Smuko lietu bodīte ir vieta, kur meklēt dāvanas un suvenīrus. Atrašanās vietu Liepājā veikaliņš nomainījis jau ceturto reizi. «Tāpēc, ka nevaru pacelt,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta individuālā komersante Dace Purmale.
Viņa neizprotot īres cenu politiku. «Pirms vairākiem gadiem par astoņiem kvadrātmetriem Pētertirgus būdiņā maksāju 380 latus mēnesī un vēl deviņus par tualetes izmantošanu ne vairāk kā divas reizes dienā,» atklāta ir uzņēmēja. Nākamajās veikala telpās Kungu ielā nav klājies vieglāk. «Saremontēju jumtu un grīdas, saliku logus un durvis. Ēkas īpašnieks iedeva nomas maksas atlaidīti uz pirmo gadu, bet pēc tam – izspēra ārā.»
Pēc tam Tirgoņu ielā neko nav nācies remontēt, taču ar visu īres atlaidi strādājusi zem rentabilitātes robežas. Ziemas mēnešos tur bijis auksti, pat aizņēmusies naudu, lai varētu norēķināties. Šogad mājas saimniekam pašam ievajadzējies telpu, un, meklējot jaunu vietu bodītei, Dace izmalusi pilsētu: «Nesaprotu, kāpēc Liepājā tiek turētas tik augstas īres cenas, ja lielākajai daļai cilvēku nav maksātspējas. Tik daudz tukšu telpu, ko var pacelt tikai banka.»
Vēsturiskā mājiņā Kuršu ielā, saimniekojot tikai trešo mēnesi, D. Purmale paspējusi nomainīt grīdu un kanalizāciju, vēsta Kursas Laiks.
«Mani bērni nesen bija Skotijā pie draugiem, kuri atvēruši savu veikaliņu. Dzirdot par tur valdošo pretimnākšanu mazajam biznesam, riju asaras. Skotijā valsts rūpējas, lai mazais bizness pastāvētu: nodokļus jāsāk maksāt tikai tad, ja gada apgrozījums pārsniedz 100 000 eiro. Pašvaldības regulāri nodrošina bezmaksas biznesa attīstības un izaugsmes kursus un dod atlaides telpu īrei. Negribu tur dzīvot, jo esmu savas zemes patriots, taču kā mazam biznesam šeit izdzīvot ir ļoti grūti. Jā, man ir ieteikts vērt to bodi ciet, ja nevaru pacelt. Taču neredzu sevi ne Īrijas šampinjonu laukos, ne lielveikala kasē,» stāsta uzņēmēja.
