Trešdien, 25.aprīlī, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā notika Loģistikas nozares padomes sēde, kurā tika apspriestas tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes, tai skaitā pārrunāta banku sektora ietekme uz tranzīta nozari.
Padomes locekļi pārrunāja aktuālo situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, problēmām, ārējo ietekmi, prognozēm un priekšlikumiem nozares konkurētspējas stiprināšanai.
K.Ozoliņš atzīmēja, ka šī gada pirmajā ceturksnī kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās un dzelzceļā samazinājies par aptuveni 15%. Vislielāko ietekmi šajā samazinājumā atstāj naftas produktu un akmeņogļu apjomu samazinājums. Tai pat laikā atzīmējami ir pozitīvi rezultāti Liepājas ostā, kur apjomi pieaug. Pozitīvas tendences turpinās kravu segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Konteinerkravu apjomi Latvijas ostās turpina pieaugt šogad par 4.2%, Ro-Ro kravu apjomi par 18.4%, norādīja Ozoliņš.
Ozoliņš skaidroja, ka samazinājumu akmeņogļu un naftas produktu segmentos, ir Krievijas īstenotās politikas par kravu novirzīšanu uz savām ostām tiešs rezultāts un aicināja turpināt aktīvi strādāt pie Āzijas kravu piesaistes, jo Krievijas stratēģisko kravu novirzīšana caur savām ostām turpināsies.
Ozoliņš norādīja, ka pozitīvas tendences uzrāda rezultāti aviopārvadājumos un e-komercijā. Avio kravās redzams liels pieaugums par 68.2%. Palielinājums ir arī aviācijas pasažieru pārvadājumiem par 19,4%. Lidostas pārstāvji pauda gandarījumu par pozitīvo kravu pieaugumu un Latvijas Pasts atzīmēja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs Āzijas virzienā. 2018.gada janvārī Latvijas Pasts saņēmis sadarbības partnera Alibaba grupas loģistikas uzņēmuma Cainiao balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu. Šobrīd sīkpaku pārvadājumi no Ķīnas tiek veikti gan ar kravas, gan čārterreisu pasažieru lidmašīnām. Latvijas pasts paplašina valstu skaitu, uz kurām veic sīkpaku sūtījumus.
Ostu pārstāvji norādīja, ka šā brīža rezultāti nerada pamatu optimismam, atzīmējot, ka ir daudz jāstrādā, lai rezultāti uzlabotos, lai attīstītos jauni maršruti, konteinerlīnijas. Padomes locekļi norādīja, ka šobrīd nozari ļoti ietekmē nestabilā ģeopolitiskā situācija, tāpēc ostas piesardzīgi strādā pie projektiem, kas ļautu nodrošināt stabilitāti un to uzturēt.
Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja Loģistikas nozares padomi par notikušajiem un plānotajiem starptautiskajiem pasākumiem, aicinot aktīvāk nozares pārstāvjiem iesaistīties plānotajos pasākumos un vizītēs uz Āziju, it īpaši sadarbībai ar Ķīnas uzņēmējiem. Savukārt transporta atašejs Ķīnā Helmuts Kols prezentēja konkrētas iespējas iesaistīties sadarbībā ar Ķīnu, prezentējot iespējas dalībai izstādēs, organizācijās, sadarbībā «Josla un ceļš» un 16+1 sadarbības formātos, aicināja nozari aktīvi iesaistīties, izvērtējot ieguvumus, ko paver dalība šādos pasākumos.
Padomes locekļi iepazinās ar dzelzceļa infrastruktūras attīstības indikatīvo plānu 2018. – 2022. gadam un sniedza savus komentārus. Padomes locekļi pauda gandarījumu, ka minētais dokuments sevī iekļauj būtiskus infrastruktūras attīstības principus un skaidri iezīmē visu pušu saistības. Padomes locekļi pauda atbalstu minētā dokumenta tālākai virzībai apstiprināšanai valdībā.
Finanšu ministrijas pārstāvji informēja padomes locekļus par tranzīta un loģistikas nozares problēmjautājumiem nodokļu un muitas jomā un vienojās par nepieciešamību noorganizēt atsevišķu tikšanās reizi, lai detalizēti izrunātu šos jautājumus, tai skaitā par VID vienotā nodokļu konta ieviešanu. VID pārstāvji informēja padomes locekļus par VID attīstības stratēģiju 2018. un turpmākajiem gadiem, par VID stratēģiskajiem mērķiem, galvenajiem rīcības virzieniem un rezultativitātes rādītājiem.
Plašas diskusijas notika jautājumā par banku sektora ietekmi uz tranzīta nozari. Padomes locekļi detalizēti iztaujāja Finanšu ministrijas, Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Komercbanku asociācijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjus, ar konkrētiem piemēriem ilustrējot šā brīža tranzīta nozares grūtības sadarbībā ar bankām un kredītiestādēm. Padomes locekļi norādīja uz vairākām konkrētām situācijām, kad nozares uzņēmēji gan saskaras ar problēmām kontu atvēršanā, gan maksājumu veikšanā, gan atsevišķu investīciju projektu īstenošanā. Nozares pārstāvjiem bija iespēja iztaujāt klātesošos Finanšu ministrijas un banku pārstāvjus par banku sektora ietekmi uz tranzīta nozari un iespējamo tālāko rīcību saistībā ar izmaiņām banku sektora darbībā.
Banku nozares pārstāvji centās skaidrot banku saistības, lai nepieļautu Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgiem mērķiem, norādot uz riskiem, problēmsituācijām, neatrisinātiem jautājumiem. Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja ģeopolitisko faktoru ietekmi uz šā brīža saspringto situāciju, norādot uz Ārlietu ministrijas rīcībā esošajām iespējām jautājumus risināt. Karstās diskusijas noslēgumā padomes locekļi un banku pārstāvji vienojās, ka noteikti arī katrā konkrētā situācijā ir iespējams rast risinājumu par skaidru sadarbību un banku pārstāvji aicināja uzņēmumus skaidrot tranzīta un loģistikas uzņēmumu darbības nianses, lai turpinātu konstruktīvu dialogu.
AS «LatRailNet» informēja padomes locekļus par Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora paplašināšanas jautājumiem attiecībā uz Latvijas un Igaunijas pievienošanos koridoram.
Loģistikas nozares padome izveidota, lai veicinātu loģistikas jomas attīstību un tā apvieno nozares ostu pārvaldes, kapitālsabiedrību un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.
