Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Kopš šī gada sākuma bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem skaits Latvijā ir samazinājies par 13%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistikas dati.

Lielākais bezdarba samazinājums novērojams Kurzemē (21%) un Vidzemē (19%), nedaudz mazāks samazinājums ir arī Zemgalē (14%), Rīgā (11%) un Latgalē (8%).

Atzīmēts, ka jauniešu nodarbinātības veicināšanā lielu ieguldījumu sniedz gan NVA filiāles, gan darba devēji un nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības un jauniešu centri, kas piedāvā dažādas nodarbinātības iespējas un daudzpusīgas konkurences paaugstināšanas aktivitātes jauniešiem Latvijas novados.

Ventspils Jauniešu mājas vadītājs Kristians Jacevičs norāda, ka pēdējo gadu laikā redzams, ka pašvaldība arvien vairāk strādā pie tā, lai jauniešiem būtu darbavietas dzimtajā pilsētā un jauniešu bezdarbs samazinātos.

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 122 tūkstoši jauniešu 18–24 gadu vecumā. Tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā 2009. gadā, kad Latvijā bija 238 tūkstoši jauniešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

«Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits, tāpēc būtiski sarūk viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Ja 2009. gadā jauniešu bija 11 %, tad 2019. gadā vairs tikai 6,4 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā,» komentē CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula.

Jauniešu īpatsvars reģionos atšķiras – nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā tas ir Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē (attiecīgi – 7,2 %, 7,1 %, 6,7 % un 6,6 %). Pierīgā un Rīgā tas ir mazāks (attiecīgi – 6,0 % un 5,8 %) nekā vidēji valstī (6,4 %). No republikas pilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars ir Liepājā (6,9 %), vismazākais – Jūrmalā (5,3 %). Savukārt novados vislielākā jauniešu proporcija ir Jaunpiebalgas (9 %), Rugāju (8,9 %), Riebiņu (8,7 %), Vārkavas (8,7 %), Brocēnu (8,3 %) un Naukšēnu (8,3 %) novados.

Latvijā bezdarbs nākamā gada beigās varētu būt ap 6-6,7% līmenī, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA pauda, ka labā ziņa darba tirgū ir tā, ka, neskatoties uz nelielo ekonomikas lejupslīdi, bezdarbs Latvijā 2023.gadā nav pieaudzis. Uzņēmumi šobrīd nesteidzas samazināt darbinieku skaitu, jo iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā samazinās un Covid-19 pandēmijas laikā atsevišķi uzņēmumi, kas samazināja darbinieku skaitu, vēlāk saskarās ar grūtībām atrast jaunus darbiniekus.

"Tomēr lēnāka izaugsme darba tirgū ir jūtama, un tādēļ ļoti lielu bezdarba samazinājumu, visticamāk, nav pamats gaidīt. Kopš vasaras ir samazinājies darba sludinājumu skaits, un pēdējos ceturkšņos uzņēmēju aptaujās darbaspēka pieejamība retāk tiek norādīts kā galvenais šķērslis izaugsmei. Vienlaikus Vācijā bezdarbs pieaug jau vairāk nekā deviņus mēnešus, un bezdarbs 2023.gadā ir pieaudzis arī Igaunijā, kur gan ekonomikas lejupslīde ir bijusi izteiktāka nekā Latvijā," sacīja Āboliņš.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

"Visasiespejas.lv" šogad plāno portālu attīstīt Anglijā un Ziemeļmaķedonijā, kā arī uzsākt rekrutēšanas pakalpojumus.

"Katru mēnesi mūs apmeklē aptuveni desmit tūkstoši jauniešu, kā arī reģistrējušās 85% no Latvijas jauniešu organizācijām. Šobrīd portālā pieejamas ap 240 iespējas jauniešiem - 140 jauniešu iespējas un 100 darba iespējas," saka Gustavs Mārtiņš Upmanis, "Visas iespējas" dibinātājs.

Radīta jauna interneta platforma, kas sniegs iespējas 

Tiek dots starts interneta platformai «Visas iespējas», kas apkopo dažādas iespējas jauniešiem...

Līdz šim jauniešu interese ir bijusi līdzīga gan par darba, gan citām dalības iespējām, īpaši ārzemju apmaiņas programmām, "Erasmus" programmām un stipendijām. "Covid-19 laikā var just, ka jauniešu prātu ir pārņēmuši darba meklējumi un šobrīd tie veido stipri lielāko mūsu mājaslapas izmantojumu," saka G. M. Upmanis.

Iepriekš viņam bija sajūta, ka ir jāpalīdz parādīties darba iespējām, kā arī ir jāmēģina izcelt darba devējus vairāk, lai jaunieši piesakās to vakancēm, bet tagad ir notikusi liela izmaiņa - jaunieši ļoti meklē darbu un piedāvājums ir krities. "Šobrīd cenšamies no "pažobelēm" atrast interesantākos darbus jauniešiem un mēģinām piedāvāt viņiem ko jaunu. Veidojot lielāku fokusu uz tieši jauniešu nodarbinātību, arī esam izveidojuši Jauniešu darbu datubāzi, kurai piedāvājam aktuālās vakances," stāsta G. M. Upmanis.

"Visasiespejas.lv" ir sācis veidot jauniešu darba t.s. "speed-dating" pasākumus, kur kompānijas satiek 20 jauniešus, lai potenciāli piedāvātu darbu. Paralēli portāls cieši sadarbojas ar dažādām kompānijām, piemēram, "Circle-K" un SEB, lai piesaistītu jauniešus tieši šiem uzņēmumiem.

"Visas iespējas" ir reģistrēts Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. G. M. Upmanis stāsta, ka jau no paša sākuma organizācija veidota kā sociālais uzņēmums un kopš reģistrācijas īpašu izmaiņu nav bijis. "Primāri tas mums ir devis iespēju izmantot brīvprātīgos un pieteikties "Altum" grantam. Tomēr jāņem vērā, ka nedrīkstēšana dalīt dividendes mazliet apgrūtina darbību, īpaši investoru piesaistē," viņš norāda.

Uzņēmums divas reizes piesaistījis "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu. Pirmo grantu - 20 tūkstošus eiro - "Visas iespējas" saņēma, uzsākot darbību, bet otro grantu 47 tūkstošu eiro apmērā saņēma tik tikko, lai paplašinātu darbību tieši rekrutēšanas virzienā.

"Visasiespejas.lv" ir "māsa" – "kurp.es".

Atklāj platformu, kurā meklēt pasākumus vienuviet 

Tiek atklāta jauna platforma, kurā atrast visus pasākumus vienuviet - Kurp.es...

Abi portāli uzauguši vienā tehniskā risinājumā. G. M. Upmanis stāsta, ka "kurp.es" atspoguļo kultūras norises un citus aktuālus notikumus, bet "visasiespejas.lv" fokusējas uz dažādām dalības iespējām, no kurām lielākā daļa neietilpst pasākuma formātā. "No biznesa puses atšķirības ir milzīgas – "kurp.es" lietotāju mērķauditorija ir sievietes vecumā virs 25 gadiem, parasti ar bērniem, bet "visasiespejas.lv" tie ir jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Arī maksājošo klientu ziņā "kurp.es" vairāk sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībām un citām institūcijām, piedāvājot tieši IT risinājumu, savukārt "visasiespejas.lv" aktīvi uzrunā lielas kompānijas, piedāvājot integrētus pakalpojumus jauniešu uzrunāšanai. Attiecīgi kompāniju identitātes ir pilnīgi atšķirīgas - viena ir kulturālāka un pieaugušāka, kamēr otra ir jauneklīgāka un atvērtāka. Arī pārdošana un biznesa modeļu definēšana ir ļoti izaicinoša," viņš atklāj.

G. M. Upmanis ir iesaistījies arī biedrībā "Paliec mājās", ko pirms diviem mēnešiem izveidoja domubiedru grupa hakatonā "HackForce". "Pa šo laiku kustība ir ļoti izaugusi. Protams, ārkārtas situācijas laikā atsaucība ir ļoti liela – dienā bija aptuveni 40 palīdzības lūgumu, tātad kopā esam palīdzējuši ap 1000 cilvēkiem. Arī brīvprātīgo atsaucība ir fenomenāla un šobrīd varam lepoties jau ar aptuveni 800 brīvprātīgo tīklu visā Latvijā. Liels prieks arī par lielo atsaucību no kompānijām un sadarbības partneriem, jo sevišķi "Swedbank", "Rimi" un "Moller Baltic Import". Šobrīd gan pārņem interesants un mazliet paradoksāls prieks par to, ka situācija uzlabojas un lūgumi pēc palīdzības sāk samazināties. Tas mums dod mirkli laika, lai fokusētu spēkus un vasarā spētu nākt klajā ar jaunām aktivitātēm," saka G. M. Upmanis.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Darba tirgū līdzīgi, kā ekonomikā kopumā pērn bijis ļoti labs gads un jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju, uzskata AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā vidējā darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem. Šis ir straujākais algu kāpums Latvijā pēdējā desmitgadē un algas pērn augušas gandrīz tautsaimniecības visās nozarēs. Šīs pozitīvās tendences darba tirgū turpināsies šogad. Ekonomikā gaidāms vēl viens labas izaugsmes gads, bezdarbs turpinās mazināties un papildus tam no šī gada 1. janvāra paaugstināta arī minimālā alga no 380 uz 430 eiro. Tādēļ algu kāpums šogad varētu pārsniegt pat 8% un vidējā darba samaksas pirms nodokļiem, visticamāk, sasniegs psiholoģiski zīmīgo 1000 eiro robežu.

Gada laikā no 43% līdz 54% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu vismaz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati.

34% jauno cilvēku vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzskata, ka atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro (2017. gada - 30%), savukārt 20% jauniešu uzskata, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk par 1200 eiro mēnesī (2017. gadā - 13%).

Saskaņā ar aptaujas datiem, galvenais ienākuma avots 18-19 gadu vecumiem jauniešiem ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Apmēram 40% jauniešu šajā vecuma grupā saņem regulāru algu un viņu ienākumi lielākoties ir līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Galvenais ienākuma avots jauniešu vecumā no 20 līdz 22 gadiem ir regulāra alga (66% aptaujāto), un viņu ienākumi mēnesī ir no 300 līdz 800 eiro, ap 40% respondentu šajā vecumā par galveno ienākuma avotu atzīmējuši atbalstu no vecākiem vai radiniekiem.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi konkursu par būvdarbu veikšanu pilsētas atpūtas parka un jauniešu mājas izveidei Kauguros, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena bez PVN ir 7,5 miljoni eiro.

Kā skaidro Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite, Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā – Kauguros, pašvaldība veidos atpūtas parku un izbūvēs jauniešu māju. 24.aprīlī ir izsludināts būvdarbu iepirkums, piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 29.maijs. Darbus iecerēts veikt divās kārtās, vispirms labiekārtojot parka teritoriju un otrajā kārtā izbūvējot jauniešu māju. Darbi būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no darbu uzsākšanas.

Atpūtas parku 3,8 hektāru platībā veidos Kauguru apkaimē, teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu, izbūvējot šajā teritorijā ēkas, kas būs piemērotas komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai, un pilsētas atpūtas parka teritoriju – kā drošu, vizuāli Jūrmalas pilsētas ainaviskajai videi raksturīgu teritoriju, kas piemērota daudzfunkcionālām sabiedriskām aktivitātēm - pilsētas kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai, tirdzniecības vietu nodrošināšanai, sporta un aktīvās atpūtas aktivitātēm, jauniešu interešu un profesionālās ievirzes apmācību organizēšanai un citām funkcijām, skaidro Z. Leite.

Tikai aptuveni viena sestā daļa jauniešu (16%) vislabprātāk veidotu paši savu biznesu vai strādātu ģimenes uzņēmumā, liecina «Swedbank» veiktā jauniešu aptauja.

Šādu izvēli biežāk minējuši jaunieši pēc 24 gadu vecumā (23% no aptaujātajiem), bet salīdzinoši retāk tie, kuri tikko beiguši vidusskolu vai uzsākuši studijas (10%),

No datiem izriet, ka stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Lai gan uzņēmējdarbības gars pieaug, vairums izvēlētos darbu stabilā uzņēmumā - vairāk nekā puse no studiju vecuma jauniešiem (53%) vislabprātāk uzsāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā. No aptaujātajiem jauniešiem trešdaļa vēlētos strādāt nelielā vai vidējā uzņēmumā, bet ceturtdaļa – kādā no lielajiem uzņēmumiem. Interesanti, ka jaunuzņēmumos jeb start-up uzņēmumos darba gaitas uzsākt būtu gatavi vien 6% jauniešu.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādā virtuālās terapijas laboratoriju.

Pilotprojekta mērķis paredz nodrošināt pacientiem psihoterapijas seansus ar virtuālās paplašinātās realitātes palīdzību.

Virtuālās terapijas laboratorija, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, uzlabos pusaudžu un jauniešu garīgo veselību. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā jāievēro fiziskā distance, valstī noteiktie ierobežojumi un jāmazina inficēšanās risks, pilotprojekts sniegs priekšrocību - apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes attālinātā saskarsmē ar speciālistu.

"Tā ir veiksmīga sadarbība starp garīgās veselības profesionāļiem un informācijas tehnoloģiju ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Somijā. No tās ieguvēji būs galalietotāji - bērni, pusaudži un viņu ģimenes. Virtuālās terapijas laboratorija ir inovāciju solījums padarīt šādus pakalpojumus cilvēkiem pieejamākus, tāpēc nākotnes ambīcija ir terapijas metodi izmantot arī reģionos," pauž informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Sociālās jomas aktīviste Tatjana Tarasova Liepājā plāno attīstīt sociālo uzņēmumu, atverot īpašu kafijas kiosku Youth Cafe

Nelielais kiosks Rīgas ielā blakus Liepājas dzelzceļa stacijai ir savests kārtībā, apmēbelēts un ir apmācīti arī pirmie darbinieki, vēl atlicis tikai sagaidīt aprīkojumu, lai kafijas tirgotava liepājniekiem varētu sākt piedāvāt karsto dzērienu. Tatjana cer, ka pēc skata necilais kiosks sniegs lielu ieguldījumu to Liepājas jauniešu dzīvē, kuriem grūti atsperties darba tirgū bez pirmās darba pieredzes.

Būtisks ieraksts CV

Tirgojot kafiju, uzkodas un suvenīrus, jaunieši iegūs praktiskās iemaņas un tik svarīgo ierakstu CV par pirmo darba pieredzi. Jauniešiem būs iespēja kioskā darboties no mācībām brīvajā laikā, strādāt šeit varēs arī jaunās māmiņas, kurām vēl nav darba pieredzes vai nav, kur atgriezties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Kiosks kā sociālā biznesa projekts darbosies līdzās jauniešu centram House of Hope. Abi projekti ir saistīti arī gluži fiziski, jo kiosks atrodas blakus vēsturiskajai ēkai, kur tagad apmeties no Karostas pārceltais jauniešu centrs – ēkas iekārtošana pabeigta tikai pērn novembrī. Jau desmit jauniešu izgājuši apmācības, lai spētu darboties ar kases aparātu, tāpēc Tatjana ir gatava drīzumā dot starta šāvienu kafijas kioska atvēršanai. Viņa ar šo projektu vēlas aizpildīt robu jauniešu nodarbinātības ceļā – bez pirmās pieredzes vai rekomendācijām atrast darbu ir sarežģīti, viņa vērtē no jauniešu stāstītā. Ar jauniešiem Tatjana sarunājas bieži, tā ir viņas ikdiena jau vairākus gadus, kopš caur dziļi personīgu pieredzi Tatjana izveidoja jauniešu centru Karosta Kids.

Kauguru parkā Jūrmalā uzsākta jauniešu mājas izbūve, kurā būs telpas jauniešu aktivitātēm, multifunkcionāla zāle pasākumiem, jumta terase ar āra kino vietu.

Jauniešu māja atrodas topošajā Kauguru parkā, kas tiek izbūvēts 3,8 hektāru platībā Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā. Plānots, ka jauniešu mājas darbība tiks vērsta uz interešu izglītību, kā arī jauniešu nodarbinātības veicināšanu. Daļa no jauniešu mājas tiks nodota komersantiem ēdināšanas un aktīvās atpūtas pakalpojumu sniegšanai.

Parka izbūves darbi sākti šā gada aprīlī, un tos plānots pabeigt līdz nākamā gada vasaras beigām.

Kauguru parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam jūrmalnieku un pilsētas viesu iecienītajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēs skeitparku 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem izbūvēs rotaļu laukumus kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu vieta 3,8 hektāru platībā. Pabeigta arī parka teritorijā esošo ēku – jauniešu mājas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas – izbūve.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu - tā kopējās izmaksas ir 8 953 949,09 eiro, no tiem ERAF finansējums ir 1 440 865,05 eiro, valsts budžeta dotācija – 140 565,73 eiro, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējums – 7 372 518,31 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 117 484,83 eiro un neattiecināmās izmaksas – 6 255 033,48 eiro.

Parkā ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem pieejami rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā. Zaļās zonas parkā veido 61% no kopējās parka teritorijas, ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtota arī pikniku zona gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Bezdarbs šā gada beigās Latvijā varētu veidot 7,3-8%, prognozēja banku analītiķi.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka darba meklētāju īpatsvars 2021.gada beigās jeb ceturtajā ceturksnī varētu būt 7,3% apmērā pretstatā apmēram 8% pagājušā gada nogalē. "Tātad gaidāma situācijas uzlabošanās, bet ne gluži pilna nodarbinātība," viņš teica.

Tostarp Strautiņš prognozēja, ka šogad strauji augs nodarbināto skaits nozarēs, kurās 2020.gadā tas samazinājās.

"Izmaiņu virziens darba tirgū 2021.gadā, protams, būs pretējs 2020.gada dinamikai, samazinoties bezdarbam un augot nodarbinātībai, taču gada vidējie skaitļi daudz neatšķirsies," viņš piebilda.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka spēcīgais Covid-19 otrais vilnis situāciju darba tirgū atkal pasliktinās un tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs, tostarp novembrī darba tirgus vēl bija stabilitāte, bet, visticamāk, decembrī situācija mainījās, taču augstākā bezdarba virsotne varētu tikt sasniegta 2021.gada pirmajā ceturksnī.

Šobrīd plaši tiek diskutēts par Latvijas uzņēmējdarbības attīstības iespējām, demogrāfiskās situācijas un izglītības ietekmi uz ekonomikas attīstību, darbaspēka pieejamību un vajadzībām. Nodarbinātības problēmas un izglītota darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras arī virkne valstu Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Lai arī cik aktīvi augstskolas negatavotu cilvēkus darba tirgum, rezultātā darba devēji tomēr izjūt darbinieku trūkumu, jo liela daļa aizbrauc uz ārvalstīm. Lai rastu šīs problēmas risinājumus, būtiski apzināties problēmas mērogus un saprast, ka Latvijā šajā situācijā nav viena.

Jaunākie bezdarba rādītāji Eiropas Savienībā (ES) liecina, ka Latvijā bezdarba līmenis ir 8,1%, ierindojot mūs astotajā vietā. Pirmajā vietā ir Grieķija ar 20,7% bezdarbu, kam seko Spānija ar 16,4%, Kipra ar 11,3% u.c. Mūsu kaimiņvalstīs situācija gan ir nedaudz labāka – Lietuvā bezdarba līmenis ir 7,1%, savukārt - Igaunijā 5,4% (1). Runājot par jauniešu bezdarbu, jāmin, ka arī tur pirmajā vietā ir Grieķija ar 43,7%, savukārt Latvija ir devītajā vietā ar 17,9% (2).

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.