Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Liepājas ostas kravu apgrozījumam ir jauna virsotne, pārsniedzot 2012. gada sasniegumu, kad vēl darbojās uzņēmums Liepājas metalurgs.

Liepājas speciālās ekonomiskas zonas (SEZ) Attīstības plāns līdz 2022. gadam paredz sasniegt 8,3 miljonus tonnu lielu kravu apgrozījumu ostā, no kurām puse būs vietējās kravas, t.sk. tās, kas saražotas Liepājā. Par iecerēm, izaicinājumiem un panākumiem Dienas Bizness pastāstīt aicināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Jāni Lapiņu, kurš nupat atkārtoti apstiprināts amatā saskaņā ar Liepājas SEZ nolikumu.

Fragments no intervijas

Vairāk nekā septiņu miljonu tonnu liels kravu apgrozījums Liepājas ostā. Kas ir panākumu sakne? Vai var cerēt arī uz turpmāku izaugsmi?

Tā jau ir vēsture, ka Liepājas ostas stividoru kompānijas 2018. gadā sasniedza līdz šim lielāko kravu apgrozījumu – 7,54 miljonus tonnu kravu gadā. Sasniegums nozīmīgs arī tāpēc, ka jau 2012. gadā Liepājas osta bija sasniegusi 7,4 miljonus tonnu apgrozījumu. Liepājas osta ir graudu osta, kurā nu jau ilgāku laiku dominē lauksaimniecības kravas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no katra konkrētā gada ražas, tirgus pieprasījuma. Būtisks ir arī ģeopolitiskais faktors, jo, līdztekus vietējas izcelsmes lauksaimniecības kravām, liela daļa ir arī tranzītkravas. 2012. gada panākumu pamats bija rekordlaba graudu raža un nozīmīgs ģenerālkravu apgrozījums – kokmateriāli, ro-ro kravas, metāllūžņi, melnais metāls, kas ļāva mums sadarbībā ar uzņēmējiem apjaust attīstības virzienus, saprast, kurās vietās nepieciešami būtiski uzlabojumi infrastruktūras pieejamībā. Piecus gadus 2012. gads mums bija nesasniedzama smaile grafikos, un tam bija virkne objektīvu iemeslu, t.sk. Liepājas metalurga darbības pārtraukšana, kas rezultējās ar melnā metāla kravu samazinājumu praktiski līdz minimumam.

Šī gada deviņos mēnešos kopumā Liepājas ostā pārkrauti 3,695 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā apkalpoti 1 025 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 32 726 pasažieri, informē Liepājas SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

No janvāra līdz septembrim ostā pārkrauti 2,409 miljoni tonnu beramkravu (65%), 996,4 tūkst. tonnas ģenerālkravu (27%), bet lejamkravu apgrozījums veidoja 289,5 tūkst. tonnu (8%). Šā gada deviņos mēnešos pārkrautas 2 821 TEU konteinervieniba, bet RO-RO vienību skaits veido 27 552.

Savukārt 2014. gada septembrī Liepājas ostā pārkrautas 372,1 tūkstotis tonnu dažādu kravu, kas ir par 15,4 % vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Tradicionāli Liepājas ostā lielākais īpatsvars ir beramkravām - 240,2 tūkst tonnas jeb 65%, kam sekoja ģenerālkravas – 118,6 tūkst tonnu, jeb 32%. Lejamkravu apjoms šā gada septembrī sarucis līdz 4%.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers atteicies uzņēmējam Kirovam Lipmanam par 555 000 eiro pārdot LM meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM akciju kontrolpaketi un par trīsarpus reizes mazāku summu - 150 000 eiro - pārdevis to pretendentam Konstantīnam Gončarovam, vēsta portāls Pietiek.com.

23.jūlijā Lipmans esot vērsies pie Velmera ar Liepājas ostas LM aktīvu iegādes piedāvājumu. Šajā vēstulē Lipmans norādījis, ka viņam ir interese atjaunot ne tikai LM, bet arī Liepājas osta LM saimniecisko darbību, «kura neapšaubāmi ir nozīmīga kopējā tērauda biznesa sastāvdaļa produkcijas loģistikas jomā».

Tomēr Velmers Lipmana piedāvājumā neesot saskatījis «nepārprotami pausto gribu iegādāties [..] AS Liepājas osta LM akcijas tikai kā mantas kopību kopā ar MAS Liepājas metalurgs metāla kausēšanas pamatražotni». Vienlaikus Velmers esot ņēmis vērā arī metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas piesaistītā konsultanta SIA Prudentia Advisers lēmumu neaicināt Lipmanu uz turpmāko LM metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas procesa posmu. Līdz ar to administrators izslēdzis Lipmana 555 000 eiro vērto piedāvājumu no izvērtēšanas.

Šā gada septembrī Liepājas ostā pārkrauti 596,5 tūkstoši tonnu dažādu kravu, kas ir par 60,3% vairāk nekā 2014. gada septembrī, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsver, ka vistiešāk tas ir saistīts ar veiksmīgu graudaugu sezonu un aktīvāku darbību ostas dziļūdens piestātnēs, ko no šā gada 1. septembra no LSEZ AS Liepājas osta LM pārņēma LSEZ SIA Ekers Stividors LP. 2015. gada septmbrī Liepājas ostā apkalpoti 109 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2983 pasažieri.

Tradicionāli Liepājas ostā lielākais īpatsvars ir beramkravām, jo īpaši aktīvajā graudaugu sezonā - 482,6 tūkst. tonnas jeb 80,8%.

Tieši labība un labības produkti šā gada septembrī veidoja 377,5 tūkstošus tonnu. Otra lielākā kravu grupa beramkravu segmntā bija celtniecības materiāli - 52,5 tūkstoši tonnu, kam sekoja cukurs, šķelda, minerālmēsli.

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Šā gada augustā Liepājas ostā pārkrauti 294,85 tūkstoši tonnu kravu, kas ir mazāk nekā pirms gada.

Kā uzsver Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš, zināms, ka Liepājas ostā viena no lielākajām kravu grupām ir tieši lauksaimniecības produkcija un tās apjomus nosaka sezonalitāte. Šogad līdz ar vēsajiem laika apstākļiem vasaras pirmajos mēnešos graudaugu sezona sākās vēlāk - septembra sākumā un jau šobrīd beramkravu termināli aktīvi strādā.

Šā gada augustā beramkravas (183,3 tūkstoši tonnu) tradicionāli veido lielāko kravu īpatsvaru Liepājas ostā – labība un labības produkti –73,7 tūkstošus tonnu, celtniecības materiāli (cements) – 67,8 tūkstošus tonnu, kam seko cukurs, minerālmēsli, koksnes šķelda.

Šā gada novembrī Liepājas ostas kravu apgrozījums sasniedza 629,6 tūkstošus tonnu, kas ir par 51,7% vairāk nekā 2013. gada novembrī un ir lielākais šogad mēneša griezumā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā tradicionāli gada pēdējos mēnešos ostā ir lielāks kravu apgrozījums, kas saistīts ar ostas specializēšanos uz agro beramajām kravām Šā gada novembrī Liepājas ostā apkalpoti 128 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 3388 pasažieri.

Turpinoties graudaugu sezonai, arī novembrī lielāka kravu grupa Liepājas ostā ir beramkravas – 482,8 tūkstoši tonnu un veido 77% no kopējā kravu apgrozījuma. Arī novembrī Lielākai īpatsvars bija labībai un labības produkcijai - 405,9 tūkstoši tonnu. Liepaja Bulk Terminal termināla vadītājs Juris Matvejevs, apstiprināja, ka graudaugu sezona un pārkraušana norit kā plānots, kā rezultātā termināls novembrī pārkrāva 308 795,07 tonnas, kas ir atkal jauns rekords. Liepāja Bulk Terminal turpina arī savu investīciju programmu un paplašina noliktavu saimniecību.

2015. gadā februārī Liepājas ostā pārkrauts 498 912,16 tonnas kravu, kas ir par 13,4 % vairāk nekā šā gada janvārī un par 20,8% vairāk nekā 2014. gada februārī.

Šī gada februārī Liepājas ostā apkalpoti 117 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2418 pasažieri, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Februārī no kravu veidiem lielākais kravu apjoms tradicionāli bija beramkravu segmentā - 352,7 tūkst. tonnu, kas veidoja 70,7 % no visām kravām. Lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 264,4 tūkst. tonnu jeb 75%. Vēl beramkravu grupā stabila kravu plūsma ir celtniecības materiāliem (februārī – 47,5 tūkst. tonnas jeb 13,47%), bet šā gada februārī Liepājas ostā atgriezās cukura kravas – 28,3 tūkt. tonnu, kas veidoja 8% no visām beramkravām.

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Karostas kanāla attīrīšanas projektam šogad plānots izlietot 9,44 miljonus eiro jeb 27% no visa Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes 2015.gada budžeta, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas SEZ valde apstiprinājusi Liepājas SEZ pārvaldes 2015.gada budžetu, kas ieņēmumu un izdevumu sadaļā veido 35,18 miljonus eiro. Pagājušajā gadā budžeta izpilde bija 31 miljons eiro. Kā norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, budžets šogad ir veidots ar nelielu pieaugumu, lai turpinātu īstenot Liepājas SEZ prioritātes, no kurām nozīmīgākās ir atbalsts uzņēmējiem, infrastruktūras attīstība, kā arī vides kvalitāte un drošība.

Sagatavojot budžeta projektu, tika ņemtas vērā noteiktās prioritātes SEZ un Liepājas ostas attīstībā, Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētie projekti, Liepājas ostas padziļināšanas projekts, kā arī stividoru kompāniju kravu apgrozījumu plāni un SEZ pārvaldes noslēgtie nomas un pakalpojumu sniegšanas līgumi.

Latvijai ir svarīgi un stratēģiski nozīmīgi saglabāt ostas un transporta koridorus, jo tranzīts un transporta pakalpojumi bijuši nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa vismaz pēdējo simts gadu, lai kādi arī šajā laikā ir bijuši ģeopolitiski sarežģījumi un problēmas.

Ja šai tēzei piekrītam, tad ir citādām acīm jāskatās uz pašreizējo diskusiju par iespējamo tirdzniecības un tranzīta attiecību pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paskatīsimies uz problēmu no Liepājas ostas viedokļa. Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Liepājā nekad nav pārkrauta nafta vai ogles, šī osta savu nišu ieguva gadu tūkstoša mijā, kad tika saskatīta iespēja pārkraut graudus un to pārstrādes produktus. Kopš divtūkstošo gadu sākuma Liepājas ostā izveidojušies trīs graudu pārkraušanas termināļi un graudu un to produktu pārkraušana veido apmēram pusi no visa Liepājas ostā pārkrautā kravu apjoma.

Lielākais no šiem trijiem Liepājas graudu pārkraušanas termināļiem ir “Liepāja Bulk Terminal”, tas veidots 26 gadus, ieguldot attīstībā vairāk kā 70 miljonus eiro. Šis terminālis pārkrauj apmēram 40% no visām graudu un to produktu kravām Liepājā.

Septembrī Liepājas ostā darbu uzsākusi SIA Ekers Stividors LP, kam Liepājas SEZ valde ir piešķīrusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu, informē Baltikums Bank.

Sākot no 1.oktobra, SIA Ekers Stividors LP uzsāks jauna investīciju plāna realizēšanu, pilnībā pārņemot līdzšinējai stividorkompānijai AS Liepājas osta LM piederošos aktīvus.

Kompānijas Ekers Stividors LP biznesa attīstība Liepājas ostā ir kļuvusi iespējama, pateicoties Baltikums Bank sniegtajam finansiālajam atbalstam - šī gada sākumā noslēgtajam kreditēšanas līgumam.

«Baltikums Bank izsniegtais kredīts ļauj mums iegādāties nepieciešamās tehniskās iekārtas, sakārtot infrastruktūru, lai veiksmīgi uzsāktu Liepājas ostā ienākošo kuģu apkalpošanu, pakāpeniski palielinot pārkrauto kravu apjomu un līdz 2022.gadam sasniedzot 2,5 miljonus tonnu gadā,» stāsta SIA Ekers Stividors LP valdes loceklis Gatis Svētiņš.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde turpina īstenot projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ar mērķi samazināt Karostas kanāla vēsturiski piesārņoto nogulumu negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Sanācijas darbus veic SIA "Eko osta", kas iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvāju un ar kuru noslēgts līgums. Projektā plānots izsmelt aptuveni 164 000 kubikmetru piesārņoto nogulu, un līguma kopējā summa ir 3 497 260 eiro. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros.

Par 3,5 miljoniem eiro veiks Karostas kanāla vides sanācijas darbus 

Liepājas SEZ pārvalde noslēgusi līgumu ar SIA “EKO OSTA” par Liepājas ostas...

Aprīļa sākumā tika apstiprināta Karostas kanāla sanācijas programma. "Eko osta" ir mobilizējusi nepieciešamo tehniku un ir sākta piesārņotās Karostas kanāla grunts izņemšanas darbi, kas jāpabeidz līdz 2023.gada 30.novembrim. Mērķa sasniegšanai sanācijas darbu laikā no kanāla gultnes tiks izņemti likumdošanas normām neatbilstoši nogulumi, kuros ir ieslēgtas 400 tonnas bīstamās ķīmiskās vielas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka Karostas kanāla vides sanācijas projekts būtiski atšķiras no citiem Liepājas SEZ pārvaldes projektiem, jo tāpat kā citi ir vērsts uz attīstību, bet pirms tam jāatbrīvojas no padomju laika militārā mantojuma. Hmieļevskis uzsver, ka ir svarīgi izņemt nogulumus no Karostas kanāla grunts, kuros var atrast vai visu Mendeļejeva tabulu un dzēst šo HELCOM Baltijas jūras "karsto punktu". Tas ir ilgi plānots un unikāls projekts, kas nākotnē pavērs iespējas dzīvot tīrākā vidē un ļaus turpināt attīstīt aktīvu uzņēmējdarbību Karostas kanāla baseinā un tam pieguļošajās teritorijās, norāda Hmieļevskis.

Liepājas SEZ pārvalde vērš uzmanību, ka sanācijas darbu laikā var būt novērojamas naftas produktu "varavīksnes" Karostas kanālā. Sanācijas darbu veicējs "Eko osta" nodrošinās gan to savākšanu, gan rūpēsies, lai piesārņotie nogulumi nonāks tikai tam paredzētajā vietā.

Projekts veicinās Helsinku komisijas (HELCOM) Baltijas jūras Rīcības plāna mērķi un rīcību sasniegšanu - atjaunot Baltijas jūras labu ekoloģisko stāvokli - nodrošināta jūras ekoloģiskā daudzveidība un dinamika, tīrība, veselība un produktivitāte jūrai raksturīgajos apstākļos, kur jūras vide tiek izmantota ilgtspējīgi, saglabājot jūras ūdeņu izmantošanas potenciālu šai un turpmākajām paaudzēm. Projekta rezultāta Liepājas pilsētas iedzīvotāji turpmāk netiks pakļauti vēsturiskā piesārņojuma iedarbības riskam un tiks būtiski uzlabots jūras ekoloģiskais stāvoklis un apkārtējās vides kvalitāte.

Šis ir turpinājums iepriekšējām aktivitātēm Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanā. Piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam tika īstenots projekts "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana I kārta", kura laikā no kanāla 78 hektāru platībā tika izcelts un utilizēts liela apjoma tehnogēnais piesārņojums (metāllūžņi, betona masīvi, koksne utt.), kā arī vispiesārņotākajā iecirknī 10 hektāru platībā tika izņemti aptuveni 60 000 kubikmetri piesārņoto nogulumu, kas tika deponēti īpaši aprīkotā deponēšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā.

Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana ir unikāls projekts Eiropas mērogā, līdz ar to projekta rezultātiem ir jāatbilst labākajai praksei vides aizsardzības projektu realizācijā. Viens no projekta partneriem - Norvēģijas Ūdens pētījumu institūts (NIVA), projektā piedalās ar mērķi demonstrēt piemērus par līdzīgu objektu sanācijas darbu realizāciju Norvēģijā un sniegt zināšanas Latvijas speciālistiem, kas būs atbildīgi par sanācijas rezultātā sasniegto mērķu uzturēšanu nākotnē.

Liepājas ostas Karosta kanāla sanācijas darbus īstenos projekta "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla sanācijas darbi" ietvaros, kuru īsteno Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar Norvēģijas Ūdens pētījumu institūtu un biedrību "Baltijas krasti".

Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 5 117 647,05 eiro, no kurām 4,35 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums.

Šā gada septembrī Liepājas ostā pārkrautas 517 677,94 tonnas dažādu kravu, kas ir par 57,3% vairāk nekā šā gada augustā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Līdz ar lietaino augustu šogad graudaugu sezona Liepājas ostā iesākās vēlāk. Kā skaidro stividorkompānijas, kravu īpašniekiem bija nepieciešams laiks, lai atrastu jaunus noieta tirgus lauksaimniecības graudiem, kas bija zemākas kvalitātes nekā sākotnēji plānots. 2016. gada septembrī Liepājas ostā beramkravas veidoja 78,8 %, ģenerālkravas 14,4 %, bet lejamkravas 6,8 %.

Šā gada septembrī lielāko kravu īpatsvaru Liepājas ostā veidoja beramkravas, bet graudi un graudaugu produktu kravas septembrī veidoja 55,8% no visām kravām. Lielākais beramkravu termināls LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal septembrī pārkrāva 179 159, 70 tonnas, kas līdz ar graudaugu sezonas aizkavēšanos ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš. LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal valdes loceklis Juris Matvejevs norādīja, ka situācija ir stabilizējusies, ir noslēgti līgumi un plānotais 2 milj. kravu apgrozījums līdz gada beigām tiks nodrošināts. Tas veidos aptuveni 10% pieaugums salīdzinot ar 2015. gadu. Protams, savas korekcijas var ienest laika apstākļi – stiprs vējš, lietus.

2016. gada februārī Liepājas ostā pārkrauts 519 282,41 tonnas kravu, kas ir par 8,7 % vairāk nekā šā gada janvārī un par 4,08 % vairāk nekā 2015. gada februārī. Šā gada februārī Liepājas ostā apkalpoti 116 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2132 pasažieri, liecina tās sniegtā informācija.

Februārī lielākais kravu apgrozījums Liepājas ostā bija beramkravu segmentā - 377,4 tūkst. tonnu, kas veidoja 72,6 % no visām kravām. Lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 296,2 tūkst. tonnu. Vēl beramkravu grupā stabila kravu plūsma ir celtniecības materiāliem (32,0 tūkst. t), kam seko koksnes šķelda (20,2 tūkst. t), ogles (19,8 tūkst. t), kūdra un minerālmēsli.

Savukārt ģenerālkravu apjoms Liepājas ostā februārī bija 122,7 tūkst. tonnas, kas veidoja 23,6 % no visām kravām. Ģenerālkravu grupā joprojām dominē ro-ro kravas (47,4,3 tūkst. t) un kokmateriāli (33,2 tūkt. t). Februārī, ģenerālkravu segmentā, tika pārkrautas metāllūžņu un melnā metāla izstrādājumu kravas, kas bija tieši saistītas ar AS KVV Liepājas metalurgs darbību, izvedot gan izejmateriālu, gan gatavo produkciju.

Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabiliem kravu pārkraušanas rādītājiem, Rīgas ostas stividorkompānijām kopumā pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu.

Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkst.t, šobrīd sasniedzot 8,88 milj. t. jeb 88% no visām kravām.

Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusē ir 3.2 milj.t. (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 milj.t. dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē ir augstākais mēneša rādītājs. Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis.

Konteinerkravu segments joprojām saskaras ar pandēmijas radītās krīzes sekām – globāli ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Šī situācija atspoguļojas arī kravu aprites rādītājos Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauti 2,06 milj.t konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.

Apvienojot vairākus stratēģiski svarīgus privātos investīciju projektus, kas balstās uz zaļo enerģētiku, viedo ražošanu un inovācijām, parakstīts nozīmīgs paziņojums par Liepājas Ilgtspējīgās Industrijas centra izveidi Liepājas speciālās ekonomiskā zonā (Liepājas SEZ).

Paziņojumu parakstījuši privātie investori, kuri īstenos attīstības projektus - uzņēmumi Van Oord, Euroports, Smulders, CIS Liepāja, GI Termināls, Fokker Next Gen Latvia, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Liepājas pilsētas dome, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Rīgas Tehniskā universitāte.

Kopīgā paziņojuma mērķis ir noteikt attīstības projektiem augstāko prioritāti valdības dienas kārtībā, nodrošinot nepieciešamo valsts atbalstu, gan vienkāršotu procedūru un saskaņojumu veidā, gan nodrošinot nepieciešamo finanšu instrumentu pieejamību un ieguldījumus infrastruktūrā. Šie projekti veicinās Latvijas ekonomikas ilgtspēju, radīs jaunas augsto tehnoloģiju nozares, sekmēs valsts IKP pieaugumu un rūpniecības attīstību.

Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostā 19.aprīlī ienākusi šosezon pirmā motorjahta Charisma, kas kuģo zem Dominikānas karoga, tā simboliski atklājot jauno jahtu sezonu Liepājas ostā.

Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints atzīst, ka ir neiespējami prognozēt, kāda būs gaidāmā jahtu sezona. “Tā noteikti būs citādāka nekā iepriekšējās, un to vistiešāk ietekmēs noteiktie Covid-19 izplatības ierobežojošie ceļošanas nosacījumi. Būs interesanti, bet ar nepacietību to gaidām.”

Nodod ekspluatācijā Liepājas Jahtu ostu 

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas...

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, uzlabojot vispārējo drošības līmeni, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājums visā jahtu ostas teritorijā. Būvdarbus veica SIA “RERE meistari”.

Līdz šim Liepājas Jahtu ostā dominēja jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, kā arī Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas, un ar katru gadu jahtu skaits palielinājās, līdz 2020. gads un Covid-19 pandēmija ienesa savas korekcijas. 2020. gadā dominēja jahtas no Lietuvas, bet no Vācijas bija vien 29 (vidēji pirms tam – ap 100 jahtām). Tāpat 2020. gadā Liepājas Jahtu ostā ienāca jahtas no Šveices, ASV, Maltas, Rumānijas, Lielbritānijas, Somijas un citām valstīm.

Liepājas SEZ pārvalde Liepājas Jahtu ostu savā pārvaldībā pārņēma 2015. gada maijā.Liepājas Jahtu ostu 2016. gada sezonā apmeklēja 326 jahtas, 2017. gadā – 327 jahtas, 2018. gadā – 359 jahtas, 2019. gadā – 370 jahtas, 2020. gadā - 170 jahtas (2020. gada sezonā jahtu skaits Liepājā, tāpat kā citās ostās, bija ievērojami mazāks nekā ierasts. Tas saistīts ar Covid 19 un ceļošanas ierobežojumiem).

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Šā gada augustā Liepājas ostā pārkrauti 345,9 tūkstoši tonnu kravu, kas ir par 14,7% vairāk nekā šā gada jūlijā, bet par 1,6% mazāk nekā 2013. gada augustā.

Joprojām lielākais kravu apjoms ir beramkravu segmentā – 60,3%, kam seko ģenerālkravas – 31,2% un lejamkravas 8,5%. 2014. gada augustā apkalpoti 102 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 6757 pasažieri.

LSEZ Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš norāda, ka kravu plūsma Liepājas ostā ir stabila, tomēr nenoliedzami to ietekmē līdz šim lielākās ostas stividorkompānijas LSEZ AS Liepājas osta LM ierobežotā darbība, kas saistīts ar uzņēmuma mātes kompānijas AS Liepājas metalurgs maksātnespējas radītajām problēmām. Savukārt jāuzteic LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal, kas, salīdzinot ar 2013. augustu, ir spējusi trīskāršot savu kravu apgrozījumu, tādejādi kompensējot citu ostas uzņēmumu kravu apgrozījuma samazināšanos.

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadībai Valsts kontrole (VK) noteikusi 16 ieteikumus, kas tai jāievieš līdz nākamā gada februārim, to trešdien akceptēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, ka viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Saeimas komisijas sēdē tika demonstrēts VK Liepājā sagatavots sižets, kurā asi tika kritizēta SEZ pārvalde. Pēc šī video rullīša noskatīšanās Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) visai emocionālā uzrunā norādīja, ka video rullītis veidots dzeltenās preses līmenī, turklāt VK esot nodarījusi lielu kaitējumu, jo tieši negatīvā vērtējuma dēļ tai garām varot paiet miljonus eiro vērtas investīcijas no kāda Itālijas uzņēmuma, kurš izvēlējies apturēt investīcijas, kamēr būs skaidrība par situāciju SEZ. Sesks uzskata, ka VK apdraud kopumā investīciju ienākšanu Latvijā. Uz aizrādījumu, ka viņš pārāk skaļi Saeimas komisijā kliedz, Sesks skaidroja, ka viņš esot pārāk aizvainots par VK sižetu. Viņš savukārt demonstrēja prezentāciju par Liepājas SEZ un pilsētas sasniegumiem.