Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Komisija secinājusi, ka vairāki pasākumi, ko Latvija īstenojusi saistībā ar aviosabiedrības airBaltic pārstrukturēšanu 2011. un 2012. gadā, bija saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Komisija konstatējusi, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija 2012. gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Komisija izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011. gada oktobrī, turklāt 2011. gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma BAS, kas tolaik bija airBaltic galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. Komisija izskatīja Latvijas un BAS veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko airBaltic emitēja 2010. gadā,

Vēnersborgas apgabala tiesa Zviedrijā noraidīja krīzē ieslīgušā automašīnu ražotāja Saab Automobile pieteikumu biznesa pārstrukturēšanai, vēsta thelocal.se.

Tiesa norādīja, ka Saab neizpildīja likumā noteiktās prasības, tādēļ tā nevar apstiprināt autoražotāja pieteikumu. «Biznesa pārstrukturēšana nav iespējama, jo nav pamata uzskatīt, ka rekonstrukcija ir reāli izpildāma,» teikts tiesas spriesumā.

Saab var apstrīdēt tiesas lēmumu apelācijas tiesā un teorētiski arī Augstākajā tiesā.

Jau vēstīts, ka trešdien Saab iesniedza pieteikumu biznesa pārstrukturēšanai. Tā nodrošinātu Saab aizsardzību no kreditoriem un nozīmētu arī to, ka darbinieku algas izmaksātu valsts. Autoražotāja īpašnieki iepriekš norādīja, ka pārstrukturēšanas mērķis ir nodrošināt īstermiņa stabilitāti un pavērt iespēju saņemt finansējumu no Ķīnas uzņēmumiem Pang Da un Youngman.

Pēc apgrozījuma lielākās kompānijas Cēsu apkaimē ir saistītas ar kokapstrādi, alus ražošanu, lauksaimniecību. Cēsu apkārtējos novados jau vēsturiski nav bijusi attīstīta liela mēroga rūpnieciskā ražošana, kas, īpaši padomju periodā, nepagāja secen daudziem citiem Latvijas reģioniem.

Arī šobrīd uzņēmējdarbības attīstība Cēsu apkaimē galvenokārt ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu, tradicionāli attīstīta ir alus ražošanas nozare (Cēsis, Piebalga).

Viens no lielākajiem industriāli ražojošajiem uzņēmumiem reģionā ir Priekuļu novada Liepā esošais ķieģeļu ražotājs SIA Lode, bet kokapstrādes nozarē flagmanis ir SIA Staļi; tie abi ieņem vietas Cēsu un apkaimes novadu lielāko uzņēmumu pirmajā desmitniekā. Šie uzņēmumi, līdzīgi citiem ražotājiem, spējuši noturēties tirgū un arī panākt izaugsmi, pateicoties aktivitātēm eksporta tirgos.

SIA Staļi, kas līdz šim bijis viens no lielākajiem līmētās koka produkcijas un koka logu un durvju ražotājiem, šogad pievērsies arī koksnes granulu ražošanai, pirms pāris mēnešiem atverot jaunu granulu rūpnīcu savā ražošanas kompleksā Priekuļu pagastā. Granulu ražotnes izveidē uzņēmums ieguldījis pusmiljonu eiro (apm. 354 tūkst. latu), informē SIA Staļi izpilddirektors Jānis Lasmanis.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Amerikāņu tehnoloģiju kompānijas Apple planšetdatoriem bijusi nozīmīga loma Grieķijas parāda krīzes risināšanā. Tie privātajiem Grieķijas obligācju turētājiem nodrošināja komunikāciju un piekļuvi nepieciešamajiem finanšu datiem, raksta tech.fortune.cnn.com.

Raksta autors Filips Elmers Devits (Philip Elmer-DeWitt) stāsta, ka pirms divām nedēļām viņš saņēma zvanu no sava Bruklinas kaimiņa Boba Apfela (Bob Apfel), kurš viņam stāstīja par saviem «piedzīvojumiem» saistībā ar Grieķijas parādu krīzi.

«Pirms divām nedēļām es pabeidzu Grieķijas parāda pārstrukturēšanu,» stāstīja Oberlinas koledžas beidzējs B. Apfels. Lai arī šis ir gana drosmīgs apgalvojums, tomēr tas nav pilnībā nepatiess – B. Apfels vada kompāniju Bondhoolder Communications Group, kas piedalījās Grieķijas parāda pārstrukturēšanas procesā. Lai veiktu parāda pārstrukturēšanai nepieciešamo privāto akcionāru obligāciju apmaiņu, viņa komanda izveidoja speciālu datoru tīklu.

Zviedrijas autoražotājs Saab Automobile, kas turpina cīnīties ar briestošajiem parādiem, ir iesniedzis pieteikumu biznesa pārstrukturēšanai, atsaucoties uz īpašnieku Swedish Automobile izplatīto informāciju, ziņo thelocal.se.

Šāds solis sperts pēc intensīvām spekulācijām un ziņojumiem, ka Saab «naudas maks» ir tukšs, par ko liecina gan darbiniekiem neizmaksātās algas, gan neapmaksātie piegādātāju rēķini.

Pārstrukturēšanas pieteikums nodrošina Saab aizsardzību no kreditoriem un arī nozīmē to, ka darbinieku algas izmaksās valsts.

Saskaņā ar paziņojumu presei pieteikums rajona tiesai iesniegts trešdien no rīta.

Pārstrukturēšanā iekļautas arī Saab «meitas» Saab Automobile Powertrain un Saab Automobile Tools.

Kā norāda īpašnieki, mērķis ir nodrošināt «īstermiņa stabilitāti» un vienlaikus pavērt iespēju saņemt papildu finansējumu no Ķīnas uzņēmumiem Pang Da un Youngman.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražotājs SIA Lode samazinās pamatkapitālu, liecina Lursoft informācija.

Uzņēmums norāda, ka tā vienīgais dalībnieks Lode Holdings Limited pieņēmis lēmumu par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par 10,5 miljoniem eiro. Ražošanas uzņēmuma pamatkapitāls tiks samazināts, dzēšot 10,5 miljonu uzņēmuma daļas, kā rezultātā tā pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 17,322 miljoni eiro.

Kreditori, kas vēlas saņemt nodrošinājumu, var pieteikt savus prasījumus Lode juridiskajā adresē Lodes ielā 1, Liepā, Priekuļu novadā.

Neskatoties uz to, ka Lode 2013. gadā piedzīvoja apgrozījuma kāpumu, tā joprojām darbojās ar zaudējumiem. Pārskata gadā Lode apgrozīja 10,845 miljonus eiro, turpretim 2012. gadā tā apgrozīja 9,741 miljonu eiro.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Šajā būvniecības sezonā iedzīvotāji daudz lielāku uzmanību pievērš būvmateriālu kvalitātei un tikai pēc tam cenai, kas ir jauna tendence, novērojis keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijas valstīs SIA “Lode”.

Ja iepriekšējos gados iedzīvotāji labprātāk izvēlējās lētākos būvmateriālus, kvalitāti atstājot otrajā plānā, tad pirmo reizi daudzu gadu gaitā var vērot izmaiņas, kad kvalitāte guvusi virsroku un izmaksas nonākušas sekundārā lomā.

“Jau gadiem cilvēki vienmēr pirkuši vislētākos pieejamos materiālus, nedomājot par to, vai ilgtermiņā izvēlētais būvmateriāls kalpos tik kvalitatīvi kā nepieciešams, taču šogad šī tendence mainījusies un esam novērojuši, ka tieši kvalitāte un materiālu ilgmūžība ir priekšnoteikums, lai izvēlētos kādu ražojumu,” saka SIA “Lode” mārketinga un pārdošanas daļas direktors Valdis Zariņš.

Viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka dažādo Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, iedzīvotāji atlikuši savus ceļojumus, tādējādi veidojušies papildu naudas uzkrājumi, kurus iespējams investēt pagalmu labiekārtošanai un, piemēram, ģimenes māju būvniecībai. “Mēs arvien vairāk redzam, ka cilvēki vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, tādēļ steidz pirkt gan būvmateriālus,” secina V.Zariņš.

Pagājušajā gadā par 15,77% pieaudzis nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju no jauna izsniegto kredītu apjoms patērētājiem, sasniedzot 406,83 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā operatīvā informācija.

Būtiski - par 46,12% pieauga no jauna izsniegto līzinga un transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīto kredītu izsniegšanas apjoms sasniedzot 95,88 miljonus eiro. No jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits palielinājās par 17,61%, sasniedzot 78,76 miljonus eiro, bet distances no jauna izsniegto kredītu skaits palielinājās par 10,23% līdz 179,86 miljoniem eiro.

Kopējais kredītportfeļa apjoms pērn samazinājās par 2,54 miljoniem eiro jeb 0,73%.

2013.gada decembrī Latvijā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pērn otrajā pusgadā līzinga un ar transportlīdzekli vai cita veida objektu nodrošināto kredītu pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par vienu tirgus dalībnieku.

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Atklājumi un inovācijas vislabāk rodas tad, kad apstākļi ir spiedīgi. Tā arī būvmateriālu ražotāja SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju, dibinot kopuzņēmumu Lode Finland, bet, gāzes cenām turpinot augt, nolemts mēģināt pārdot neapdedzinātu produkciju.

Vairāk par biznesa pavērsieniem un iecerēm CO2 neitrālas būvniecības virzienā Dienas Biznesa saruna ar SIA Lode valdes locekli Valdi Zariņu.

Fragments no intervijas

Ķieģeļu apdedzināšanai izmanto gāzi. Kā jums veicās kopš pērnā rudens?

Lode pastāv jau 60 gadu, bet tik dramatiski skarbi nav bijis laikam nekad. Vienmēr esam ar izdomu reaģējuši uz tirgus izaicinājumiem, un šķiet, ka arī šoreiz būs izdevies burtiski izlīst caur adatas aci. Pirmais lielais trieciens tieši Lodei bija energoresursu cenas, kas sāka kāpt jau 2021. gada nogalē. Proti, ja gada sākumā maksājām 12 eiro par kubikmetru gāzes, tad gada beigās bija jau 100 eiro. Skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, līdzībās runājot, bija kā eļļa ugunī, ja raugāmies tieši uz mūsu produkcijas noietu un pašizmaksas izmaiņām.

2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijā SIA Lode pērn uzlabojis finanšu rādītājus, liecina iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Lode jau sesto gadu pēc kārtas uzlabo neto apgrozījumu, kas pērn sasniedza jau 11,946 miljonus eiro. Pagājušais gads bija jau septītais, ko Lode aizvadīja bez peļņas gūšanas, pērn uzņēmuma zaudējumi bija 116,621 tūkstotis eiro. Jāatzīmē, ka Lodes koncerna neto apgrozījums 2014. gadā bija 14,1 miljons eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2013. gadā.

Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka Lode 2014. gadā veica 286,01 tūkstoša lielus nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā.

Lode jau vairāk nekā 50 gadus ražo keramiskos būvmateriālus – apdares un celtniecības ķieģeļus, blokus Keraterm, klinkera bruģi, kā arī citus ķieģeļiem līdzīgus keramiskos elementus. Uzņēmums veic arī māla karjeru apsaimniekošanu un māla ieguvi, nodrošinot ražošanu ar būtiskāko izejvielu.

Grieķijas finanšu ministrs Georgs Papakonstantinu pirmdien rosinājis Eiropas Savienībai (ES) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) dot Grieķijai vairāk laika atmaksāt glābšanas līdzekļus un ar mazāku likmi, lai ļautu tai izkļūt no smagās parādu krīzes, vēsta Reuters.

Intervijā Francijas izdevumam Liberation, kas publicēta dienu pirms aizdevēju vizītes, Papakonstantinu kļuvis par pirmo Grieķijas amatpersonu, kasmudina atkal atvieglot 110 miljardus eiro lielā aizdevuma nosacījumus.

ES jau samazināja procentu likmi un pārcēla maksājumus, lai dotu Atēnām «iespēju elpot».

Atkārtojot, ka Grieķija izslēdz sava parāda pārstrukturēšanu, Papakonstantinu sacījis: «Būtu labāk, ja mēs vēl pagarinātu 110 miljardu eiro, ko mūsu partneri ir mums aizdevuši, atmaksas grafiku un vēl pazeminātu procentu likmes.»

Gadu pēc tam, kad Grieķijas eirozonas partneri un SVF izglāba to no bankrota, glābšanas plānam pieprasot samazināt izdevumus un palielināt nodokļu ieņēmumus, Grieķija cīnās ar dziļu recesiju un vājiem ieņēmumiem.

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Eksperts, kurš vada Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misiju Grieķijā, brīdinājis, ka valsts plāni samazināt budžeta deficītu «izgāzīsies», ja netiks veiktas tālākas reformas, ziņo BBC.

Grieķijai šogad budžeta deficīts jāsamazina līdz 7,6% no iekšzemes kopprodukta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) un SVF nosacījumus glābšanai.

Pols Tomsens (Poul Thomsen) konferencē Atēnās sacījis, ka šobrīd būtu sarežģīti samazināt budžeta deficītu zem 10%.

ES un SVF pirms nākamās aizdevuma daļas izmaksāšanas gaidot no Grieķijas sīkāku informāciju par tās plāniem.

Ja tuvākajos mēnešos netiks atdzīvinātas strukturālās reformas, «programma nepaliks uz pašreizējā ceļa», brīdinājis Tomsens.

BBC atgādina, ka eirozonas finanšu ministru pārstāvja Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) otrdienas komentārs izraisīja plašu rezonansi visā pasaulē. Viņš sacīja, ka Grieķijas parādu pārstrukturēšana ir iespējama.

Kreditēšanas veicināšanai reģionos būtu nepieciešama valsts un pašvaldību atbalsta programma neliela apjoma mājokļa kredītiem, kā arī būtu jāsamazina valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un jānostiprina kredītiestāžu klātbūtne reģionos, piektdien ekspert diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Ekonomists informēja, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējā desmitgadē ir bijusi ļoti gausa - 2024.gada pirmajā ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir gandrīz trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji.

Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004.gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis, uzsvēra Vilerts.