Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz Pierīgas pašvaldībām - tā gan ir tikai iecere un nekādas sarunas par to nav sāktas, trešdien Rīgas domes deputātiem teica uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.
Apvienotā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komiteju sēdē 16.janvārī deputāti iztaujāja Matīsu ne tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu un «Rīgas satiksmes» finansiālo stāvokli, bet arī par uzņēmuma nākotnes iecerēm.
Pēc Matīsa teiktā, maršrutu nodrošināšana arī uz Pierīgas pašvaldībām varētu būt viens no veidiem, kā palielināt uzņēmuma peļņu. «Sadarbībā ar Autotransporta direkciju mēs varētu apkalpot Pierīgas maršrutus un, iespējams, runāt par divu zonu biļešu ieviešanu, kas nodrošinātu mums papildu pasažierus,» sacīja Matīss.
Viņš gan norādīja, ka šī iecere neparedz jaunu maršrutu radīšanu «no zila gaisa». «Piemēram maršruts gar Ķīšezeru. Ja mēs to pagarināsim par dažiem kilometriem un nodrošināsim iespēju cilvēkiem nokļūt Carnikavā, tas mums dos vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Nav tā, ka mēs tukšu autobusu vedīsim uz Ādažiem, mēs vienkārši varētu pagarināt jau esošos maršrutus. Skaidrs, ka Rīga neuzturētu Ādažu pensionārus vai skolniekus, par to maksātu vai nu novada dome vai valsts, taču šāds sadarbības modelis pastāv,» sprieda Matīss, norādot, ka šī gan esot tikai nākotnes iecere un konkrētas sarunas nav notikušas.
Deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK) taujāja, vai Matīss atbalsta to, ka vienota biļete tiktu ieviesta visā Rīgas aglomerācijā. Tas nozīmētu, ka iedzīvotāji, piemēram, no Siguldas ar pārsēšanos varētu aizbraukt uz darbu Pārdaugavā tikai ar vienu biļeti.
«Šī ideja man nav nekas jauns un es to esmu atbalstījis, arī strādājot Satiksmes ministrijā. Vai tai jābūt tieši biļetei - nezinu, jo tagad par braucieniem var norēķināties arī ar bezkontaktu kartēm. Es atbalstu ne tikai vienotu biļeti, bet kopumā vienotu un saskaņotu maršrutu tīklu visā valstī,» sacīja Matīss.
Viņaprāt, arī e-talona sistēmu nenāktu par ļaunu nākotnē pārskatīt, uzsverot, ka tehnoloģijas kopš 2008.gada, kad tika ieviests e-talons, ir attīstījušās un par braucieniem iedzīvotāji var norēķināties arī modernākos veidos.
LETA jau ziņoja, ka šodien Rīgas domē notika Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komitejas apvienotā sēde, kurā deputāti Matīsu aptuveni divas stundas iztaujāja par aktuālo situāciju «Rīgas satiksmē».
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar trim «Rīgas satiksmes» iepirkumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļu iegādi.
Viens no tiem ir «Rīgas satiksmes» 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka šī iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums starp «Rīgas satiksmi» un Čehu uzņēmumu «Škoda Transportation» par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi.
Otrs ir 2013.gada «Rīgas satiksmes» rīkots iepirkums par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro. Šajā iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums «Škoda Electric», saņemot tiesības piegādāt 125 trolejbusus.
Trešais iepirkums ir 2013.gadā «Rīgas satiksmes» veiktais iepirkums par autobusu piegādi 75 808 297 eiro apmērā. Tajā uzvarējis Polijas uzņēmums «Solaris Bus&Coach» un tas paredz Rīgai piegādāt 175 jaunus autobusus, visu piegādi noslēdzot 2019.gadā.
Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi pieci «Rīgas satiksmes» līdzšinējās valdes locekļi iesniedza Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) atlūgumus. Tikmēr Ušakovs iecēlis pagaidu valdi četru cilvēku sastāvā. Pagaidu valdi vada Matīss, kā arī tajā iekļauti «Rīgas satiksmes» darbinieki Edmunds Zivtiņš, Jānis Geduševs un bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze.
Iespējas lauzt KNAB izmeklētajā korupcijas lietā figurējošo «Rīgas satiksmes» iepirkumu līgumus vērtē auditorkompānija «Ernst & Young Baltic».