Daudzi izcili līderi un uzņēmumu vadītāji jau agrāk uzsvēruši stratēģiskas mērķu noteikšanas un komunikācijas, kā arī darbinieku pieredzes un attīstības lomu veiksmīga uzņēmuma vadībā, taču tieši 2020. gads un Covid-19 pandēmija izgaismoja to patieso nozīmi.
Lielākajai daļai uzņēmumu par prioritāti kļuva nepieciešamība strauji pārorientēt savu biznesu un mainīt formātu, kādā tiek organizēts darbs ar klientiem un organizācijas iekšienē. Tas, savukārt, nepārprotami atstāja ietekmi uz uzņēmuma kultūru un darbinieku motivāciju kopumā.
Laikā, kad publiskajā telpā dzirdam, ka nākamais gads mums nesīs arvien lielāku neskaidrību, vēlos dalīties ar 3 svarīgām tendencēm, kurām uzņēmumiem jābūt gataviem 2021. gadā un kuras var kļūt par izšķirošu faktoru biznesa panākumiem.
Darbinieku pieredze un labbūtība
Zināms, ka darbinieku labbūtība (wellbeing) un pieredze strauji augošu un modernu uzņēmumu dienaskārtībā bijusi arī pirms Covid-19 pandēmijas. Taču saskaņā ar nesen publicēto Deloitte Global Human Capital Trends pētījumu 80% aptaujāto respondentu, uzņēmumu vadītāju, atzīst, ka tieši darbinieku pieredze un motivācija vislielākajā mērā ietekmējusi uzņēmuma rezultātus arī šogad. Tajā pašā laikā citi pasaulē veikti pētījumi atklāj, ka gandrīz puse (48%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju vērtē darbinieku labklājību kā galveno problēmu, kas tiešā veidā ietekmē darbinieku produktivitāti. Tādējādi 2021. gadā, turpinot izjust pandēmijas radītās sekas, organizācijām būs jādomā par papildus veidiem, kā plānot un organizēt attālināto darbu, apvienojot to ar rūpēm par darbinieku labbūtību.
Ir dažādi veidi, kā domāt par darbinieku pieredzes uzlabošanu visos trīs svarīgākajos pieredzes aspektos: fiziskā vide, emocionālā vide un digitālā vide. Diezgan izplatīti šobrīd kļuvuši tieši digitālās vides uzlabojumi: piemēram, modernu digitālo sadarbības platformu, kā arī jaunu sapulču formātu un organizēšanas kārtību ieviešana. Taču ne mazāk svarīgi ir investēt komandu līderu apmācībās, kā arī radīt mehānismus (mērķu kartes, atgriezeniskās saites iedzīvināšana), kas ļautu darbiniekiem pašiem nonākt līdz mērķim, veicot darbus patstāvīgi. Interesanti, ka tikai 10% aptaujāto norāda, ka viņus motivētu jaunu korporatīvo "labumu" ieviešana (piemēram, atbalsts bērnu pieskatīšanā un citi bonusi). Atcerēsimies, cik svarīga darbiniekam arī turpmāk būs labiekārtota darba vieta un komunikācija ar vadītāju – pat ja attālināti! Tieši vadītāju rokās turpmāk, vairāk kā jebkad agrāk, būs uzdevums laicīgi ievērot un rīkoties darbinieka labbūtības uzlabošanai, kā arī veidot stipru un saliedētu komandu reāliem rezultātiem digitālā vidē.
Digitalizācija un personāla vadības tehnoloģijas
Neapšaubāmi 2020. gads paātrinājis dažādu tehnoloģisko risinājumu ienākšanu uzņēmumu ikdienā, pildot to "bāzes funkcijas", tomēr samērā reti kurš var runāt par pilnvērtīgu digitalizāciju. Šis ir īstais brīdis, lai uzņēmumu un personāla vadītāji izvērtētu, kuras ikdienas darbības automatizējot un ieviešot mākslīgā intelekta (AI), robotikas, virtuālās realitātes (VR) un citus digitālus rīkus, uzņēmums varētu ietaupīt, kļūt efektīvāks un attīstīt konkurences priekšrocības. Jau šobrīd AI risinājumi pasaulē tiek izmantoti rekrutēšanā un talantu piesaistē, kompensāciju un algu pārskatu plānošanā vai pat vadītāju pēctecības procesa plānošanā.
Visticamāk jebkurai no funkcijām, kura šobrīd uzņēmumā tiek risināta ar Excel tabulas starpniecību, ir pieejams jauns, digitāls risinājums, kas ļautu ikdienu padarīt precīzāku, efektīvāku, uz datiem balstītu un laiku ieguldīt attīstības iniciatīvās ar pievienoto vērtību.
Darbinieku kvalifikācijas celšana un profesionālā attīstība
Liela daļa uzņēmumu nākamos gadus pēc pēdējās piedzīvotās pasaules finanšu krīzes atceras, kā brīdi, kad tika aktīvi investēts darbinieku mācībās un profesionālajā attīstībā. Tas reizē bija gan motivators darbinieku piesaistei un noturēšanai, gan arī absolūta nepieciešamība, lai uzņēmumā strādātu tobrīd zinošākie un kompetentākie darbinieki. Šodienu no laika pirms 10 gadiem papildus atšķir tikai "tehnoloģiskais sprādziens", kas ikvienu no mums pakļauj dažādiem ar nodarbinātību un nākotnes darba tirgus vajadzībām saistītiem riskiem.
Lai arī vairāk nekā 41% uzņēmumu vadītāju apliecina, ka kopējā darbaspēka kvalifikācijas celšana, pārkvalifikācija un mobilitāte ir viena no svarīgākajām šī brīža prioritātēm, viņi arī norāda, ka tikai 17% aptaujāto darbinieku šobrīd ir gatavi adaptēties jaunajai realitātei, apgūstot jaunas prasmes vai pieņemot jaunus profesionālus izaicinājumus citos amatos.
Visbeidzot, skaidra uzņēmuma vīzija un stratēģiskie mērķi, kā arī sistemātiska un pārdomāta to komunikācija ir galvenais priekšnosacījums jebkurā pārmaiņu procesā. Lai arī savā ikdienas pieredzē redzam, ka arvien vairāk līderu to saprot un apzinās, teiciens "labas komunikācijas nekad nevar būt par daudz" pilnīgi noteikti būs aktuāls arī 2021.gadā!
