Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!
Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.
Daudziem birokrātija ir tikai attaisnojums savai nevarībai
Manuprāt, birokrātijas slogs Latvijā nav katastrofālā līmenī, un, ja kāds uzņēmējs par to gaužas, tad ir divi varianti – vai nu uzņēmējs pats ar to nespēj tikt galā, vai arī tas ir tikai iemesls, kā attaisnot savas problēmas, proti, norakstot to uz birokrātiju. Cik gan tas ir ērti pateikt - man nekas neizdevās, vainīgi birokrāti! Birokrātija vai problēmas ar nodokļu politiku nav pietiekams iemesls, lai mestu visu pie malas un brauktu prom no Latvijas.
Ja esi nolēmis kļūt par uzņēmēju, pieņem spēles noteikumus
Cilvēkiem šķiet, ka VID vairāk tvarsta mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kuros nav liels naudas apgrozījums un kuru problēmas visbiežāk rodas no nezināšanas, un tiek uzsvērts, ka lielāks labums valstij būs tad, ja VID vairāk pievērsīsies lielajiem uzņēmumiem. Arī es piekrītu resursu un uzmanības sadalei ēnu ekonomikas milžu tvarstīšanai, taču tas neatbrīvo no atbildības MVU. Ja reiz esi nodibinājis uzņēmumu un nolēmis kļūt par uzņēmēju, tu piedalies šajā spēlē ar visiem tās noteikumiem. Arī spēlējot basketbolu vai futbolu, to spēlē pēc pieņemtajiem noteikumiem, kuru personīga interpretācija var provocēt tiesneša subjektivitāti un negatīvu attieksmi. Ja uzskatāt, ka kāds ir pieņēmis nepareizu lēmumu, jautājumu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tāpat varam virzīt dažādas iniciatīvas, diskusijas, likumdošanas izmaiņas, piedalīties asociācijās u.tml. Tikai uzdodiet jautājumu – kas ir mans bizness – spēt pielāgoties un darboties, lai lietas uzlabotu un attīstītu, vai arī novērst savu uzmanību un vairot negācijas?
Nereti MVU īpašnieki vai vadītāji ir saklausījušies veiksmes stāstus par to, cik, piemēram, Igaunijā ir ērta un vienkārša nodokļu sistēma u.tml., un tad rodas lielā vilšanās Latvijas sistēmā, taču tikai retais aizdomājas, ka ir valstis, kurās viss ir vēl sarežģītāk, un aizmirst, ka īsts uzņēmējs neizvēlas vieglākos ceļus, tieši tāpēc jau viņš ir uzņēmējs (no vārda uzņēmīgs). Lai arī cik skarbi tas neizklausītos, uzņēmums adaptējas vai nomirst – arī biznesa vidē pastāv dabiskā atlase.
Mazāk uzņēmumu, bet veiksmīgāki
Vēlreiz uzsveru, ka Latvijas uzņēmējdarbības vidē patiešām pastāv virkne problēmu, to parāda starptautiskais vērtējums, konkurētspējas indekss un citi aspekti, taču tas nenozīmē, ka Latvijā nav iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība. Ideālā gadījumā Latvijā jābūt mazāk uzņēmēju un uzņēmumu, taču kvalitatīvāki un konkurētspējīgāki. Lai netiek radīti aizvien vairāk uzņēmēji-pašdarbnieki, bet rastos tādi uzņēmēji, kuri spēj nodrošināt kvalitatīvu darba vidi. Un šeit mēs saskaramies ar citu problēmu – Latvijas iedzīvotāji izceļo uz citām valstīm, lai strādātu pie uzņēmējiem, kuri spēj attīstīt savu biznesu. Darbinieki vēlas finansiālu stabilitāti, pat strādājot mazāk kvalificētu darbu. Ja iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, neticu, ka MVU spēs izvilkt Latvijas ekonomiku, pat, ja tiks samazināts birokrātiskais slogs. Tātad valstij ir jāsakārto likumdošana MVU ilgtermiņā un jāpievēršas citām problēmām, jo pat nelielas izmaiņas spēj kritiski ietekmēt to darbību. Un vienlaikus arī jāatrisina pamata naudas plūsmas problēmas, piemēram jārada investoriem pievilcīga darba vide un jādod zaļā gaisma nozarēm ar augstu efektivitātes potenciālu tieši Latvijas apstākļos.
Uzņēmējdarbība piespiedu kārtā
Latvijā tiek kultivēta uzņēmējdarbība piespiedu kārtā, normālā ekonomikā tādai situācijai nevajadzētu būt. Nepārprotiet, man nav nekas pret jaunajiem uzņēmējiem, tieši pretēji, arī savus studentus cenšos iedvesmot apdomāt savas uzņēmējdarbības iespējas, taču tikai tad, ja tās ir nozares, kas patiešām patīk un interesē. Mēs nevaram prasīt no iedzīvotājiem – ja jums nav darba, veidojiet savus uzņēmumus. Diemžēl, šobrīd praksē tā notiek.
Nereti gadās, ka cilvēks kādas strukturālās reformas vai cikliskā bezdarba dēļ ir spiests izvēlēties vienu no četrām iespējām: nedarīt neko un dzīvot no pabalstiem, kas Latvijā nav tik lieli, lai uzturētu ģimeni, pārkvalificēties, braukt prom no Latvijas, lai barotu svešu ekonomiku, vai izvēlēties ceturto iespēju – ja nav iespējams atrast algotu darbu, jārada darbs sev pašam, attiecīgi, jāveido savs bizness. Ja tas ir piespiedu kārtā radīts sīkbizness, ilgtermiņā tas valstij nenesīs lielu labumu, jo agrāk vai vēlāk būs grūti adaptēties tirgus izmaiņām, kā tas notiek arī tagad. Iedzīvotāji ir vērtīgāki un laimīgāki, ja viņi var īstenot savu potenciālu un efektivitāti savā oriģinālajā specialitātē ar cerību, ka valsts nodrošina attiecīgo profesiju stratēģisko virzību.
Uzņēmējs nedrīkst apvainoties!
Latvijas iedzīvotājiem vajag labākas un kvalitatīvākas darbavietas. Mums jābūt saliedētiem un jāseko līderiem, nevis katram par visām varītēm jācenšas būt līderim. Uzņēmēji ir tā sabiedrības daļa, uz kuru pārējie raugās ar cerībām, tāpēc, ja esi uzņēmējs, tiec galā ar birokrātijas problēmām! Mums var patikt vai nepatikt konkrētā apkalpošana, bet kontroles funkciju kādam ir jāveic – vai tas ir VID vai PVD u.tml. Vai kaut kas mainīsies no tā, ka mēs turpināsim gausties, cik viss ir slikti? Nemainīsies! Birokrātija atsijā čīkstētājus no īstiem uzņēmējiem. Uzņēmējiem jābeidz gausties, un vēl – īsts uzņēmējs nedrīkst apvainoties! Nevar apvainoties uz VID vai PVD, ka tiek veikta pārbaude vai konstatēts pārkāpums. Saimnieciskā darbība jāveic tā, lai nebūtu nekādu pārkāpumu, bet, ja tādi ir gadījušies, un VID vai PVD konstatē problēmu, tad jābeidz gausties, jānovērš problēma un ar savu piemēru jāizglīto citi, lai tādas kļūdas netiktu atkārtotas!
