«Valstij jāsāk nodarboties ar darba vietu radīšanu. Jo uzņēmējiem tādas kapacitātes šodien vairs nav, bet bankām nav interesanti,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis konsultāciju kompānijas Biznesa atbalsta un konsultāciju centrs valdes priekšsēdētājs, biedrības Enerģija tautai valdes priekšsēdētājs un Atjaunotā Latvija 2018 valdes loceklis Viktors Lelis.
«Es uzskatu, ka valstij šodien jāsāk būvēt ražotnes. Valstij jāapzinās nišas, kur tā var atrast savu vietu, kur var pelnīt naudu, un valstij pašai šajās nišās jārada uzņēmumi un darba vietas. Pēc tam šos uzņēmumus, iespējams, varēs privatizēt. Bet šodien Latvijas uzņēmējiem nav potenciāla, lai radītu darba vietas. Arī uzņēmumi emigrē. Es pazīstu uzņēmējus, kas pārreģistrē savus uzņēmumus citās valstīs, aizvāc savu biznesu no Latvijas. Daudzi no viņiem saka: Latvijā ir ērti, komfortabli un pieņemami dzīvot, bet strādāt šeit nav iespējams,» viņš skaidrojis.
Vaicāts, kāpēc tā, V. Lelis stāstījis: «Naudas trūkums. Tirgus trūkums. Mums ir ļoti smaga nodokļu sistēma un arī nodokļu apjoms ir ļoti liels. Turklāt - mūsu nodokļu sistēma šobrīd ir pakārtota nevis ekonomikas attīstības nepieciešamībai, bet gan nepieciešamībai norēķināties ar Starptautisko Valūtas fondu.
Ja jau cilvēki ir gatavi reģistrēt autoparku Lietuvā, tad tas ir pirmais rādītājs, ka te kaut kas nav normāli. Es pat zinu patriotiskus cilvēkus, kuri ir atbalstījuši Nacionālo apvienību, bet viņu apstākļi ir tādi, ka bizness no šejienes jāaizvāc. Kur vēl tālāk? Internetā jūs redzēsiet piedāvājumus reģistrēt uzņēmumus Igaunijā, Lietuvā. Es nemaz nerunāju par tālākām valstīm...»
«Visumā - tā ir mūsu ierēdniecība, tā ir mūsu varas elite, kas radījusi apstākļus, lai cilvēki un bizness muktu no šīs valsts projām. Vēlreiz uzsveru - ne ierēdniecība pamet Latviju. Diemžēl šobrīd Latvijas ierēdniecība neredz to, kas notiek valstī. Vai arī redz, bet neko mainīt negrib vai nevar. Šobrīd ierēdniecība ir nostatījusi sevi pret pārējo sabiedrību. Tas ir mans uzskats. Ne velti daudziem cilvēkiem saistībā ar valsts pārvaldi ieslēdzas tāds kā aizsargmehānisms. Tā ir alerģija pret politiku, pret valsti. Ja cilvēki ir kaut cik nodrošinājuši sevi, viņi var atslēgties no šīs realitātes. Bet ne visi to var izdarīt. Es nevaru. Un negribu,» stāstījis V. Lelis.
«Ja cilvēki pamet valsti, tas nozīmē, ka viņi neredz perspektīvu. Mēs labi zinām, ka no tiem, kas aizbrauc, atgriežas samērā maz. Valdība tagad runā, ka jārisina demogrāfijas problēma, bet vieglāk būtu atgriezt cilvēkus. Taču - viņiem jāatgriežas uz kaut kāda pamata. Bet, ja šeit nav viņu kvalifikācijai, viņu vēlmēm atbilstošu darba vietu un pienācīgas algas - kā viņi var atgriezties? Ar plikiem lozungiem to panākt nesanāks,» viņš paskaidrojis.