Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Atbalsts Skotijas neatkarībai pieaudzis līdz 52%, un tas ir augstākais atbalsta līmenis pēdējo trīsarpus gadu laikā, konstatēts aptaujā, kas veikta tieši pirms Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Tīmekļa pētījumu centrs "Panelbase" aptauju no 28. līdz 31.janvārim veicis pēc Skotijas neatkarības atbalstītāju laikraksta "The National" un politikas bloga "Scot Goes Pop" pasūtījuma. Aptaujas dati publicēti pirmdienas vakarā.

Pēdējo divu nedēļu laikā tā ir jau trešā aptauja, kurā konstatēts, ka neatkarības atbalstītāju skaits pieaug un ir ap 50%.

2016.gada referendumā 55% skotu nobalsoja par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā.

Kaut arī nacionālisti apgalvoja, ka tas ir balsojums, kas tiek rīkots "vienu reizi paaudzes laikā", Skotu nacionālā partija un tās līdere Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena tagad skaidro, ka līdz ar Brexit situācijā ir notikušas "būtiskas izmaiņas".

Turpinoties balsu skaitīšanai pēc Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, rezultāti piektdien liecina, ka Deivids Kemerons saglabās premjera krēslu, jo negaidīti pārliecinošu uzvaru guvuši konservatīvie, kas sev, iespējams, nodrošinājuši pat absolūto vairākumu.

Tikmēr Skotijā neredzētus panākumus guvusi Skotu nacionālā partija (SNP), kamēr toriju pašreizējie koalīcijas partneri - liberāldemokrāti - cietuši graujošus zaudējumus.

Saskaņā ar britu raidorganizācijas BBC jaunākajām aplēsēm konservatīvie izcīnījuši 329 deputātu vietas, nodrošinot sev absolūto vairākumu. Tikmēr leiboristi zaudējuši 25 mandātus un ieguvuši tikai 233 vietas Vestminsterā. Savukārt liberāldemokrāti zaudējuši 49 vietas, un viņus parlamentā turpmāk pārstāvēs tikai astoņi deputāti.

Lai iegūtu absolūto vairākumu, partijai ir jāizcīna vismaz 326 no 650 deputātu vietām, tomēr faktiskais nepieciešamais vietu skaits vairākuma nodrošināšanai var būt nedaudz mazāks, jo īru nacionālisti, kas pārstāv partiju Sinn Fein, tradicionāli atsakās ieņemt viņu izcīnītās vietas Vestminsterā.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Piektdien, 13. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.-2022. gada ietvaram.

Valdība apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021. gadā un 2022. gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.

Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā apzināti fiskālo telpu palielinošie pasākumi un priekšlikumi nozaru ministriju pieteiktajām prioritātēm.

Pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, rasts finansējums kopējai fiskālajai telpai 48,1 miljons eiro 2020. gadā, 17,3 miljoni eiro 2021. gadā un 40,5 miljoni eiro 2022. gadā. Šo finansējumu novirzīšanu kopējai fiskālajai telpai valdība jau ir atbalstījusi 20. augustā.

Izvērtējot iespējas atbrīvot līdzekļus prioritāro pasākumu īstenošanai, attiecīgi palielinot fiskālo telpu, ir apzināti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda snieguma rezerves finansējuma un citu neizmantoto finansējuma atlikumu novirzīšanas iespējas valsts budžeta līdzfinansējuma daļas aizstāšanai plānotajos un uzsāktajos ES fondu projektos.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības.

Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un pirmdien Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Kā norāda padomes eksperti, Valdībai būtu nepieciešams realizēt plānus efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), jo patlaban plānošanas dokumentos tālāka termiņa mērķos valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP tiek nepārtraukti pārskatīts ar augšupejošu tendenci.«Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Taču Padome uzskata, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu. Jo ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien apturējusi pagājušajā nedēļā pieņemto Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja avots tiesā.

«Tiesa tikko apturēja neatkarības deklarāciju», kamēr tā izskata Spānijas valdības apelāciju, sacīja avots.

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

Spānijas premjers atlaiž Katalonijas valdību un parlamentu

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

Pirmais klients mums nāca kā dāvana. Viens mūsu draugs Anglijas pabā dzēra aliņu ar savu čomu – mākslas izstāžu rīkotāju. Lāga skotu puika bija vaicājis mūsu draugam, vai viņš var palīdzēt saorganizēt un uzbūvēt viņam izstādes, jo tā esot problēma. Viņš bija atbildējis – var gan, bet zinot kādu, kas var vēl labāk. Tagad šis skotu puisis ir viens no mūsu galvenajiem klientiem, mākslas pasaulē viens no TOP 30 organizatoriem, stāsta Art Fairs Service dibinātājs Bruno Mellis.

Tā no reklāmas dizaina lietām nonācām pie mākslas izstādēm. Klienta noteikums bija – ja pirmo izstādi uzbūvējam foršu, dabūsim piecas. Pirmā izstāde bija liels risks, tomēr nevienu mirkli mums nepietrūka pārliecības, ka to uztaisīsim un ka uztaisīsim labi. Turklāt nebija laika nobīties, par kaut ko šaubīties. Trīs gadi pagājuši, un šinī sezonā mēs būvējam jau 30 izstādes.

Izstādes parasti notiek kaut kādā hallē, vecā baznīcā vai vecā rūpnīcā, kāds nu tagad ir tas mākslas trends. Tās ir tukšas, tur nekā nav. Parasti izstādes organizatori katru pakalpojumu pasūta atsevišķi – sienas vienam piegādātājam, gaismas citam, apskaņošanu vēl trešajam, papildu āra gaismas vai reklāmas no ceturtā. Mēs to visu piedāvājam kopā. Tā ir specifiska publika. Mākslinieki jau tāpat ir bišķiņ ķerti, un viņu vajadzības brīžiem ir ķertas, tur domādams neizdomāsi, kas tik nāk priekšā. Bet ir jautri un interesanti!

Ceturtdien notikušajās Lielbritānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās vislielāko balsu skaitu ieguvuši premjerministres Terēzas Mejas vadītie konservatīvie, taču viņi zaudējuši absolūto vairākumu, liecina rezultāti, kas iegūti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas.

Kamēr toriji zaudējuši daļu savu mandātu, savas pozīcijas nostiprinājuši opozīcijā esošie leiboristi.

Šāds vēlēšanu iznākums uzskatāms par pazemojošu Mejas sakāvi, jo viņa pirmstermiņa vēlēšanas izsludināja nolūkā nostiprināt savas pozīcijas pirms gaidāmajām sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kuru sākums paredzēts 19.jūnijā.

Vēlēšanu izsludināšanas brīdī aptaujas liecināja, ka pie varas esošo konservatīvo pārsvars pār opozīcijā esošajiem leiboristiem pārsniedz 20 procentpunktus, un toriji varēja pat varēja cerēt uz aptuveni 100 vietu lielu vairākumu.

Taču tagad cerētās politiskās stabilitātes vietā Apvienoto Karalisti gaida politiskās neskaidrības periods, kas ievērojami vājinās Londonas pozīcijas sarunās ar Briseli.

«Bagātības efekts» ļauj paspīdēt dažiem kolekcionējamiem luksusa aktīviem

Ja runā par ieguldījumiem, tad bieži vien uzmanības centrā atrodas dažādi vērtspapīri, kuru tirdzniecība ir ļoti likvīda un kuri var nodrošināt gan procentu ienākumus, gan peļņu no to cenu palielināšanās.

Tiesa gan, naudu var virzīt ļoti dažādu lietu virzienā un cerēt, ka tas, galu galā, būs arī veiksmīgs ieguldījums.

Šogad no alternatīvākām investīcijām spīdējis augstas klases viskijs. Proti, tā cena 12 mēnešu laikā līdz jūlijam ir palēkusies gandrīz par 25%, liecina Knight Frank apkopotie dati (par viskija tirgu šim uzņēmumam datus sniedzot skotu viskija nozares izpētes uzņēmums Rare Whisky 101). Šāds kāpums izgriež pogas daudziem citiem pasaulē populārākajiem kolekcionāru iemīļotiem aktīviem – mākslas darbiem, monētām, pulksteņiem, retām automašīnām, pastmarkām, luksusa mēbelēm, rotaslietām un vīnam.

Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi bremzējas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jau trīs ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukta izaugsme gada izteiksmē ir arvien zemāka. Arī nākamajos gados vairums ekspertu prognozē izaugsmes tempus zem 3%, kas ir samērā zems līmenis Latvijai. Ko darīt?

Skaidrs, ka šādos apstākļos būtu labi, ja ar ekonomisko politiku (galvenokārt fiskālās un monetārās politikas) palīdzību ekonomisko bremzēšanos varētu novērst vai vismaz mazināt.

Par monetāro politiku, šķiet, viss ir skaidrs – tā visā eiro zonā jau ilgstoši turpina būt ārkārtīgi stimulējoša un turpinās tāda būt arī turpmāk. Fiskālā politika ir katras dalībvalsts atbildība. Eiropas Savienības (ES) prasības attiecas tikai uz kopējā fiskālā ietvara ievērošanu, tomēr tās neliedz izmantot arī fiskālo politiku, lai mazinātu ekonomiskā cikla svārstības. Tomēr, raugoties uz pēdējā laikā izskanējušajiem argumentiem par šo tēmu, dažbrīd šķiet, ka Latvijā valda pārliecība, ka atbildīgas fiskālās politikas mērķis ir nevis mazināt ekonomiskā cikliskuma negatīvās sekas, bet gan spīdzināt valsts iedzīvotājus.

Saeimas lēmumu neapstiprināt viņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā Edvards Kušners saista ar vēlmi ietekmēt Latvijas Bankas neatkarību.

«[Lēmuma] patiesie iemesli ir tomēr saistīti ar nacionālās bankas neatkarību, politisko neatkarību, neitralitāti,» pauda Kušners. Viņš norādīja, ka, iespējams, mērķis ir «ātri pārņemt ietekmi Latvijas bankā».

Kušners akcentēja, ka deputāti pašlaik īsteno «bīstamu spēli ar uguni», jo ikviena Latvijas Bankas padomes locekļa prombūtne pašlaik būtiski apdraud centrālās bankas lemtspēju. Latvijas Bankas padomei ir nepieciešams saglabāt lemtspēju, bet pašlaik tā strādā ar minimālo kvorumu, skaidroja Kušners.

Vaicāts, ar kādu mērķi tiekot plānots pārņemt kontroli pār Latvijas Banku, Kušners aicināja izpētīt situāciju Ungārijā, kur pēc centrālās bankas prezidenta nomaiņas parādījās skandāls, ka miljards no bankas rīcībā esošajām rezervēm ieguldīts fondos, kas esot saistīti ar Ungārijas prezidenta radiniekiem.

Latvijas Banka trešdien, 2018. gada 31.janvārī, izlaidīs Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē bankā.

Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, Latvijas Banka, Lietuvos bankas un Eesti Pank izlaiž 2 eiro piemiņas monētu ar vienotu, iedzīvotāju interneta balsojumā izvēlētu valsts puses dizainu atgādinājumam par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību. Monēta Baltijas valstīm - 100 apliecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un gatavību sadarboties neatkarības un brīvības vārdā un simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni.

Monētā pārtapis Lietuvas dizainera Justa Petruļa (Justas Petrulis) darbs - simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis. Šis dizains saņēma lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.

Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.

Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.

Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.

Piektdien notika 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuru izloze.

Ar pirmo numuru 13.Saeimas vēlēšanās startēs Latvijas Krievu savienība, šodien tika noskaidrots Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) notikušajā parlamenta vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuru izlozē parlamenta Sarkanajā zālē.

Pirmais kārtas numurs dod tiesības atrasties vēlēšanu zīmju komplekta, kas tiek izsniegts vēlētājiem izvēles izdarīšanai, augšpusē.

Ar otro numuru startēs Jaunā konservatīvā partija, ar trešo - Rīcības partija, bet ceturtais numurs Saeimas vēlēšanās būs nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Piekto kārtas numuru izlozēja partija "Progresīvie", bet sesto - Latvijas centriskā partija.

Čehijas likumdevēji trešdien pieņēmuši likuma labojumus, kas uzliks par pienākumu lielajiem veikaliem no nākamā gada pārdot pārsvarā Čehijā ražotus pārtikas produktus.

Likuma labojumi paredz, ka ar Čehijā veikaliem, kuru platība pārsniedz 400 kvadrātmetrus, būs jānodrošina, lai 55% no pārdotajām pārtikas precēm ir ražoti Čehijā.

Līdz 2028.gadam vietējo pārtikas produktu proporciju lielajos veikalos plānots palielināt līdz 73%.

Kvotas attieksies vienīgi uz tām pārtikas precēm, kas var tikt saražotas Čehijā.

Ideja par šādām kvotām pieder galēji labējai partijai "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD), un tā ir izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus, jo Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus noteikumi paredz brīvu preču un pakalpojumu kustību visās 27 bloka valstīs.

Tomēr sagaidāms, ka Čehijas prezidents Milošs Zemans likuma labojumus parakstīs.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas noskaidrots, ka svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmis centrists Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna, apstiprinot aptauju veicēju projekcijas.

Rezultāti pēc 97% balsu saskaitīšanas liecina, ka pirmajā kārtā Makrons saņēmis 23,9% balsu, Lepēna - 21,4%, konservatīvais Fransuā Fijons - 19,9% un kreisais ekstrēmists Žans Liks Melanšons - 19,6%, paziņojusi Francijas Iekšlietu ministrija.

Tas nozīmē, ka bijušajam ekonomikas ministram Makronam un Nacionālās frontes līderei Lepēnai būs jācīnās vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā.

Francijā svētdien notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas tika rīkota pastiprinātos drošības apstākļos, reaģējot uz to priekšvakarā Parīzes centrā notikušo kārtējo islāma ekstrēmistu uzbrukumu.

Kopumā vēlēšanās startēja 11 kandidāti.