Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas, trešdien pavēstīja pilsētas gubernators Marvans Abuds.

Viņš ziņu kanālam MTV pavēstīja, ka no 250 000 līdz 300 000 cilvēku zaudējuši savas mājas un varasiestādes strādā pie tā, lai viņiem sniegu pārtiku, ūdeni un patvērumu.

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie 

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši...

Pēc viņa teiktā, inženieru un tehniķu komandām vēl ir jāveic oficiāls novērtējums. Viņš piebilda, ka sprādziens ostā nodarījis postījumus vairāk nekā pusei pilsētas.

Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.

Pēc viņa teiktā, nodarīto zaudējumu apmērs svārstās starp trim līdz pieciem miljardiem dolāru vai varbūt vairāk.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs otrdien paziņoja, ka eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Sprādzienos Beirūtas ostā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

AS "Grindeks" teritorijā Krustpils ielā 53 - vienā no Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas iecirkņiem 3.jūnija rītā noticis sprādziens, kas izraisīja aizdegšanos.

Veicot destilācijas procesu, kā ietvaros tika izmantota viegli uzliesmojoša ķīmiska viela, 1,4 - dioksāns. Veicot šo darbību notika neprognozēts sprādziens ar aizdegšanos. Ugunsgrēks sākotnējā stadijā tika likvidēts, izmantojot esošos ugunsdrošības līdzekļus.

Notikuma vietā bija viens cietušais, kam nekavējoties sniedza medicīnisko palīdzību un nogādāja slimnīcā. Notikuma vieta ir lokalizēta un negadījuma cēloņi pašreiz tiek skaidroti.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Grindeks" ir starptautisks farmācijas koncerns, un tā galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana.

"Grindeks" koncernu veido AS "Grindeks" un tā sabiedrības: AS "Kalceks" Latvijā, AS "Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca" Igaunijā, "HBM Pharma" s.r.o. Slovākijā, "Grindeks Rus" Krievijā un SIA "Namu Apsaimniekošanas projekti" Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

2020.gadā koncerns produkciju eksportēja uz 93 valstīm. Nozīmīgākie "Grindeks" tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Krievija un pārējās NVS valstis, Izraēla, Austrālija un ASV.

"Grindeks" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 187 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32% vairāk nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 42%, sasniedzot 19 miljonus eiro.

Upuru skaits Beirūtā pagājušajā otrdienā notikušajā sprādzienā pieaaudzis līdz 165, otrdien paziņoja Libānas Veselības ministrijas amatpersona.

Vienlaikus turpinās glābšanas operācijas, lai arī zūd cerības atrast izdzīvojušos.

Kā pavēstīja Veselības ministrijas amatpersona, joprojām 20 cilvēki ir pazuduši bez vēsts un "mēs uzskatām, ka viņi bija ļoti tuvu noliktavai, kurā notika sprādziens".

Sprādzienā vēl aptuveni 6000 cilvēki tika ievainoti, tostarp ANO miera spēku UNIFIL un Vācijas vēstniecības darbinieki. Sprādzieni nodarījuši lielus zaudējumus infrastruktūrai, tostarp ostai, ēkām, atstājot aptuveni 300 tūkstošus cilvēku bez pajumtes, slimnīcām, lidostas terminālim un ANO miera spēku UNIFIL kuģim.

Jordānijas seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 4,5 magnitūdu zemestrīcei. Eksplozija bija jūtama arī Kiprā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu Eiropā, un visa atbildība par sekām gulstas uz viņa pleciem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Vienlaikus viņš norāda, ka Latvija joprojām ir drošībā. "Mēs tuvākajā laikā plānojam konsultēties ar sabiedrotajiem par tālākajiem soļiem," informē Pabriks.

Viņš novēl spēku un izturību ukraiņu tautai, kuru ir piemeklējusi šī nelaime.

Kā ziņots, Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls '"Doždj" vēsta, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem, tiek vēstīts par uzbrukumiem militārajiem objektiem un desanta izsēdināšanu.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Itālijā Ankonas ostā trešdien notikuši vairāki sprādzieni un izraisījies plašs ugunsgrēks, izpostītas noliktavas un kravas auto, tomēr neviens cilvēks nav gājis bojā, pavēstīja ugunsdzēsēji.

Liesmas Itālijas Adrijas jūras piekrastes pilsētā radīja milzīgu dūmu mākoni.

Sprādzieni izraisīja ugunsgrēku drīz pēc pusnakts. Dzēšanas operācijā iesaistījās 16 ugunsdzēsēju komandas, un rīta pusē liesmas bija pakļautas kontrolei.

Pagaidām nav skaidrs, kas izraisījis sprādzienus.

Noliktavās, pēc visa spriežot, glabāti viegli uzliesmojoši šķidrumi, vēsta raidsabiedrība RAI. Netālu izvietots uzņēmums, kas ražo šķidro slāpekli, kā arī spēkstacija un metāna rūpnīca.

Markes reģiona galvaspilsētā Ankonā trešdien jūtama deguma smaka. Pilsētas padome paziņoja, ka "uz laiku tiek slēgtas skolas, universitāte, parki un brīvdabas sporta objekti".

Kijevas iedzīvotājiem, kas gatavi doties nakts patruļās, ceturtdienas vakarā izdalīti šaujamieroči pilsētas aizsardzībai, paziņojis prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis Konstitucionālajā tiesā Fjodors Venislavskis.

Ņemot vērā Krievijas radītos draudus, ieroči brīvprātīgajiem izsniegti vienkāršotā kārtībā - uzrādot pasi un reģistrējot viņus attiecīgā datu bāzē.

Kā, atsaucoties uz iekšlietu ministru Denisu Monastirski, norādījis Venislavskis, dažu stundu laikā brīvprātīgajiem izsniegti aptuveni 10 000 automāti."Mums ir pilsētas teritoriālā aizsardzība, kas ietilpst Bruņoto spēku sastāvā, (..) un ir otra komponente - brīvprātīgā teritoriju aizsardzība," viņš skaidrojis, piebilstot, ka runa ir par pašorganizējušos cilvēku kopumu ar skaidru struktūru, kas pakļauts Teritoriālās aizsardzības spēku vadībai.

"Tagad viņi ir apbruņoti un jau patrulē Kijevas ielās, un tas ir vēl viens spēcīgs faktors jebkādu draudu atvairīšanā," uzsvēris Venislavskis.

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

Par farmācijas kompānijā "Olainfarm" piektdien notikušo ugunsgrēku un tā radītajiem zaudējumiem spriest ir pāragri, atzina "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka tā izcelšanās iemesli pašlaik nav zināmi.

"Patlaban mūs vairāk satrauc cietušo ģimenes un tas, kā varam tām palīdzēt, ko noteikti arī darīsim," piebilda Buks.

"Visas uzņēmuma vadības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību bojāgājušās kolēģes ģimenei. Mēs no uzņēmuma puses sniegsim visu nepieciešamo atbalstu. Tāpat visu šajā situācijā nepieciešamo aprūpi un palīdzību sniegsim arī cietušajai kolēģei un viņas ģimenei. Mēs sadarbojamies ar atbildīgajām institūcijām negadījuma apstākļu noskaidrošanā, un sniegsim papildus informāciju, kad mūsu rīcībā būs jaunas ziņas par notikušo," teica Buks.

Tāpat viņš sacīja, ka notikuma vietu ceturtajā ražošanas cehā ierobežojusi policija, tādēļ kompānijas darbiniekiem to ir problemātiski apsekot. Buks norādīja, ka pašlaik ceha telpas iespēju robežās apseko ražošanas un tehniskais direktors, taču arī pats valdes priekšsēdētājs sestdien dosies aplūkot notikušo dabā.

Pēdējos mēnešos Valsts vides dienests (VVD) divos objektos piefiksējis lielus krājumus ar minerālmēsliem, kas satur sprādzienbīstamo amonija nitrātu un kuru glabāšanai uzņēmumi nav saņēmuši nepieciešamās atļaujas, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Nepareizi uzglabāta amonija nitrāta dēļ augustā nogranda sprādziens ostas noliktavā Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Eksplozija nogalināja vairāk nekā 200 cilvēku, ievainoja vairāk nekā 6000, bet atstāja bez mājām aptuveni 300 000, pilsētai nodarot postījumus, kas mērāmi miljardos ASV dolāru.

Latvijā amonija nitrāta apjomi tā sprādzienbīstamības dēļ tiek īpaši kontrolēti. No sešiem paaugstināta riska objektiem, kuros uzglabā amonija nitrātu lielos apjomos, vienā tas vajadzīgs spridzināšanas darbiem, bet pārējie pieci ir saistīti ar mēslojumu biznesu.

Pēdējos mēnešos atklāti pāris uzņēmumi, kas pārkrauj minerālmēslus lielos apjomos bez vajadzīgajām atļaujām. Viens šāds uzņēmums darbojas Jelgavā, Bauskas ielā 2, kur 500 kilogramu maisos zem klajas debess sakrauti amonija nitrāta minerālmēsli, bet VVD uzsver, ka šajā teritorijā šāda produkcija nedrīkstētu atrasties.

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Daudzi izcili līderi un uzņēmumu vadītāji jau agrāk uzsvēruši stratēģiskas mērķu noteikšanas un komunikācijas, kā arī darbinieku pieredzes un attīstības lomu veiksmīga uzņēmuma vadībā, taču tieši 2020. gads un Covid-19 pandēmija izgaismoja to patieso nozīmi.

Lielākajai daļai uzņēmumu par prioritāti kļuva nepieciešamība strauji pārorientēt savu biznesu un mainīt formātu, kādā tiek organizēts darbs ar klientiem un organizācijas iekšienē. Tas, savukārt, nepārprotami atstāja ietekmi uz uzņēmuma kultūru un darbinieku motivāciju kopumā.

Laikā, kad publiskajā telpā dzirdam, ka nākamais gads mums nesīs arvien lielāku neskaidrību, vēlos dalīties ar 3 svarīgām tendencēm, kurām uzņēmumiem jābūt gataviem 2021. gadā un kuras var kļūt par izšķirošu faktoru biznesa panākumiem.

Darbinieku pieredze un labbūtība

Zināms, ka darbinieku labbūtība (wellbeing) un pieredze strauji augošu un modernu uzņēmumu dienaskārtībā bijusi arī pirms Covid-19 pandēmijas. Taču saskaņā ar nesen publicēto Deloitte Global Human Capital Trends pētījumu 80% aptaujāto respondentu, uzņēmumu vadītāju, atzīst, ka tieši darbinieku pieredze un motivācija vislielākajā mērā ietekmējusi uzņēmuma rezultātus arī šogad. Tajā pašā laikā citi pasaulē veikti pētījumi atklāj, ka gandrīz puse (48%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju vērtē darbinieku labklājību kā galveno problēmu, kas tiešā veidā ietekmē darbinieku produktivitāti. Tādējādi 2021. gadā, turpinot izjust pandēmijas radītās sekas, organizācijām būs jādomā par papildus veidiem, kā plānot un organizēt attālināto darbu, apvienojot to ar rūpēm par darbinieku labbūtību.

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Šī krīze vēl lielākā mērā saulītē izcēlusi pieaugošo nevienlīdzību dažādās pasaules sabiedrībās. Turklāt notiekošais var ievērojami palielināt ekonomisko plaisu starp paaudzēm. Galu galā vienmēr pienāk brīdis, kad tautsaimniecības stafetes kociņš nonāk jauno paaudžu rokās.

Ja šī paaudze draud būt nabaga un neapmierināta, tad tam var būt liela ietekme gan uz notikumiem ekonomikā, gan uz visu sociālo stabilitāti kā tādu. Tendenču pētnieki norāda, ka šī ir kārtējā krīze, kas vairāk ietekmē tā saucamās mileniāļu paaudzes ekonomiskās perspektīvas. Jānorāda, ka par mileniāļu (Millennials) jeb Y paaudzi parasti tiek saukti tie, kas piedzimuši laika posmā aptuveni no 1980. līdz 1990. gadu beigām.

Nu sanācis tā, ka medicīniski Covid-19 vīruss visbīstamākais ir visvecākā gadagājuma cilvēkiem. Tiesa gan, ekonomiski tie ir cietuši mazāk, ko nosaka tas, ka tie jau savu karjeru ir noslēguši, saņem pensijas vai dzīvo no saviem agrākajiem uzkrājumiem, ja tie, protams, vis pār ir. Tāpat mazāk sāpīgu ekonomisko šoku šī krīze sagādājusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei, par kuru Rietumu pasaulē tiek saukts pēckara demogrāfiskais sprādziens līdz aptuveni 1960. gadu vidum. Arī šie cilvēki jau lielā mērā var baudīt savas karjeras augļus. Tie ir arī izaudzinājuši bērnus, kas nozīmē, ka tiem secen iet dažādi aktuālie stresi, kas saistīti, piemēram, ar atvašu skološanu mājas apstākļos.

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Bezrūpīgā attieksme pret uzkrājumiem 2. pensiju līmenī, kurus lielākoties cilvēki neasociē ar savu tiešo uzkrājumu, parasti mainās krīzes un ekonomisko satricinājumu brīžos, un Covid-19 nav izņēmums.

Pandēmijas izraisītais tirgus kritums šī gada pavasarī bija lielākais kopš 2008. gada, taču tai pašā laikā atgūšanās periods viens no īsākajiem. Tas ir veicinājis interesi – kāpēc kādam ieguldījumu plānam klājas ievērojami labāk, kur un kā nauda tiek ieguldīta, kāds no tā ieguvums pašam un ekonomikai?

Viens no lielajiem jautājumiem, ko sev uzdod ieguldījumu fondu un pensiju uzkrājumu pārvaldnieki, ir pareizākās jeb pelnošākās ieguldījumu stratēģijas izvēle. Protams, vienkārša atbilde uz šo jautājumu nav atrasta, jo ir atkarīga no daudziem un dažādiem apstākļiem, tomēr pamatā viss sākas ar divām filozofijām jeb ieguldījumu pārvaldīšanas pamata stratēģijām – pasīvo un aktīvo.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Saules enerģijas ieguves apjomu pieauguma sprādziens pēdējos gados, ko izraisīja energoresursu cenu lēciens, vēl nav beidzies, jo dažādās attīstības stadijās ir nozīmīgs attiecīgās enerģijas projektu daudzums, vienlaikus nozarei jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem, kuru risināšanā tiks ierauti ne tikai politikas izstrādātāji, bet arī elektroenerģijas tirgotāji, ražotāji un patērētāji.

Šādas atziņas skanēja konferencē Saules enerģija Latvijai (foto skatiet galerijā-red.). Saules elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju jau tiek atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību. Vienlaikus no saules saražotās elektroenerģijas apjoms bija un būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un, protams, gadalaika, jo visvairāk saražot var gaišā dienas laikā — vasarā, taču šajā gadalaikā arī elektroenerģijas pieprasījums ir zemāks nekā ziemā, rudenī, kad ir mazāk saules.

Arī bērniem no Ukrainas, tāpat kā visiem pārējiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kuri izbēguši no karadarbības Ukrainā, un līdz šim Latvijā saņēmuši primāro atbalstu jau drīz var nākties pašiem nodrošināt sev pajumti un pārtiku.

Likuma par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šā brīža redakcija nosaka, ka primārais sniedzamais atbalsts ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 90 dienu garumā. Ņemot vēra to, ka karš sākās 24. februārī un ļoti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā bērnu grupas, iebrauca Latvijā drīz pēc tam, tad šis 90 dienu termiņš tūlīt beigsies.

Ukraiņu bēgļu satraukumam patiešām ir pamats, jo līdz šim brīdim nav pieņemti grozījumi likumā, kas pagarinātu 90 dienu termiņu izmitināšanai un ēdināšanai. Šie cilvēki jau saņēmuši no pašvaldībām ziņas par to, ka viņiem drīzumā pašiem jāsāk maksāt gan par izmitināšanu, gan par ēdināšanu.

Valdības ministri vairākkārt publiski solījuši, ka ukraiņu bēgļi var būt pavisam droši, par to, ka primārais atbalsts tiks pagarināts, taču tas nav izpildījies, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma turpinājuma vietā tiek piedāvāts īrēt dzīvošanas vietas, kur izīrētājs var saņemt līdz 300 eiro samaksu par šo, pieaugušie tiek mudināti atrast darbu.

Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Ukraina slēdz savu gaisa telpu civilajiem lidojumiem, ceturtdien pavēstījusi Infrastruktūras ministrija, pēc tam kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija paziņojis, ka sāk militāru operāciju pret Ukrainu.

Ministrija apliecināja, ka gaisa telpa tiek slēgta, "ņemot vērā augsto risku drošībai". Gaisa satiksme apturēt neilgi pēc pusnakts (pēc vietējā un Latvijas laika).

Kā ziņots, Putins ceturtdienas rītā paziņoja par iebrukumu Ukrainā.

No dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, ceturtdienas rītā pienāk ziņas par sprādzieniem.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Ziņas par eksplozijām pienāk arī no Harkovas, Mariupoles un Odesas.

Pēc Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai Latvija prasa sākt konsultācijas atbilstoši NATO līguma 4.pantam, ierakstā "Twitter" paziņojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

"Krievijas uzbrukums Ukrainai ir nepieņemama vēršanās pret tās suverenitāti, demokrātiju un sabiedrību," uzsver Latvijas valdības vadītājs.

Kariņš vērš uzmanību, ka Latvija ir ciešā kontaktā ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO par turpmāko rīcību un ka mēs "prasām uzsākt NATO 4.panta konsultācijas".

Premjers aicina iedzīvotājus būt modriem un vienotiem, atzīmējot, ka "mūsu dienesti strādā pastiprinātā režīmā".

Kā ziņots, arī Valsts prezidents Egils Levits paudis nosodījumu Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā un uzsvēris, ka jāseko stingrai starptautiskās sabiedrības reakcijai.