Atklājumi un inovācijas vislabāk rodas tad, kad apstākļi ir spiedīgi. Tā arī būvmateriālu ražotāja SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju, dibinot kopuzņēmumu Lode Finland, bet, gāzes cenām turpinot augt, nolemts mēģināt pārdot neapdedzinātu produkciju.
Vairāk par biznesa pavērsieniem un iecerēm CO2 neitrālas būvniecības virzienā Dienas Biznesa saruna ar SIA Lode valdes locekli Valdi Zariņu.
Fragments no intervijas
Ķieģeļu apdedzināšanai izmanto gāzi. Kā jums veicās kopš pērnā rudens?
Lode pastāv jau 60 gadu, bet tik dramatiski skarbi nav bijis laikam nekad. Vienmēr esam ar izdomu reaģējuši uz tirgus izaicinājumiem, un šķiet, ka arī šoreiz būs izdevies burtiski izlīst caur adatas aci. Pirmais lielais trieciens tieši Lodei bija energoresursu cenas, kas sāka kāpt jau 2021. gada nogalē. Proti, ja gada sākumā maksājām 12 eiro par kubikmetru gāzes, tad gada beigās bija jau 100 eiro. Skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, līdzībās runājot, bija kā eļļa ugunī, ja raugāmies tieši uz mūsu produkcijas noietu un pašizmaksas izmaiņām.
Pie kādas gāzes cenas ķieģelis nav rentabls? Kāds bija Krievijas eksporta tirgus apjoms?
Mēs faktiski zaudējām lielu daļu tirgus. 2021. gadā strādājām ar 14 miljonu eiro lielu apgrozījumu un gāzes cena bija 12 eiro par kubikmetru, ja neskaita gada nogali. 2022. gada sākumā mēs pirkām gāzi par 130 eiro kubikmetrā. Šobrīd, piemēram, jūnijā pirkām par 106 eiro. Nupat skatījos biržas cenu, tā atkal bija 140 eiro. Lode var strādāt bez peļņas un bez zaudējumiem, ja gāzes cena ir 90 eiro par kubikmetru. Tālāk ir tikai zaudējumi. Mēs vienkārši izvēlamies strādāt ar nelieliem zaudējumiem, cerot, ka kādu dienu tas sakārtosies. Diemžēl ir tā, ka informācija Eiropas ziņu telpā ne par ko labu neliecina. Mēs nenokārām degunus līdz 2022. gada 24. februārim, kad Krievijas kara sākums mums atņēma 20% tirgus. Pārtraucām produkcijas eksportu agresorvalstij, protams, sarāvām visas saites, no 10. jūlija ir slēgta Krievijas pārstāvniecība LodeRU. Tajā pašā laikā mūsu dienaskārtībā palika jautājums, kur šo produkciju likt, jo cilvēkiem algas ir jāmaksā. Proti, nepieciešamība ir doties turp, kur mēs vēl nekad neesam bijuši.
Cik ilgā laikā Somijas tirgū uzņēmumi ieiet?
Vidējais statistiskais laiks, ko tērē uzņēmumi, ieejot Somijas tirgū, ir četri pieci gadi. Paši neticam, ka tas ir izdevies divos mēnešos. Šobrīd jau runājam par konkrētiem projektiem, ķieģeļu izmēriem un krāsām, piegādes grafikiem un veidu, kā ķieģeļi tiek nogādāti Somijā. Šis patiešām ir patīkams pārsteigums visā bēdu ielejā, ko redzējām šā gada martā. Starp citu, mums ir vēl otrs stāsts, kur pamatā, protams, ir pašu ādas glābšana, bet izskatās, ka glābsim pasauli.
Par ko ir runa?
Saprotot, ka mūsu klasiskais produktu tirgus tiks ierobežots, mēs sākām gudrot, vai nav citu iespēju. Proti, runa ir par klasisko apdedzināto keramiku. Jautājums ir, vai iespējams radīt ķieģeļus vai blokus, kur māls netiek apdedzināts, tā izvairoties no nejēdzīgajām enerģijas izmaksām. Sākumā tas izskanēja kā joks, pilnīgs humors. Kāds no pārdevējiem tā arī pajautāja: kāpēc mums jātirgo apdedzināti ķieģeļi, tirgojam neapdedzinātus! Iesākumā bija smieklu šalts, bet tad, tāpat joka pēc, nolēmu painteresēties, vai pasaulē kāds ko tādu jau nedara. Vai ir neapdedzināta māla bloku vai ķieģeļu mājas?
Visu interviju lasiet 12.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
