Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.
Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.
ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.
Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.
Nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu, iesniedza Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un tos aklamācijā pieņēma visas dalībvalstis, aģentūrai DPA pavēstīja ES diplomāti.
Līdzekļu saistīšana ar kādiem priekšnoteikumiem starp dalībvalstīm tiek vērtēta ļoti pretrunīgi, un viens no klupšanas akmeņiem ir ideja ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar tā dēvēto likuma varas jautājumu, kas ir neslēpta politiska vēršanās pret Ungārijas un Polijas nacionālkonservatīvajām valdībām.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis piektdien šo ideju kārtējo reizi noraidīja. "Mēs nepiekrītam šādai patvaļīgai likuma varas piesaukšanai," norādīja Moraveckis.
Ungārijas parlaments pagājušo otrdien pilnvaroja premjerministru Viktoru Orbānu uzlikt veto ES ekonomikas atjaunošanas fonda izveidei, ja finansiālās palīdzības piešķiršana tiks saistīta ar tādiem priekšnosacījumiem kā likuma varas ievērošana vai citām, pēc Budapeštas ieskatiem, netaisnīgām prasībām.
Ja Orbāns būtu izmantojis veto pilnvaras šajā samitā, tad ES ekonomikas atjaunošanas fonda izveidošana un ES septiņu gadu budžeta pieņemšana tiktu aizkavēta.
"Ungārija pati ir paziņojusi, ka ir gatava spert visus nepieciešamos soļus 7.panta procedūrā, lai varētu tikt pieņemts lēmums [dalībvalstu] Padomē," paziņoja Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts.
"Padomes Vācijas prezidentūra ir piekritusi virzīt šo procesu uz priekšu savu iespēju robežās," sacīja Zeiberts.
Pirms Briselē notiekošā samita bija ierosināts samazināt ES finansējumu tām valstīm, kas pārkāpj likuma varas principus. Pret Poliju un Ungāriju ir uzsāktas pārkāpuma procedūras, iedarbinot ES līguma 7.pantu, kas teorētiski var novest pie šo valstu balsstiesību apturēšanas ES Padomē.
Polija un Ungārija bija draudējušas uzlikt veto jebkādai ES finansējuma saistīšanai ar likuma varu, tomēr sarunu gaitā tika panākts kompromiss.
Saskaņā ar to jebkāda līdzekļu samazināšana ir jāapstiprina ES Padomei ar kvalificētu vairākumu, tas ir, 55% ES valstu, kuras pārstāv 65% ES iedzīvotāju.
Šāds nosacījums dod iespēju valstīm, kurām draud ES līdzekļu samazināšana, izveidot bloķējošu mazākumu ES Padomē.
Eiropas Komisija 2017.gada decembrī uzsāka pārkāpuma procedūru pēc 7.panta pret Poliju. 2018.gada septembrī Eiropas Parlaments uzsāka šādu procedūru pret Ungāriju.
