Atpūta

Piektdienas intervija ar Rimi Latvia valdes priekšsēdētāju Valdi Turlo

Lelde Petrāne,17.10.2014

Pērn augustā, kāpjot lejā no Kilimandžāro, kas ir augstākais punkts Āfrikā un sniedzas 5895 metrus virs jūras līmeņa. Fonā ceļojuma gids Leonards.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mazumtirdzniecība ir daudzveidīga un krāsaina pasaule, īpaši labi to var redzēt, esot vadošā amatā. Mēs strādājam ar pircējiem, piegādātājiem, loģistiku un nekustamajiem īpašumiem, mums ir tehniskais departaments, kvalitātes vadība - daudzām citu nozaru kompānijām ikdienas darba jautājumu loks ir krietni šaurāks. Mazumtirdzniecība ir kā mazs, bet daudzpusīgs valsts mikromodelis. Man nav divu vienādu dienu. Apkārt ir ļoti daudz cilvēku – kolēģu un sadarbības partneru – un daudz notikumu dažādās kombinācijās.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mazumtirdzniecības nozare kopumā veidojas no dažādiem uzņēmumiem, kam ir atšķirīga pieeja biznesam un tā kultūrai, vērtībām. Visā tirgū nav vienotas izpratnes par to, kā – cik balti un tīri – šis bizness ir jāveido. Ir tādi uzņēmumi kā Rimi, kas cenšas strādāt godprātīgi un saskaņā ar valsts likumdošanas prasībām, bet ir arī tādi, kas mēģina tās apiet. Tas diemžēl negatīvi ietekmē visas nozares reputāciju, dažkārt tas nepamatoti atsaucas arī uz mums. Piemēram, tikšanās reizē pie ministra Jāņa Dūklava kunga atsevišķi ražotāji sūdzējās par tirgotājiem. Un kaut arī vairāki no viņiem, to visu stāstot, taisīja pauzi, lai piebilstu: «Nē, nē, uz Rimi tas neattiecas, bet vispār tirgotāji...,» šī situācija mūs apbēdina.

Savukārt, iepriecina tas, ka pirms dažiem gadiem tika izveidota Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, kas ir daudz darījusi, lai apliecinātu, ka ir godprātīgi uzņēmumi, labi dialoga un sadarbības partneri valstij. Ar VID sadarbība ir uzlabojusies tiem uzņēmumiem, kas maksā nodokļus. Pēdējo gadu laikā sadarbība ar valdību ir kļuvusi konstruktīvāka, ir daudzi labas sadarbības piemēri. Valdības līmenī bija arī konstruktīva un laba sadarbība ar tirgotājiem attiecībā uz eiro ieviešanu.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Mums ir daudz, par ko priecāties – esam mīlēti, cilvēkiem patīk pie mums nākt iepirkties. Es uzskatu, ka mēs varam būt tiešām priecīgi par to, kā mēs veidojam biznesu, jo, mēs vismaz tā ceram, tas motivē arī pārējo nozari – strādāt labāk un godīgāk.

Un vēl iepriecina, ka mums ir ļoti solīds, pat Eiropas līmenī ļoti labs skaistu veikalu tīkls. Mēs nodrošinām mūsdienīgu un ērtu iepirkšanās vidi, lai cilvēkiem pie mums būtu patīkami nākt atkal un atkal. Tikko ciemos bija atbraukuši Rimi mātesuzņēmuma pārstāvji no Zviedrijas, un pirmais, ko viņi mums pateica, bija: «Cik Jums ir skaisti veikali!» Mēs varam būt priecīgi par to, ka šajā ziņā varam rādīt priekšzīmi un pavilkt sev līdzi arī nozari.

Protams, vienmēr kaut ko var vēl uzlabot, un pie tā mēs strādājam, bet nav nekā tāda, kas atbilstu vārdam «apbēdina».

- Vai ir kādas kļūdas, kuras nevarat piedot Latvijas vadītājiem – līdzšinējiem/esošajiem?

Es negribētu lietot vārdus, ka «nevaru piedot», nepatīk šis formulējums, bet man ļoti nepatīk redzēt, ka lauki paliek tukši, cilvēki brauc prom. No vienas puses, mums ir grūtāk atrast darbiniekus, bet svarīgākais ir tiešām tas, ka atsevišķos valsts nostūros vairs nav cilvēku. Acīmredzot, kaut kāds politisku lēmumu kopums ilgākā laika periodā ir radījis tam pamatu. Es nevaru pārmest nevienam cilvēkam, ka viņš brauc prom meklēt labāku dzīvi, bet vai valsts savā politikā varēja kaut ko darīt citādāk, lai tā prom braukt gribēšana būtu mazāka? Domāju, ka varēja.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Šobrīd daudziem uzņēmumiem arvien aktuālāki kļūst jautājumi, kas skar darbinieku piesaisti un noturēšanu. To var novērot arī pilsētā, skatoties, kā uzņēmumi sevi reklamē.

Latvijas mērogā Rimi ir liels darba devējs. Brīvo vakanču skaits uzņēmumā svārstās ap 300. Visvairāk trūkst kasieru – pārdevēju, kā arī pavāru un maiznieku. Un tas ir saistīts gan ar jaunu veikalu atvēršanu, piemēram, septembra sākumā darbu sāka jauns Rimi hipermārkets Ogrē, kurā ir radītas teju 90 jaunas darbavietas, gan ar to, ka ekonomika aug, cilvēki aktīvāk maina darba vietas, turklāt pašu potenciālo darbinieku ir kļuvis mazāk. Līdz ar to ir kļuvis grūtāk piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Apzinoties, ka darbinieki ir viens no mūsu uzņēmuma nozīmīgākajiem resursiem, pastāvīgi strādājam pie esošo darbinieku motivācijas programmām un apmācībām, kā arī nodrošinām sociālās garantijas. Rimi darbinieki saņem gan atlaidi pirkumiem mūsu veikalos, gan dažādus pabalstus, veselības apdrošināšanas polisi, nelaimes gadījumu apdrošināšanu un citus sociālos labumus. Turklāt Rimi kā liela uzņēmuma pluss ir karjeras izaugsmes iespējas.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Tā kā laipna apkalpošana ir viena no Rimi prioritātēm, tad arī prasības kandidātiem ir salīdzinoši augstas. Tas arī pamatā ir iemesls, kāpēc uzņēmumā ir brīvas vakances, jo arī šodienas apsktākļos nav viegli atrast labus darbiniekus, kas augstā līmenī pildītu uzticētos pienākumus. Tāpat jāapzinās, ka darbs veikalā nebūt nav viegls - tas prasa gan stipru nervu sistēmu, gan precizitāti, gan ātrumu un vēl daudzas citas prasmes un rakstura īpašības.

Man gribētos, lai visi Rimi darbinieki ir uz servisu orientēti cilvēki. Veikalu darbiniekiem reizēm pietiek pasmaidīt, pajokot vai vienkārši izrādīt laipnību, lai pircējs būtu apmierināts. Ja pārdevējam pret pircēju nebūs šīs laipnās, personiskās attieksmes, visas citas prasmes kļūs otršķirīgas. Gan veikala, gan arī biroja personālam ir ik dienas jāstrādā uz to, lai pēc iespējas vairāk pircēju aizietu no Rimi apmierināti un ar domu – šis ir veikals, uz kuru ir vērts nākt atkal.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Uzņēmumam Rimi Latvia ir ilgtermiņa plāni Latvijā, līdz ar to, viss, ko mēs savā biznesā darām, ir orientēts uz ilgtermiņa attīstību. Gan iepriekšējos gados to darījām, gan turpmāk plānojam strādāt pie jaunu veikalu izveides un rekonstruēt un modernizēt esošos veikalus, lai tie ietu līdzi laikam un nodrošinātu patīkamu iepirkšanos mūsu klientiem.

Tāpat mēs būtisku uzsvaru savā attīstībā liekam uz klientu lojalitātes programmas Mans Rimi attīstību, lai vēl precīzāk varētu piedāvāt katram mūsu pircējam to, kas tieši viņam ir nepieciešams.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

90to gadu sākumā, pārmaiņu laikā, privātais bizness Latvijā vēl tik tikko sāka rasties, līdz tam cilvēkiem nebija skaidrs, kas tas ir. Tolaik manu izvēli notieca nejaušība – satiku cilvēku ar labu harismu, kas dibināja savu biznesu, lai darbotos veikalu jomā. Pēc tam nāca padziļināta interese par mazumtirdzniecības nozari un zināšanas.

Rimi ir mana darba vieta nu jau 13 gadus. Arī pirms tam gandrīz septiņus gadus strādāju lielos starptautiskos uzņēmumos, piemēram, biju McDonald's operāciju vadītājs Latvijā. Kad sāku strādāt Rimi par hipermārketu formāta direktoru, Latvijā bija atvērts tikai viens hipermārkets – t/c Alfa. Tolaik to sauca par Maxi Rimi hipermārketu. Līdz ar to man bija lieliska iespēja piedalīties hipermārketu tīkla izveidošanā. Īsā laika posmā tika atvērti nākamie Maxi Rimi hipermārketi t/c Mols un i/c Olimpija, bet 2003. gada pavasarī Rimi hipermārkets Valdemārs kļuva par pirmo jaunā koncepta hipermārketu – mūsdienīgs, ar skaistu, noslīpētu dizainu un plašu preču sortimentu. Šis veikals tolaik tika ļoti apbrīnots, jo Latvijā tam nebija līdzīga. Hipermārketu formātu vadīju trīs ar pus gadus. Pēc tam guvu pieredzi darbā ar iepirkumiem, strādājot par Rimi Baltic centrālo iepirkumu direktoru, bet pirms kļūšanas par Rimi Latvia valdes priekšsēdētāju vēl pusgadu vadīju zemo cenu veikalu tīklus Baltijas valstīs. Tādējādi, kļūstot par uzņēmuma vadītāju, biju guvis daudzpusīgu pieredzi un labi orientējos organizācijas uzbūves un darbības principos.

Es labi atceros arī vienu no saviem pašiem pirmajiem darbiem bērnībā, par ko saņēmu atalgojumu. Vasarā, kad man bija 12, uz lauka piedalījos siena presēšanā. Traktors presēja sienu ķīpās un sameta tās līdzi braucošajā kravas mašīnā. Mans pienākums bija šīs ķīpas kārtīgi un kompakti salikt, lai mašīnā varētu iekraut pēc iespējas vairāk.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?

Šis stāsts ietiecas gandrīz 40 gadu senā pagātnē. Pirmais Rimi veikals tika atvērts 1977. gadā Norvēģijā, un šo nosaukumu izdomāja Rimi pirmais īpašnieks Steins Ēriks Hāgens. Nostāsti lielcina, ka vārds «Rimi» tika izvēlēts, jo tas ir labskanīgs un viegli paliek prātā. Tam nav tieša tulkojuma. Savukārt, pirmais Rimi logotips tolaik bija tāds, ar kādu Rimi iepazinām arī Latvijā, kad 1997. gadā pirmais Rimi vēra durvis t/c Dole. Šajā logo bija izmantota sarkanā, baltā un zilā krāsa, radot asociācijas ar Norvēģijas karoga krāsām un Skandināvijas simbolu – ziemeļzvaigzni, ko Latvijā cilvēki ātri vien nodēvēja par auseklīti. Uzņēmuma nosaukums Latvijas iedzīvotāju vidū ātri ieguva plašu atpazīstamību. Savukārt logotips kopš tā laika ir piedzīvojis jau divas metamorfozes – tā dizains ir ticis modernizēts, saglabājot sākotnējās krāsas. Sarkanā krāsa, kas mūsu logotipā dominē, labi atspoguļo uzņēmuma raksturu – tā ir aktīva un dinamiska, uzmanību piesaistoša krāsa. Savukārt baltā un zilā ir papildinošās krāsas.

Tagadējais Rimi logo ir dinamisks, to uzsver baltā un zilā bura, kas liecina par kustību. Uzņēmums turpina iet līdzi laikam, modernizēties, lai piepildītu mūsu klientu vēlmes.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Rimi Latvijā šoruden svinēs pilngadību – 18. dzimšanas dienu.

Pats pirmais Rimi veikals Latvijā tika atvērts 1996. gada rudenī bez logo – tas bija kā pilotprojekts Universālveikalā Centrs, bet pirmais lielveikals ar Rimi logo tika atvērts Dolē 1997. gada februārī.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Nebūšu oriģināls, sakot, ka viena no lielām Latvijas problēmām ir kritiski augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Tas pasliktina godīgo uzņēmēju izredzes konkurences cīņā un mazina valsts iespējas sociālo jautājumu risināšanai. Ticu, ka ne vien represijas pret nemaksātājiem, bet tieši pretēji – atzinība un atbalsts godīgajiem varētu sniegt labus rezultātus. Piemēram, redzu potenciālu labi aizsāktajā Baltā saraksta iniciatīvā, kas bija mērķēta godīgo uzņēmēju atbalstam un varēja kļūt par rīku nodokļu maksāšanas veicināšanai. Taču tad valsts institūcijām būtu ļoti mērķtiecīgi jāstrādā kopā ar uzņēmēju organizācijām un jāizprot, kādas tieši priekšrocības piedāvāt, lai arī tie uzņēmumi, kas pagaidām ir pelēkajā zonā, pieņemtu lēmumu par labu nodokļu maksāšanai.

Redzot, cik liela Latvijas cilvēku daļa ir sociāli neaizsargāta, ticu, ka PVN samazināšana pārtikas precēm būtu ievērojams un uzreiz sajūtams atbalsts daudzām Latvijas ģimenēm.

- Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Liela taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir tas, ko viņš domā un tas, ko viņš ēd. No tā, ko cilvēks ēd, viņš uzbūvē savu fizisko ķermeni, bet ar to, ko viņš domā, viņš dzīvo.

Es labprāt interesējos par jautājumiem, kas saistīti ar ēšanas kultūru – kā, ko un kad ēst. Izvēloties ēdienkarti, mēģinu atrast pareizo līdzsvaru starp dažādiem ēdieniem. Esmu pārliecināts, ka organisms spēj pateikt priekšā, kas tam vajadzīgs, tāpēc cenšos ieklausīties sevī un ēst daudzveidīgi. Es neiebilstu, ja citi uzskata par pareizu nekad neēst gaļu, bet man pašam tas īsti neder. Bet, ja jānosauc kāds īpašs ēdiens, no kura man ir grūti atteikties, tad tā varētu būt laba, autentiska New York Cheesecake ar zemeņu mērci.

No dzērieniem es dodu priekšroku labam kapučīno un zaļajai tējai. No alkoholiskajiem dzērieniem vislabprātāk izvēlos vīnu, kalvadosu.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Iemācījos lasīt, kad man bija četri vai četri ar pus gadi. Mamma mācīja lasīt manam vecākajam brālim un es iemācījos, sēžot blakus un šo procesu vērojot. Tā rezultātā es kādreiz lasīju ļoti daudz un visu pēc kārtas. Mani intersēja Džeks Londons, Edgars Alans Po, Arturs Konans Doils un daudzi citi. Tas viss, ko es izlasīju, viennozīmīgi ir atstājis ietekmi uz mani gan domāšanā, gan raksturā un personībā kopumā. Bet man ir grūti nosaukt kādu vienu grāmatu vai autoru, kas būtu pārāks par visiem citiem. Lasīšana ļoti attīsta fantāziju, jo Tev viss ir jāiztēlojas pašam.

Šobrīd es lasu daudz mazāk nekā gribētu. No pēdējā laikā lasītajiem autoriem, kura darbi mani ir aizrāvuši, varu minēt Denu Braunu. Beidzamā bija viņa pagājušajā gadā izdotā grāmata In ferno. Tajā viņš runā par tādām mūsdienīgām problēmām, kā, piemēram, to, ka pasaulei draud pārapdzīvotība un kādas tam varētu būt sekas.

Man patīk zinātniskā fantastika, kas ļauj uz lietām paskatīties no kādas citas dimensijas, diemžēl, ja runājam par filmām, ir maz labu šā žanra filmu. Viena, kas man šķiet pieminēšanas vērta, ir Jaco Van Dormael filma Mr. Nobody. Jo šajā filmā ir mēģināts parādīt sarežģītāku telpas un laika modeli, piedāvājot ideju, ka ir nevis viena, bet vairākas laika dimensijas, kas pastāv līdzās pat viena cilvēka dzīvē. Es pat nevarētu teikt, ka šī filma mani kaut kādā veidā ir ietekmējusi, bet man to ir paticis skatīties kā labu mākslas darbu. Galveno lomu šajā filmā atveido grupas 40 Seconds to Mars solists.

No visa, ko esmu redzējis, lasījis vai domājis, esmu salicis savu pasaules uzskatu. Biznesā gan visvairāk esmu iemācījies no tiem cilvēkiem, kas man bijuši līdzās, piemēram, sava bijušā vadītāja Antonio Soaress.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Vienalga, cik ilgi un grūti būtu jāstrādā, ir nepieciešams atrast laiku arī spēku atjaunošanai. Manu hobiju vidū ir sports. Man aizvien vairāk patīk darīt kaut ko aktīvu ārpus telpām. Ziemā mēdzu slēpot – neesmu pārlieku aktīvs slēpotājs, taču, kad vien iespējams, izvēlos doties uz kādu slēpošanas kalnu. Vasarās labprāt izbraucu ar divriteni. Esmu sapratis, ka reizēm sakārtot domas pēc spraigas darba dienas palīdz pat vienkārša pastaiga. Tuvākais pārtikas veikals no manas mājas atrodas aptuveni divu kilometru attālumā; tas ir Supernetto. Mēdzu uz to aizstaigāt kājām.

Manu hobiju vidū ir arī mūzika – tā man vienmēr ir patikusi. Man patīk dažādas kultūras dzīves aktivitātes, tomēr ne vienmēr iznāk laika aiziet uz kino vai teātri. Mūzika šajā ziņā ir daudz pieejamāka – to var klausīties gan mājās, gan mašīnā.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Pirms kāda laika Rimi darbinieku žurnālā regulāri tika apkopoti darbinieku, visbiežāk pārdevēju – kasieru, iesūtītie kuriozie atgadījumi un joki no veikalu ikdienas. Tie manāmi uzlaboja kolēģu omu, tādēļ ar dažiem reāliem atgadījumiem varu padalīties.

Atgadījums pie kases. Kāds pavecāks kungs bija aizmirsis savas kartes pin kodu. Zvanīja sievai un skaļi atkārtoja ciparus. Pēc pirkuma apmaksāšanas kungs gribēja jau doties prom, nepaņemot karti, kasiere atgādināja to neaizmirst, bet nākamais rindā stāvošais pircējs papildināja: «Citādi mēs visa rinda ar Jūsu kartīti norēķināsimies!»

Maza meitenīte pie ieejas Rimi rāda mammai uz piktogrammām un jautā: «Kāpēc veikalā nedrīkst fotografēt suņus un skrituļslidas?»

Pie kasēm gara rinda, lai ātrāk ietu uz priekšu, viņa paņem maisiņu, kurā vairākas rauga paciņas un jautā: «Cik tur ir?»

Pircējs: «8.»

Nākamais maisiņš ar biezpiena sieriņiem. Pircējs jau uzreiz saka: «10.»

Nākamajā maisiņā vīnogas. Pircējs: «145, bet pārskaitiet, varbūt es kļūdījos.»

Veikalā mazais pircējs, ņemot jogurtu no ledusskapja, aiz kura ir palīgtelpa, ieraudzīja pārdevēju un jautāja mammai: «Ko tā tante izdarīja, ka viņu iebāza ledusskapī?»

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

A. Einšteins savulaik teica: «Loģika Jūs aizvedīs no A uz Z, bet fantāzija Jūs aizvedīs jebkur.» («Logic will get you from A to Z, imagination will get you everywhere.»). Ja Jūs gribat kaut ko sasniegt, vispirms ir jāspēj to iedomāties. Es vēlos iedrošināt cilvēkus biežāk lietot savu iztēli!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere,26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere,27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere,29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere,25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere,25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere,19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Rīgas Doma tornis

Zane Atlāce - Bistere,20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere,25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere,27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere,18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa,13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa,14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Polija ar savu Expo paviljonu atgādina par Otrā pasaules kara vēsturi

Dienas Bizness,19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa,26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – RSU dienesta viesnīca

Zane Atlāce - Bistere,17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) dienesta viesnīcas jaunbūvē Dārza ielā 5.

Viesnīcā izbūvētas dzīvojamās telpas 220 studentiem. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš secina, ka plānojums piedāvā plašu mājokļa tipu izvēli – gan vairākistabu dzīvokļus, gan atsevišķas istabas ar labierīcībām un ēdiena pagatavošanas vietu, gan personām ar ierobežotām pārvietošanas iespējām piemērotus mitekļus. Pagrabstāvā nodrošinātas ērtas autostāvvietas, tostarp četriem elektromobiļiem, velosipēdu novietnes, trenažieru zāles, kā arī saimniecības telpas un augstvērtīgam inženiertehniskajam aprīkojumam nepieciešamās palīgtelpas. Starp ēku un universitātes mācību korpusiem izveidots plašs, labiekārtots parks ar Rīgā reti sastopamu gleznainu reljefu un dīķi. Parks nodrošina izcilu komforta un sanitāri higiēniskās kvalitātes līmeni ēkas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti

Zane Atlāce - Bistere,07.09.2018

1. Biroju ēkas jaunbūve un pārbūve Mūkusalas ielā 42

Projektētājs: SIA «OUTOFBOX» un SIA «Mūsu projekts»

Pasūtītājs: SIA «Mūkusalas Biznesa Centrs»

Būvētājs: SIA «Pro Dev»

Autori: arhitekti Pēteris Bajārs, Dace Ržepicka, Līga Vanaga, Ieva Lūse, Sabīne Vecvagare, Jekaterina Smirnova, būvkonstruktors Artjoms Samarins

Foto: Aivars Siliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Ģertrūdes ielā 121

Zane Atlāce-Bistere,18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats trīs dzīvojamās mājās Ģertrūdes ielā 121.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars atklāj, ka šajā rajonā pavadījis vismaz desmitgadi kā vietējais iedzīvotājs un no šāda skatupunkta arī vērtē šīs mājas. Viņu iepriecina iespēja līdz graustam novesto ēku kompleksu ne tikai atjaunot, bet arī arhitektoniski papildināt ar piebūvi.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

«Domāju, ka šis ir ļoti labs paraugs kā glābt diezgan bēdīgā stāvoklī esošos centra perifērijas namus. Tādu ir ļoti daudz. Kā arhitekts vēlos izcelt jaunos skatupunktus no Ādmiņu un Ģertrūdes ielas ar izceltajām piebūvēm, kas ir ieguvums ielu ainavās. Pārliecinoša ir arī jaunās daļas detalizācija un dalījuma ritms ar visiem saviem mazajiem pipariņiem – atjaunoto krāsoto ķieģeļu līnijām un akmens bruģi, kas pārkārtots un pieaudzēts ar zāli, gan daudzām detaļām pagalmos,» secina V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Inženierbūve pārbūve

Zane Atlāce-Bistere,01.03.2021

Piķurgas tilta pārbūve. Pasūtītājs VAS LVC, projekts Inženierbūve, būvnieks Būvinženieris, būvuzraudzība Firma L4.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna sabiedriskā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Fasāžu atjaunošana" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Pārbūve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Inženierbūve - jaunbūve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Teritorijas labiekārtojums" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iesaka fotogrāfs: kā uzņemt kvalitatīvus attēlus tumsā un ierobežota apgaismojuma apstākļos

Sadarbības materiāls,23.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu biroja Cobalt jaunajā mājvietā tika atrasts kompromiss starp klasisko un moderno interjeru, kā arī ņemti vērā vēsturiskās ēkas izaicinājumi

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pēc divu advokātu biroju Cobalt un Borenius apvienošanās vienā uzņēmumā radās nepieciešamība pēc lielāka biroja. Apvienošanās darījums notika 2015. gadā, bet zem viena jumta abi uzņēmumi sāka strādāt pirms gada, kad sāka apdzīvot teju 1000 m2 plašas telpas Berga Bazāra divos rekonstruētos korpusos. «Neskatoties uz to, ka ārpus Rīgas centra ir pieejami dažādi lieliski biroju centru projekti, mūsu profesija pieprasa atrasties pilsētas centrā, jo liela daļa organizāciju un iestāžu, ar kurām sadarbojamies, atrodas netālu,» stāsta Cobalt partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters.

Visu rakstu Pieņem vēsturiskās ēkas noteikumus lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Piedāvājam ieskatu vācu autoražotāja Porsche Štutgartes Cufenhauzenes ražotnē.

Piedāvājam ieskatu vācu autoražotāja Porsche Štutgartes Cufenhauzenes ražotnē.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Vācijas rūpnīcā, kur ražo Mercedes S-Class

FOTO: Durvis aizver pēdējā auto rūpnīca Austrālijā

FOTO: Auto ražotāja Jaguar Land Rover rūpnīcā Solihalā

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – viesnīca Kaļķu ielā

Zane Atlāce - Bistere,13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats ēkas pārbūvē viesnīcas izveidei Kaļķu ielā 20.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš uzskata, ka šis ir augstvērtīgs nelielas vēsturiskās Vecrīgas ēkas atjaunošanas piemērs.

«Aiz perfekti restaurētas fasādes, kurā izceļas 18. gadsimta sākumā veidotais portāls, izveidota jauna, emocionāli izteiksmīga telpiskā struktūra. Kompozīcijas kodols ir ar caurspīdīgu jumtu pārsegta lieltelpa, kas izveidota kādreizējā nelielā iekšpagalma vietā. Gar vienu telpas sānsienu izbūvētie balkoni nodrošina ērtu savienojumu ar ēkas dziļāko spārnu, bet pretējā siena veidota kā milzīgs spogulis, kas telpu vizuāli paplašina divkārt. Visa apdare izceļas ar «high-tech» kvalitāti, taču arhitektūrā integrēti pēc iespējas visi vērtīgākie vēsturiskie iekštelpu elementi (kāpnes, logi u.c.). Augšstāvā izvietotais restorāns nodrošina apmeklētājiem gleznainu skatu uz Vecrīgu,» vērtē J.Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru