Latvijas IT kompānija DPA, kurai ir filiāles Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Gruzijā, šomēnes atvērs pārstāvniecību arī Igaunijā, lai veicinātu ieiešanu Skandināvijas tirgū, teica DPA direktors Juris Vilders.
«Igaunijā strādā ļoti daudz skandināvu, un daudzi igauņi ir pārcēlušies strādāt uz Skandināviju. Ir sanācis tā, ka krievi strādā ar krieviem, latvieši ar latviešiem, igauņi ar igauņiem un zviedri ar zviedriem. Bet pašlaik ir tā, ka zviedri strādā arī ar igauņiem,» skaidroja J. Vilders. Filiāles projekts Igaunijā kuru katru brīdi noslēgšoties, un tas kalpošot par vadības centru darbībai visā Baltijas reģionā.
Uz jautājumu, vai Igaunijā, kas slavena kā IT lielvalsts, Latvijas IT uzņēmums varēs būt cienīgs konkurents vietējiem projektiem, Vilders atbildēja apstiprinoši un skaidroja, ka, viņaprāt, Igaunijas reputācija esot nedaudz pārspīlēta. «Ja būtu jāsalīdzina IT nozares panākumi Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, tad īsti neredzu neko tādu, kas man ļautu Igauniju īpaši izcelt,» uzskata J. Vilders un kaimiņvalsts labo slavu skaidro ar Igauņu tendenci sevi slavēt par katru mazāko panākumu. Diemžēl Latvija un Lietuva tik veiksmīgi sevi nav parādījusi, kaut arī, objektīvi raugoties, tās ne ar ko sliktākas IT jomā neesot, uzsvēra DPA vadītājs.
J. Vilders īpaši izcēla, ka veiksmes stāsts, ko parasti saista ar Igaunijas panākumiem IT jomā, lielā mērā neesot Igauņu nopelns. «Ja runājam par Skype, tad arī šis veiksmes stāsts ir tikai uzbūvēts Igaunijā. Skype izdomāja divi vīri no Zviedrijas un Dānijas, igauņi tikai rakstīja kodu. Tikpat labi Skype varēja rasties arī citur,» uzskata J. Vilders. Tālākā sarunā DPA direktors izteica bažas, ka Latvija nedrīkst censties būt par zemi, kur iegādāties zemas kvalifikācijas IT pakalpojumus, jo mēs, visdrīzāk, nespēsim konkurēt ar Indiju vai Ķīnu, kur darbaspēks esot krietni lētāks. Latvijā arī neesot tik daudz IT speciālistu, lai tā varētu viņus izlietot mazkvalificētam darbam.
DPA dibināts 1997. gadā, tā pakalpojumi ietver IT infrastruktūras un drošības auditus un risinājumus, biznesa aplikāciju risinājumu izstrādi un testēšanu, kā arī licencēšanas un programmatūras resursu pārvaldības pakalpojumus. 2012. gada februārī DPA vadītājs un līdzīpašnieks Vilders kļuva par vienīgo uzņēmuma īpašnieku, nopērkot daļas no pārējiem dalībniekiem. DPA apgrozījums 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, pieaudzis par 13% līdz 9,74 miljoniem latu, peļņa savukārt samazinājusies par aptuveni 2% līdz 348 966 latiem, liecina firmas.lv dati.