Eiropas Savienības (ES) aizdevējiem parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, iespējams, vajadzēs piešķirt papildus 9,6 miljardus eiro, lai Atēnu starptautiskā aizdevuma programma spētu sasniegt savus mērķus, pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Tādējādi kopumā Grieķijas otrā starptautiskā aizdevuma programma varētu sasniegt 182,4 miljardus eiro, un kopumā Atēnas kopš krīzes sākuma, būtu saņēmušas vairāk nekā 225 miljardus eiro, raksta Financial Times.

Arī piešķirot papildus naudu Grieķijai, starptautiskā aizdevuma programma riskē nesasniegt savus mērķus. Ja valsts ekonomiskā atveseļošanās aizkavēsies par vienu gadu, ES aizdevējiem nāksies piekrist 25% zaudējumiem, lai nepieļautu, ka Grieķijas parāds kļūst nekontrolējams.

«Grieķija cenšas sasniegt iepriekš nepieredzētu fiskālo un tekošā konta korekciju, milzīgu parādu kalna un zemas investoru uzticēšanās ielenkumā,» norādīja SVF. «Lai arī starptautiskā aizdevuma programma cenšas atrisināt šos riskus, ir skaidrs, ka to piepildīšanās gadījumā Grieķijai vajadzēs papildus finansējumu no saviem Eiropas partneriem,» pauda fonds.

Īrija decembrī kļūs par pirmo eirozonas starptautiskās palīdzības saņēmējvalsti, kurai izdosies noslēgt aizdevuma programmu, pavēstījis šīs valsts premjers Enda Kenijs. Viņš arī norādījis, ka noslēgt aizdevuma programmu, visticamāk, izdosies arī bez Eiropas Savienības (ES) finansiālas palīdzības.

Premjera partijas Fine Gael sanāksmē E. Kenijs norādījis, ka Īrijas ekonomikas ārkārtas stāvoklis būs beidzies, kad valsts 15. decembrī noslēgs 85 miljardus eiro vērto starptautiskā aizdevuma programmu. «Es varu apliecināt, ka Īrija atrodas uz ceļa, lai noslēgtu starptautiskā aizdevuma programmu 15. decembrī. Mēs vairs tajā neatgriezīsimies,» sacījis Enda Kenijs.

Vienlaikus Īrijas premjers arī brīdināja, ka joprojām ir ejams garš ceļš, lai atveseļotos no globālās ekonomikas krīzes. «Tas nenozīmē, ka mūsu finanšu problēmas ir beigušās. Priekšā ir sagaidāms ekonomiski trausls laiks. Tomēr tas būs laikmets bez aizdevuma programmas. Ārkārtas stāvoklis ekonomikā būs beidzies,» sacīja E. Kenijs.

Kipras prezidents Niks Anastasiads paziņojis, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem, lūdzot papildus finansējumu parādu krīzes skartās valsts glābšanai no maksātnespējas. Tikmēr ne Eiropas Savienība (ES), ne arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Kiprai papildus finansējumu neplānojot piešķirt, paziņojušas amatpersonas.

^{[Papildināts viss teksts]}

Prezidents esot jau runājis ar Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu, kā arī plānojot rakstīt vēstuli EK priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam, vēsta AFP.

«Vēstule Barrozu un Van Rompeja kungiem, ņemot vērā sarežģīto laika posmu, kurš mums jāpārvar, kā arī stingros pasākumus, kas mums noteikti, atspoguļos vajadzību pēc ES politikas izmaiņām attiecībā pret Kipru, piešķirot papildus palīdzību,» norādījis N. Anastasiads.

Lūgts konkretizēt, kas ticis pārrunāts ar O. Rēnu, Kipras prezidents skaidrojis, ka galvenais iemesls šādam kontaktam bijis saistīts ar finanšu krīzes satricinātās salas centieniem panākt labāko risinājumu esošajos apstākļos.

Portugāles konstitucionālā tiesa nobloķējusi izmaiņas valsts likumdošanā, kas ļautu valdībai atlaist sabiedriskā sektora darbiniekus, kurus nevar pārkvalificēt, tādējādi apdraudot Lisabonas reformas, kuras nepieciešamas, lai izpildītu starptautiskā aizdevuma nosacījumus.

Pavasarī Portugāles konstitucionālā tiesa jau sarežģīja valdības plānus, liedzot tai veikt valsts izdevumu samazināšanu 1,3 miljardu eiro apmērā. Valdībai nācās meklēt jaunus taupīšanas veidus, lai panāktu tādus budžeta deficīta rādītājus, kādi nepieciešami saskaņā ar noslēgto starptautiskā aizdevuma vienošanos.

Lai apietu tiesas pretestību, Portugāle varētu veikt izmaiņas valsts konstitūcijā, pieļāvuši analītiķi. Tomēr, lai to izdarītu, būtu nepieciešams arī opozīcijā esošo sociālistu atbalsts, kas, saskaņā ar analītiķu uzskatiem, nav neiespējami, tomēr prasīs laiku, vēsta Reuters. Portugāles premjers Pedro Pasos Coelho tikmēr noliedzis, ka valdība varētu izstrādāt izmaiņas konstitūcijā, norādot, ka tuvākajā laikā tiks pieņemts jauns likumprojekts, kuram jānodrošina starptautiskā aizdevuma nosacījumu izpildīšana.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Pievienošanās eirozonai 2014. gadā ir Latvijai sasniedzams mērķis, šādu viedokli šodien žurnālistiem pauda Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītājs Šehars Aijars.

Viņš atzina, ka tādi Māstrihtas kritēriji kā valsts budžeta deficīts un valdības parāds šogad un nākamgad tiks izpildīti ar uzviju, proti, tie būs gana zemi salīdzinājumā ar atskaites kritēriju.

Inflācijas rādītājs un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes ir sarukušas, tomēr Latvijas spēja izpildīt šos kritērijus ir «nedaudz nedrošāka», jo būs atkarīga no tā, kuru valstu rādītāji tiks izmantoti šo kritēriju izvērtēšanai, atzīmēja SVF pārstāvis.

Š. Aijars pauda atbalstu Latvijas centieniem pievienoties eirozonai, norādot, ka valsts pievienošanās eirozonai novērsīs valūtas risku un stiprinās finanšu sistēmu, kas patlaban jau ir «eiroizēta» jeb cieši saistīta ar eiro.

Eiro zonas valstu finanšu ministri (eiro grupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas uzsākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.

ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.

19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.

Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».

Parādu krīzes skartās Īrija un Portugāle lūgušas eirozonas finanšu ministriem starptautiskā aizdevuma termiņu pagarinājumus. Īrijas finanšu ministrs norādījis, ka šāds solis atvieglotu valsts atgriešanos finanšu tirgos, vēsta Reuters.

Īrija norāda, ka «kredītu brīvdienu» panākšana nodrošinās mierīgāku 2015. un 2016. gadu, kad valstij jāsāk atmaksāt aizdevums un būs nepieciešams pēc papildus finansējuma. Īrijas finanšu ministrs Maikls Nons (Michael Noonan) skaidroja, ka tādējādi tiktu palielināta Īrijas parādsaistību ilgtspēja un palielinātas iespējas veiksmīgas atgriezties finanšu tirgos.

Īrija kopumā no Eiropas Finanšu stabilizācijas fonda (EFSF) aizņēmusies 18 miljardus eiro, bet no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma – 22,5 miljardus eiro. Pirmās aizdevumu atmaksas jāsāk 2015. gadā. Savukārt Portugāle no starptautiskajiem aizdevējiem saņēma 78 miljardus eiro lielu finanšu palīdzību. Abas valstis aizdevuma programmas ietvaros veikušas izdevumu samazinājumus, nodokļu paaugstinājumus un reformas, lai celtu savu ekonomiku ražošanas apjomus.

Latvija ir valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki, - tā par Latvijā īstenoto starptautiskā aizdevuma programmu intervijā LTV raidījumam de facto izteikusies Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda.

«Tā ir valsts, kurā dzīvo drosmīgi cilvēki. Kad Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programma tika sākta, mēs paredzējām, ka tā būs ļoti sarežģīta un smaga tieši iedzīvotājiem. Pateicoties tam, ka jūsu valsts vadība uzņēmās drosmi cilvēkiem izskaidrot patieso situāciju, un arī tam, ka sabiedrība bija gatava drosmīgi uzņemties grūtības, aizdevuma programmu izdevās sekmīgi pabeigt. Jūsu ekonomika atkal ir uz kājām, šeit ir stabilitāte un iespējas ekonomiskai izaugsmei. Samazinās bezdarba līmenis. Jūs esat ne vien skaista zeme, bet arī valsts, kurā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki,» sacījusi Lagarda.

Lagarda apliecina, ka ir informēta arī par ārkārtīgi augstajām emigrācijas tendencēm Latvijā. Viņasprāt, ekonomikas atlabšana veicinās šo cilvēku atgriešanos: «Es zinu par šo emigrācijas fenomenu Latvijā. Bet ļoti bieži pēc šāda emigrācijas viļņa seko pretējs process. Ja ekonomika sāk atlabt un ir redzamas izaugsmes iespējas, cilvēki sāk atgriezties. Un viņi ārvalstīs ir apguvuši arī dažādas zināšanas. Mēs šādu procesu vairākās valstīs jau esam pieredzējuši. Tas var notikt arī Latvijā. Mēs redzam, ka dzīve jūsu valstī uzlabojas, mēs redzam, ka augstais bezdarba līmenis nemitīgi samazinās, un tas nozīmē, ka Latvijai ir cerīgi signāli.»

Eiropas Komisijas (EK) pēcprogrammas misijas pārstāvji rekomendējuši Latvijai pievērst uzmanību vairākām jomām, tostarp augstākajai izglītībai un enerģētikai, tā preses konferencē pēc tikšanās ar EK pēcprogrammas misijas pārstāvjiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Straujuma žurnālistiem norādīja, ka EK pēcprogrammas misijas vadītājs atzinis Latvijas progresu, taču norādījis uz rekomendācijām, kurām Latvijai būtu nepieciešams pievērst uzmanību.

Tās ir saistītas ar augstāko izglītību un veselības aizsardzības reformām, kā arī valsts uzņēmumu pārvaldi, kur mums jau ir nepieciešamie soļi veikti. Tāpat tika norādīts uz valsts iepirkumiem būvniecības sektorā un darbu enerģētikas jomā, norādīja Straujuma, piebilstot, ka šie jautājumi valsts attīstību būtiski nekavē, taču tie mums ir jādara, un mēs to zinām.

Runājot par enerģētikas jomu, Straujuma sacīja, ka EK misijas pārstāvji norādījuši uz enerģētikas liberalizāciju.

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Eiropas Savienība (ES) šonedēļ paredzētā samita laikā, visticamāk, nepieņems ar Grieķiju saistītus lēmumus, pavēstījis Vācijas valdības preses pārstāvis Štefens Zīberts. Tādējādi izgaisinātas Grieķijas cerības, ka starptautiskā aizdevuma noteikumi tiks mīkstināti.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible saistībā ar aizdevuma noteikumu mīkstināšanu, izteicies vēl skarbāk. «Jaunā Grieķijas premjera galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk ieviest aizdevuma programmu, nevis prasīt, cik daudz Grieķijas labā var darīti citi,» sacīja Vācijas finanšu ministrs.

Db.lv jau vēstīja, ka izskanējušas prognozes par iespējamu aizdevuma programmas noteikumu mīkstināšanu Grieķijai. Uzskatīt, ka Grieķijas aizdevuma noteikumi un termiņi saglabāsies nemainīgi, ņemot vērā politiskās kavēšanās un recesijas pastiprināšanos, būtu «muļķīgi» un «maldīgi», iepriekš sacīja anonīma augsta ranga eirozonas amatpersona.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Slovēnijas valdība nākusi klajā ar ekonomisku pasākumu programmu, kurai vajadzētu palīdzēt izvairīties no starptautiskā aizdevuma saņemšanas. Paredzēts, ka Slovēnija veiks banku sektora rekonstrukciju, palielinās nodokļus un īstenos valsts īpašumu privatizāciju.

Paredzēts, ka Slovēnija par diviem procentiem palielinās pievienotās vērtības nodokli (no 20% līdz 22%), veidos speciālu finanšu iestādi, kas pārvaldīs banku «sliktos aizdevumus», kā arī izpārdos 15 valstij piederošus uzņēmumus, tostarp, otru lielāko banku Nova Kreditna Banka, nacionālo lidsabiedrību Adria Airways un lielāko telekomunikāciju uzņēmumu Telekom Slovenia. Tikmēr valsts lielākā banka - Nova Ljubljanska Banka – pavēstījusi, ka veiks reorganizāciju.

Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka, iepazīstinot ar paredzētajiem pasākumiem ekonomiskās situācijas uzlabošanai, norādījusi, ka valsts budžeta deficīts šogad pieaugs līdz 7,8% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamgad samazināsies līdz 3,3% no IKP. Tāpat Slovēnijas premjere skaidroja, ka palielināt PVN izlemts tāpēc, ka tas atstās vismazāko ietekmi uz valsts ekonomikas izaugsmi. «Šī programma ļaus Slovēnijai saglabāt savu neatkarību,» sacīja A. Bratušeka.

Grieķijai pagaidām nav nepieciešama papildu nauda, pavēstījis šīs valsts finanšu ministrs Janis Sturnars, tādējādi atbildot uz izskanējušajiem pieļāvumiem, ka Atēnām nākamgad vajadzēs jaunu starptautiskā aizdevuma programmu.

«Ir pārlieku agri runāt par trešo ekonomiskā atbalsta programmu. Tuvākajā gadā mums nevajadzēs papildu naudu,» sarunā ar britu laikrakstu The Guardian sacījis J. Sturnars. «Visas šīs spekulācijas ir priekšlaicīgas. Aizdevuma programma beidzas nākamā gada jūlijā un tajā brīdī mēs analizēsim radušos situāciju. Šobrīd nekas vēl nav skaidrs,» norādīja Grieķijas finanšu ministrs.

Saskaņā ar amatpersonas sacīto, Atēnas nākamgad iecerējušas mēģināt atgriezties starptautiskajos kapitāla tirgos, ar kuru palīdzību varētu «aizpildīt» iespējamo «finanšu caurumu», kas aplēsts robežās starp 9,5 un 11 miljardiem eiro. «Pastāv iespēja, ka nākamajā gadā mēs atgriezīsimies tirgos, ja spēsim izpildīt divus nosacījumus – budžeta pārpalikumu un pozitīvu ekonomikas izaugsmi,» skaidroja J. Sturnars.

Slovēnija plāno pārdot savu lielāko telekomunikāciju operatoru, kā arī otru lielāko banku, tādējādi cenšoties uzlabot situāciju savās finansēs un izvairīties no starptautiskā aizdevuma.

Ekonomisko nedienu nomocītā valsts izstrādā tautsaimniecības reformu plānu, lai izvairītos no maksātnespējas, un atjaunotu investoru uzticamību. Tāpat valsts politiskajiem spēkiem jāvienojas par budžeta izdevumu samazināšanu, tomēr to apdraud vienprātības trūkumus valdošajā koalīcijā, vēsta Reuters.

Šādos apstākļos Slovēnijas valdība apsver bankas Nova Kreditna Banka pārdošanu, kas līdz šim atradās valsts īpašumā. Paātrināt privatizāciju aicinājusi Slovēnijas Centrālā banka – īpaši uzsverot nepieciešamību pēc šī procesa sektoros, kur «tirgus ir daudz efektīvāks nekā valsts».

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atzinis, ka nav spējis pilnībā apzināties Grieķijas starptautiskā aizdevuma noteikumu sekas uz valsts ekonomiku.

Fonds atzinis, ka pieļāvis kļūdas, analizējot situāciju Grieķijā, pārvērtējot parādu krīzes māktās valsts ekonomikas izaugsmes perspektīvas un baidoties no «finanšu infekcijas» izplatīšanās uz citām valstīm. «Pārskatot to, ko mēs visu laiku esam darījuši, var secināt, ka ir lietas, kuras būtu varējis paveikt citādāk,» atzinis SVF Grieķijas misijas vadītājs Pols Tomsens.

SVF speciālistiem savulaik bijušas šaubas par Grieķijas spējām apkalpot savu parādu, tomēr fonds nolēmis piedalīties Grieķijas glābšanā. Lai to izdarītu, nepieciešams, lai izpildītos četri kritēriji, un viens no tiem nosaka, ka jābūt lielai iespējai, ka attiecīgās valsts parāds vidējā termiņā ir ilgtspējīgs.

Valsts kase (VK) ceturtdien atmaksājusi visu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma atlikušo pamatsummu 493,3 miljonu latu apmērā, informē Finanšu Ministrija (FM).

Pirmstermiņa aizdevuma atmaksai tika izmantota daļa no obligāciju emisijā iegūtajiem resursiem 1,25 miljarda ASV dolāru (678,8 miljonu latu) apmērā, kurus VK saņēma 12. decembrī. Tādējādi valsts ir nokārtojusi visas saistības ar SVF.

Finanšu ministrs Andris Vilks norāda, ka aizņemoties visizdevīgākajā brīdī un atmaksājot dārgo īstermiņa aizdevumu SVF, Latvija optimizējusi procentu maksājumus nākamos gados, radot iespēju valsts budžeta līdzekļus novirzīt nevis valsts parāda apkalpošanai, bet nozarēm, kur tas visvairāk nepieciešams.

Db.lv jau vēstīja, ka vienošanās ar SVF par pilnīgu starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros saņemtā aizņēmuma tika panākta decembra sākumā.

Grieķija ceturtdien oficiāli lūdza Eiropas Savienībai (ES) pagarināt aizdevuma termiņu, kas dotu naudas grūtībās nonākušajai valstij laiku pieņemt lēmumu par jaunām reformām, kuras īstenojot, nebūtu jāievēro taupības pasākumi, paziņoja anonīms avots Grieķijas valdībā.

«Lūgums ir nosūtīts» ES, atklāja avots, un Grieķijas plašsaziņas līdzekļi ir norādījuši, ka Grieķija prasa sešu mēnešu palīdzības paketi.

Eiro zonas finanšu ministru grupas vadītājs Jerūns Deiselblūms ceturtdien ar ierakstu mikroemuāru vietnē Twitter apstiprināja, ka ir saņemts Grieķijas lūgums par sešiem mēnešiem pagarināt ES aizdevuma programmu.

«Saņēmu Grieķijas prasību par sešu mēnešu pagarinājumu,» rakstīja Nīderlandes finanšu ministrs, kurš neatklāja detalizētāku informāciju par lūgumu.

Eiro zonas finanšu ministru sanāksme, kurā tiks izskatīts Grieķijas lūgums, ir paredzēta piektdien Briselē pulksten 15 (16 pēc Latvijas laika), informēja EK pārstāve.

Eirozonas finanšu ministri piekrituši par diviem gadiem pagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu, lai parādu nomocītā valsts spētu sasniegt budžeta deficīta mērķus.

Iepriekš Grieķija apmaiņā pret starptautisko palīdzību līdz 2020. gadam bija apņēmusies valsts parādu samazināt līdz 120% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr valsti piemeklēja negaidīti spēcīga recesija un Grieķija lūdza šo termiņu pagarināt. Eirozonas finanšu ministri nolēmuši šo lēmumu atbalstīt un Grieķijai piešķirt valsts parāda samazināšanas termiņa pagarinājumu līdz 2022. gadam.

Kļuvis zināms, ka Grieķijai būs nepieciešami papildus 32,6 miljardi eiro. Lēmuma pieņemšana par šāda papildus finansējuma piešķiršanu atlikta līdz 20. novembrim, vēsta Euobserver. Tāpat nav skaidrības, vai pagarinātajā Grieķijas aizdevuma programmā piedalīsies Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kura vadītāja Kristīne Lagarde norādījusi, ka fonds joprojām uzskata, ka grieķiem savu parādu jāsavalda līdz 2020. gadam.

Kipras ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, sarukusi par 5,9%, kas ir sliktākais rādītājs kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidus, vēsta BBC.

Laika posmā no šā gada aprīļa līdz jūnijam Kipras ekonomika sarukusi 1,8% apmērā, un tas ir astotais ceturksnis pēc kārtas, kad salas ekonomika saraujas.

Jāatgādina, ka šā gada martā Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) piekrita Kiprai piešķirt aizdevumu 10 miljardu eiro apmērā. Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka paredz, ka Kipras ekonomika 2013. gadā piedzīvos lejupslīdi 8,7% apmērā, 2014. gadā būs vērojams 3,9% kritums, bet 2015. gadā – 1,1% lejupslīde.

Db.lv jau informēja, ka salas prezidents Niks Anastasiads septembra sākumā pavēstījis, ka starptautiskajos finanšu tirgos Kiprai izdosies atgriezties vēl pirms beigsies starptautiskā aizdevuma programmas darbība, un valstij vairs nevajadzēs papildus finansējumu no aizdevējiem.

Vācijas galvaspilsētas Berlīnes parlamenta deputātu grupa aprīlī plāno ierasties Grieķijā, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi izdevumu samazināšanā, cerībā, ka tas palīdzēs tikt galā ar milzīgajiem parādu kalniem Vācijas galvaspilsētā, raksta Der Speigel.

Lai gan Vācijas valdība ievēro fiskāli atbildīgu un taupīgu politiku, galvaspilsēta Berlīne sakrājusi vienus no lielākajiem parādu kalniem visā valstī. Kopš Berlīnes mūra krišanas, Vācijas galvaspilsētas parāds ir sasniedzis 63 miljardus eiro.

Pēdējos gados Berlīne saņēmusi Vācijas federālo zemju palīdzību kopumā 4,4 miljardu eiro apmērā un tai izdevies samazināt budžeta deficītu. Līdz 2016. gadam Berlīne cer panākt sabalansētu budžetu un, lai to sasniegtu vēlas izpētīt Grieķijas pieredzi.

Pieredzes apmaiņas braucienā Berlīnes deputāti Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pavadīs četras dienas, kuru laikā iepazīsies ar pilsētas un reģiona finanšu jautājumiem.

Portugāle pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu no eirozonas saņems jūnijā, ceturtdien paziņoja Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF).

Aizdevuma pēdējā maksājuma piešķiršanu 1,2 miljardu eiro apmērā ceturtdien apstiprinājušas eirozonas dalībvalstis.

«Mums apstiprinot pēdējo EFSF līdzekļu izmaksu Portugālei, es esmu ļoti iepriecināts redzēt valsts sasniegumus finanšu palīdzības programmas ietvaros,» norādīja EFSF vadītājs Klauss Reglings.

Portugāle 2011.gada maijā no starptautiskajiem kreditoriem ieguva 78 miljardu eiro vērtu aizdevumu, un dalību šajā programmā paredzēts pārtraukt 17.maijā.

Trešdien Portugāle veiksmīgi emitēja pirmās desmit gadu obligācijas kopš starptautiskās palīdzības lūgšanas, tādējādi pierādot spēju patstāvīgi iegūt finansējumu pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā.

Grieķijas finansiālās nedienas 2014. gadā nebeigsies, un tādējādi ir visai reāli gaidīt, ka parādu krīzes nomocītajai valstij vajadzēs papildus naudu no eirozonas valstīm pirms tā spēs atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos, pavēstījis Eirogrupas vadītājs.

Starptautiskie aizdevēji aplēsuši, ka Grieķijai būs nepieciešami aptuveni desmit līdz vienpadsmit miljardi eiro jau nākamā gada otrajā pusē, lai valsts varētu «izdzīvot», vēsta Reuters. Vienlaikus eirozonas dalībvalstu valdības ir negatīvi noskaņotas pret turpmākiem aizdevumiem Grieķijai, jo to neatbalsta to iedzīvotāji.

«Kas attiecas uz potenciālo trešo aizdevuma programmu Grieķijai, ir skaidrs, ka, neskatoties uz panākto progresu, Grieķijas problēmas netiks atrisinātas līdz 2014. gadam,» sacījis eirozonas finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

«Ir reāli pieļaut, ka [Grieķijai] papildus palīdzība būs nepieciešama ārpus [esošās aizdevuma] programmas. Eirogrupa jau ir skaidri paziņojusi, ka ir apņēmusies nodrošināt adekvātu atbalstu Grieķijai gan esošās programmas ietvaros, gan ārpus tās, līdz valsts atkal spēs atgriezties tirgos,» sacījis J. Deiselblūms.

Finanšu krīzes skartās Portugāles ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trijiem mēnešiem, augusi par 1,1%, tādējādi valsts pārvarējusi divus ar pusi gadus ilgušo recesiju. Situācijas uzlabošanos nodrošinājis eksporta pieaugums.

Portugāles statistikas birojs atklājis ka laika posmā no aprīļa līdz jūnijam, par 6,3%, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, palielinājies valsts eksports. Portugāles eksportētāji palielinājuši pārdošanas rādītājus valstīs, kurās tiek runāts portugāļu valodā – Angolā un Brazīlijā. Gada otrajā ceturksnī līdz 16,4% samazinājies arī bezdarba līmenis. Laika posmā no janvāra līdz martam bezdarba līmenis Portugālē bija sasniedzis 17% un tā kritums novērots pirmo reizi kopš 2011. gada.

Vienlaikus Portugāle atzīst, ka par IKP kāpumu pagaidām liecina tikai ātrais novērtējums (flash estimate) un pirms uzsākt svinības, ir jāpagaida gada beigas, kad varēs precīzāk novērtēt stāvokli valsts ekonomikā.