks šo valdību parādu. Tāpat Eiropas līderi nupat vienojušies par kopēja Covidparāda emitēšanas izmēģinājumu – un uzreiz 750 miljardu eiro apmērā.
Visu rakstu lasiet 11.augusta žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.