Jaunākais izdevums

«Valstij jāsāk nodarboties ar darba vietu radīšanu. Jo uzņēmējiem tādas kapacitātes šodien vairs nav, bet bankām nav interesanti,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis konsultāciju kompānijas Biznesa atbalsta un konsultāciju centrs valdes priekšsēdētājs, biedrības Enerģija tautai valdes priekšsēdētājs un Atjaunotā Latvija 2018 valdes loceklis Viktors Lelis.

«Es uzskatu, ka valstij šodien jāsāk būvēt ražotnes. Valstij jāapzinās nišas, kur tā var atrast savu vietu, kur var pelnīt naudu, un valstij pašai šajās nišās jārada uzņēmumi un darba vietas. Pēc tam šos uzņēmumus, iespējams, varēs privatizēt. Bet šodien Latvijas uzņēmējiem nav potenciāla, lai radītu darba vietas. Arī uzņēmumi emigrē. Es pazīstu uzņēmējus, kas pārreģistrē savus uzņēmumus citās valstīs, aizvāc savu biznesu no Latvijas. Daudzi no viņiem saka: Latvijā ir ērti, komfortabli un pieņemami dzīvot, bet strādāt šeit nav iespējams,» viņš skaidrojis.

Vaicāts, kāpēc tā, V. Lelis stāstījis: «Naudas trūkums. Tirgus trūkums. Mums ir ļoti smaga nodokļu sistēma un arī nodokļu apjoms ir ļoti liels. Turklāt - mūsu nodokļu sistēma šobrīd ir pakārtota nevis ekonomikas attīstības nepieciešamībai, bet gan nepieciešamībai norēķināties ar Starptautisko Valūtas fondu.

Ja jau cilvēki ir gatavi reģistrēt autoparku Lietuvā, tad tas ir pirmais rādītājs, ka te kaut kas nav normāli. Es pat zinu patriotiskus cilvēkus, kuri ir atbalstījuši Nacionālo apvienību, bet viņu apstākļi ir tādi, ka bizness no šejienes jāaizvāc. Kur vēl tālāk? Internetā jūs redzēsiet piedāvājumus reģistrēt uzņēmumus Igaunijā, Lietuvā. Es nemaz nerunāju par tālākām valstīm...»

«Visumā - tā ir mūsu ierēdniecība, tā ir mūsu varas elite, kas radījusi apstākļus, lai cilvēki un bizness muktu no šīs valsts projām. Vēlreiz uzsveru - ne ierēdniecība pamet Latviju. Diemžēl šobrīd Latvijas ierēdniecība neredz to, kas notiek valstī. Vai arī redz, bet neko mainīt negrib vai nevar. Šobrīd ierēdniecība ir nostatījusi sevi pret pārējo sabiedrību. Tas ir mans uzskats. Ne velti daudziem cilvēkiem saistībā ar valsts pārvaldi ieslēdzas tāds kā aizsargmehānisms. Tā ir alerģija pret politiku, pret valsti. Ja cilvēki ir kaut cik nodrošinājuši sevi, viņi var atslēgties no šīs realitātes. Bet ne visi to var izdarīt. Es nevaru. Un negribu,» stāstījis V. Lelis.

«Ja cilvēki pamet valsti, tas nozīmē, ka viņi neredz perspektīvu. Mēs labi zinām, ka no tiem, kas aizbrauc, atgriežas samērā maz. Valdība tagad runā, ka jārisina demogrāfijas problēma, bet vieglāk būtu atgriezt cilvēkus. Taču - viņiem jāatgriežas uz kaut kāda pamata. Bet, ja šeit nav viņu kvalifikācijai, viņu vēlmēm atbilstošu darba vietu un pienācīgas algas - kā viņi var atgriezties? Ar plikiem lozungiem to panākt nesanāks,» viņš paskaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobile operatori Latvijā intensīvi attīsta 5G tīklu, sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

"Šī attīstība ir kapitālietilpīga, operatori maina ne vien radiotīklus, bet arī pamattīklus, pārejot uz jaunākās paaudzes tehnoloģijām," sacīja Lelis.

Viņš norādīja, ka nesen ziņots par pirmajiem 5G B2B ("Business to Business") pielietojumiem biznesa sektorā Latvijā, taču pārsvarā 5G apkalpo iedzīvotāju mājas interneta vajadzības un nodrošina labu lietotāja pieredzi telefonos.

Pašreiz 5G pārklājums sasniedz apmēram 75% Latvijas teritorijas. Uz Eiropas fona nozares rādītāji 5G platjoslas veiktspējas ziņā ir apmēram pa vidu, akcentēja Lelis.

Tāpat viņš norādīja, ka divi no trim mobilajiem operatoriem ir sākuši 3G tehnoloģijas izslēgšanu, lai atbrīvotu frekvenču spektru jaunākām tehnoloģijām, kas to izmantos efektīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Jaunietis ar nolaupītu auto bēg no policijas, izraisa negadījumu un iet bojā

Lelde Petrāne,25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trillera cienīgi notikumi ar traģiskām sekām notikuši vakar Pļavniekos, kur divi jauni vīrieši bēguši no policijas ar nolaupītu auto. Viens no vīriešiem bēgšanas laikā no spēkrata izlēcis, taču otrs turpinājis bēgšanu līdz nenovaldījis auto un ietriecies kokā. Negadījumā 23 gadus vecais vadītājs gājis bojā, liecina policijas sniegtā informācija.

Policija pievērsusi uzmanību šai mašīnai tad, kad tās vadītājs, ieraugot policijas auto, veicis rupju satiksmes noteikumu pārkāpumu un sācis bēgt, veicot neatļautu kreiso pagriezienu un lielā ātrumā pārvietojoties pa pretējo joslu. Policisti autovadītāju aicinājuši apstāties, taču vadītājs nav pakļāvies policistu likumīgajām prasībām.

Policijas darbinieki sekojuši vadītājam un turpinājuši pieprasīt automašīnas apstādināšanu, taču bēgošais Volvo vadītājs nav apstājies un bēgšanas laikā pārsniedzis pat 100km/h ātrumu. Vienā no ielu krustojumiem Volvo vadītājs pēkšņi apturējis spēkratu un no tā izlēcis automašīnas pasažieris, bet brīdī, kad policisti mēģinājuši aizturēt vadītāju, viņš iespiedis gāzes pedāli grīdā un atkal strauji uzņēmis ātrumu. Pēc dažiem simtiem metru auto vadītājs nav ticis galā ar Volvo vadību, nobraucis no ceļa un ietriecies kokā. Īsu brīdi pēc negadījuma notikuma vietā ieradušies arī mediķi, taču vīrieša dzīvību glābt neizdevās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektora Jāņa Leļa publiski pausto informāciju par iespējamo tarifu paaugstinājumu par mobilo telefonu operatoru pakalpojumiem, Konkurences padome (KP) šodien ir ierosinājusi tirgus uzraudzības lietu.

KP biznesa portālu Nozare.lv informēja, ka Lelis šodien tika aicināts ierasties KP sniegt paskaidrojumus par saviem publiskajiem izteikumiem, taču viņš atteicies sniegt sīkāku skaidrojumu par saviem publiskajiem izteikumiem un atteica tikšanos, aizbildinoties ar lielo aizņemtību tuvākajās divās nedēļās.

Lelis patlaban vienīgi norādīja, ka informācijas paušana par iespējamo tarifu paaugstinājumu ir viņa privātais viedoklis un visi jautājumi jāuzdod telekomunikāciju operatoriem, norāda uzraugs. Tāpēc KP pārstāvji šo pēcpusdien piedalīsies LTA valdes sēdē, apliecināja KP pārstāve Inita Kabanova.

Viņa uzsvēra, ka šādi publiski paziņojumi no asociācijas vadītāja puses ir kategoriski nepieļaujami. Tarifu noteikšana ir katra uzņēmuma individuāls lēmums, kas tiek pieņemts saistībā ar individuāliem komercdarbības rādītājiem un darbības plāniem, sacīja Kabanova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lelis: Straujuma nedrīkst pieļaut LMT un Lattelecom apvienošanu

Nozare.lv,07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera amatam izvirzītajai Laimdotai Straujumai apstiprināšanas gadījumā priekšā būs sarežģīts uzdevums - nepieļaut Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona (LMT) apvienošanos, uzsver Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

«Ar Straujumu man nav nācies kopā strādāt, tāpēc varu tikai novēlēt viņai veiksmi jaunajā amatā,» norāda Lelis, norādot, ka nozarē svarīgākais šogad būs tieši LMT un Lattelecom iespējamās apvienošanas jautājums.

Lelis jau iepriekš par abu sakaru kompāniju apvienošanu ir izteicies skeptiski, un pagājušā gada rudenī Lattelecom viņu par to iesūdzēja tiesā. Tiesa gan 3.oktobrī prasību noraidīja. «Lai arī iesaistītās puses šajā situācijā centīsies pateikt, ka tas nebūs monopols, taču ir skaidrs, ka patiesībā tiek izveidots nevis vienkāršs, bet supermonopols. Pārējiem spēlētājiem nebūs iespējas ar viņiem konkurēt tādā veidā, lai būtu labi klientiem,» uzsvēra Lelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bite Latvija radušās aizdomas, ka Tele2 veic balss zvanu ierobežošanu no sava konkurenta Bite Latvija tīkla, atklāja Bite Latvija ģenerāldirektors Freds Renčaks.

Pēdējās dienās uzņēmuma darbiniekiem bijušas problēmas sazvanīt mobilā operatora Tele2 numurus, portālam apstiprināja arī valdes locekle Kristīne Britāne. Kā izrādās, Tele2 klienti, saņemot šos zvanus, sākumā dzird automātisku balss ziņojumu, ka, iespējams, viņiem zvana kāds reklāmas aģents un jāveic papildu darbība atbildēšanai.

Savukārt Tele2 atgādina, ka līdzīgu brīdinājumu ieviešanu Lietuvā savulaik esot uzsākusi Bite Lietuva, bet pēc varasiestāžu atzinuma par tādas rīcības pretlikumību esot bijusi spiesta no tā atteikties.

Latvijā notiekošo Tele2 skaidro ar centieniem pasargāt savus klientus no Bite Latvija agresīvā telemārketinga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ķīnā aktuāla kapitāla bēgšana

Jānis Šķupelis,17.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka Ķīnā, parādoties arvien vairāk bagātniekiem, arvien izplatītāka ir arī to vēlme tērēt savu naudu ārzemēs. Tiek pirkti nekustamie īpašumi Eiropā, veidoti luksusa preču uzkrājumi Singapūrā, bet bērni tiek izglītoti ārzemēs. Turklāt Ķīnā plaukst slepens naudas pārskaitījumu bizness, kas rūpējas, lai par Ķīnā nopelnītās naudas pārskaitījumu neviens lieki neuzzinātu un nauda tiktu nogādāta ārzemēs. Tāpat šajā laikā arī Ķīnas kompānijas veic ieguldījumus ārzemēs, kas liek to peļņai krāties ārpus Ķīnas.

Ķīna kopš pagājušā gada nav informējusi par kapitāla aizplūdes vai ieplūdes kopējiem apjomiem, lai gan The Wall Street Journal analīze, ņemot vērā dažādus Ķīnas publicētos statistikas datus, liecina, ka 12 mēnešu laika posmā līdz šā gada septembrim Ķīnas kapitāla bēgšana bijusi 225 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir aptuveni 3% no pagājušā gada valsts IKP. Jāņem vērā, ka kapitāla bēgšana nav laba zīme, jo liecina, ka valsts iedzīvotāji un uzņēmumi domā - labāk naudu turēt ārzemēs.

Jāpiebilst, ka Ķīna gluži nav no to valstu pulciņa, kurās ir brīva kapitāla kustība. Viens Ķīnas iedzīvotājs gada laikā no valsts var izvest 50 tūkst. ASV dolāru. Tāpat Ķīnas kompānijas var mainīt vietējo valūtu vien tad, ja tām valdība devusi atļauju. The Wall Street Journal gan ziņo, ka šī sistēma ir ar caurumiem un arvien biežāk tiek ignorēta. Piemēram, dārgāka nekustamā īpašuma pirkuma gadījumā nepieciešamā naudas summa tiek sadalīta uz ģimenes locekļiem vai draugiem (tad teorētiski katrs var no Ķīnas «izvest» 50 tūkst. USD).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos

Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.

Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis aizturēšanas laikā mēģinājis bēgt, vēsta laikraksts Postimees.

Magoni mēģināts aizturēt uz Igaunijas-Latvijas robežas, kad viņš ar šoferi atgriezies no Igaunijas. Ignorējot aicinājumu apstāties, abi metušies bēgt. Bēgšanas laikā automašīna attīstījusi ātrumu līdz 200 kilometriem stundā.

Bēgšanas mēģinājums beidzies pēc vairākiem kilometriem, kur notikuši ceļa remontdarbi un bēgļu automašīnai nācies samazināt ātrumu.

Magoni aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki. Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma ziņoja, ka nepilnu pusmiljonu eiro liels kukulis tika atrasts Magoņa automašīnā viņa aizturēšanas brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ķengaragā pēc pakaļdzīšanās aiztur divus vīriešus ar 57 kredītkartēm

Lelde Petrāne,23.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 19.marta naktī Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki aizdomās par viltotu kredītkaršu izmantošanu aizturējuši divus vīriešus – Latvijas un Krievijas pilsoņus. Aizturēšanas laikā abi mēģināja bēgt no policijas un bija alkohola reibumā.

Šā gada 18.martā ar ENAP sazinājās vairākas komercbankas, ziņojot, ka novērojuši aizdomīgas aktivitātes Rīgas bankomātos. Banku drošības dienesti pauda aizdomas, ka Rīgā parādījušās personas, kas mēģina iegūt naudu ar viltotām kredītkartēm. Pāris bankomātos aizdomīgajām personām naudu jau bija izdevies iegūt.

Sākotnējā informācija bija ļoti skopa, un nebija zināma ļaundaru identitāte, taču, analizējot banku sniegtos datus un operatīvā ceļā iegūto informāciju, ENAP darbinieki izskaitļoja, kurus bankomātus ļaundari varētu būt ieplānojuši izmantot turpmāk. Vēlu vakarā tika ierīkoti slēpņi, un neilgi pēc pusnakts divi meklētie vīrieši tika pieķerti nozieguma vietā pie viena no Ķengaraga bankomātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astronomiskus monetāros eksperimentus ar zināmu riska devu veic arī Šveices centrālā banka

Vēsturiski Šveice tradicionāli tiek saistīta ar vienu no tām vietām, kur uz globālās skatuves finanšu ldzekļus glabāt ir visdrošāk. Lai gan šobrīd faktiski visas pasaules varenākās centrālās bankas piekopj riskantas bezprecedenta stratēģijas, kuru mērķis ir reanimēt ekonomiku, iespējams, vienu no vislielākajiem riskiem ir uzņēmusies Šveices centrālā banka. Minētā banka norādījusi, ka visiem spēkiem nepieļaus situāciju, kad Šveices franks kļūst pārlieku spēcīgs. Rezultātā minētā centrālā banka par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pērk ārvalstu valūtas (pamatā eiro), tādējādi arī audzējot savas rezerves. Šis ir kārtējais eksperiments, kura rezultātu mēs varam tikai minēt, lai gan tas potenciāli var izraisīt strauju franka vērtības kritumu vai pat hiperinflāciju Šveicē. Savukārt tam jau var būt graujoša ietekme uz šīs valsts (un ne tikai) ekonomiku. Pagaidām gan neviena no pasaules varenajām centrālajām bankām hiperinflāciju izraisījusi nav – drīzāk pasaules ekonomikas ietekmīgākajos reģionos vērojama inflācijas samazināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrs ir piedzīvojis brīdi, kad, aizstāvot savu ideju vai projektu, zūd pamats zem kājām. Balss tembrs kļūst skaļāks, tiek pārtraukti kolēģa mēģinājumi ko iestarpināt, un jūs pārņem vēlme tos izlabot. Īsāk sakot - jūs iedegaties, cenšoties pārliecināt pārējos par savu taisnību tik ļoti, ka, šķiet, situācija kļūst nekontrolējama. Lielā mērā tā arī ir - Džudita Gleizere blogā Harvard Business Review (HBR) raksta, ka aizsvilšanās iemesls nudien ir ķīmiski procesi mūsu smadzenēs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmans: Man te viss ir pieriebies, plānoju Grindeks pārcelt prom no Latvijas

Dienas Bizness,05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad par ražošanas plānu samazināšanu Latvijā paziņoja uzņēmums Severstal Distribution, koncerna Grindeks īpašnieks Kirovs Lipmans portālam rus.db.lv paziņojis, ka jau tuvākajā laikā nolēmis pārcelt farmācijas kompāniju prom no Latvijas, sakot: «Man te viss ir pieriebies!».

«Teikšu atklāti: es brīnišķīgi saprotu Severstal īpašnieku motivāciju. Tāda attieksme pret mani personīgi un biznesu kopumā spiež mani «tīt makšķeres» prom no Latvijas. Es vienmēr esmu bijis šīs valsts patriots. Ko tik visu esmu darījis tās labā! Bet man pat «paldies» neviens nekad nav pateicis. Atzīšos godīgi, esmu apvainojies uz Latviju. Iemesls tam ir gan Liepājas metalurgs, gan federācija, gan daudz kas cits», – teica Lipmans.

Jāatzīmē, ka iepriekš Lipmans medijiem solīja, ka lai cik grūti arī klātos, viņš Grindeks no Latvijas prom nepārcels. 2010.gadā kādā intervijā viņš apgalvoja: «Manuprāt, pati doma par aiziešanu no Latvijas – tā ir mūsu komersantu neprasme pielāgoties krīzes apstākļiem, kuros vienmēr jāsaskaras ar skarbāku bankas kredītu izsniegšanas politiku, energoresursu sadārdzināšanos un nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu. Amerika piedzīvo pacēlumus un kritumus ik pēc katriem 5 – 6 gadiem, un neviens par to nebrīnās. Biznesa stratēģija ir jāveido gudri un jānodrošinās, nevis jābēg prom no valsts».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Finanšu ministrija ar savu rīcību panāks, ka no Latvijas emigrēs arī uzņēmēji

Benita Sadauska, Domenikss valdes priekšsēdētāja,12.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu autoparkus jau rotā Lietuvas un Igaunijas numurzīmes. Vai mūsu ierēdņi vēlas panākt, lai arī savu biznesu līdz ar autoparkiem Latvijas uzņēmēji pārceļ uz kaimiņvalstīm? Citādi nevaram izskaidrot Finanšu ministrijas ierēdņu jaunākās kalkulācijas - «krīzes» laikos tika noteikta reprezentatīvo automašīnas absurdā vērtības robeža - virs 25 tūkst. latu, taču tagad jau virmo ideja, ka šāds automobilis ir gandrīz divas reizes lētāks - virs 14 tūks. latu.

Spēkā esošie noteikumi paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumu, iegādājoties vieglās automašīnas, un izmaksu (t.sk nolietojuma) norakstīšanu par reprezentatīvam automašīnām uzņēmumu ienākumu nodokļa gada deklarācijā. Pašreiz ir pieteikti apjomīgi grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka par reprezentatīvo transporta līdzekli nevarēs atskaitīt nodokli vispār. Uzņēmējiem, kas savu autoparku ir veidojuši ar kvalitatīviem transporta līdzekļiem, nevis pašmērķīgi iegādājušies «luksusa» automašīnas, būs platāk jāatver maks par savu auto uzturēšanu. Divreiz samazinot luksuss klases automašīnas noteikto vērtību, noteikumi attieksies praktiski uz visiem uzņēmumiem. Respektīvi, par pārvietošanas ar drošu un ekonomisko auto valsts piemēro sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik liela problēma ir jauniešu bezdarbs?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore,07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 no 1.jūlija veiks fiksēto tarifu pakalpojumu cenu paaugstināšanu 5,45% līdz 16,9% apmērā, liecina kompānijas priekšsēdētāja Valda Vancoviča parakstīts paziņojums klientiem.

Paziņojumā, kas publicēts arī uzņēmuma mājaslapā, uzskaitīti Tele2 sasniegumi, pieminēts lieliskais serviss, visplašākais pārklājums ātram mobilajam internetam Latvijas reģionos un tikai paziņojuma beigās aiz informācijas, ka no 1.jūlija tiek samazinātas viesabonēšanas cenas, pieminēts par jaunām cenām tarifu plāniem Nr.3, Nr.5 un Zelts.

Salīdzinot esošos tarifus ar plānotajiem, Nozare.lv aprēķini liecina, ka tarifu plāns Nr.3 sadārdzināsies par 16,9%, Nr.5 - par 12,37%, bet Zelts - par 5,45%. Operators vēstulē klientiem nav norādījis, ka tarifi tiks pacelti, bet samazinātiem burtiem vēstules beigās devis iespēju atkāpties no līguma bez sodanaudas līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, iesniedzot rakstisku iesniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LMT klientu bāze samazinājusies par 22,5 tūkst., bet sīvais konkurents Tele2 par 22,8 tūkst. lietotāju skaitu piepulcināji.

Lielajās valstīs mobilo sakaru operatoru cīņas lauks par klientiem ir mērāms miljonos, Latvijā cīņas notiek tūkstošu izteiksmē. Pērno gadu ar 22,8 tūkst. klientu skaita pieaugumu ir noslēdzis Tele2, uzņēmumam 2011. gada nogalē bija 1020424, bet pērnā gada 31. decembrī 1043233 klientu.

Savukārt sīvais konkurents Latvijas Mobilais telefons (LMT) pērno gadu noslēdzis ar 22,5 tūkst. klientu skaita samazinājumu. Proti, LMT 2011. gada nogalē bija 1 092 029 klientu, bet šā gada 1.janvārī – 1 069 527. «Klientu skaits LMT pēdējos gados ir bijis stabils, lai arī priekšapmaksas karšu lietotāju iespaidā tas ik pa laikam mainās pārdesmit tūkstošos uz augšu un uz leju. Līdz ar Brīvības ieviešanu esam piesaistījuši ap 20 tūkst. jaunu klientu no citiem mobilo sakaru operatoriem, un joprojām esam gan klientu skaita, gan apgrozījuma, gan tīkla ziņā lielākais mobilo sakaru operators valstī,» DB norāda LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Rimi Latvia valdes priekšsēdētāju Valdi Turlo

Lelde Petrāne,17.10.2014

Pērn augustā, kāpjot lejā no Kilimandžāro, kas ir augstākais punkts Āfrikā un sniedzas 5895 metrus virs jūras līmeņa. Fonā ceļojuma gids Leonards.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot

Uzņēmējs, Turības docētājs Eduards Aksjoņenko,11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons,02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru