Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) nepieņems «Jaunās konservatīvās partijas» (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi «reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem». Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju «KPV LV», JKP, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību «Jaunā Vienotība» (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija izstrādā lēmumu, kas ļautu ierobežot to vai citu uzņēmumu tehnoloģiju izmantošanu telekomunikāciju tīklos, un tas būtībā var nozīmēt, ka Ķīnas kompānijas "Huawei" tehnoloģijas nedrīkstēs izmantot 5G tīklu veidošanā Igaunijā, vēsta sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņu portāls.

Šādi ierobežojumi nepieciešami, lai varētu turpināties konkurss par nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla frekvenču sadali.

Kā uzsvēris atbildīgais par Igaunijas valsts kiberdrošības politiku Rauls Riks, Ķīnas tehnoloģijas pieder pie paaugstināta riska kategorijas. Ņemot vērā, ka valsts ne vienmēr spēj kontrolēt tehnoloģiju, tai jāpieņem fundamentāls lēmums attiecībā uz to, vai tā uzticas tam vai citam ražotājam, viņš norādījis.

"Ja kompānijas akcijas tiek kotētas biržā, ja tās pārvaldība ir caurskatāma, ja tā atrodas Eiropas Savienībā, ar to vienmēr var sazināties, vienmēr var ātri un viegli atrisināt problēmas, tad ar šādu ražotāju saistītie riski ir krietni zemāki. Taču, ja kompānija atrodas ārpus ES, nav pārstāvēta biržā un tās vadība nav caurskatāma, riski ir augstāki. Visiem šiem kritērijiem ir sava nozīme," skaidrojis Riks.

Vēlēšanās ir uzvarējušas divas jaunās partijas. Divas partijas ir pateikušas, ka ir gatavas uzņemties atbildību veidot valdību. To ir paziņojuši JKP līderis Jānis Bordāns un KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāuztic valdības veidošana vienam no viņiem.

Pašreizējo valdību veidojošās partijas ieņem pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Principā no zemes virsas ir noslaucīta vecā Saeima. Divas trešdaļas no Saeimas deputātiem būs jauni. Ir daudz ticis spekulēts par to, būs vai nebūs Latvijā «Breksits Nr.2». Nevar neredzēt, ka šis «Breksits» arī Latvijā ir noticis.

Demokrātija ir jārespektē. Ir acīmredzami, ka ne Vienotībai, ne ZZS, ne NA nav nekādu tiesību runāt par valdības veidošanu. Viņiem ir jābūt laimīgiem, ja viņus kāds uzaicina būt par balastu valdības izveidošanai balsu dēļ.

Ar maksātnespējas administratoru mafiju saistītos Rasnaču un Parādnieku pašu vēlētājs ir izmetis vēstures mēslainē, bet Gaidis Bērziņš nolēca no trases jau pirms tam, juzdams deguma smaku. «Labo darbu čempione» Dana Reizniece-Ozola ir izlīdusi caur adatas aci, tiekot iekšā Saeimā, neskatoties uz to, ka Rīgā nespēja savākt pat 5%. Vēlētāji viņu faktiski ir diskvalificējuši, taču mūsu vēlēšanu likuma īpatnības ir ļāvušas «donnai Danai» iegūt kaut ko līdzīgu «mīkstajam mandātam». Par katastrofāli zemo ZZS rezultātu vēlēšanās nav jābrīnās, ja tā nespēj savākt 5% galvaspilsētā Rīgā, kas ir pilnīgi skaidrs vērtējums varas partijai, kas vada valdību.

Partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV) ir gatava sākt konsultācijas ar pārējām partijām, lai noskaidrotu, vai ir stabils vairākums, kas varētu vienoties par topošās valdības kopīgi darāmajiem darbiem, žurnālistiem pēc JV valdes sēdes sacīja politiskā spēka priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

No šīm konsultācijām varēšot secināt, vai valdības vadību varētu uzņemties Kariņš. Ir skaidrs tas, ka valdības veidošanas procesā kādas partijas nav varējušas, bet citas - teikušas, ka nav gatavas uzņemties valdības vadīšanu, sacīja Kariņš.

Tāpat viņš teica, ka vairāki politiskie spēki izteikuši atbalstu viņa kandidatūrai, un JV kopumā ir gatava uzņemties jaunās valdības vadību.

Kariņš gan uzsvēra, ka viņš vēl nav Valsts prezidenta nominētais premjera kandidāts, kā arī nav šo jautājumu ar prezidentu pārrunājis. «Mēs kā politiskais spēks reaģējam uz to, ko citas politiskās partijas publiskajā telpā ir teikušas,» norādīja Kariņš.

Tuvākajās dienās JV sagatavos savu redzējumu un sāks aicināt partijās uz divpusējām konsultācijām par jaunās valdības topošajiem darbiem. Pēc Kariņa domām, būtu «tikai pareizi un loģiski», ja visi «centra labējie, eiropeiskie spēki» varētu kopā sadarboties. Līdz šīm vienošanos esot kavējušas dažu partiju «sarkanās līnijas» par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem, uzskata Kariņš.

14.Saeimas pirmais likumdošanas lēmums varētu būt jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveide, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica "Jaunās vienotības" politiķe, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Viņa norādīja, ka deputāti ir iesaistīti valdības veidošanā, līdz ar to patlaban jau tiek veikts aktīvs darbs. Šonedēļ tiks apstiprinātas parlamenta komisijas, no rīta visām frakcijām jāpiesaka savu deputātu saraksts darbam katrā no komisijām. Trešdien, 23.novembrī, komisiju sastāvs varētu tikt apstiprināts Saeimā, savukārt ceturtdien, 24.novembrī, un piektdien, 25.novembrī, varētu notikt komisiju pirmās sēdes, kurās tiktu ievēlēta to vadība.

Viena no jaunā parlamenta likumdošanas iniciatīvām varētu būt grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā. Lai varētu apstiprināt valdību plānotajā jaunajā sastāvā, likumā jāieraksta, ka Latvijā turpmāk būs Klimata un enerģētikas ministrija, skaidroja Kalniņa-Lukaševica.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) ir atbalstījusi Ministru prezidenta amatam nominētā politiķa Alda Gobzema (KPV LV) izslēgšanu no advokatūras, apstiprināja LZAP vadītājs Jānis Rozenbergs.

Viņš apstiprināja, ka Gobzema izslēgšana bija saistīta ar LZAP disciplinārlietu komisijas lēmumu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, kā arī tas esot pieņemts bez paša Gobzema klātbūtnes.

Advokatūras likumā teikts, ka pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu advokātam vai par disciplinārlietas izbeigšanu.

Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt dažādus sodus - izteikt piezīmi, rājienu, noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem, aizliegt izpildīt advokāta pienākumus uz laiku ne ilgāku par gadu.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Partijas «KPV LV» nokļūšana opozīcijā neļaus atslābt citām 13.Saeimā iekļuvušajām partijām, jo ar partijas aktīvo rīcību Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja partijas premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems.

Gobzems atgādināja, ka vēlētājs šajās vēlēšanās ir devis skaidru signālu, proti, viņi Latvijas politikā vēlas redzēt jaunas sejas un pārmaiņas, par ko liecina fakts, ka jaunajā Saeimā nomainās 65 deputāti.

«Tāpēc ir grūti iedomāties, ka savulaik pie varas esošās partijas šādu signālu valdības veidošanas procesā ignorētu. Tomēr, ja mūsu partija paliktu opozīcijā, tad ar mūsu aktīvo darbību tajā Latvijas parlaments vēl nekad tādu opozīciju nebūs pieredzējis,» prognozēja Gobzems.

13.Saeimā ievēlētajām partijām paredzēts šodien sākt apspriešanos par sadarbību pēc parlamenta vēlēšanām.

Sākotnēji paredzēts, ka vairākos politiskajos spēkos notiks iekšējās sanāksmes, kurās tiks pārrunāti vēlēšanu rezultāti.

Partijas «Saskaņa» premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis būtu gatavs uzņemties arī rīcībspējīgu mazākumvaldību.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Dombrosvkis atgādināja, ka 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija «Saskaņa» un likumsakarīgi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būtu jāpiedāvā valdību veidot partijai, kas uzvarējusi.

«Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas pret cilvēkiem, kuri atbalstījuši citu partiju, jo Latvijas simtgadē ir jādomā par cilvēku apvienošanu, nevis šķelšanu,» sacīja Dombrovskis.

Viņaprāt, jauno valdību bez «Saskaņas» nevar izveidot un sarkano līniju vilkšana jaunas valdības veidošanas procesā ir strupceļš, lai gan viņš atzina, ka būtu gatavs vadīt rīcībspējīgu mazākumvaldību. «Mazākumvaldības darbības laikā es pieliktu visas pūles, lai panāktu, ka tā vairs nebūtu mazākumvaldība,» piebilda politiķis.

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Partijas «KPV LV» Saeimas frakcija paudusi atbalstu Ministru prezidenta amata kandidātam Aldim Gobzemam (KPV LV) kā valdības veidošanas sarunu vedējam.

Pēc frakcijas sēdes tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs norādīja, ka šodien frakcijas sēdē tika izskatīts viens jautājums - par aktuālo situāciju valdības veidošanā. Frakcija ir izteikusi atbalstu pašreizējām sarunvedējam un premjera amata kandidātam Gobzemam.

Plašākus komentārus viņš nesniedza, norādot, ka šī informācija ir tas, ko frakcija vēlējusies paust.

Pirms tam publiskajā telpā bija parādījušies minējumi, ka «KPV LV» varētu šķelties, par ko, iespējams, liecinot Gobzema un partijas cita līdera - Artusa Kaimiņa - viedokļu atšķirības valdības veidošanas jautājumos - gan par Zaļo un zemnieku savienības ņemšanu vai neņemšanu valdībā, gan par «profesionāļu valdības» piedāvājumu.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunās valdības izveidē neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Tikšanās starp JKP un ZZS līdz šim ir bijusi visīsākā salīdzinājumā ar citām partijām, aptuveni 20 minūtes. Pēc šīs tikšanās JKP līderis Jānis Bordāns paziņoja, ka redz ZZS kā konstruktīvu opozīciju Saeimā, ko noteica vēlētāju izvēle.

ZZS līderis Armands Krauze pauda, ka ZZS atbalsta loģiskus priekšlikumus. Tomēr, ja ZZS nebūs jaunās valdības sastāvā, tad politiskais spēks tās apstiprināšanu neatbalstīs.

Krauze gan uzsvēra, ka pašlaik ir tikai pats valdības veidošanas sarunu sākums, un noslēgumā būs redzams, kāds valdības modelis tiks piedāvāts. Lai arī ZZS aktīvi iesaistīsies valdības izveides procesā, politiskais spēks gatavs strādāt gan valdībā, gan opozīcijā, pauda Krauze.

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Topošās valdības deklarācijas veidošanā apspriež iespēju divu līdz trīs gadu laikā ieviest 5% līdz 10% darba vietu sasaisti ar pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ienākumiem, pastāstīja topošās valdības deklarācijas reģionālās attīstības jomas darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS).

Mērķis ir palielināt pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā. Šīs politikas ieviešana būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju, norādīja politiķis.

Reformas pašvaldību finansēšanas sistēmā nepieciešamas arī tāpēc, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā donorpašvaldību paliek aizvien mazāk, savukārt, saņēmējpašvaldībām nav stimula kāpināt savus ienākumus, piesaistot jaunus uzņēmumus.

Viņš skaidroja, ka paredzēts veikt administratīvi teritoriālās reformas papildināšanu, nodrošinot sadarbību starp pašvaldībām un ministrijām. Jāpanāk atbildīgo ministriju, piemēram, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības un Satiksmes ministrijas darbība reģionālā "griezumā", par valdības deklarācijas melnrakstā plānoto pavēstīja Sprindžuks.

"Apvienotais saraksts" (AS) nolēmis nepievienoties topošajai "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" veidotai valdībai, secināms no AS izplatītā paziņojuma.

Kā aģentūru LETA informēja partiju apvienības pārstāve Mudrīte Grundule, AS uzsver, ka "neatbalstīs nestabilu, valsts drošību un starptautisko reputāciju vājinošu valdību ar Lemberga izšķirošu ietekmi".

Reizē AS pauž gatavību pie iespējas turpināt sarunas par atbilstošāka valdības modeļa izveidi.

AS pārstāvji pauž, ka, lai gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja sākt valdības izveidi no baltas lapas, norādot uz iespēju iesaistīt piecas partijas koalīcijas veidošanā, JV un premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV) esot izvēlējušās "nevis strādāt pie Latvijas drošības interesēm visatbilstošākās valdības modeļa, bet acīmredzami pildīt no sabiedrības slēptas vienošanās".

Valdības veidošanā varētu iesaistīt sešas parlamentā pārstāvētās labēji centriskās partijas, tomēr par šo jautājumu vēl lems «KPV LV» Saeimas frakcija, žurnālistiem sacīja premjera amatam nominētais politiķis Aldis Gobzems (KPV LV).

Gobzems skaidroja, ka vispirms valdības veidošanas procesu pārrunās frakcijā. Šodien varētu tikt veikti sagatavošanas darbi, bet oficiālās tikšanās vēl varētu nenotikt.

Politiķis vērsa uzmanību, ka «KPV LV» frakcija jau iepriekš ir nolēmusi, ka mēģinās veidot valdību no labēji centriskām partijām.

Gobzems pagaidām arī sīkāk nekomentēja iecerēto valdības veidošanas sarunu gaitu, mudinot ar šādiem jautājumiem nesteidzināt politisko spēku. Viņš akcentēja, ka divas nedēļas ir pietiekams laiks, un vispirms šo jautājumu «KPV LV» pārrunās frakcijā, kā arī uzklausīs citas partijas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt «KPV LV» premjera amata kandidātam Gobzemam.