IT uzņēmums SIA «DPA» pagājušajā finanšu gadā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam strādāja ar apgrozījumu 27,546 miljonu eiro apmērā, kas bija par 14,2% jeb 3,427 miljoniem eiro vairāk nekā 2017./2018. finanšu gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa bija 323 tūkstoši eiro, kas bija gandrīz uz pusi mazāka nekā 2017./2018.finanšu gadā. SIA «DPA» veic darbību ar zīmolu «Squalio», un tas ir vadošais «Microsoft» partneris mākoņrisinājumu un programmatūras licencēšanas jomā.

Uzņēmums pagājušajā pārskata gadā veicis virkni ieguldījumu kompetenču uzlabošanā, lai nodrošinātu augstākā līmeņa tehnisko atbalstu, ekspertu zināšanas un pastāvīgu informāciju par produktiem. Tas nostiprinājis savu tirgus pozīciju, paplašinot jauno klientu bāzi. Tāpat arī uzlaboti iekšējie procesi un korporatīvās pārvaldības principi, sacīts SIA «DPA» gada pārskatā.

Pagājušajā finanšu gadā SIA «DPA» nodarbināja vidēji 15 darbiniekus, kas bija par sešiem mazāk, nekā 2017./2018. finanšu gadā. 2020. gadā SIA «DPA» galvenās prioritātes būs apgrozījuma un rentabilitātes palielināšana, kā arī uzņēmuma pārvaldības pilnveidošana, paaugstinot efektivitāti un optimizējot iekšējos procesus.

No šā gada 20. janvāra DPA grupas uzņēmums DPA maina zīmolu, turpmāk esot pazīstams ar nosaukumu SQUALIO. Savukārt DPA grupas uzņēmums SQUALIO, lai sniegtu precīzāku zīmola vēstījumu sabiedrībai, pārtop par SQUALIO cloud consulting.

Zīmolu maiņa DPA grupas uzņēmumos ir cieši saistīta ar uzņēmuma biznesa stratēģijas maiņu un vēlmi nostiprināt savas pozīcijas starptautiskajā tirgū.

«Zīmolu maiņa bija likumsakarīgs solis ceļā uz uzņēmumu kopējo izaugsmi, īpaši domājot un attīstot savu darbību starptautiskajā tirgū. Zināmā attīstības posmā mums bija nepieciešams zīmols, kurš globālā kontekstā identificētu un radītu tiešu asociāciju tikai ar mums. Zīmols SQUALIO ietver lielu potenciālu, un tas viennozīmīgi palīdzēs veicināt mūsu konkurētspēju nākotnē,» skaidro DPA grupas valdes loceklis Juris Vilders.

Pērn, 2015. gada vasarā, DPA grupa, lai fokusētos uz galveno darbības sfēru un spētu elastīgāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām, veica izmaiņas uzņēmuma struktūrā, sadalot uzņēmējdarbību divos atsevišķos virzienos: SQUALIO (iepriekš DPA) klientiem piedāvā programmatūras un mākoņpakalpojumu licencēšanas, kā arī programmatūras pārvaldības pakalpojumus.

IT uzņēmuma SIA DPA valdes locekļa amatu atstājis Aigars Valdmanis, kurš šo pozīciju ieņēma kopš šī gada sākuma, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Viņa vietā jauns valdes loceklis nav iecelts, un šobrīd SIA DPA valdē turpina darboties valdes priekšsēdētējs Sandis Kolomenskis un valdes loceklis Gatis Ošs.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 12.decembrī.

SIA DPA dibināta 1997.gadā un ir starp lielākajiem IT nozares uzņēmumiem Latvijā. Kopš 2016.gada uzņēmums veic darbību ar zīmola nosaukumu Squalio. SIA DPA pilnībā pieder SIA Squalio Group, kura īpašnieki ir Sandis Kolomenskis un Juris Vilders.

SIA DPA pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 24,119 miljonu eiro apmērā, bet uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 621 tūkstotis eiro. Uzņēmums šajā pārskata periodā nodarbināja 21 darbinieku.

Šo finanšu gadu informācijas tehnoloģiju risinājumu un pakalpojumu kompānija Squalio Group (01.07.2016.-30.06.2017.) plāno noslēgt ar aptuveni 38 miljonu eiro apgrozījumu

Squalio Group apgrozījums pēc 2016. kalendārā gada operatīvajiem datiem ir 32,94 miljoni eiro, pieaugot par 16%, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad apgrozījums bija 28,39 miljoni eiro. Savukārt kompānijas peļņa šajā periodā bija 615,86 tūkstoši eiro. Squalio Group savu straujo izaugsmi skaidro ar vairāku jaunu klientu piesaisti un realizētiem projektiem ārvalstu tirgos. Mākoņskaitļošanas tehnoloģiju plašums un kvalitāte ne tikai ir mainījusi tirgus pieprasījumu, bet arī ir devusi jaunas iespējas ievērojami straujākai biznesa attīstībai ārpus Latvijas robežām. «Pēdējo 15 gadu laikā esam uzkrājuši gana lielu zināšanu un kompetences bāzi ārvalstu tirgu iekarošanai, kas arī atspoguļojas mūsu finanšu rādītājos. Papildus esam palikuši gan skaitliski lielāki, gan arī daudz esam investējuši kompetenču palielināšanā. Ja iepriekšējos gadus esam veltījuši lielu uzmanību Baltijas un NVS tirgu apguvei, tad pēdējo divu gadu laikā esam vairāk fokusējušies Centrāleiropas un Rietumeiropas tirgu virzienā,» skaidro Sandis Kolomenskis, Squalio Group valdes loceklis.

Nīderlandes Datu aizsardzības institūcija (DPA) pirmdien paziņoja, ka ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijai "Uber" piemērojusi 290 miljonu eiro naudassodu per Eiropas šoferu personas datu nodošanu ASV serveriem.

DPA norāda, ka datu nodošana ir "nopietns Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pārkāpums," jo nav pienācīgi aizsargāta šoferu informācija.

""Uber" nav ievērojis VDAR prasības, lai nodrošinātu datu aizsardzību attiecībā uz to pārsūtīšanu uz ASV. Tas ir ļoti nopietni," skaidro DPA.

DPA vēstī, ka "Uber" apkopojis Eiropas šoferu sensitīvu informāciju, tostarp taksometru vadītāju licences, atrašanās vietas datus, fotogrāfijas, maksājumu informāciju, personu apliecinošus dokumentus "un dažos gadījumos pat šoferu kriminālos un medicīniskos datus".

Divu gadu laikā šī informācija tika nosūtīta "Uber" galvenajam pārvaldes birojam ASV, neizmantojot pārsūtīšanas rīkus, tādējādi personas datu aizsardzība nav bijusi pietiekama.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Briselē turpinoties NATO samitam, ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus, aģentūrai DPA paziņojuši avoti, kas informēti par sarunu gaitu.

Trampa prasības pārējām dalībvalstīm nekavējoties palielināt savus militāros tēriņus līdz diviem procentiem no to iekšzemes kopprodukta (IKP) kļuvušas par dominējošo jautājumu arī otrajā samita dienā.

Ukrainai un Gruzijai veltītās sanāksmes laikā Tranks izmantojis viņam atvēlēto laiku, lai atkal atgrieztos pie jautājuma par izdevumu palielināšanu, aģentūrai AFP pavēstījis kāds anonīms avots diplomātu aprindās.

Tomēr šis avots atteicās apstiprināt DPA avotu sniegtās ziņas, ka ASV prezidents būtu draudējis ar iespējamu izstāšanos no NATO.

Savukārt aģentūras «Reuters» avoti nolieguši, ka Tramps būtu draudējis ar izstāšanos no alianses.

Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, tiek prognozēts, ka militāro izdevumu slieksni, par kuru tika panākta vienošanās 2014.gadā, šogad sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis.

Vācijas abām spēcīgākajām futbola līgām ir dota atļauja atsākt darbību aiz slēgtām durvīm maija otrajā pusē, vēsta ziņu aģentūra DPA.

Aģentūrai DPA par futbolam pozitīva lēmuma pieņemšanu paziņoja ziņu avoti pēc videokonferences ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles un 16 federālo zemju premjerministru dalību.

Vācijas Futbola līga (DFL) un klubi paši var izlemt par precīzu datumu, kad atsākt sacensības.

Vācija sociālās distancēšanās prasības atvieglos, termiņu pagarinās līdz 5.jūnijam 

Vācijas federālā valdība un federālo zemju valdības panākušas principiālu vienošanos pagarināt...

DFL un Vācijas Futbola federācija (DFB) ir iesniegušas detalizētu instrukciju klubiem un citām ieinteresētajām personām. Tajā rakstīts, kā pēdējo deviņu kārtu spēlēm jānotiek, lai tas būtu tik drošā vidē, cik iespējams, ievērojot attāluma noteikumus ārpus laukuma esošajiem, kā arī paredz biežus visu iesaistīto personu koronavīrusa testus.

Visiem klubiem arī ir jāievēro stingri karantīnas pasākumi, ja iespējams, pat treniņnometnē, pirms bundeslīga var kļūt par pirmo no lielajām futbola līgām pasaulē, kas atsākusi darbību.

Pēdējā spēle Vācijas pirmajā bundeslīgā notika 11.martā.

Vadībā ar 55 punktiem 25 mačos ir Minhenes "Bayern", kurai ar 51 punktu seko Dortmundes "Borussia" un ar 50 punktiem - "Leipzig".

Īrija apsver iespēju nākamo trīs gadu laikā izkaut aptuveni 200 000 liellopu, lai tādējādi sasniegtu nospraustos mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanā, liecina lauksaimniecības ministrijas iekšējās lietošanas dokuments.

Tiek plānotas attiecīgas sarunas starp piena lopkopības nozares pārstāvjiem un valdību, aģentūrai DPA pavēstījis Īrijas Piena piegādātāju apvienības prezidents Pets Makormaks.

Viņš uzsvēris, ka valdībai būs jānodrošina šīs ieceres finansēšanas avoti, piebilstot, ka šī programma var būt vienīgi brīvprātīga.

Arī Lauksaimniecības ministrijas preses sekretāre DPA apliecinājusi, ka valdība lauksaimniekiem piedāvāšot "brīvprātīgu un finansiāli pievilcīgu programmu".

Īrijas Vides aizsardzības aģentūra nesen paziņojusi, ka ka valsts, domājams, ievērojami pārsniegs nospraustos mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanai.

Saskaņā šiem mērķiem tikai lauksaimniecības nozarē siltumnīcefekta gāzu emisija līdz 2030.gadam jāsamazina par četriem līdz 20 %.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji samitā Briselē ir panākuši kompromisu jautājumā par to, vai ES fondu līdzekļu izmaksāšana dalībvalstij ir saistāma ar likuma varas ievērošanu šajā valstī, otrdien paziņoja amatpersonas un diplomāti.

Ungārijas mediji, kas ir tuvi premjerministra Viktora Orbāna valdībai, nosauca šo kompromisu par "lielu uzvaru" Briseles sarunās.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs neapstiprināja šo mediju apgalvojumu, ka Merkele apsolījusi izbeigt ES uzsākto izmeklēšanu pret Ungāriju Vācijas ES prezidentūras laikā, tātad līdz šī gada beigām.

ES ziņu avoti otrdienas rītā Vācijas ziņu aģentūrai DPA bija pavēstījuši, ka ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies par formulējumu, kas saista ES fondu līdzekļu izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu.

Kompromisa formulējums ticis pieņemts pirmdienas vakarā Briselē 27 ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras sākās piektdien. Ar šo lēmumu ticis pārvarēts vēl viens šķērslis vienošanās panākšanai par ES ekonomikas atjaunošanas fondu, kas ļautu ES atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām.

Informācijas tehnoloģiju kompānija "dots." izstrādājusi sapulču pārvaldības risinājumu "Meetinch", ar ko cer uzlabot sanāksmju kultūru organizācijās.

"Vēlamies radīt pasaules mērogā atpazīstamu produktu. Jau šobrīd aptuveni puse "Meetinch" lietotāju ir no ārzemēm, liela daļa no ASV. Tuvākie mērķi ir palielināt uzticamību un klientu bāzi, nevienā brīdī neapstājoties inovatīvajā attīstībā, tādējādi radot lietotājiem arvien pievilcīgāku produktu. Mūsu piedāvājumā jau tagad ir pasaules mērogā unikāla funkcionalitāte, kas saistīta ar atkārtojošo sapulču pārvaldību, līdz kurai mēs nenonāktu, ja prototipēšanas posmā nebūtu uzsākuši aktīvas sarunas ar potenciālajiem klientiem, lai labāk izprastu viņu problēmas un vajadzības. Katrā ziņā uzņemto kursu plānojam noturēt," teic Kristaps Vergins, "dots." (SIA "WeAreDots") Produktu grupas vadītājs.

Pēteris Janevics, kurš kā profesionāls sportists vairākas sezonas aizvadīja riteņbraukšanas komandā DPA cycling team, šobrīd strādā par slēpošanas instruktoru vienā no lielākajiem Jaunzēlandes slēpošanas kūrortiem.

«Jaunzēlandē uz katru instruktora vietu ir ļoti liels konkurss. Atrast slēpošanas instruktora darbu latvietim Jaunzēlandē ir grūti, jo neviens nesaista Latviju ar ziemu un kalnu slēpošanu,» viņš stāsta biznesa portālam db.lv.

Oktobra sākumā P. Janevics atgriezīsies Latvijā, lai pabeigtu pēdējo gadu universitātē, kā arī turpinās strādāt par slēpošanas instruktoru Žagarkalnā. «Noteikti vēlētos uz vēl vienu sezonu atgriezties Jaunzēlandē, jo tik daudz vēl nav apskatīts un piedzīvots. Mīlu šo valsti. Strādāt par slēpošanas instruktoru, tas ir lieliskākais veids, kā apceļot pasauli, tāpēc mans mērķis ir pavadīt sezonu Japānā, Kanādā un Čīlē. Šis nav naudas darbs, tāpēc nevēlos doties uz Eiropas Alpiem, jo ir daudz citu interesantāku kalnu un valstu, kurās kādu laiku dzīvot un uzturēties, lai gan Eiropas Alpi ir vieta, kur slēpošanas instruktors tiešām spēj nopelnīt.»

Lielbritānijas tūrisma kompānijai «Thomas Cook» piederošā Vācijas lidsabiedrība «Condor» pirmdien paziņoja, ka turpinās lidojumus, neskatoties uz mātesuzņēmuma bankrotu.

Uzsverot, ka tā vairākus gadus strādājusi ar peļņu, «Condor» pavēstīja, ka, lai novērstu likviditātes trūkumu, aviokompānija pieteikusies valsts garantētam īstermiņa aizdevumam, un šo pieteikumu Vācijas valdība šobrīd izskata.

Pēc ziņu aģentūras DPA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, «Condor» lūgtā aizdevuma summa ir 200 miljoni eiro.

«Mēs turpinām koncentrēties uz to, ko mēs darām vislabāk - veicam mūsu viesu drošu un punktuālu pārvadāšanu uz viņu izvēlētajiem galamērķiem,» norādījis «Condor» izpilddirektors Ralfs Tekentrups.

«Condor» dibināta 1955.gadā, un gadā pārvadā aptuveni astoņus miljonus pasažieru uz vairāk nekā 100 galamērķiem pasaulē.

Islāmistu uzbrukumā Nairobi viesnīcu un biroju kompleksam nogalināti 15 cilvēki, paziņojuši divi avoti policijā.

Uzbrukums DusitD2 kompleksam, kur atrodas pieczvaigžņu viesnīca, restorāns, vairākas ārvalstu uzņēmumu izmantotas biroju ēkas un banku kantori, sākās otrdien ap plkst.15 (ap plkst.14 pēc Latvijas laika) un joprojām turpinās.

Viens no avotiem policijā ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka miruši vismaz 15 cilvēki, tostarp ārvalstu pilsoņi.

Otrs avots norādīja, ka kompleksam pagaidām vēl nav iespējams piekļūt, bet zināms, ka miruši 15 cilvēki.

Atbildību par uzbrukumu uzņēmies Somālijas islāma ekstrēmistu grupējums Al Shabab, kas saistīts ar starptautisko teroristisko organizāciju Al Qaeda.

Kenijas varasiestādes ziņu aģentūrai DPA atklāja, ka uzbrukuma sākotnējais mērķis bijusi konference, kuru organizēja amerikāņi.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP) pirmdienas vakarā vienojušies par bloka nākamā gada budžetu, paziņojuši diplomāti un EP deputāti.

Dalībvalstu valdību amatpersonas un eiroparlamentārieši panākuši vienprātību, ka budžeta izdevumi nākamgad būs 153,6 miljardi eiro. Papildu līdzekļi tiks paredzēti cīņai pret klimata pārmaiņām un jauniešu bezdarbu, kā arī digitalizācijai. Salīdzinot ar sākotnēji iecerēto, par 85 miljoniem eiro tiks samazināts atbalsts ES kandidātvalstij Turcijai, ziņu aģentūrai DPA pastāstīja Eiroparlamenta deputāte no Vācijas Monika Holmeiere.

Ņemot vērā to, kāda situācija Turcijā ir tādās jomās kā likuma vara un preses brīvība, no ES budžeta Turcijai jāpiešķir līdzekļi tikai pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, sadarbības programmai augstākajā izglītībā «Erasmus», kā arī palīdzībai Sīrijas bēgļiem, norādīja Holmeiere.

Lielbritānija aicinājusi Eiropas Savienību (ES) atvieglot jūras produktu importu, jo ierobežojumi kaitē Lielbritānijas ekonomikai.

"Eiropas Komisijai nav zinātniska vai tehniska pamatojuma, lai aizliegtu importēt dzīvus divvārstu moluskus no B kategorijas ūdeņiem," ziņu aģentūrai DPA norādījusi Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku jautājumu departamenta (DEFRA) preses pārstāve.

"Tas jau ietekmē uzņēmumus un kaitē tirgiem abās kanāla pusēs," viņa piebildusi.

Saskaņā ar ES klasifikāciju A kategorijas ūdeņi ir vistīrākie. Tīrības ziņā tiem seko B kategorijas ūdeņi.

Saskaņā ar ES noteikumiem moluski no A kategorijas ūdeņiem var tikt importēti ES bez iepriekšējas attīrīšanas. Taču lielākā daļa britu ūdeņu iekļauta B kategorijā.

ES aizliedz importēt B kategorijas ūdeņos iegūtus zināmus vēžveidīgos no Lielbritānijas un citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Eiropas Savienības (ES) sūtņi sanāksmē trešdien Briselē papildināja Maskavai par tās iebrukumu Ukrainā noteiktās sankcijas, cita starpā aizliedzot Krievijas zelta importu un iesaldējot Krievijas lielākās bankas "Sberbank" aktīvus.

"Galvenais mērķis ir būt saskaņā ar G7 partneriem, pastiprināt īstenošanu un aizdarīt spraugas, kur tas ir nepieciešams," tviterī apliecināja ES prezidējošās valsts Čehijas valdība.

ES līdz šim pret Krieviju vērsusi sešas sankciju paketes. Pēdējā tika pieņemta jūnijā, nosakot aizliegumu Krievijas naftas importam.

Ar zelta importa embargo tiek izpildīts lēmums, kas tika pieņemts jūnija beigās G7 valstu sanāksmē. Tajā piedalījās arī ES valstis Francija, Itālija un Vācija.

Iesaldēti tiek arī "Sberbank" aktīvi, un sankciju sarakstam pievienotas vairākas fiziskās un juridiskās personas.

Tajā pašā laikā tiek atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību, šādi cenšoties atbildēt uz Maskavas apsūdzībām, ka sankcijas izraisa pārtikas krīzi.

Ja Latvijas ekonomikas politikas mērķis ir labi apmaksātas darba vietas, tad attīstāmas ir industrijas, kurās tādas ir

Iezīmēt Latviju kartē ir dārgi, tomēr piemērotā laika ziņā Latvijai ir īstais brīdis to darīt, saka Squalio (iepriekš DPA) valdes priekšsēdētājs Sandis Kolomenskis. Šī saruna ir kontekstā ar biznesa tehnoloģiju konferenci SQUALIO INDUSTRY DAY 2016, kas pulcē starptautiskus un Latvijas ekspertu.

Fragments no intervijas:

«Mēs kā valsts konkurējam ar citām, un, tāpat kā tas ir ar dabas resursiem, arī cilvēkresursi un investīciju resursi ir ierobežoti. Tāpēc runa ir par tiem, jo ikviens pasaulē valsts līmenī un arī biznesa līmenī cīnās par divām lietām – talantu piesaisti un naudas piesaisti, un to dara gan Eiropa kopā, gan tās valstis un kaut kādā mērā arī Latvija atsevišķi. Viens no talantu piesaistes izšķirīgajiem aspektiem ir vides sakārtotība.»

#EK nevar noteikt sankcijas, jo bloka 28 dalībvalstis ir atsevišķi atbildīgas par patērētāju aizsardzības noteikumu ievērošanu.

Sociālie tīkli «Twitter» un «Facebook» neievēro Eiropas Savienības (ES) patērētāju aizsardzības noteikumus, liecina Eiropas Komisijas (EK) ziņojums, kas tiks publicēts ceturtdien un ar kuru jau daļēji iepazinusies vācu ziņu aģentūra DPA.

2016.gada novembrī EK aicināja «Twitter», «Facebook» un «Google Plus» nodrošināt patērētāju aizsardzības standartu atbilstību ES noteikumiem. Šai vēstulei sekoja tikšanās ar uzņēmumu pārstāvjiem pērnā gada martā.

Taču «Twitter» un «Facebook» joprojām nav panākuši šo atbilstību, sacīts ziņojumā.

Jo sevišķi «Twitter» turpina mainīt savus lietošanas noteikumus bez lietotāju informēšanas, un gan «Facebook», gan «Twitter» dzēš lietotāju augšupielādēto saturu bez viņu informēšanas, secinājusi EK.

Hamburgas lidostas darbinieki pirmdien, iepriekš nebrīdinot, pieteikuši streiku, kas var novest pie avioreisu atcelšanas un kavēšanās.

Arodbiedrība «Ver.di» apstiprināja, ka streiks sācies plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika).

«Mēs vēl novērtējam situāciju un pagaidām nevaram pateikt, cik daudz cilvēku piedalās» streikā, ziņu aģentūrai DPA pavēstīja arodbiedrības preses pārstāve.

Hamburgas lidostas preses pārstāve iepriekš sacīja, ka darbinieku streiks, domājams, izraisīs avioreisu atcelšanu un kavēšanos.

«Ver.di» izsludināja streiku, lai dotu stimulu iestigušajām sarunām par algu palielināšanu aptuveni 1000 lidostas darbiniekiem.

Aptuveni pirms divām nedēļām Hamburgas lidostā un citās Vācijas lidostās streikoja drošības dienesta darbinieki. Arī šos streikus organizēja arodbiedrība «Ver.di», pieprasot drošības dienesta darbiniekiem palielināt atalgojumu.

Kodoldrošību, kuru Eiropai sniedz ASV, nevar aizstāt ar Francijas kodolieročiem, atzinis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušā mēneša izteikumi par NATO "smadzeņu nāvi" izsaukuši alianses iekšienē asas debates.

Nesenie notikumi Sīrijā likuši Makronam apšaubīt paļāvību uz ASV, ka tā sniegs nepieciešamo atbalstu uzbrukuma gadījumā Eiropai, un tāpēc Elizejas pils saimnieks uzstāj, ka Eiropai pašai jāpalielina savas aizsardzības spējas.

"Francija zina, kā sevi aizsargāt. Pēc Brexit tā paliks vienīgā kodollielvara Eiropas Savienībā," novembra sākumā publicētajā intervijā žurnālam "Economist" uzsvēra Makrons.

Taču Stoltenbergs norādījis, ka Francijas kodolieroči nesniedz NATO ticamu alternatīvu.

"ASV ieroči ir labi izveidotas NATO atturēšanas sistēmas sastāvdaļa, to mēs nedrīkstam aizmirst," sarunā ar aģentūru DPA uzsvēris NATO ģenerālsekretārs. "Mums ir pārbaudītas un izmēģinātas procedūras."

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sagaida, ka, sākot ar aprīli, būtiski pieaugs Eiropas Savienībai (ES) pieejamo Covid-19 vakcīnu skaits.

"Sākot ar aprīli, turpmākajā laikā atbilstoši ražotāju plāniem apjomi varētu dubultoties, jo ir gaidāma vēl citu vakcīnu apstiprināšana," Vācijas laikrakstiem "Stuttgarter Zeitung" un "Stuttgarter Nachrichten" sacīja Leiena.

EK prezidentes komentāri parādās laikrakstu pirmdienas numuros, bet ziņu aģentūra DPA ar tiem iepazinusies jau iepriekš.Leiena sagaida "vidēji aptuveni 100 miljonus devu mēnesī otrajā ceturksnī, kopumā 300 miljonus līdz jūnija beigām".

Kā lēš laikraksti, tas nozīmē, ka Vācija saņems 20 miljonus devu mēnesi, kam savukārt būs nepieciešamas ievērojami lielākas vakcinācijas jaudas.

Kopš vakcinācijas sākuma decembra beigās Vācijā injicēti 7,3 miljoni vakcīnu devu, piektdien pavēstīja Roberta Koha institūts.No pieciem miljoniem vakcinēto iedzīvotāju nedaudz mazāk par pusi saņēmusi arī otro devu.