Nīderlandes Datu aizsardzības institūcija (DPA) pirmdien paziņoja, ka ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijai "Uber" piemērojusi 290 miljonu eiro naudassodu per Eiropas šoferu personas datu nodošanu ASV serveriem.

DPA norāda, ka datu nodošana ir "nopietns Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pārkāpums," jo nav pienācīgi aizsargāta šoferu informācija.

""Uber" nav ievērojis VDAR prasības, lai nodrošinātu datu aizsardzību attiecībā uz to pārsūtīšanu uz ASV. Tas ir ļoti nopietni," skaidro DPA.

DPA vēstī, ka "Uber" apkopojis Eiropas šoferu sensitīvu informāciju, tostarp taksometru vadītāju licences, atrašanās vietas datus, fotogrāfijas, maksājumu informāciju, personu apliecinošus dokumentus "un dažos gadījumos pat šoferu kriminālos un medicīniskos datus".

Divu gadu laikā šī informācija tika nosūtīta "Uber" galvenajam pārvaldes birojam ASV, neizmantojot pārsūtīšanas rīkus, tādējādi personas datu aizsardzība nav bijusi pietiekama.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Vācijas abām spēcīgākajām futbola līgām ir dota atļauja atsākt darbību aiz slēgtām durvīm maija otrajā pusē, vēsta ziņu aģentūra DPA.

Aģentūrai DPA par futbolam pozitīva lēmuma pieņemšanu paziņoja ziņu avoti pēc videokonferences ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles un 16 federālo zemju premjerministru dalību.

Vācijas Futbola līga (DFL) un klubi paši var izlemt par precīzu datumu, kad atsākt sacensības.

Vācija sociālās distancēšanās prasības atvieglos, termiņu pagarinās līdz 5.jūnijam

Vācijas federālā valdība un federālo zemju valdības panākušas principiālu vienošanos pagarināt...

DFL un Vācijas Futbola federācija (DFB) ir iesniegušas detalizētu instrukciju klubiem un citām ieinteresētajām personām. Tajā rakstīts, kā pēdējo deviņu kārtu spēlēm jānotiek, lai tas būtu tik drošā vidē, cik iespējams, ievērojot attāluma noteikumus ārpus laukuma esošajiem, kā arī paredz biežus visu iesaistīto personu koronavīrusa testus.

Visiem klubiem arī ir jāievēro stingri karantīnas pasākumi, ja iespējams, pat treniņnometnē, pirms bundeslīga var kļūt par pirmo no lielajām futbola līgām pasaulē, kas atsākusi darbību.

Pēdējā spēle Vācijas pirmajā bundeslīgā notika 11.martā.

Vadībā ar 55 punktiem 25 mačos ir Minhenes "Bayern", kurai ar 51 punktu seko Dortmundes "Borussia" un ar 50 punktiem - "Leipzig".

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.

Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.

ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.

Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Īrija apsver iespēju nākamo trīs gadu laikā izkaut aptuveni 200 000 liellopu, lai tādējādi sasniegtu nospraustos mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanā, liecina lauksaimniecības ministrijas iekšējās lietošanas dokuments.

Tiek plānotas attiecīgas sarunas starp piena lopkopības nozares pārstāvjiem un valdību, aģentūrai DPA pavēstījis Īrijas Piena piegādātāju apvienības prezidents Pets Makormaks.

Viņš uzsvēris, ka valdībai būs jānodrošina šīs ieceres finansēšanas avoti, piebilstot, ka šī programma var būt vienīgi brīvprātīga.

Arī Lauksaimniecības ministrijas preses sekretāre DPA apliecinājusi, ka valdība lauksaimniekiem piedāvāšot "brīvprātīgu un finansiāli pievilcīgu programmu".

Īrijas Vides aizsardzības aģentūra nesen paziņojusi, ka ka valsts, domājams, ievērojami pārsniegs nospraustos mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanai.

Saskaņā šiem mērķiem tikai lauksaimniecības nozarē siltumnīcefekta gāzu emisija līdz 2030.gadam jāsamazina par četriem līdz 20 %.

Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) kādam tūristam un kāda uzņēmuma īpašniekam draud apsūdzības slepkavības mēģinājumā par neizolēšanos no citiem pēc saslimšanas ar Covid-19.

Tūrists neievēroja rīkojumu par izolēšanos un devās no Krīgera nacionālā parka uz dabas rezervātu DĀR austrumu piekrastē, ziņu aģentūrai DPA šodien atklāja DĀR policijas preses pārstāvis.

Viņš sacīja, ka tūrists pašlaik atrodas karantīnā un viņam tiks izvirzītas apsūdzības slepkavības mēģinājumā. Tūrista pilsonību viņš neatklāja.

Uzņēmuma īpašniekam Covid-19 tika diagnosticēts pēc atgriešanās no ceļojuma uz ārzemēm, un viņam tika norādīts ievērot karantīnu. Taču 52 gadus vecais vīrietis turpināja vadīt savu uzņēmumu. Viņš tika aizturēts un nogādāts slimnīcā.

DĀR pirmais inficēšanās gadījums ar koronavīrusu tika konstatēts 5.martā. Kopš tā laika saslimušo skaits ir strauji pieaudzis, sasniedzot 709. Neviens nāves gadījums nav konstatēts.

Pirmās formulas (F-1) britu pilots Lūiss Hamiltons un ASV tenisiste Serēna Viljamsa vēlas iegādāties Anglijas futbola premjerlīgas kluba Londonas "Chelsea" akcijas.

Abi titulētie sportisti ietilpst konsorcijā, kas no sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Romana Abramoviča cenšas nopirkt "Chelsea", ceturtdien ziņu aģentūrai DPA apstiprināja septiņkārtējā pasaules čempiona Hamiltona pārstāvis.

"Mēs varam apstiprināt, ka Hamiltons ir pievienojies sera Mārtina Brotona piedāvājumam," sacīja Hamiltona pārstāvis.

Brotons ir britu miljardieris, kurš iepriekš īsu laiku pavadīja cita titulēta premjerlīgas kluba "Liverpool" priekšsēdētāja amatā, neskatoties uz to, ka viņš ir "Chelsea" atbalstītājs.

S.Viljamsa arī ir daļa no Brotona izveidotā plašā konsorcija, kurā ietilpst arī divkārtējais olimpiskais čempions 1500 metru skriešanā un pašreizējais Pasaules vieglatlētikas savienības (WA) vadītājs brits Sebastians Ko.

Eiropas Komisija (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā gadā 23 reizes izmantojusi privātās lidmašīnas, ievērojami apsteidzot pārējos 27 Eiropas Savienības (ES) komisārus.

Saskaņā ar datiem, kas saņemti uz Eiropas Parlamenta (EP) deputāta un Vācijas kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" (Kreisie) līdzpriekšsēdētāja Martina Širdevana pieprasījumu un nonākuši aģentūras DPA rīcībā, EK locekļi kopumā 2023.gadā veikusi tikai 29 šādus lidojumus.

Saskaņā ar ES komisāru uzvedības kodeksu privātās lidmašīnas var tikt izmantotas rikai ārkārtējos gadījumos.

Piemēram, ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pērn ar privātām lidmašīnām lidojis tikai divreiz.

Saskaņā ar fon der Leienas lidojumu sarakstu 2023.gadā viņa trīsreiz ar privāto lidmašīnu lidojusi no Briseles uz Strasbūru, lai gan abas pilsētas savieno dzelzceļa līnija un brauciens ar vilcienu prasa tikai piecas stundas, žurnāla "Der Spiegel" trešdien publicētajā intervijā norāda Širdevans.

Vācijas federālā valdība plāno paturēt spēkā lielu publisku pasākumu, tai skaitā festivālu un sporta sarīkojumu, aizliegumu vismaz līdz augusta beigām.

Tā liecina lēmuma projekts, ar kuru iepazinās ziņu aģentūra DPA pirms trešdien notikušām sarunām starp federālo kancleri Angelu Merkeli un federālo zemju valdību vadītājiem.

Federālā valdība arī atbalsta visu veikalu atkalatvēršanu valstī neatkarīgi no to lieluma, tomēr ievērojot stingros higiēnas un sociālās distancēšanās noteikumus cīņā pret jauno koronavīrusu.

Tā arī paredz, ka visi skolu audzēkņi pakāpeniski atsāktu mācības klasēs līdz vasaras brīvlaikam, bet tas notiktu saskaņā ar stingriem norādījumiem par bērnu drošību.

Saskaņā ar šī lēmuma projektu federālā valdība grib nodot federālo zemju valdībām atbildību par Covid-19 ierobežojumu papildu mīkstināšanu.

Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, otrdien Vācijas ziņu aģentūrai DPA apstiprināja EK amatpersonas.

Eiropas Savienības (ES) sestā sankciju pakete aizliegs uzņēmumiem Eiropas Savienībā pirkt naftu no Krievijas. Tai arī ir mērķis pakāpeniski izbeigt importu no ES uz Krieviju.

Šī ir jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju, lai to sodītu par iebrukumu Ukrainā. Lēmums par to pieņemts pēc nedēļām ilgām ES iekšējām sarunām, jo dalībvalstīm jārēķinās ar ekonomiskām sekām.

Vācija sākumā vadīja ES valstu pretestību Krievijas naftas embargo noteikšanai, neraugoties uz kritiku no Ukrainas puses, bet pēc alternatīvu naftas piegādes avotu nodrošināšanas sāka atbalstīt šo embargo.

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks pagājušonedēļ paziņoja, ka Berlīne astoņās nedēļās ir samazinājusi Krievijas naftas īpatsvaru savā naftas importā - no 35% pirms kara Ukrainā līdz 12% tagad.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri, reaģējot uz Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi cietumā, pirmdien vienojušies par jaunu sankciju režīmu, kam Maskava tiks pakļauta par cilvēktiesību pārkāpumiem, aģentūrai DPA apliecinājuši vairāki diplomāti.

Jaunās sankcijas būs vērstas pret fiziskajām personām un organizācijām, kas atbildīgas par opozīcijas aktīvistu vajāšanām un represijām.

Iekļaušanai pirmajā sankcijām pakļauto sarakstā izraudzītas aptuveni 20 fiziskās un juridiskās personas, vēsta diplomāti.

Sankcijas paredz ieceļošanas aizliegumu ES un bloka jurisdikcijā esošo īpašumu iesaldēšanu.

Kā ziņots, Navaļnijs mira ieslodzījumā 16.februārī.

Viņš tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023.gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".

Eiropas Komisija (EK) grasās ieteikt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm noteikt cenu griestus gadījumam, ja Krievija pārtrauks dabasgāzes piegādes, liecina aģentūras DPA rīcībā nonākušais dokumenta projekts.

"Viena no iespējām būtu cenu veidošanās ierobežošana šāda postoša scenārija gadījumā, nosakot cenu griestus Eiropas gāzes biržās," teikts dokumentā, ar kuru dalībvalstis varētu tikt iepazīstinātas šonedēļ.

Dokumentā arī norādīts, ka šādu pasākumu finansēšana kaut uz neilgu laiku varētu prasīt "ievērojamus" līdzekļus un radītu zināmas problēmas. "Jāgādā par to, lai šāda cenu griestu ieviešana, nemazinātu ES piekļuvi gāzes un LNG (sašķidrinātās gāzes) piegādēm," uzsvēruši dokumenta autori.

Stīvēšanās jautājumā par pagaidu cenu griestu noteikšanu bija vērojama jau ES samitā martā. Galu galā Spānijai un Portugālei tika piešķirtas izņēmumtiesības uz šādu "Ibērijas" cenu griestu ieviešanu.

Turcijas bloķējusi sarunu uzsākšanu ar Somiju un Zviedriju par uzņemšanu NATO, trešdien aģentūrai DPA apstiprinājuši avoti aliansē.

Tādejādi Ziemeļatlantijas Padome nevar pieņemt plānoto lēmumu par uzņemšanas procesa sākšanu.

Somija un Zviedrija iesniedz pieteikumus dalībai NATO

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO....

Kā ziņots, Somijas un Zviedrijas vēstnieki iepriekš trešdien Ziemeļatlantijas alianses galvenajā mītnē Briselē NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam oficiāli iesniedza pieteikumus dalībai aliansē.

Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Ankara nevarot atbalstīt iecerēto NATO paplašināšanos, kas saskaņā ar viņa apgalvojumiem apdraudot alianses pašas drošību.

Autoritārais Turcijas līderis Zviedriju un Somiju apsūdzējis "terorisma atbalstīšanā".

Austrija vairs nav atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm, piektdien paziņoja valsts elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu kontroles dienests "E-Control".

Austrija, pretēji Vācijai un citām Eiropas Savienības valstīm, šogad joprojām vidēji 80% no tai nepieciešamās gāzes saņēma no Krievijas avotiem, taču tagad valsts atradusi citus potenciālus piegādes ceļus, ziņu aģentūrai DPA sacīja "E-Control" vadītājs Alfons Hābers.

"Pat ja Krievija apturēs piegādes, mājokļi nebūs auksti nedz šajā, nedz nākamajā ziemā," norādīja Hābers.

Tas ir pateicoties lieliem dabasgāzes krājumiem, kas pārniedz 90% no krātuvju ietilpības, un iespējamām sašķidrinātas dabasgāzes piegādēm caur Vāciju un Itāliju.

Tikmēr daļēji valstij piederošā Austrijas enerģētikas kompānija OMV atzinusi, ka ir iespējama pilnīga piegāžu pārtraukšana no Maskavas, taču norādīja, ka ir labi sagatavojusies šādam scenārijam.

Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu," tviterī ierakstījis Mišels.

Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru.

Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.

"Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas," tviterī norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa un ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus ierosinājuši mazināt Eiropas valstu atkarību no Savienotajām Valstīm stratēģiski svarīgās kara tehnikas nodrošināšanā un noteikt par prioritāti tās iegādi no Eiropas ražotājiem, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais priekšlikuma projekts.

Dokumentā brīdināts, ka ASV var nolemt apturēt galveno komponentu pieejamību militāro operatīvo spēju nodrošināšanai vai ierobežot to izmantošanu. Vienīgais veids, kā pārvarēt šādu atkarību, ir attīstīt nepieciešamās spējas caur kopīgiem Eiropas aizsardzības projektiem, norādīts dokumentā.

Šo iniciatīvu lielā mērā ierosinājis karš Ukrainā un ASV politikas maiņa attiecībā uz Ukrainu. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija uz laiku apturēja ieroču piegādes Ukrainai un dalīšanos ar izlūkošanas informāciju, lai izdarītu spiedienu uz Kijivu.

Trampa politika raisījusi bažas, ka ASV kādu dienu varētu līdzīgi izrīkoties arī ar Eiropas valstīm un apturēt vai ierobežot Eiropas valstu iespējas izmantot ieroču sistēmas, ko ASV piegādājušas NATO partnerēm.

Eiropas Savienība (ES) no jauna noteiks ceļošanas ierobežojumus cilvēkiem, kas blokā iebrauc no Kanādas, Tunisijas un Gruzijas, nerimstot bažām par koronavīrusa pandēmiju, ziņu aģentūrai DPA apliecināja ES diplomāti.

Šī ir pirmā reize pēc divarpus mēnešu pārtraukuma, kad ceļošanas ierobežojumi tiek padarīti stingrāki.

Cilvēki no Kanādas, Tunisijas un Gruzijas, kas līdz šim blokā varēja ieceļot, tagad ES varēs iebraukt vienīgi tad, ja viņu brauciena iemesls tiks atzīts par būtisku.

Vienlaikus ceļošanas ierobežojumi atcelti Singapūrai.

ES vēstnieki trešdien vienojušies par šādām izmaiņām, norādīja diplomāti.

Atbilstoši pārskatītajām vadlīnijām, kas vēl ir jāpieņem rakstiskā formā, vienīgi pilsoņi no Singapūras, Austrālijas, Jaunzēlandes, Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes un Urugvajas varēs bez ierobežojumiem ieceļot blokā.

Valstu saraksts ir balstīts datos par inficēšanās apjomiem pēdējo 14 dienu laikā.

Ungārija bloķē jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, ziņu aģentūrai DPA pastāstījuši avoti diplomātiskajās aprindās.

Pēc šo avotu teiktā, savus iebildumus Ungārija paudusi trešdien Briselē notikušajā ES valstu vēstnieku sanāksmē, kurā bija paredzēts pabeigt sankciju detalizētu izstrādāšanu.

Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Kad EK maija sākuma ierosināja sesto sankciju paketi, Ungārija iebilda pret Kirila iekļaušanu sankciju sarakstos. Tomēr ES samitā pirmdien, kurā tika panākta vienošanās par šīm sankcijām, jautājums par sankciju attiecināšanu uz Kirilu netika apspriests.

Lielbritānija aicinājusi Eiropas Savienību (ES) atvieglot jūras produktu importu, jo ierobežojumi kaitē Lielbritānijas ekonomikai.

"Eiropas Komisijai nav zinātniska vai tehniska pamatojuma, lai aizliegtu importēt dzīvus divvārstu moluskus no B kategorijas ūdeņiem," ziņu aģentūrai DPA norādījusi Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku jautājumu departamenta (DEFRA) preses pārstāve.

"Tas jau ietekmē uzņēmumus un kaitē tirgiem abās kanāla pusēs," viņa piebildusi.

Saskaņā ar ES klasifikāciju A kategorijas ūdeņi ir vistīrākie. Tīrības ziņā tiem seko B kategorijas ūdeņi.

Saskaņā ar ES noteikumiem moluski no A kategorijas ūdeņiem var tikt importēti ES bez iepriekšējas attīrīšanas. Taču lielākā daļa britu ūdeņu iekļauta B kategorijā.

ES aizliedz importēt B kategorijas ūdeņos iegūtus zināmus vēžveidīgos no Lielbritānijas un citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Eiropas Savienības (ES) sūtņi sanāksmē trešdien Briselē papildināja Maskavai par tās iebrukumu Ukrainā noteiktās sankcijas, cita starpā aizliedzot Krievijas zelta importu un iesaldējot Krievijas lielākās bankas "Sberbank" aktīvus.

"Galvenais mērķis ir būt saskaņā ar G7 partneriem, pastiprināt īstenošanu un aizdarīt spraugas, kur tas ir nepieciešams," tviterī apliecināja ES prezidējošās valsts Čehijas valdība.

ES līdz šim pret Krieviju vērsusi sešas sankciju paketes. Pēdējā tika pieņemta jūnijā, nosakot aizliegumu Krievijas naftas importam.

Ar zelta importa embargo tiek izpildīts lēmums, kas tika pieņemts jūnija beigās G7 valstu sanāksmē. Tajā piedalījās arī ES valstis Francija, Itālija un Vācija.

Iesaldēti tiek arī "Sberbank" aktīvi, un sankciju sarakstam pievienotas vairākas fiziskās un juridiskās personas.

Tajā pašā laikā tiek atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību, šādi cenšoties atbildēt uz Maskavas apsūdzībām, ka sankcijas izraisa pārtikas krīzi.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sagaida, ka, sākot ar aprīli, būtiski pieaugs Eiropas Savienībai (ES) pieejamo Covid-19 vakcīnu skaits.

"Sākot ar aprīli, turpmākajā laikā atbilstoši ražotāju plāniem apjomi varētu dubultoties, jo ir gaidāma vēl citu vakcīnu apstiprināšana," Vācijas laikrakstiem "Stuttgarter Zeitung" un "Stuttgarter Nachrichten" sacīja Leiena.

EK prezidentes komentāri parādās laikrakstu pirmdienas numuros, bet ziņu aģentūra DPA ar tiem iepazinusies jau iepriekš.Leiena sagaida "vidēji aptuveni 100 miljonus devu mēnesī otrajā ceturksnī, kopumā 300 miljonus līdz jūnija beigām".

Kā lēš laikraksti, tas nozīmē, ka Vācija saņems 20 miljonus devu mēnesi, kam savukārt būs nepieciešamas ievērojami lielākas vakcinācijas jaudas.

Kopš vakcinācijas sākuma decembra beigās Vācijā injicēti 7,3 miljoni vakcīnu devu, piektdien pavēstīja Roberta Koha institūts.No pieciem miljoniem vakcinēto iedzīvotāju nedaudz mazāk par pusi saņēmusi arī otro devu.

Cilvēki, kas dzīvo Polijā un strādā Vācijā, pieprasījuši kompensācijas no Vācijas, lai segtu papildu izmaksas, ko radījusi Vācijas prasība uzrādīt negatīvu Covid-19 testu, šķērsojot robežu.

Vācija piektdien paziņoja, ka tā klasificē kaimiņvalsti Poliju kā augsta riska Covid-19 zonu, kas nozīmē, ka iebraukšanai no turienes vajadzīgs negatīvs Covid-19 tests, kas veikts pēdējo 48 stundu laikā.

"Vācijas pusei būtu jāatrod risinājums, kurā (..) nekas nebūtu jāmaksā par testiem," ziņu aģentūrai DPA norādīja Brīvo robežu pilsoņu iniciatīvas pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka Vācijas prasība tik bieži veikt Covid-19 testus rada netaisnīgu finansiālu slogu uz pārrobežu strādniekiem.

Mēklenburga-Priekšpomerānija marta vidū izveidoja testēšanas centrus divos robežas šķērsošanas punktos. Pārrobežu strādniekiem maksa par Covid-19 testa veikšanu ir desmit eiro, bet pārējiem 20 eiro.

Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar tām, kas spiestas īstenot resursu saglabāšanas pasākumus draudošā gāzes piegāžu samazinājuma dēļ, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Pat dalībvalstis, kas tikpat kā nemaz neiegādājas Krievijas gāzi, nevarēs izvairīties no sekām, kādas tās mūsu iekšējam tirgum būs līdz ar piegāžu apturēšanu," pirms otrdien gaidāmās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmes ziņu aģentūrai DPA sacīja EK prezidente.

ES tautsaimniecības ir cieši savītas, viņa atgādināja, uzsverot, ka gāzes krīze vienā vai citā formā ietekmēs katru dalībvalsti.

"Tāpēc ir svarīgi, lai visas dalībvalstis samazina patēriņu, ka lai glabā vairāk un dalās ar tām dalībvalstīm, kas cieš lielākā mērā," skaidroja Leiena.

Neraugoties uz iebildumiem, kas no dažiem sektoriem izskanējuši pret EK aicinājumu dalībvalstīm brīvprātīgi samazināt gāzes patēriņu par 15%, Leiena pauda pārliecību, ka priekšlikums galu galā tiks atbalstīts.