Amerikāņu tehnoloģiju kompānijas Apple planšetdatoriem bijusi nozīmīga loma Grieķijas parāda krīzes risināšanā. Tie privātajiem Grieķijas obligācju turētājiem nodrošināja komunikāciju un piekļuvi nepieciešamajiem finanšu datiem, raksta tech.fortune.cnn.com.
Raksta autors Filips Elmers Devits (Philip Elmer-DeWitt) stāsta, ka pirms divām nedēļām viņš saņēma zvanu no sava Bruklinas kaimiņa Boba Apfela (Bob Apfel), kurš viņam stāstīja par saviem «piedzīvojumiem» saistībā ar Grieķijas parādu krīzi.
«Pirms divām nedēļām es pabeidzu Grieķijas parāda pārstrukturēšanu,» stāstīja Oberlinas koledžas beidzējs B. Apfels. Lai arī šis ir gana drosmīgs apgalvojums, tomēr tas nav pilnībā nepatiess – B. Apfels vada kompāniju Bondhoolder Communications Group, kas piedalījās Grieķijas parāda pārstrukturēšanas procesā. Lai veiktu parāda pārstrukturēšanai nepieciešamo privāto akcionāru obligāciju apmaiņu, viņa komanda izveidoja speciālu datoru tīklu.
Grieķija šājā pavasarī atradās nopietnos maksātnespējas draudos, nespējot tikt galā ar apjomīgajām valsts parādsaistībām, kas «uz papīra» veidoja vairāk nekā 270 miljardus ASV dolāru. Lai risinātu situāciju, valsts finanšu ministrs piedāvāja veikt obligāciju apmaiņas darījumu, iesaistot privātus kreditorus.
Problēma slēpās tajā, ka bija grūti pulcināt aptuveni 100 tūkstošus privātu obligāciju turētāju no visas pasaules – sākot no Krievijas un Kazahstānas, beidzot ar Dienvidāfriku – vienuviet. Tādējādi plānotā obligāciju apmaiņa sāka izskatīties pēc loģistikas murga, stāstīja B. Apfels.
«Es vēlējos darīt citādāk,» stāsta B. Apfels. «Tādēļ iegādājos simts iPad planšetdatorus,» viņš norāda.
Apple planšetdatori tika aprīkoti ar speciāli izveidotu parāda pārstrukturēšanas lietojumprogrammu un tika izsniegti gaidāmās obligāciju apmaiņas vadošajai komandai – tostarp Grieķjas finanšu ministra pārstāvjiem, Grieķijas Bankas (Bank of Greece) un trīs ārvalstu banku – Deutsche Bank, HSBC un Lazard – pārstāvjiem. To galvenais uzdevums bija nodrošināt darījuma dalībniekiem bagātīgu finanšu analīzes rīku klāstu, kā arī nepieciešamos reālā laika savienojumus ar starptautisko tirgošanās sistēmu (global cleraing system) un pasaules banku pārvaldības daļām (back offices).
Laika posmā līdz darījuma uzsākšanai vadošās finanšu grupas dalībnieki vairāk nekā pusi sava laika pavadīja ceļā, tiekoties ar investoriem un finanšu pārraudzītājiem. Tādēļ bija svarīgi izveidot finanšu lēmumu pieņēmēju platformu, kas varētu sekot finansistiem, ne otrādi, stāsta B. Apfels. Saskaņā ar viņa teikto, bez šādas datu platformas darījuma galvenajai komandai nebūtu iespējas «pieņemt lēmumus sekundes daļas laikā».
Kad 25. aprīlī darījums tika noslēgts, 270 miljardu ASV dolāru lielais Grieķijas parāds samazinājās līdz 130 miljardiem ASV dolāru, raksta medijs.
«Tā bija lielākā finanšu transakcija pasaules vēsturē,» norādīja B. Apfels, un, viņaprāt, obligāciju apmaiņa nebūtu notikusi bez planšetdatoru palīdzības.