Bezrūpīgā attieksme pret uzkrājumiem 2. pensiju līmenī, kurus lielākoties cilvēki neasociē ar savu tiešo uzkrājumu, parasti mainās krīzes un ekonomisko satricinājumu brīžos, un Covid-19 nav izņēmums.
Pandēmijas izraisītais tirgus kritums šī gada pavasarī bija lielākais kopš 2008. gada, taču tai pašā laikā atgūšanās periods viens no īsākajiem. Tas ir veicinājis interesi – kāpēc kādam ieguldījumu plānam klājas ievērojami labāk, kur un kā nauda tiek ieguldīta, kāds no tā ieguvums pašam un ekonomikai?
Viens no lielajiem jautājumiem, ko sev uzdod ieguldījumu fondu un pensiju uzkrājumu pārvaldnieki, ir pareizākās jeb pelnošākās ieguldījumu stratēģijas izvēle. Protams, vienkārša atbilde uz šo jautājumu nav atrasta, jo ir atkarīga no daudziem un dažādiem apstākļiem, tomēr pamatā viss sākas ar divām filozofijām jeb ieguldījumu pārvaldīšanas pamata stratēģijām – pasīvo un aktīvo.
Pirmajā gadījumā līdzekļi tiek izvietoti globālajos finanšu tirgos, precīzi kopējot tirgus struktūru. Ieguldīts tiek t.s. indeksu fondos, kuros ieguldīto līdzekļu vērtība svārstās līdzi kādam no pasaules kapitāla vai finanšu tirgus indeksiem.
Savukārt aktīvā pārvalde ietver detalizētu izvērtēšanu, kuros konkrētajos aktīvos ir izdevīgāk un perspektīvāk ieguldīt. Lai gan aktīvajai ieguldījumu stratēģijai ir savu plusi – investīciju virzienu var elastīgāk un ātrāk mainīt attiecīgi tirgū notiekošajam, vēsturiski arī aktīvā pārvaldes stratēģija neattaisno sevi kā brīnumlīdzekli, un tikai daļai no globālajiem pārvaldniekiem sanāk uzrādīt augstākus ienesīguma rādītājus nekā finanšu tirgiem kopumā.
Manuprāt, kā stratēģija tā fundamentāli ir pareiza, jo jebkuros finanšu tirgus apstākļos atradīsies atsevišķi aktīvi vai kompānijas, kas, salīdzinot pret tirgu, sniegs ievērojami labāku ienesību. Taču šeit sastopamies ar vērā ņemamu trūkumu, t.i. cilvēkresursu apjomu, kas nepieciešams, lai pārzinātu visus pieejamos aktīvu, visas kompānijas, no kurām attiecīgi izvēlēties labākos investīciju objektus. Turklāt bieži katrs speciālists ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās pārzina savu segmentu un nereti trūkst sistēmas, kas šo zināšanu apjomu efektīvi apkopo. Tas var novest pie neobjektīvu / tendenciozu investīciju lēmumu pieņemšanas.
Tomēr tas nenozīmē, ka aktīvās pārvaldes stratēģija nedarbojas un ir jāatmet. Drīzāk jāmeklē risinājumi, kā novērst atsevišķos trūkumus, kā pārvērst šos trūkums iespējās. Pēdējos gados novērotais tehnoloģiju attīstības “sprādziens” ir jāizmanto arī šeit.
Mūsdienās daudzus procesus varam automatizēt un tādā veidā gan ietaupīt, gan iegūt. "CBL Asset Management" tehnoloģiju potenciālu investīciju stratēģijas pilnveidē saskatījām jau pirms vairākiem gadiem un tika sākta izpēte un vēlāk izstrāde un testēšana. Izmantojām mūsu profesionālo pieredzi un jaunās tehnoloģijas, lai izveidotu modeli – lielu datu apjomu apstrādes algoritmu, kas ņem vērā ļoti daudz dažādus informācijas parametrus par katru no kompānijām, kurās varētu investēt. Pateicoties datoru veiktspējām un pieejamiem plašajiem datiem, mēs varam analizēt lielu datu apjomu katrai kompānijai - aktuālos un vēsturiskos tehniskos/finanšu datus (peļņu, apgrozījumu utt.), gan akciju tirgus datus, gan attīstības prognozes.
Algoritms ir izgājis ilgu testēšanas posmu, lai tas spētu atlasīt investīciju objektus, kuru vērtībai ir vislielākās izredzes augt attiecībā pret tirgus kopējo līmeni. Modeli ļoti regulāri pārskatām un, nepārtraukti to izmantojot, attiecīgi pielāgojam ieguldījumu stratēģiju, veidojot optimālu, diversificētu portfeli.