Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās
To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.
Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!
Fragments no intervijas:
Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?
Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.
Saskaņā ar ANO prognozēm, minerālmēslu pieprasījums katru gadu atkarībā no to veida augs par 1,5‒2,5% līdz 2020. gadam Šķiet, ka jums ir garantēts bizness.
Kā jau katrā biznesā, ir grūti kaut ko prognozēt un garantēt gadiem uz priekšu.
Cilvēku kļūst vairāk, ēst vajadzēs vairāk.
Jā. Iedzīvotāju skaits pasaulē aug, palielinās arī pieprasījums pēc minerālmēsliem. Taču ekspluatācijā tiek nodotas jaunas minerālmēslu ražošanas jaudas visā pasaulē. Tādēļ mūsdienās šis tirgus no ražotāju tirgus pārvēršas par patērētāju tirgu. Tā rezultātā ļoti pieaug konkurence starp ostām, termināļiem un ražotājiem.
Kā terminālis funkcionē?
Mums patlaban ir sešas kupolveida noliktavas, kurās reizē var uzglabāt 130 tūkst. t produkcijas. Dzelzceļa vagoni pienāk izkraušanas stacijā, kur tie tiek izkrauti un pa pilnībā aizvērtu konveijeru sistēmu produkcija nonāk vai nu noliktavā, vai arī pa tiešo kuģī.
Kuģī uzkrauj tikai viena veida produkciju?
Kuģim, kurš atrodas RTF piestātnē, ir piecas kravas tilpnes, kur teorētiski var kraut dažāda veida produkciju. Tam gan jāveic visu konveijera sistēmu tīrīšana, lai dažādi minerālmēsli nesajauktos. RFT ir divas piestātnes – ārējā lielākiem un iekšējā mazākiem kuģiem. Terminālis ir unikāls ar to, ka reizē var uzkraut divus kuģus un tā jauda ir 1900 t stundā, bet vidēji kraujam ap 1000 t stundā.
Sākotnēji terminālī bija plānots uzbūvēt astoņas kupolveida noliktavas. Būvniecības laikā liela uzmanība tika pievērsta ekoloģiskajiem un drošības jautājumiem, kā rezultātā pieauga izdevumi salīdzinājumā ar sākotnējām aplēsēm. Tādēļ izlēmām pirmajā posmā uzbūvēt sešas noliktavas un vēlāk vēl papildu divas noliktavas. Tas bija paredzēts sākotnējā projektā visu drošības prasību nodrošināšanai. Kā redzat, šobrīd veicam šo divu kupolu būvniecību. Tie ļaus palielināt uzglabātās un pārkrautās produkcijas daudzveidību, tādējādi diversificējot termināļa iespējas un riskus, jo vienā kupolā var uzglabāt tikai viena veida produkciju. Jāseko pasaules tendencēm, jo tiek ražoti arvien jauna veida minerālmēsli. Šobrīd reizēm iznāk tā, ka jāatsakās no kaut kāda veida produkcijas, jo nav, kur to uzglabāt. Nākotnē arī iecerēta administrācijas ēkas būvniecība.
Visu interviju Konkurence tranzītā pieaug lasiet 9. augusta laikrakstā Dienas Bizness.