Šī krīze vēl lielākā mērā saulītē izcēlusi pieaugošo nevienlīdzību dažādās pasaules sabiedrībās. Turklāt notiekošais var ievērojami palielināt ekonomisko plaisu starp paaudzēm. Galu galā vienmēr pienāk brīdis, kad tautsaimniecības stafetes kociņš nonāk jauno paaudžu rokās.
Ja šī paaudze draud būt nabaga un neapmierināta, tad tam var būt liela ietekme gan uz notikumiem ekonomikā, gan uz visu sociālo stabilitāti kā tādu. Tendenču pētnieki norāda, ka šī ir kārtējā krīze, kas vairāk ietekmē tā saucamās mileniāļu paaudzes ekonomiskās perspektīvas. Jānorāda, ka par mileniāļu (Millennials) jeb Y paaudzi parasti tiek saukti tie, kas piedzimuši laika posmā aptuveni no 1980. līdz 1990. gadu beigām.
Nu sanācis tā, ka medicīniski Covid-19 vīruss visbīstamākais ir visvecākā gadagājuma cilvēkiem. Tiesa gan, ekonomiski tie ir cietuši mazāk, ko nosaka tas, ka tie jau savu karjeru ir noslēguši, saņem pensijas vai dzīvo no saviem agrākajiem uzkrājumiem, ja tie, protams, vis pār ir. Tāpat mazāk sāpīgu ekonomisko šoku šī krīze sagādājusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei, par kuru Rietumu pasaulē tiek saukts pēckara demogrāfiskais sprādziens līdz aptuveni 1960. gadu vidum. Arī šie cilvēki jau lielā mērā var baudīt savas karjeras augļus. Tie ir arī izaudzinājuši bērnus, kas nozīmē, ka tiem secen iet dažādi aktuālie stresi, kas saistīti, piemēram, ar atvašu skološanu mājas apstākļos.
Daļa no tiem vēl strādā, daļa saņem relatīvi dāsnas pensijas (protams, ne visur). Tāpat pastāv viedoklis, ka šī paaudze politiskās sviras Rietumu pasaulē kontrolējusi tik ilgi, ka tai par labu sagrozītas labklājības un nodokļu sistēmas. Tiek spriests, ka Rietumu pasaulē salīdzinoši mazāks ekonomiskais trieciens ir arī pa tā saucamo Generation X paaudzi. Par to visbiežāk tiek saukti tie, kas piedzimuši laika posmā no pagājušā gadsimta 60. gadu vidus līdz 80. gadu sākumam. Šai paaudzei jau zināmu ekonomisko stresu sagādā tas, ka tai jārūpējas gan par jauniešiem, gan vecākiem cilvēkiem.
Tiesa gan, tiek norādīts, ka arī šai paaudzei, ja raugās globālāk, savu karjeru pamatā izdevās veidot 1990. gados un 2000. gadu sākumā, kad Rietumvalstīs bija vērojama strauja ekonomikas izaugsme. Lai nu kā, bieži vien tiek izcelts, ka lielākais ekonomiskais trieciens ir pa nākamajām paaudzēm, sevišķi tā saucamo mileniāļu paaudzi, kurai nu jau ar gluži apbrīnojamu regularitāti nācies piedzīvot gadsimta mēroga krahus.
Pārāk nabagi un jauni arī vairs nav
Viss jau būtu jauki, ja notiekošajam nebūtu dažādu seku. Biedēšana ne vienmēr ir laba, lai gan ir manāmi brīdinājumi, ka šajā ziņā esam pieredzējuši vien ziediņus. Mileniāļu paaudze darba tirgū sāka ienākt ap iepriekšējo globālo finanšu krīzi. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri sāk savu karjeru jau parastas recesijas laikā, mēdz būt paliekoši zemāki ienākumi, tie negūst vajadzīgo darba pieredzi, kam seko arvien tālāka savu ambīciju piezemēšana, zemāks pašnovērtējums, tie izdara vairāk noziegumu, un tie lielākā mērā neuzticas valdībai, finanšu institūcijām, presei utt.
Visu rakstu lasiet 2.marta žurnālā "Dienas Bizness"!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!