Pat pieaugot atjaunojamo energoresursu īpatsvaram Latvijas enerģijas gala patēriņā, gāzes infrastruktūra saglabās savu nozīmīgumu, jo to būs iespējams pielāgot jaunajām vajadzībām.
To intervijā DB norāda AS Gaso Ekspluatācijas un tehnisko risinājumu departamenta direktors Ilmārs Bode. Viņš stāsta, ka, ja biometāns atbilst tām kvalitātes prasībām, kas pašlaik noteiktas dabasgāzei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid esošo infrastruktūru šī resursa transportēšanai varētu pielāgot diezgan ātri. Praktiski tas ir izdarāms jau tagad, šobrīd jāsakārto vien daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā, skaidro I.Bode.
Kādā stāvoklī šobrīd ir gāzes vadi un kopējā gāzes infrastruktūra?
Gāzes saimniecība pati par sevi vēsturiski ir bijusi ļoti labā stāvoklī, arī šobrīd tās stāvoklis ir labs. Tas skaidrojams ar to, ka gāzes infrastruktūra vienmēr ir bijusi pakļauta valsts izstrādātajiem standartiem, kas nosaka tehniskās apkalpošanas periodus un precīzas darbības, kas ir jāveic, to uzturot. Līdzīgi standarti un regulējumi pastāvēja arī Padomju laikos, kas nozīmē, ka gāzes saimniecība mūsu valstī ir viena no sakārtotākajām jomām.
Cik bieži būtu jāveic gāzes sistēmas apkope, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu darbību?
Katrai infrastruktūras iekārtai ir noteikti savi apkopes termiņi, ar ko var iepazīties Latvijas valsts standartā LVS 445. Te ir iekļauta vesela virkne ar darbiem, kas konkrētajā situācijā un laika periodā ir jāveic. Veicot katru darbu, tiek aizpildīta arī noteikta tipa veidlapa. Šis standarts ir obligāti jāievēro visiem komersantiem, kuri savā darbībā izmanto dabasgāzi. Obligāti piemērojamo standartu saraksts ir publicēts Ekonomikas ministrijas un Latvijas standarta mājas lapā. Saskaņā ar LVS 445 lietotāji, kas nav mājsaimniecības, gazificētajā objektā, kas ir rūpnieciska vai publiska būve, kā arī citos gazificētajos objektos, ja tajos ir uzstādīts dabasgāzes aparāts ar kopējo nominālo siltuma jaudu virs 130 kilovatiem, rakstveidā norīko un pastāvīgi nodrošina atbilstoši kvalificētu par gāzes saimniecību atbildīgo personu.
Par gazificētajā objektā norīkoto par gāzes saimniecību atbildīgo personu lietotājs informē arī sadales sistēmas operatoru, kas veic minētās atbildīgās personas datu apstrādi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ir arī uzņēmumi, kuri par savu gāzes vadu apsaimniekošanu slēdz līgumu ar Gaso. Kopumā mūsu pārraudzībā pašlaik ir 5370 kilometri (km) gāzesvadu, 920km no tiem nav sabiedrības īpašumā, kas nozīmē, ka tie pieder citām juridiskām vai fiziskām personām. Tā ir normāla prakse gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, ka tos gāzes vadus, kas nav sadales sistēmas operatora īpašumā, šis operators var apkalpot uz līguma pamata. Pēc šī scenārija mēs arī strādājam un visi ir apmierināti.
Kā Jūs kopumā vērtējat uzņēmēju zināšanas par gāzes infrastruktūru un tās apkopi? Vai uzņēmēji paši ir pietiekami zinoši par šo tēmu vai vairāk tomēr izvēlas uzticēties Gaso, neiedziļinoties šajos jautājumos?
Lielie gāzes patērētāji ir pietiekami zinoši, jo tā ir daļa no viņu biznesa. Var redzēt, ka šie uzņēmēji arī investē šajā infrastruktūrā, jo viņiem ir svarīgi, lai nenotiktu kaut kādi sprādzieni vai cita veida avārijas. Latvijā lielu negadījumu, kas saistīti ar dabasgāzi, nav bijis. Ir konstatētas nelielas noplūdes, taču lielas avārijas mēs neesam piedzīvojuši. Tas skaidrojams gan ar pareizu un regulāru infrastruktūras apkopi, gan pašu uzņēmēju veiktajiem ieguldījumiem. Šos uzņēmumus kontrolē arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Viņiem ir zinoši cilvēki, kas divas reizes gadā brauc pārbaudīt gan šo uzņēmumu infrastruktūru, gan to gāzes saimniecību, kas ir Gaso īpašumā.
Cik lielo gāzes patērētāju šobrīd ir Latvijā un cik gāzes gadā tie patērē?
Latvijā pašlaik ir apmēram 1600 lielo lietotāju objektu ar gada patēriņu virs 10 gigavatstundām. Tie kopā gada griezumā veido apmēram 86% no sadales sistēmai pieslēgto lietotāju dabasgāzes patēriņa. Konkrētā mēneša patēriņi ir atkarīgi no ārgaisa temperatūras un objektu darbības specifikas. Kopumā 2020.gadā lielo lietotāju dabasgāzes patēriņš veidoja aptuveni 9,86 teravatstundas.
Vai lielo gāzes patērētāju skaits Latvijā ik gadu palielinās vai samazinās?
Kopējā tendence šobrīd ir vērsta uz attīstību, kas nozīmē, ka tiek īstenoti dažādi jauni investīciju projekti, tajā skaitā arī tādi, kur kā resurss tiek izmantota dabasgāze. Jāsaprot, ka, lai gan dabasgāze ir fosilais kurināmais, tai ir ļoti neliels kaitīgo izmešu daudzums. Katlu mājās un lielajos uzņēmumos Eiropas Savienības direktīvas pieprasa uzskaitīt šos kaitīgos izmešus - jo mazāk izmešu, jo mazāk jāmaksā. Šī iemesla dēļ, neatkarīgi no jomas, kurā uzņēmums darbojas, ir svarīgi, lai tas izmantotu tādu enerģijas avotu, kuram ir mazāk izmešu. Tāpat gāzes infrastruktūras jautājumi būs aktuāli arī nākotnē, jo jau šobrīd tiek runāts par biometāna ievadīšanu dabasgāzes sadales un pārvades sistēmā, nodrošinot, ka uzņēmēji varētu nopirkt šo resursu, kas jau ir atjaunojams. Tā ir mūsu nākotne - dzīvot zaļāk un bez piesārņojuma. Tādi ir arī Eiropas Savienības mērķi.
Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami gāzes infrastruktūrā, lai tajā varētu ievadīt biometānu un nogādāt līdz patērētājiem?
Ja biometāns atbilst tām prasībām, kas šodien ir noteiktas dabasgāzes kvalitātei, gan Gaso, gan AS Conexus Baltic Grid šo infrastruktūru varētu pielāgot diezgan ātri. Tie ir pieslēguma jautājumi, pie kuriem strādā arī Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu, ka šis process ietu uz priekšu. Mūsu kaimiņvalstīs tas jau notiek un mēs esam nedaudz aizkavējušies šajā ziņā. Jebkurā gadījumā realitātē tas ir praktiski izdarāms jau tagad, mums jāsakārto daži normatīvie akti, kā arī jautājumi, kas saistās sertificēšanu un biometāna ievadīšanu sadales un pārvades sistēmā. Es ceru, ka šī gada laikā mēs šos jautājumus sakārtosim.
Sanāk, ka biometāna attīstību Latvijā kavē normatīvo aktu trūkums?
Ne gluži. Jāsaprot, ka līdz šim Latvijā ražot elektrību no biogāzes un pārdot tīklā, bija ļoti izdevīgi, taču, ņemot vērā visus notikumus obligātā iepirkuma ietvaros, tirgus ir mainījies. Tā ir normāla tendence. Šobrīd biogāzes stacijām nepieciešams veikt ieguldījumus, lai līdz šim izmantoto biogāzi attīstītu līdz dabasgāzes kvalitātei jeb iegūtu biometānu. Tas nozīmē, ka ir jāizstrādā projekti attīrīšanas iekārtām un savienojuma tīkliem, tāpēc es nedomāju, ka tas ir jautājums, ko kavē tieši likumdošana. Protams, ir arī lietas, kas jāsakārto šajā pusē. Jebkurā gadījumā tuvākajā laikā biometāns Latvijā attīstīsies. Ir daudz gribētāju, kas nākotnē vēlētos ievadīt biometānu dabasgāzes tīklā.
Šobrīd Gaso gāzes uzskaites mērīšanas līdzekļu atkārtotas verifikācijas aparatūrai tiek veikta modernizācija, tajā skaitā uzstādīts jauns vadības bloks laboratorijā. Kāpēc šādi uzlabojumi nepieciešami?
Mērīšanas iekārtām jābūt precīzām, lai aizsargātu gan klientu, gan tirgotāju un mūsu pašu intereses. Lai to sasniegtu, protams, nepieciešams investēt. Šobrīd laboratorijā esam nomainījuši praktiski visas tehniskās iekārtas, tajā skaitā turbīnu, skaitītājus, etalonus, stendu un tā mērīšanas devējus, kā arī vadības bloku. Šis bloks ir modernākais un jaunākais, kāds pašlaik pieejams Eiropas Savienībā. Galvenie ilgtermiņa ieguvumi noteikti saistās ar šo precizitātes garantiju - mūsu klienti var būt pilnīgi droši, ka uzskaite ir līdz tūkstošdaļai precīza.
Cik līdzekļu līdz šim ieguldīts laboratorijas modernizācijā?
Tie ir vairāki simti tūkstoši, kas nāk no Gaso kapitālieguldījumiem.
Kādu Jūs kopumā redzat gāzes infrastruktūru, piemēram, pēc desmit gadiem - varbūt pa gāzes vadiem plūdīs tikai biometāns?
Domāju, ka dabasgāze joprojām saglabās savu lomu, bet, protams, aptuveni 20-30% dabasgāzes aizstās atjaunojamie energoresursi, tajā skaitā biometāns. Nākotnē mēs runāsim ne tikai par biometānu, bet arī par ūdeņradi, kas tīrā vai piejaukuma veidā tiks transportēts, izmantojot gāzes infrastruktūru. Tas nozīmē, ka kopumā mūsu infrastruktūra nezaudēs savu nozīmīgumu, gluži pretēji - tā tikai pieaugs, jo arī biometānu un citus resursus būs nepieciešams transportēt.
