Jaunākais izdevums

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Zariņš pastāstīja, ka keramisko bloku eksportā noteicošais ir produkta svars, tādēļ "Lode" produkciju netirgos no Latvijas ļoti tālos tirgos. Eiropā keramiskos būvmateriālus ir pieņemts realizēt tirgos, kas atrodas ne tālāk par 1000 kilometriem, jo pēc tam transportēšanas izmaksas ir pārāk lielas.

"Tomēr ir arī izņēmumi. Piemēram, ļoti veiksmīgi tirgojam produkciju uz Vladivostoku. Atbilde ir ļoti vienkārša - mēs viņiem esam tuvākais punkts Eiropā, kurā ražo augstas kvalitātes keramiku. Mēs esam tuvāk nekā Vācija, Austrija vai Nīderlande. Tāpat viņiem ar mums ir vieglāk vienoties un saprasties. Tādēļ mēs jau šogad sūtam savu produkciju uz otru lielo Vladivostokas objektu ar kuģiem caur Indijas okeānu," teica Zariņš.

Jautāts, kādi ir iemesli nelielajiem pārdošanas apmēriem Latvijā, Zariņš sacīja, ka pēdējos gadu desmitos ir iegājušās tradīcijas, ka būvnieki Latvijā mazāk izmanto keramiku un vairāk citus materiālus. Savukārt tradīcijas Lietuvā, Polijā, Austrijā ir pilnīgi pretējas - ja runa ir par dzīvojamajām mājām, kurās ikdienā dzīvos cilvēki, pirmā izvēle ir keramika un tikai pēc tam tiek domāts par citiem materiāliem.

Zariņš skaidroja, ka Lietuvā lielāks pieprasījums ir arī tādēļ, ka tur ir daudz izplatītākas privātmājas, tostarp pilsētās. Otrs aspekts ir saistīts ar tradīcijām - Lietuvā jau padomju laikos bija četras keramiskās rūpnīcas un mājas jau vēsturiski celtas no ķieģeļiem.

"Latvijā darbojās viena pati "Lode", kura visu produkciju veda uz Maskavu. Arī keramiskos blokus "Lode" sāka piedāvāt tikai no 2001.gada. Visi deviņdesmitie gadi aizgāja keramzītbetona un gāzbetona zvaigznē. Tādēļ paradumi, ka ēkas ceļ tā, ir nākuši vēl no padomju laikiem. Savukārt lietuviešiem vienmēr daudz lielākā mērā ir bijis pieņemts, ka mājas ir jāceļ no keramikas ķieģeļiem," stāstīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka pašlaik Lietuvā vispār vairs nav keramisko rūpnīcu, kas izgatavotu mūsdienīgus apdares materiālus vai blokus. Tiek ražoti tikai ļoti vienkārši ķieģeļi, un ar to nodarbojas maz uzņēmumu.

"Mēs esam pārņēmuši šo vēsturisko tirgus daļu ar Ānes blokiem, kā arī Lietuvā ir ienākuši Polijas ražotāji. Mēs gan uzvaram, jo mums ir gan augstāka kvalitāte, gan pieņemamāka cena mazākā attāluma dēļ. Lietuvā arī ir lielākās cīņas ar konkurentiem, jo tur arī keramikas tirgus ir daudz lielāks nekā Latvijā," teica Zariņš.

Savukārt Latvijā keramikas daļa būvmateriālu tirgū ir tik niecīga, ka nav pat īsti ar ko konkurēt, skaidroja Zariņš. Latvijas keramisko bloku tirgū "Lodei" ir 95%, apdares ķieģeļu tirgū - 80-85%, taču mazais tirgus apjoms uzņēmumam nedod to efektu, kādu tas var sasniegt lielajos tirgos.

"Tādēļ šogad mēģināsim cilvēkiem palīdzēt saprast, kāpēc keramika viņiem ir labāka nekā citi materiāli. Galvenie argumenti ir divi - energotaupība un mikroklimats telpas iekšienē, jo keramikai spiedes pretestība ir piecreiz lielāka nekā jebkuram citam alternatīvam materiālam, plus lielā masa dod iespēju akumulēt vairāk siltuma nekā citi materiāli. Var taupīt enerģiju visa gada garumā, ko spilgti pierāda pētījumi Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, kur jau piecus gadus tiek pētīts, kurš no sienu materiāliem visveiksmīgāk pilda šo funkciju," stāstīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka jaunus tirgus pašlaik uzņēmumam nav lielas jēgas meklēt, jo "Lode" savas jaudas noslogojusi pilnībā un visu, ko saražo, arī pārdod. "Runa ir tikai par to, kā gūt lielāku peļņu, ražojot pieprasītākus, sarežģītākus un līdz ar to dārgākus produktus, atkāpjoties no lētajiem, vienkāršajiem produktiem. Tas ir mūsu attīstības virziens," teica Zariņš.

Jautāts, vai uzņēmums mēģinājis produkciju pārdot Zviedrijā, Somijā, kas ir salīdzinoši tuvi tirgi, Zariņš sacīja, ka mēģināts ir, bet Ziemeļvalstīs ir spēcīga tradīcija celtniecībā izmantot koku. "Pirmā vieta ir kokam, un tādējādi viņi lobē arī savu ekonomiku," piebilda Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Būvmateriālu ražotājs: Sezonas tendence ir pirkt dārgāk, bet kvalitatīvāk

Db.lv,12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā būvniecības sezonā iedzīvotāji daudz lielāku uzmanību pievērš būvmateriālu kvalitātei un tikai pēc tam cenai, kas ir jauna tendence, novērojis keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijas valstīs SIA “Lode”.

Ja iepriekšējos gados iedzīvotāji labprātāk izvēlējās lētākos būvmateriālus, kvalitāti atstājot otrajā plānā, tad pirmo reizi daudzu gadu gaitā var vērot izmaiņas, kad kvalitāte guvusi virsroku un izmaksas nonākušas sekundārā lomā.

“Jau gadiem cilvēki vienmēr pirkuši vislētākos pieejamos materiālus, nedomājot par to, vai ilgtermiņā izvēlētais būvmateriāls kalpos tik kvalitatīvi kā nepieciešams, taču šogad šī tendence mainījusies un esam novērojuši, ka tieši kvalitāte un materiālu ilgmūžība ir priekšnoteikums, lai izvēlētos kādu ražojumu,” saka SIA “Lode” mārketinga un pārdošanas daļas direktors Valdis Zariņš.

Viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka dažādo Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, iedzīvotāji atlikuši savus ceļojumus, tādējādi veidojušies papildu naudas uzkrājumi, kurus iespējams investēt pagalmu labiekārtošanai un, piemēram, ģimenes māju būvniecībai. “Mēs arvien vairāk redzam, ka cilvēki vēlas uzlabot savus dzīves apstākļus, tādēļ steidz pirkt gan būvmateriālus,” secina V.Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājumi un inovācijas vislabāk rodas tad, kad apstākļi ir spiedīgi. Tā arī būvmateriālu ražotāja SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju, dibinot kopuzņēmumu Lode Finland, bet, gāzes cenām turpinot augt, nolemts mēģināt pārdot neapdedzinātu produkciju.

Vairāk par biznesa pavērsieniem un iecerēm CO2 neitrālas būvniecības virzienā Dienas Biznesa saruna ar SIA Lode valdes locekli Valdi Zariņu.

Fragments no intervijas

Ķieģeļu apdedzināšanai izmanto gāzi. Kā jums veicās kopš pērnā rudens?

Lode pastāv jau 60 gadu, bet tik dramatiski skarbi nav bijis laikam nekad. Vienmēr esam ar izdomu reaģējuši uz tirgus izaicinājumiem, un šķiet, ka arī šoreiz būs izdevies burtiski izlīst caur adatas aci. Pirmais lielais trieciens tieši Lodei bija energoresursu cenas, kas sāka kāpt jau 2021. gada nogalē. Proti, ja gada sākumā maksājām 12 eiro par kubikmetru gāzes, tad gada beigās bija jau 100 eiro. Skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, līdzībās runājot, bija kā eļļa ugunī, ja raugāmies tieši uz mūsu produkcijas noietu un pašizmaksas izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma komandai ir jābūt kā vienai vienībai, kā dūrei, kur visi pirksti sadarbojas, raidot spēka vektoru vienā virzienā, uzskata SIA Lode valdes loceklis Valdis Zariņš.

Lai spētu veiksmīgi virzīties uz priekšu un attīstīties, ikvienam uzņēmuma darbiniekam, tajā skaitā vadītājam, ir jābūt laimīgam, domā V. Zariņš.

Nelaimīgs cilvēks nevar paveikt tik daudz, cik laimīgs un iedvesmots – šīs divas lietas ir jebkura biznesa veiksmes pamatā, domā V. Zariņš, kurš uzņēmumā Lode pats strādā jau vairāk nekā 20 gadus.

Vēlas paveikt lielas lietas

Bērnībā es sapņoju kļūt par Latvijas valsts prezidentu, atminas V. Zariņš. “Patiesībā šis sapnis kaut kādā mērā manī dzīvoja līdz apmēram 40 gadiem, taču tagad par to varu tikai pasmaidīt. Šis sapnis demonstrēja manu lielo enerģiju, kā arī vēlmi paveikt lielas lietas, un prezidenta amats bija man saprotama barometra atzīme, nevis dziļa izpratne par šī cilvēka pienākumiem un ikdienu. Ja šobrīd man retoriski jautātu, vai es vēlētos kļūt par prezidentu, es noteikti teiktu, ka nē, jo pašlaik manas filozofiskās dzīves uztveres vairs nesakrīt ar šī amata ikdienas pienākumiem.Kādreiz nopietni apsvēru arī aktiera profesiju. Vidusskolas gados piedalījos dažādos daiļrunāšanas konkursos un man patika atrasties publikas priekšā, taču vecāki un citi apkārtējie mani atrunāja, sakot, ka aktieri ir pliki un nabagi. Deviņdesmitajos gados, kad Latvijas valsts sāka attīstīties, izteikti dominēja materiālās vērtības, tādēļ aizgāju studēt ekonomiku. Atceros, ka tolaik kāds man teica – velti savu enerģiju ekonomikai un kļūsti bagāts, aktiera talants tāpat noderēs,” atminas V. Zariņš, nenoliedzot, ka tā ir taisnība – runas māksla un spēja komunicēt ar publiku nekad nav bijusi lieka arī ekonomista profesijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elenger uzsāk darbu Polijas gāzes tirgū

Db.lv,09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes tirdzniecības uzņēmums Elenger, kas aprīlī paziņoja par gāzes tirdzniecības uzsākšanu Latvijas mājsaimniecībām, atbilstoši uzņēmuma attīstības stratēģijai, uzsācis gāzes piegādes Polijas tirgus biznesa segmenta klientiem.

“Elenger ievērojami palielinājis tirgus daļu reģionā, un, atbilstoši uzņēmuma attīstības stratēģijai, esam paplašinājuši savu darbību arī Polijas tirgū, kur viens no mūsu klientiem ir arī Latvijā pazīstamais uzņēmums Lode. Veiksmīga sadarbība Latvijas gāzes tirgus ietvaros ir ļāvusi mums spert vēl vienu soli tālāk – sadarboties arī starptautiskā līmenī, un esmu gandarīts, ka Lode izvēlējusies savas darbības nodrošināšanai Polijā izmantot Elenger piegādāto gāzi,“ sadarbību komentē Elenger valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

“Mūsu tiešie līgumi ar gāzes piegādātājiem ir palielinājuši patērētāju interesi un uzticību mums - esam vieni no retajiem reģionā, kas paši iegādājas un atved LNG no ASV un Norvēģijas, un tas mums ļauj klientiem piedāvāt izdevīgāku cenu un uzticamāku piegādi,” skaidro Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB,21.12.2021

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā piedzīvotais inflācijas lēciens ir radījis bezprecedenta situāciju, kad jāiedarbina iepriekš noslēgto pakalpojumu līguma punkts, kurā aprakstīta tarifu indeksācija, kas ārzemēs ir normāla parādība, bet Latvijā pagaidām tiek uztverta kā sava veida tabu tēma.

Tā intervijā saka SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.decembra numurā:

  • Statistika. Pieaug inflācija, kas drīzumā sasniegs pirmās nepieciešamības preces, ieskaitot pārtiku. Līdztekus Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši par piesardzīgākajiem investētājiem.
  • Tēma. Baltkrievijas embargo sekas redzēsim 2022. gadā.
  • Tendences. Slideno ceļa vietu nākamgad būs pietiekami daudz. Pasaules ekonomikā arī nākamgad vadošā tēma, ja nenotiks brīnumi, būs tas viss, kas saistīts ar Covid-19 vīrusu.
  • Nekustamais īpašums. Kā veicas ar valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu jaunajos apstākļos.
  • E-pakalpojumi. Pandēmijas laikā pieaug e-pakalpojumu loma uzņēmējdarbībā.
  • Aktuāli. Vidēji trešdaļā gadījumu var nopirkt auto ar sagrozītu nobraukumu.
  • Portrets. SIA "Lode" valdes loceklis Valdis Zariņš.
  • DB konferences. Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.
  • Brīvdienu ceļvedis. Kristaps Štobis, @December Design radītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB,12.07.2022

Dalies ar šo rakstu

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks. Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā".

Tā intervijā saka SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks Edgars Kots.

Vēl uzņēmēju žurnāla 12.jūlija numurā lasi:

• Statistika

Elektroenerģijas cenas turpina augt

• Tēma

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

• Ražošana

SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju

• Enerģētika

Siltumuzņēmumi apkures sezonu gaida ar bažām

• Nodokļi

Solidaritātes nodokļa “melnie caurumi”

• Izejvielas

Dakteris varš zīmē recesiju

• Investors

Amerikāņu kalniņi arī zeltam

• Portrets

Daumats Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru