Skotijas neatkarība nozīmēs mārciņas cenas samazināšanos
Potenciālā Skotijas neatkarība tiek salīdzināta ar aisbergu, kurš bīstami pietuvojies Apvienotās Karalistes finanšu tirgiem. Proti, jaunākās aptaujas liecina, ka par Skotijas neatkarību no Lielbritānijas šobrīd gatavi balsot jau 51% skotu. Šāds scenārija pavērsiens ir visai negaidīts, jo ilgstoši tika uzskatīts, ka skotu nobalsošana būs vien formalitāte. Tiesa gan, pēdējo mēnešu laikā skotu nacionāļi guvuši nozīmīgus panākumus cīņā par nosacīti autonomā apgabala iedzīvotāju balsīm.
Referenduma datums ir noteikts 18. septembris un, ja Skotija patiešām atdalīsies, tad tas noteikti ietekmēs arī Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenas. Visticamāk, saruks sterliņu mārciņas cena un vērtība samazināsies arī britu akcijām, jo tiks ievadīts šī reģiona tautsaimniecības paaugstinātas neskaidrības periods. Iespējama, piemēram, Lielbritānijas-Skotijas savstarpējo investīciju plūsmas apstāšanās vai pat kapitāla bēgšana no Skotijas. Nav arī izslēgts, ka šāds notikumu scenārijs nozīmētu politisko krīzi Apvienotajā Karalistē, kur potenciāli varētu krist valdība. Dažas investīciju bankas jau norādījušas, ka Skotijas atdalīšanās visai ticamu padarītu Apvienotās Karalistes reitinga samazināšanu un britu obligāciju cenu samazināšanos.
Skotijas ekonomika tiek lēsta 150 miljardu sterliņu mārciņu apjomā, kas ir aptuveni 9% no Apvienotās Karalistes tautsaimniecības. Ļoti svarīgs temats, kas saistās ar referenduma iznākumu, ir naftas atradnes Ziemeļjūrā. Neatkarības gadījumā šīs atradnes piederēs Skotijai, kas savukārt būs jūtams cirtiens britu maciņā – aptuveni 80% no britu naftas rezervēm Ziemeļjūrā atrodas Skotijas teritoriālajos ūdeņos. Skotijas neatkarības plāna izstrādātāji norādījuši, ka valsts nākotnē plāno galvenokārt dzīvot no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem (skotu nacionālisti pēc pozitīva referenduma iznākuma sola vietējās tautsaimniecības uzplaukumu). Nav arī skaidrs, kas Skotijā notiks ar nodokļu sistēmu (Skotijai arī nebūs brīva pieeja Eiropas Savienības tirgiem, kas sabiedējis daudzus biznesa vides pārstāvjus), un nebūt mazsvarīgs nav arī jautājums, kā skoti un Apvienotās Karalistes valdība vienosies par militāro aktīvu sadalīšanu.
Mārciņas cena sarūk
Vēl viens karsts temats saistībā ar potenciālo Skotijas neatkarību ir par valūtu. Līdz galam nav skaidrs, vai Skotijā turpinās izmantot sterliņu mārciņu un vai skoti vispār nomaksās savu daļu Lielbritānijas parādsaistību. Valdot šādam fonam, britu mārciņas vērtība šīs nedēļas sākumā noslīdēja līdz 1,614 ASV dolāru atzīmei, kas ir zemākā attiecība vairāk nekā 10 mēnešu laikā. Kopš jūnija beigām mārciņas cena ASV dolāros ir samazinājusies jau par 6%. Standard Bank eksperti nākuši klajā ar aplēsēm, ka Skotijas neatkarības gadījumā mārciņas cena var noplanēt līdz 1,50 ASV dolāru līmenim, savukārt Citigroup analītiķi lēš, ka šādā gadījumā mārciņas cena ātri vien samazinātos līdz 1,56 dolāru atzīmei. Arī Goldman Sachs eksperti norādījuši, ka šādā gadījumā būtu gaidāms mārciņas izpārdošanas vilnis.
Arī akciju tirgum neskaidrība nepatīk, un šo pirmdien līdz 6811 punktu atzīmei samazinājās Londonas akciju tirgus FTSE 100 indeksa vērtība. Kopš gada sākuma šī Apvienotās Karalistes svarīgākā akciju tirgus indikatora vērtība pieaugusi vien par 0,9%. Šajā pašā laikā, piemēram, Francijas CAC 40 indeksa vērtība pieaugusi par 4% un Vācijas DAX indeksa – par 1,6%. Savukārt ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība šā gada skatījumā palielinājusies jau gandrīz par 9%.
Katrā ziņā pēdējo nedēļu Skotijas sabiedrības aptaujas ir šoks finanšu tirgiem un, piemēram, Bloomberg jau ziņo, ka palielinājies Apvienotās Karalistes finanšu aktīvu cenu svārstīgums. Turklāt visai droši var prognozēt, ka tas vēl vairāk pieaugs līdz referendumam, kura rezultāts nu balansē uz naža asmens. Kādas īpaši dramatiski straujas finanšu aktīvu cenu izmaiņas gan, visticamāk, bremzēs tas, ka Skotija pozitīva referenduma iznākuma gadījumā no Apvienotās Karalistes uzreiz neatdalīsies. Tiek lēsts, ka šādā gadījumā par reģiona atdalīšanās detaļām sarunas ilgs vēl aptuveni divus gadus.
Iecenos risku
Visai ticams, ka daudzi tirgus dalībnieki tuvāko dienu laikā britu finanšu aktīvu vērtībās mēģinās iecenot lielāku risku (mārciņas un daudzu akciju cenas var sarukt vēl vairāk), kas līdz šim tika darīts ierobežoti. «Finanšu tirgi, apsverot referenduma jautājumus, pārāk ilgstoši ir bijuši bezrūpīgi. Jaunāko aptauju rezultāti ir gluži kā auksta duša,» Bloomberg norāda Edinburgas finanšu kompānijas RIA Capital Markets pārstāvji.
Pēc daudzu domām, lielākās grūtības var gaidīt finanšu sektora pārstāvjus, kuriem nozīmīga biznesa daļa (piemēram, izsniegts daudz aizdevumu) ir Skotijā. Piemēram, Lloyds Banking Group akcijas vērtība kopš gada sākuma sarukusi par 9,4% un Royal Bank of Scotland – par 1% (kritums straujāks ir bijis pēdējo nedēļu laikā).
Goldman Sachs paudusi prognozi, ka neatkarības gadījumā varētu notikt depozītu bēgšana no šīm un citām Skotijas bankām un problēmas varētu būt arī apdrošinātājiem. Šajā pašā laikā, piemēram, Bloomberg Europe Banks and Financial Services indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies straujāk – aptuveni par 2%.
Jau ziņots, ka britu politiskie spēki Skotijas referendumu ilgstoši gaidījuši samērā pasīvi un, šķiet, pašlaik tie mēģina izlieto ūdeni kaut vai nedaudz sasmelt. Piemēram, britu premjers Deivids Kemerons pēdējo dienu laikā skotiem apsolījis lielāku teikšanu pār viņu iekasēto nodokļu naudu, ja šis jau nosacīti autonomais reģions paliks Lielbritānijas sastāvā.
Arī vietējie eksperti vērš uzmanību uz pieaugošajiem riskiem saistībā ar potenciālo neskaidrības periodu. «Manuprāt, ekonomiskie zaudējumi britu ekonomikai varētu nebūt tā lielākā problēma, kaut arī pie noteikta scenārija zaudējumi varētu būt pietiekami nozīmīgi. Pirmkārt tāpēc, ka abas puses tā vai citādi konfliktus nemēģina veidot un izteiktu norobežošanos ekonomiskajā sadarbībā neproponē. Pie šāda scenārija, protams, paies noteikts laiks, kamēr tiks sakārtota grāmatvedība un noslēgtas jaunas vienošanās. Skaidrs, ka blefo abu pušu politiķi, un patiesā aina parādītos vien ilgākā laika posmā, un galvenais faktors būs Ziemeļjūras atradņu patiesais stāvoklis. Lielākā problēma būtu Skotijas politiskā nākotne. Protams, iegūstot neatkarību, jautājumu būs vairāk nekā atbilžu un šī nenoteiktība var maksāt pietiekami dārgu cenu. Tas viss laikā, kad kā atbilde uz ģeopolitisko situāciju Eiropai ir nepieciešama dziļāka politiskā integrācija un spēcīgu spēlētāju aktīva rīcība. Briti būs spiesti fokusēties uz iekšpolitisku problēmu risināšanu,» piebilst SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
