Pēdējo divu gadu Latvijas labākā sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa pasaules vieglatlētikas čempionātā, kas jau šonedēļ sāksies Londonā, startēs ne tikai septiņcīņā, bet arī tāllēkšanā, pastāstīja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) Komunikācijas vadītāja Ieva Bļusina.

Pasaules vieglatlētikas čempionāta tāllēkšanas sacensību normatīvs bija 6,75 metri, bet Ikauniece-Admidiņa šosezon spējusi lēkt 6,64 metrus. Tā kā normatīvu nebija izpildījušas pietiekami daudzas sportistes, iespēja piedalīties meistarsacīkstēs piedāvāta arī vienai no pasaules labākajām septiņcīņniecēm.

Zīmīgi, ka Ikauniecei-Admidiņai piedāvāts pasaules čempionātā startēt arī 100 metru barjersprintā, kur viņa no normatīva atpalika par 0,12 sekundēm, tomēr šo iespēju sportiste neizmantos.

«Vienojoties ar treneri, Laura saprata, ka tāllēkšana netraucēs daudzcīņai,» teica Bļusina.

Pasaules vieglatlētikas čempionāts Londonas Olimpiskajā stadionā sāksies jau šajā piektdienā. Septiņcīņas sacensības, kur viena no galvenajām favorītēm uz medaļu būs arī Ikauniece-Admidiņa, risināsies sestdien un svētdien, bet kvalifikācija tāllēkšanā dāmām, kur no Latvijas startēs arī Lauma Grīva, gaidāma nākamajā trešdienā.

Par Latvijas šī gada labākajiem sportistiem ceturtdien tika nosaukti basketbolists Kristaps Porziņģis un tenisiste Aļona Ostapenko.

Porziņģis Latvijas gada labākā sportista balvu saņēmis otro gadu pēc kārtas, bet Ostapenko šī ir pirmā valsts labākās sportistes balva karjerā.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējus Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) laukumos un ved pretī uzvarām Ņujorkas Knicks komandu. Tāpat viņš bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu.

Porziņģis šosezon 24 spēlēs vidēji guvis 25,5 punktus, būdams NBA astotais rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat viņš vienā spēlē bloķējis 2,1 metienu, kas ir trešais labākais rādītājs līgā.

Savukārt Ostapenko jūnijā triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, sasniedzot vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē. Viņa kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa French Open izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA "International" turnīrā.

Uz Latvijas 2017.gada labākā sportista balvu pretendē basketbolists Kristaps Porziņģis, skeletonists Martins Dukurs, biatlonists Andrejs Rastorgujevs, bokseris Mairis Briedis un smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, savukārt dāmām par trofeju spēkosies tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova, kā arī septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, svarcēlāja Rebeka Koha un cīkstone Anastasija Grigorjeva.

Pērn par labākajiem tika nosaukti Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) zvaigzne Kristaps Porziņģis un Ikauniece-Admidiņa.

Porziņģis šogad turpina priecēt basketbola līdzjutējos NBA laukumos, kā arī bija Latvijas izlases līderis septembrī aizvadītajā Eiropas čempionātā, kurā latvieši izcīnīja piekto vietu. Savukārt Martins Dukurs šogad izcīnīja Pasaules kausu un triumfēja planētas meistarsacīkstēs, Briedis izcīnīja Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu un iekļuva Boksa supersērijas pusfinālā, Rastorgujevs pirmo reizi karjerā kāpa uz goda pjedestālā Pasaules kausa posmos, kamēr Rumjancevs izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā.

No dāmām visskaļākos panākumus guva Ostapenko, kura triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, kļuva par pirmo Latvijas tenisisti ranga pirmajā desmitniekā un piedalījās WTA sezonas noslēguma turnīrā. Ostapenko bez triumfa «French Open» izcīnīja uzvaru arī Seulas WTA «International» turnīrā, kamēr Sevastova uzvarēja Maljorkas WTA «International» turnīrā un rangā sasniedza savu rekordaugsto 15.vietu.

No kosmētikas tirgotāja SIA «Oriflame Latvija» valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Aleksandrs Mārtiņš Čakste-Štāls, kurš šo amatu ieņēma kopš 2015.gada, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju apstiprināts Zviedrijas pilsonis Niklass Karls Einars Frisks.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 24.janvārī.

SIA «Oriflame Latvija» valdē turpina darboties valdes locekles Galina Kekštiene un Dorota Anna Steciuk-Godzieba.

SIA «Oriflame Latvija» dibināts 1992.gadā, un uzņēmums tiešajā tirdzniecībā pārdod kosmētiku. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētā kompānija «Oriflame Holdings B.V.», kurai pieder 100% SIA «Oriflame Latvija» pamatkapitāla daļu 2 220 880 eiro vērtībā.

SIA «Oriflame Latvija» 2016.gadā strādāja ar apgrozījumu 2,648 miljonu eiro apjomā, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 178 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 21 darbinieku un nodokļos Latvijas valsts budžeyā samaksāja 835 tūkstošus eiro.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Ja jau tiek izmantotas Google reklāmas, iespējams, ir nācies aizdomāties, vai ir vērts ieguldīt arī SEO. Galu galā, mājaslapa jau parādās meklēšanas rezultātu augšgalā, pateicoties apmaksātām reklāmām, tad kāpēc gan investēt arī ar SEO? Patiesībā SEO un Google reklāmas ir divas dažādas stratēģijas, kas var lieliski papildināt viena otru. Pat ja Google reklāmas sniedz rezultātus, SEO var piedāvāt ilgtermiņa ieguvumus, ko vien ar reklāmām nav iespējams nodrošināt.

Šajā rakstā tiks izskaidrots, kā SEO atšķiras no Google reklāmām un kā abu kombinācija var palīdzēt uzņēmumam gūt lielākus panākumus internetā.

SEO un Google reklāmas: kāda ir atšķirība?

Vispirms jānoskaidro galvenās atšķirības starp SEO un Google reklāmām. Google reklāmas ļauj uzņēmumiem izmantot PPC (maksā par klikšķi) modeli, kas nozīmē, ka tiek veidotas pielāgotas reklāmas, kuras parādās Google meklēšanas rezultātu augšgalā. Pielāgojot reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, iespējams piesaistīt auditoriju tieši tad, kad viņi meklē konkrētus risinājumus.

SEO, savukārt, ir process, kura laikā mājaslapa tiek uzlabota, lai tā labāk parādītos organiskajos (neapmaksātajos) meklēšanas rezultātos. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet SEO ir ilgtermiņa ieguldījums, kas laika gaitā nodrošina stabilu un regulāru apmeklētāju plūsmu.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Piektdien, 24.martā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās Asamblejas sesijā tika apstiprināta LOK ieņēmumu un izdevumu tāme 2017.gadam, kur vairāk nekā 70% finanšu līdzekļu tiks novirzīta Olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam.

«2016.gadā esam sekmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus – gatavošanos un piedalīšanos Jaunatnes II Ziemas Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē un Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro,» LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Sadarbībā ar valsts institūcijām, partneriem un atbalstītājiem ir gūti vērā ņemami rezultāti – medaļas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs un izcili rezultāti Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs, ko uzrādīja Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha un Aleksejs Rumjancevs. Diemžēl šoreiz netika izcīnītas Olimpiskās medaļas. Tāpat mūsu ziemas un vasaras sporta veidu atlēti ir uzrādījuši izcilus rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos. Smaga cīņa bija par sporta programmu finansēšanu 2017.gadam, lai tā nebūtu mazāka par 2016.gadu. Priecē, ka šajā cīņā mūs atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija un Saeimas Sporta apakškomisija. Taču, lūkojoties nākotnē, šī cīņa nav beigusies, jo 2018.gada valsts budžeta projektā, finansējums atkal plānots 2015.gada bāzes līmenī.»

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.

Laura Supjeva kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģijas eksperte strādā ar inovāciju attīstību Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā

«Institūtam ir dažādi uzdevumi, bet man vislabāk patīk sevi identificēt ar mūsu reģionālo inovāciju programmu, ko ieviesa 2014. gadā, kad Eiropas Parlaments konstatēja, ka finansējums, ko institūts sniedz dažādām institūcijām, īpaši koncentrējas Rietumeiropā un daļēji arī Ziemeļvalstīs. Ir nepieciešams stimulēt un paplašināt partnerības Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā. Tika sāktas izmaiņas, un, kad es pirms divarpus gadiem sāku strādāt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, man bija iespēja pārņemt šo programmu. Ar laiku sapratām, ka visām valstīm nevar piedāvāt vienādu risinājumu un vispirms vajag analizēt, kas kurā valstī vislabāk der, jo, piemēram, situācija Itālijas dienvidos un ziemeļos ievērojami atšķiras. Tāpēc mēs 2017. gadu pavadījām, izstrādājot jaunu piegājienu tam, kā labāk aktivizēt šo reģionu,» stāsta Laura.

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Problēmas ar mājas mīluļa pieskatīšanu ceļojuma laikā pamudināja Lauru Auderi izveidot mājdzīvnieku pieskatīšanas platformu Whisker.lv.

Ideja par šāda pakalpojuma nepieciešamību radās personiskās pieredzes rezultātā. Proti, Laurai ir nu jau 11 gadu vecs suns vārdā Viskijs, bet bieži ceļojot, viņa saskārusies ar problēmu, ka nav, kas dzīvnieku tikmēr pieskata. Reizēm apgrūtinoši bijuši arī vēlie darbdienu vakari, kad pārgurušai atnākot mājās, prātā iešāvusies doma, ka labprāt kādam samaksātu, lai tikai izved suni pastaigā.

Tā pamazām radusies nojausma, ka, visticamāk, līdzīgas problēmas ir arī citiem četrkājaino mīluļu saimniekiem, līdz ar to vajadzētu piedāvāt risinājumu. «Pasaulē šādi servisi ir ļoti populāri un cilvēki tur strādā pastāvīgu darbu. Pie mums gan līdz šādam līmenim jāaug, tomēr ir, kur tiekties,» teic Laura.

Latvijā radīts pirmais reklāmas video, kas tapis pilnībā attālināti, aktieru ādā iejūtoties amatieriem un par filmēšanas laukumu kļūstot viņu mājām.

Telekomunikāciju pakalpojumu nodrošinātājs "Tele2", pieaugot vajadzībai pēc mājas interneta tad, kad cilvēki ir spiesti vairāk laika pavadīt, nepametot tās, vērsās pie saviem ilggadējiem sadarbības partneriem, reklāmas aģentūras "Not Perfect" ar lūgumu īstenot reklāmas kampaņu, kas ne tikai veicinātu tirdzniecību, bet arī atklāti runātu par jaunajiem dzīves apstākļiem.

Neļauj nozarei aizmigt

Tieši aģentūras rokās palika izvēle kā stāstu par uzturēšanos mājās un efektīvu darba pienākumu apvienošanu atspoguļot skatītājiem. Aģentūras radošais direktors Aleksandrs Bērtiņš pauž, ka galvenā motivācija, protams, bija nepieciešamība atsaukties partneriem, ar kuriem uzņēmums sadarbojies ilgstoši daudzu gadu garumā un kopīgi ir īstenojuši ne mazums projektu.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, otrdien nolēma komisijas deputāti.

Uz komisijas sēdi otrdien likuma grozījumu trešajam lasījumam deputāti Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Ivars Zariņš (S) un Edvards Smiltēns (LRA) katrs bija iesnieguši pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ierobežot patērētāju kreditēšanas reklāmu, tādēļ komisijas deputāti vienojās, ka uz nākamo komisijas sēdi 25.septembrī tiek sagatavota viena priekšlikuma redakcija, balstoties uz deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu.

Zariņa priekšlikums šā brīža redakcijā paredz aizliegt patērētāju kreditēšanas reklāmu televīzijā, radio, izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm, uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka), uz sabiedriskā transporta līdzekļiem un tajos, kā arī vides reklāmās. Tāpat priekšlikums paredz aizliegt reklamēt kreditēšanas pakalpojumus bērnu izklaides un sporta pasākumos, izņemot pasākuma sponsora nosaukumu.

Vidēji Latvijā uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm tiek veikti 5,3 klikšķi, kas ir par 0,4 klikšķiem mazāk kā pirms gada. Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā joprojām izmanto biežāk, interaktīvo kampaņu CTR ir krietni ievērojamāks, liecina interneta pētījumu uzņēmuma Gemius jaunākais gemiusAdMonitor pētījums.

Kā vēsta Gemius AdMonitor pārskats par 2018. gada pirmo pusi, Latvijas CTR (click-through rate) rādītājs jeb reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,53% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 5,3 klikšķi. Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,15% jeb aptuveni 1,2 klikšķi uz 1000 baneriem), Polijā (0,92% jeb aptuveni 9,2 klikšķi) un Turcijā (0,88% jeb aptuveni 8,8 klikšķi).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās, jo 2016. gada pirmajā pusē Latvijas CTR rādītājs bija 0,78%, taču jau gadu vēlāk jeb 2017. gada pirmajā pusē CTR skaits bija krities uz 0,69%.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Zīmola Sofia Lark īpašniece Laura Selecka rotu izgatavošanu arvien sauc drīzāk par hobiju – mode ir lēns bizness

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Es neesmu gatava izmantot nezināmas izcelsmes materiālus, ielikt savās rotās sliktas sastāvdaļas. Ir metāli, ko nēsāt ir kaitīgi, bet ko plaši izmanto bižutērijā. Vai mums ir vajadzīgas īslaicīgas lietas? Vai ir vajadzīgas vienas sezonas somas, jostas, auskari? Es vēlos izgatavot ilgtermiņa lietas,» viņa norāda. Tirdziņos Laura novērojusi, ka mūsu amatnieki un mākslinieki attīstās un izgatavo dažādas labas lietas par pieņemamām cenām, kas turklāt izgatavotas atbildīgi, nemaitā veselību un vidi. Viņa atbalsta atbildīgu iepirkšanos – pirkt rotas, ko tiešām vajag, nevis ko uzliks vienu reizi. «Atverot sieviešu rotu lādītes, var redzēt daudz «štruntu», kas uzlikti vienu reizi. Varbūt nevajag 50 auskarus, bet gan tikai dažus, toties labus?» spriež Laura.

Snēpelē – nomaļā apdzīvotā vietā Kuldīgas novadā – top zīmola Mazo lāču putra produkcija, kas atšķiras tirgū, jo nesatur cukuru un gatavota no bioloģiski sertificētiem, pārsvarā Latvijā audzētiem augļiem, dārzeņiem un graudaugiem.

Uzņēmuma Latfood LP īpašniece, kuldīdzniece Laura Prūse meklējusi nelielajai ražotnei piemērotas telpas savā pilsētā, taču «jaunam ražotājam Kuldīgas piedāvājumam ir astronomiskas cenas», tāpēc viņa izmantoja Snēpeles pārtikas veikala īpašnieka piedāvājumu piepildīt ar rosību ēkas neizmantoto daļu. Tā jau vairāk nekā gadu Snēpelē tiek aktīvi šķēlēti un kaltēti ķirbji un citi dārzeņi un augļi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Putru biznesa ideja dzimusi 2015. gadā, brīdī, kad vajadzēja piebarot pašas bērnu. «Sāku mājās eksperimentēt, šķita, ka izdodas labi, un tad ienāca prātā doma – kāpēc gan to nedarīt plašāk?» atceras Laura.Juristes izšķiršanās Laura, kurai ir juristes izglītība, bijusi izšķiršanās priekšā – pilnveidoties juridiskajā karjerā vai darīt ko citu. Bērna piedzimšana palīdzēja nosvērties par labu tam, ka līdzšinējā jomā atgriezties viņa negrib. Interese darboties uzņēmējdarbībā bijusi jau pusaudžu gados, tagad viņa novērtē, ka beidzot toreizējo mērķi ir sasniegusi.

Līdzšinējā Liepājas drukas studija “Incopy” svin 10 gadu jubileju un kļūst par reklāmas aģentūru, būtiski papildinot sniegto pakalpojumu klāstu esošajiem un potenciālajiem klientiem, informē uzņēmums.

Reklāmas aģentūra “Incopy” turpinās nodrošināt drukas pakalpojumus, lielformāta druku, dizaina izstrādi, digitālo reklāmas izstrādi, veidot uzņēmuma profilus sociālajos tīklos, kā arī piedāvās izgatavot personalizētus logotipus, prezentreklāmas materiālus un sniegs uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu dažādu reklāmas un mārketinga ideju realizēšanā.

“2014. gada 22. janvārī uzņēmēji Atis Ķīnasts un Raivis Ekšteins atvēra pirmo drukātavu Liepājā ar nosaukumu “Incopy”, kas piedāvāja nokopēt un izdrukāt diplomdarbus studentiem. Sniegto pakalpojumu klāsts ar laiku pakāpeniski tika papildināts ar reklāmas materiālu izstrādi, sākot no dizaina līdz realizācijai. Tika aplīmētas automašīnas, skatlogi, kā arī tika saņemti pieprasījumi veikt dažādu reklāmas materiālu montāžas darbus, piemēram, piestiprināt reklāmas bannerus uz fasādēm, uzražot gaismas reklāmas utml.,” par uzņēmuma pirmsākumiem stāsta “Incopy” valdes locekle Karīna Malnača.

Mūsdienās mainās izpratne par to, ka ir arods. Es pati esmu bijusi gan dārznieks, gan uzņēmējs, gan psihologs, un priecājos, ka savos 48 gados esmu apguvusi tik daudz un dažādus arodus. Domāju, ka tā ir vērtība. Ja agrāk vienā arodā turpināja strādāt visu mūžu, šobrīd ar daudzveidību un vairākām prasmēm cilvēks kļūst bagātāks. Tajā pašā laikā arī vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam.

Ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi

Pirms 10 gadiem piepildīju savu sapni – izveidoju pirmo tālmācības izglītības iestādi Baltijā. Šobrīd, atskatoties uz paveikto, varu teikt, ka veicu garu un grūtu ceļu, līdz sasniedzu vēlamo rezultātu, bet vienlaikus esmu pārliecināta, ka ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi, ja nebaidās no dzīves izaicinājumiem! Visu dzīvi esmu domāju par jauniešu iespējām mācīties citādāk. Uzskatu, ka nav viegli apgūt visu uzreiz, to vajag pamazām un ar izpratni, vislabāk, ja ik mēnesi ir jāapgūst tikai trīs līdz četri priekšmeti. Ja pirmsākumos tālmācība bija kā risinājums tiem, kas aizbraukuši no Latvijas un mēģina iedzīvoties citā valstī, tad šobrīd lielākā mērķauditorija ir cilvēki, kuri zina, ko dzīvē vēlas sasniegt - mērķtiecīgi jaunieši, profesionāli sportisti, mūziķi u.c., kuri vēlas iekarot Latvijas un ārvalstu labākās augstskolas! Un ziniet, viņi to arī izdara!

Līdztekus ierastajiem vides reklāmu risinājumiem Latvijā ienāk digitālie stendi, kuri varētu veicināt šī reklāmas veida apjomu pieaugumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vides reklāmas apjoms 2016.gadā ir audzis, apgrozījums šajā segmentā palielinājies par teju 10%, sasniedzot 8,1 miljonu eiro. 2016. gadā vides reklāmas īpatsvars nozares portfelī ir palielinājies par 1% un veido 10% no kopējā reklāmas patēriņa. Reklāmas nozares eksperti prognozē, ka šogad turpināsies vides reklāmas apjomu pieaugums, izaugsmes pamatā būs digitālo vides risinājumu attīstība.

Tuvākajos gados vides reklāmas loma pieaugs, īpaši populāri varētu būt digitālie nesēji gan pilsētvidē, gan tirdzniecības centros, cer SIA Clear Channel Latvia vadītājs Jānis Puravs. «Latvijā un Baltijas valstīs digitālie vides reklāmas risinājumi vēl nav tik attīstīti kā citviet pasaulē. Šis segments ir diezgan atpalicis, šobrīd tajā tiek veiktas nozīmīgas investīcijas. Igaunijā no kopējā tirgus apjoma digitālās vides reklāmas veido aptuveni 15%, bet Latvijā un Lietuvā – mazāk par 5%. Magna Global Forecast prognozes liecina, ka pēc četriem gadiem reklāmas apjoms uz digitālajiem nesējiem pasaulē palielināsies par 12%. Latvijā izaugsmei vajadzētu būt vismaz 10%,» viņš prognozē, norādot, ka tas nebūt nenozīmē, ka samazināsies ierasto vides reklāmu apjoms sabiedriskā transporta pieturvietās, uz pīlāriem jeb trīsskaldņiem.