SIA NPK Expert specializējas specifisku komplekso minerālmēslu ķīmisko formulu izstrādē dažādos pasaules reģionos.

Uzņēmumā ir izstrādātas aptuveni 150 dažādas minerālmēslu formulas, kas tiek eksportētas uz Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīm, Skandināviju un Eiropas Savienību. NPK Expert maisījumus izmanto arī Latvijas zemnieku saimniecībās un Liepājas futbola laukumos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Manto pieredzi

NPK Expert pirms pāris gadiem tapa kā jauns zīmols minerālmēslu ražotājam NPK terminālis. Tas startēja Kurzemes biznesa inkubatorā kā eksperimentāls uzņēmums nišas produktu – mazo minerālmēslu iepakojumu ražošanai un jaunu formulu izstrādei. Tagad NPK Expert ir atdalījies no mātes uzņēmuma, atpērkot visu minerālmēslu biznesu un pārņemot iestrādes ķīmisko formulu veidošanā futbola, golfa laukumu, kafijas un banānu plantāciju mēslošanai. Pērn eksporta ģeogrāfijā bijušas sešas valstis: Zambija, Dominikāna, Malāvija, ASV, Zviedrija un Lietuva. Mātes uzņēmumam palikusi transporta un loģistikas sadaļa, stāsta NPK Expert valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Ģirts Cēlājs. Uzņēmumā ir tikai daži darbinieki, kuru vidējais vecums ir tikai 35 gadi, taču visi ir augstas kvalifikācijas speciālisti, apgalvo īpašnieks. Piemēram, ražošanas vadītājs ir atnācis no lielākā konkurenta – uzņēmuma Arvi Fertis Lietuvā. Šogad eksports paplašinājies, Liepājā radīto formulu maisījumi ceļojuši jau uz 12 valstīm, tostarp par veiksmi Ģ. Cēlājs nosauc tirgus iekarošanu Beninā, Kuveitā, Vjetnamā. Noieta valstīs tiek veidotas pārstāvniecības, pārsvarā sadarbībā ar vietējā kapitāla turētājiem, agronomiem.

Latvijas minerālmēslojuma ražotājs NPK Expert sadarbībā ar amerikāņu izgudrotāju Alanu Amronu (Alan Amron) radījuši izgudrojumu, kas varētu nest ievērojamus uzlabojumus lauksaimniecībā visā pasaulē, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Jaunais izgudrojums SMART FERTILIZERS TM ir ierasto minerālmēslojuma izejvielu kombinācija, kas paver jaunas iespējas efektīvākai augsnes bagātināšanai. Izgudrotāji Ģirts Cēlājs (NPK Expert) un Alans Amrons ir iesnieguši produkta risinājumu patentēšanai ASV, tāpēc plašāks skaidrojums par izgudrojumu vēl netiek atklāts. Šobrīd abi izgudrotāji strādā pie tā, lai iepazīstinātu ASV izplatītājus ar SMART FERTILIZERS TM produkta prototipiem.

Šā gada 13. februārī NPK Expert valdes priekšsēdētājs Ģirts Cēlājs un amerikāņu izgudrotājs Alans Amrons dosies uz Sanfrancisko un Atlantu, ASV, lai ar Amerikas vadošo mazumtirdzniecības veikalu ķēžu vadību pārrunātu plaša patēriņa minerālmēslu maisījumu izplatīšanu.

Cannelle Bakery ceptie Ņujorkas bāgeļi ir iekarojuši pasaulē pazīstamā izgudrotāja Alana Amrona absolūtu atzinību un ar viņa atbalstu solās ieņemt arī savu nišu ASV tirgū.

A. Amrons ir daudzu komerciāli ļoti veiksmīgu izgudrojumu autors, ieskaitot laikam gan ikvienam zināmos līmpapīriņus, kas pazīstami ar 3M ražoto PostIt zīmolu. (Skat. db.lv Līmlapiņu izgudrotājs: Esmu vēstures daļa) Ģimenes saikņu dēļ A. Amrons ir arī Latvijas patriots un sava veida ideju ģenerators daudzsološiem biznesa projektiem, lai Latvijā izveidojušās kompetences komercializētu globāli. (Skat. arī db.lv Ar Ģirta Cēlāja un Alana Amrona izgudrojumu NPK Expert iekaros ASV tirgu.

Noslēgusies uzņēmuma SIA NPK Expert saražotās produkcijas iekraušana handymax klases kuģī Saga Wind (garums 199,22 m, DW 47053 tonnas), kas ir lielākā līdz šim pārkrautā krava pakoto preču kategorijā Liepājas ostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Izpildītais kravas apjoms ~ 21 tūkst. tonnu minerālmēslu. Pēc kravas pilnīgas uzkraušanas ostas 44. piestātnē, ko apsaimnieko LSEZ SIA Ekers Stividors LP, tas dosies uz Dualas ostu Kamerūnā un tālāk uz Čadu (Āfrikā). SIA NPK Expert vadītājs Ģirts Cēlājs skaidro, ka tas ir specifisks minerālmēslu maisījums, kas tiks izmantots kokvilnas audzēšanai un uzņēmums nodrošina aptuveni 70% no nepieciešamā minerālmēslu daudzuma kokvilnas audzēšanai.

Sarežģītā pakoto preču iekraušana paveikta aptuveni 7 dienu laikā – divreiz ātrāk nekā sākotnēji plānots.

«Jāturpina attīstīt dažādas sarežģītas kravu grupas, ko iespējams pārkraut Liepājas ostā. Šodienas notikums ir izcils piemērs tam, ka Liepājas unikālā ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir jāizmanto un nākotnē īpaši jāstrādā pie tā, lai pilsētas potenciāls tiktu izmantots arvien plašāk. Piemēram, mūsu gadījumā - transportētas izejvielas no Urāliem, kas pārstrādātas klientam nepieciešamajā produktā Liepājā, tiek īsā laikā nogādāta galamērķī – pat Āfrikas vidienē – Čadā,» saka Ģ.Cēlājs.

Šā gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostas kravu apgrozījums bija 1,445 miljoni tonnu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2015. gada pirmajos trīs mēnešos, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

No kopējā kravu daudzuma beramkravas veidoja 70%, ģenerālkravas – 23 %, bet lejamkravas 7%. 2016. gada pirmajos trīs mēnešos apkalpoti 344 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 7609 pasažieri. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš norāda, ka kravu plūsma ir stabila ar pozitīvu tendenci, tomēr kopīgi ar uzņēmējiem jādomā par jaunu kravu piesaisti.

2016. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostā dominē beramkravas, kas jau tradicionāli veido 70% no visām kravām. Šajā segmentā joprojām lielāko daļu veido labība un labības produkti – 1,013 miljoni tonnu jeb 75 % no kopējā beramkravu apgrozījuma, kam seko celtniecības materiāli (cements) – 114,8 tūkstoši tonnu jeb 11,3%. Stabils ir koksnes šķeldas un koksa smalkumu kravu apgrozījums. Tomēr martā nedaudz samazinājies lauksaimniecības kravu apjoms, kas ir likumsakarīgi.

Paplašinot uzņēmuma NPK EXPERT esošo darbību Liepājā, pilsētā, Grīzupes ielā 8 plānots izveidot minerālmēslojuma ražotni, informē Liepājas pilsētas domes pārstāve Dace Ķēde.

Projekts ir iesniegts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, teikts uzņēmuma mājaslapā.

Minerālmēslojuma ražotnes izveidei nepieciešama uzņēmuma teritorijā izvietotās bijušās dzelzsbetona rūpnīcas ēkas modernizācija un pārbūve. Nepieciešamie pārbūves darbu apjomi un infrastruktūras objekti tiks precizēti ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā.

Jaunajā ražotnē paredzēts veikt kālija sulfāta ražošanu un fasēšanu (plānotais produkcijas apjoms – 20 000 t/gadā), komplekso NPK minerālmēslojumu, kas bagātināti ar mikroelementiem, ražošana – maisīšana un granulēšana (plānotais produkcijas apjoms – 420 000 t/gadā).

Pēdējos mēnešos Valsts vides dienests (VVD) divos objektos piefiksējis lielus krājumus ar minerālmēsliem, kas satur sprādzienbīstamo amonija nitrātu un kuru glabāšanai uzņēmumi nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Nepareizi uzglabāta amonija nitrāta dēļ augustā nogranda sprādziens ostas noliktavā Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Eksplozija nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, ievainoja vairāk nekā 6000, bet atstāja bez mājām aptuveni 300 000, pilsētai nodarot postījumus, kas mērāmi miljardos ASV dolāru.

Latvijā amonija nitrāta apjomi tā sprādzienbīstamības dēļ tiek īpaši kontrolēti. No sešiem paaugstināta riska objektiem, kuros uzglabā amonija nitrātu lielos apjomos, vienā tas vajadzīgs spridzināšanas darbiem, bet pārējie pieci ir saistīti ar mēslojumu biznesu.

Pēdējos mēnešos atklāti pāris uzņēmumi, kas pārkrauj minerālmēslus lielos apjomos bez vajadzīgajām atļaujām. Viens šāds uzņēmums darbojas Jelgavā, Bauskas ielā 2, kur 500 kilogramu maisos zem klajas debess sakrauti amonija nitrāta minerālmēsli, bet VVD uzsver, ka šajā teritorijā šāda produkcija nedrīkstētu atrasties.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Pasaules Banka nupat nākusi klajā ar ieteikumiem, kā risināt pasaules pārtikas krīzi saistībā ar karu Ukrainā.

Organizācijas ieskatā tas, vai mums izdosies pārvaldīt pārtikas cenu svārstības un izkļūt no šīs jaunās krīzes, ir atkarīgs no valstu politikas un globālās sadarbības. Apgalvojums, kuram piekrītu, taču veiksmīgas krīzes risināšanas stratēģijas pamatā šajā gadījumā vēl kā būtisku pīlāru jāvirza valsts un privātā sektora sadarbība.

Lai arī cik satraucošas ir šīs tendences, īpaši, kad veikalos manāms atsevišķu produktu trūkums, nav pienācis laiks panikai. Atbilstoši Pasaules Bankas norādītajam, rīsu, kviešu un kukurūzas — trīs pasaules galveno pārtikas produktu — krājumi joprojām esot vēsturiski augsti. Kviešu, kara visvairāk skartās preces, krājumi joprojām esot krietni virs līmeņa, ko pieredzējām pārtikas cenu krīzes laikā no 2007. līdz 2008. gadam. Aplēses arī liecinot, ka aptuveni trīs ceturtdaļas Krievijas un Ukrainas eksportēto kviešu jau bijušas piegādātas pirms kara sākuma.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Iegulda lauksaimniecības produkcijas apkalpošanā; arvien dominē minerālmēsli

Kaut arī pirmā privātā Lietuvas stividorkompānija pēc valsts neatkarības atjaunošanas Bega sniedz arī ekspedīcijas, kuģu aģentēšanas un loģistikas pakalpojumus, kompānijas specializācija ir beramkravu apkalpošana, sarunā ar DB norāda uzņēmuma komunikācijas un informācijas grupas vadītājs Gedimins Gudavičs. Tāpat Bega nodrošina beramkravu iepakošanu un iekraušanu konteineros, apkalpo arī šķidro minerālmēslu kravas, kā arī pārkrauj tehniskās un pārtikas eļļas. Kopš darbības uzsākšanas termināļa attīstībā kopumā esot ieguldīts ap 130 milj. eiro privāto investīciju.

Pamatā minerālmēsli

Baltkrievijas uzņēmuma "Belarusjkaļij" ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī, norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, saistot to ar jaunajām ASV sankcijām pret Baltkrieviju, tostarp minēto uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem kālija mēslojuma ražotājiem pasaulē.

Pēc viņa teiktā, minerālmēsli, uz kuriem attiecinātas sankcijas, veido aptuveni trešo daļu visu kravu, kuras tiek pārvadātas pa Lietuvas dzelzceļiem un caur Klaipēdas ostu.

"No vienas puses, var teikt, ka sankcijas attiecas uz ASV subjektiem, taču pieredze liecina, ka bankas par pakalpojumiem Lietuvā nepieņems norēķinus eirovalūtā, nevis dolāros. Ja subjektam noteiktas sankcijas, uzņēmumi atsakās ielaisties ar to jebkādās biznesa attiecībās, baidoties riskēt, un varu droši apgalvot, ka no decembra, kad sankcijas stāsies spēkā, minerālmēsli pārstās plūst caur Lietuvu," ministrs ceturtdien sacījis radiostacijai "Žiniu radijas".

Viņš arī prognozējis, ka kravu plūsmas sāks sarukt vēl agrāk, jo uzņēmumi centīsies laikus novērst jebkādus nākotnē iespējamos riskus un neērtības.

Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās

To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Fragments no intervijas:

Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?

Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.

Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nemaz nav tik vienkārši panākami, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens. "Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Graudkopjiem šogad varētu izdoties nokult vien pusi no ražas, kāda ir bijusi labos gados - ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi, intervijā atzina Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš uzsvēra, ka reģionos situācija ir ļoti atšķirīga.

"Mums it kā šķiet, ka Latvija ir maza valsts, bet ir ļoti atšķirīgas situācijas Alūksnes pusē, Liepājā vai Rēzeknē, Ludzā. Tāpat ir svarīgi, kāda ir augsne. Vienā augsnē ūdens ir uzkrājies vairāk, citā ir tikai putekļi un tur vispār nav nekāda mitruma. Arī braukājot apkārt, redzams, ka ir lauki, kas izskatās labi, un ir vietas, kur iesēti vasarāji, kas vispār nav uzdīguši," teica Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka reālo situāciju graudkopībā varēs redzēt tikai tad, kad sāksies graudu kulšana. "Tomēr graudkopji saka, ka šogad varētu būt aptuveni puse no ražas, kāda ir bijusi labos gados. Ja būs vairāk, tad tas būs ļoti labi," teica LOSP vadītājs.

Politiķi publiski atbalsta bioloģisko lauksaimniecību, bet, tiklīdz vajag konkrētu lēmumu, viņi nelemj par labu sabiedrībai, bet par labu vienai vai citai interešu grupai

Tā intervijā DB saka par Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlētais Gustavs Norkārklis. «Tas, kas tiek pasniegts kā Latvijas lauksaimnieku skatījums uz notiekošo, patiesībā nav visu lauksaimnieku redzējums. Lauksaimniecības politika tiek veidota, balstoties uz ļoti šaurām, nevis sabiedrības interesēm. Strīdīgos lēmumos parasti prioritāte ir industriālajai graudkopībai. Līdz ar to ejam grāvī – būtu jāskatās sabalansēti starp ekonomiku un sociālo pusi.»

Fragments no intervijas:

«Ja paskatās, kādā ātrumā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, daudziem gribas teikt – jā, esam zaļa valsts. Ja pagriež medaļas otru pusi – minerālmēslu izlietojums un augu aizsardzības līdzekļu patēriņš pie mums aug visstraujāk Eiropā. Lielāmies, ka palielinās bioloģiskās platības, bet vienlaikus notiek konvencionālās lauksaimniecības arvien lielāka industrializācija.

Lietus ir nauda, kas birst no gaisa, un tā šogad nav, saka zemnieku saimniecības Namdari R īpašnieks Juris Reinis

Viņš nepilnos 150 hektāros audzē kartupeļus, zemenes un ziemas kviešus.

Pērnais gads bija labāks, jo sausums pieturējās visā Eiropā, līdz ar to radās produkcijas deficīts. Kartupeļiem bija laba cena – 0,23 līdz pat 0,30 eiro par kilogramu, tāda tā ir reizi 10 gados, teic J. Reinis, kura rūpals tupeņu audzēšana ir jau vairākus gadu desmitus. Nesen atgriezies no Polijas, zemnieks zina teikt, ka tur, atšķirībā no viņa saimniecības Dobeles rajona Auru pagastā, kārtīgi nolijis. Visa kā pietiks. «Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna, nevis otrādi. Kāds būs šis gads, vairāk varēšu spriest rudenī. Pagaidām gan pilnīgs vāks, jo zeme ir kā tuksnesī. Zemenes zied, bet nav tādas kā katru gadu. Laistīšana ir tikai dzīvības uzturēšana. Un kopumā nevaram konkurēt, piemēram, ar poļu produkciju. Viņi kartupeļus tirgo pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa,» tā J. Reinis.

Pārtikas produkt cenas tuvākajā laikā turpinās kāpt, intervijā Latvijas Radio sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa izteicās, ka cenas diemžēl kāps visām pārtikas precēm, jo situācija neuzlabojas un neviens no pieejamajiem resursiem, kas ir nepieciešams, lai saražotu vai izaudzētu pārtiku, nekļūst lētāks, piemēram, minerālmēsli vien ir kļuvuši jau vairākas reizes dārgāki.

"Šajā brīdī ir skaidrs, ka tuvākajā laikā uz cenu samazināšanos pārtikai varam pat necerēt, jautājums, cik būtiski tās pieaugs," sacīja Gulbe.

I.Gulbe norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji pašlaik veikalos intensīvi izpērk sāli, griķus, makaronus, kā arī rīsus, taču daļa no šiem produktiem tiek iegādāti nevis pašu patēriņam, bet gan palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem.

Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Šā gada februārī Liepājas ostā pārkrautas 412 907,27 tonnas kravu, kas ir nedaudz vairāk (+2,1%) nekā šā gada janvārī un par 9,1 % vairāk nekā 2013. gada februārī.

Šā gada februārī Liepājas ostā apkalpoti 109 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2504 pasažieri.

Februārī lielākais kravu apjoms bija beramkravu segmentā - tika pārkrauti 283,7 tūkst. tonnu, kas ir 68, 71% no kopējā kravu apjoma. Lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 213,4 tūkst. tonnu jeb 75,2 % no beramkravu apjoma. Tāpat beramkravu grupā stabila kravu plūsma ir celtniecības materiāliem (februārī - 36,8 tūkst. tonnas jeb 12,97%), kam seko koksa smalkumi, koksnes šķelda un minerālmēsli, informēja ostas pārstāvji.

Savukārt ģenerālkravu apjoms Liepājas ostā februārī bija 88,2 tūkst. tonnas, kas bija 21,36 % no visām kravām. Ģenerālkravu grupā joprojām dominē ro-ro kravas (54,3 tūkst. tonnas jeb 61,6%) un kokmateriāli ( 26,1 tūkt. tonnas jeb 29,6%).

2014. gadā Liepājas ostas stividorkompānijas pārkrāvušas 5,3 miljonus tonnu kravu, kas ir otrs lielākais kravu apgrozījums atjaunotās Liepājas ostas vēsturē, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Tas apliecina, ka Liepājas osta, pateicoties ostas uzņēmumu un Liepājas speciālāsekonomiskās zonas pārvaldes investīciju projektiem, turpina kvalitatīvu attīstību, tomēr gads ir bijis sarežģīts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Pērn Liepājas ostas kompānijas pārkrāvušas par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tradicionāli lielākais kravu apgrozījums bija beramkravu segmentā 3,64 miljoni tonnu jeb 69%. Lielāko daļuberamkravu 2014. gadā veidoja labība un labības produkti – 52%, kam seko celtniecības materiāli – 10 %, bet salīdzinoši nelielu daļu veido koksnes šķelda, minerālmēsli, koksa smalkumi.

Šā gadā janvārī Liepājas ostā pārkrautas 477 819,93 tonnas kravu, kas ir par 8,6 % vairāk nekā 2015. gada janvārī un par 2,2% vairāk nekā vidēji mēnesī 2015. gadā.

Šā gada janvārī Liepājas ostā apkalpoti 111 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2328 pasažieri.

No kravu veidiem 2016. gada janvārī dominēja beramkravas, kas veidoja 70% no visām kravām jeb 334,6 tūkstošus tonnu. Lielākais īpatsvars beramkravu segmentā bija labībai un labības produktiem – 258,4 tūkst. tonnu, kam seko celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksa smalkumi un minerālmēsli.

Savukārt ģenerālkravu apjoms Liepājas ostā janvārī bija 20% un pārkrāva 96 tūkstošus tonnas. Lielāko īpatsvaru ģenerālkravu grupā nodrošina ro-ro kravas un kokmateriāli, bet melnā metāla un tā izstrādājumu kravu apgrozījums bija salīdzinoši mazāks.

Lauksaimnieki ir gatavi atteikties no agresoru - Baltkrievijas un Krievijas - ražotajām izejvielām, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrast jaunus piegādātājus, un rast veidus kā pastiprināt investīcijas tehnoloģijās, kas palīdz mēslojumu izmantot maksimāli efektīvi, pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš sacīja, ka lauksaimniekiem neizpratni raisījuši zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) izteikumi piektdienas, 18.marta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma". Ministrs intervijā paudis, ka nozarē pamatā nav problēmu ar minerālmēslu pieejamību, degvielas trūkumu vai darba roku trūkumu.

"Tāds skats uz esošo situāciju nozarē norāda vai nu uz nevēlēšanos, vai nespēju risināt reālas problēmas," sacīja Lazdiņš, piebilstot, ka ka pašlaik no ministrijas nav konkrētas atbildes par turpmāko situāciju.

Cita starpā zemnieku saimniecības īpašnieks Oļegs Hincenbergs pauda neizpratni par to, ka ministrs aicinājis mazināt mēslojuma lietojumu un tādējādi kļūt videi draudzīgākiem. Hincenbergs uzsvēra, ka samazināt mēslojumu nozīmē samazināt ražu un kvalitāti.

Cūku fermā Miķelāni SIA Micro Tech Baltic izvērš kūtsmēslu pārstrādi un karbamīda ražošanu.

Šis ir augstas pievienotās vērtības investīciju projekts, ko Micro Tech Baltic sāka realizēt pirms vairākiem gadiem. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap desmit miljoniem eiro, ES finansējums – ap četriem miljoniem eiro.

Micro Tech Baltic ražošanā izmanto Agroplast tehnoloģiju, ko izstrādājusi komanda, kuras sastāvā ir ne tikai zinātnieki un inženieri, bet arī ražošanas uzņēmumu vadītāji, lauksaimniecības un lopkopības eksperti, stāsta Micro Tech Baltic valdes loceklis Tomass Žukovskis. Agroplast tehnoloģija nosaka gandrīz tūlītēju kūtsmēslu savākšanu un pārstrādi, kas nodrošina tīrāku vidi fermās.