Nav noslēpums, ka Ķīnā, parādoties arvien vairāk bagātniekiem, arvien izplatītāka ir arī to vēlme tērēt savu naudu ārzemēs. Tiek pirkti nekustamie īpašumi Eiropā, veidoti luksusa preču uzkrājumi Singapūrā, bet bērni tiek izglītoti ārzemēs. Turklāt Ķīnā plaukst slepens naudas pārskaitījumu bizness, kas rūpējas, lai par Ķīnā nopelnītās naudas pārskaitījumu neviens lieki neuzzinātu un nauda tiktu nogādāta ārzemēs. Tāpat šajā laikā arī Ķīnas kompānijas veic ieguldījumus ārzemēs, kas liek to peļņai krāties ārpus Ķīnas.
Ķīna kopš pagājušā gada nav informējusi par kapitāla aizplūdes vai ieplūdes kopējiem apjomiem, lai gan The Wall Street Journal analīze, ņemot vērā dažādus Ķīnas publicētos statistikas datus, liecina, ka 12 mēnešu laika posmā līdz šā gada septembrim Ķīnas kapitāla bēgšana bijusi 225 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir aptuveni 3% no pagājušā gada valsts IKP. Jāņem vērā, ka kapitāla bēgšana nav laba zīme, jo liecina, ka valsts iedzīvotāji un uzņēmumi domā - labāk naudu turēt ārzemēs.
Jāpiebilst, ka Ķīna gluži nav no to valstu pulciņa, kurās ir brīva kapitāla kustība. Viens Ķīnas iedzīvotājs gada laikā no valsts var izvest 50 tūkst. ASV dolāru. Tāpat Ķīnas kompānijas var mainīt vietējo valūtu vien tad, ja tām valdība devusi atļauju. The Wall Street Journal gan ziņo, ka šī sistēma ir ar caurumiem un arvien biežāk tiek ignorēta. Piemēram, dārgāka nekustamā īpašuma pirkuma gadījumā nepieciešamā naudas summa tiek sadalīta uz ģimenes locekļiem vai draugiem (tad teorētiski katrs var no Ķīnas «izvest» 50 tūkst. USD).
Ķīnieši gan īsteno arī citus vairāk un mazāk tradicionālus veidus, kā no valsts izdabūt ārā naudu. Tiek izmantotas gan privātas lidmašīnas, gan naudas pārvedumu aģenti (tie Ķīnā ārpus valsts banku sistēmas ir aizliegti), gan kukuļoti muitas darboņi. Tāpat tiekot izmantoti viltoti rēķini par importa, eksporta norēķiniem, un atsevišķos gadījumos nauda somās tiekot nesta pāri robežai. Izmantoti tiek arī Ķīnas autonomie rajoni, piemēram, Honkonga, kur arī esot ļoti grūti pārskaitīt naudu no Ķīnas, bet, ja tas izdodas, tad ceļš naudai uz pārējo pasauli esot vaļā. Lielākā daļa The Wall Street Journal aptaujāto Ķīnas ekspertu norāda, ka naudas dabūšana ārā no valsts neesot problēma.
Populārs Ķīnas bagātnieku investīciju objekts ir Kipra un tās nekustamais īpašums (Kiprā nopērkot nekustamo īpašumu 300 tūkst. eiro apjomā, var iegūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā). Paschali Developers, kas pēdējo mēnešu laikā Ķīnas iedzīvotājiem pārdevis aptuveni 90 augstas klases nekustamos īpašumus, gan atteicās komentēt to kā ķīniešu klientu norēķināšanās paradumu.