Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Latvijas gūtās krīzes pārvarēšanas mācības ir grūti eksportējamas un piemērojamas citām finanšu nedienu nomocītajām valstīm, savā tīmekļa blogā raksta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs (Olivier Blanchard).

Viņš norāda, ka Latvijas ekonomiskās korekcijas bijušas vienkāršas – krass kritums, kam sekojis konkurētspējas pieaugums, kuru izraisījusi algu samazināšana. O. Blanšārs raksta, ka Latvijas izaugsmi vispirms virzījis ārējs pieprasījums, taču pašlaik pieaug arī iekšējs pieprasījums. Ja Eiropā nenotiks sabrukums – Latvijas izaugsmei vajadzētu turpināties.

SVF vadošais ekonomists raksta, ka korekciju ekonomiskā un sociālā cena joprojām ir ievērojama – bezdarba līmenis sasniedza 20%, bet šobrīd krities tikai līdz 16%. SVF ekonomists atzīst, ka, diemžēl, nekad nevarēs zināt vai pastāvēja kāds cits – mazāk sāpīgs korekciju veids. Taču ir novērojama ekonomikas izaugsme un sajūtams optimisms – sajūta, kas šobrīd Eiropā varētu šķist dīvaina.

Pēdējā laikā gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā izskanējuši dažādi diametrāli pretēji viedokļi par «Latvijas veiksmes stāstu» ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Izrādās, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 53% uzskata, ka krīzes pārvarēšanas ceļš bijis nepareizs, turklāt tas bijis valstij ļoti postošs, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas rezultāti.

Savukārt katrs piektais jeb 19% aptaujāto uzskata, ka Latvija ekonomisko krīzi pārvarējusi ļoti sekmīgi un tās izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis ļoti labs. Savukārt trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 28% nav viedokļa šajā jautājumā.

Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman) Latvijas gadījumam ir veltījis vairākus rakstus, kuros norādīts uz Latvijas augsto bezdarba līmeni, kā arī pausts, ka Latvija tiek slavēta tikai tādēļ, ka «taupībā ierobežotajām valstīm ir nepieciešams varonis» un Latvija ir teju «ieguvusi svētās statusu to valstu vidū, kurām nākas veikt taupības pasākumus». Savukārt Pulicera prēmijas laureāts Marks Fiore (Mark Fiore) radījis multfilmu, kurā izsmiets «Latvijas veiksmes stāsts», un kurā norādīts uz «ciešanām», ko bija jāpiedzīvo Latvijas tautai.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Eiropas Centrālā banka (ECB) procentlikmes varētu sākt samazināt šovasar, trešdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda, vienlaikus gan uzsverot, ka šāda rīcība būs atkarīga no jaunākajiem ekonomikas datiem.

Intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma laikā Lagarda tika lūgta komentēt ECB padomes locekļu mājienus, ka banka procentlikmes varētu sākt samazināt šī gada vasarā.

"Es arī teiktu, ka tas ir ļoti ticams," sacīja Lagarda. "Taču man arī jāsaglabā atturība, jo viss atkarīgs no datiem un joprojām pastāv neskaidrība, kā arī daļa rādītāju vēl nav nostabilizējušies līmenī, kādā mēs to vēlētos."

Jaunākie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka inflācija eirozonā decembrī veidoja 2,9%, kas joprojām ir virs ECB noteiktā 2% mērķa.

Lagarda norādīja, ka inflācija "atrodas uz pareizā ceļa", taču ir pāragri svinēt uzvaru. Viņa uzsver, ka enerģijas cenas un iespējami traucējumi piegāžu tīklos ir galvenie riska faktori.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda trešdien izteicās, ka pasaules ekonomikas izaugsmes temps paātrinās, vienlaikus brīdinot par aizvien pieaugošajiem deflācijas riskiem.

«Izaugsme stiprinājās 2013.gada otrajā pusē un tā turpinās stiprināties 2014.gadā, galvenokārt pateicoties situācijas uzlabojumiem attīstītajās ekonomikās,» norādīja Lagarda.

Viņa gan atteicās izteikt konkrētas ekonomikas izaugsmes aplēses pirms nākamajā nedēļā paredzētajām SVF oficiālajām prognozēm.

Tomēr Lagarda norādīja, ka pasaules ekonomikas izaugsme piecus gadus pēc finanšu krīzes saglabājas zem tās potenciāla aptuveni 4% gadā apmērā, kas rada deflācijas draudus pasaulē.

«Inflācijai saglabājoties zem vairāku centrālo banku noteiktajiem mērķiem, mēs saskatām aizvien lielākus deflācijas riskus, kas varētu negatīvi ietekmēt atlabšanu,» sacīja Lagarda. «Globālās ekonomikas izaugsme joprojām ir pārāk zema, pārāk trausla un pārāk nevienlīdzīga.»

Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī", otrdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Bankas ikgadējā konferencē par monetāro politiku Lagarda norādīja, ka inflācijas kāpums ir "liels izaicinājums".

"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mūsu mērķrādītāja divu procentu līmenī," solīja ECB prezidente. Portugāles kūrortpilsētā Sintrā notiekošajā konferencē Lagarda atzina, ka pašreizējā inflācija rūpniecības un lauksaimniecības precēm ir straujākā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.

Arī enerģētikas cenu kāpums ir "augstāks nekā atsevišķi lēcieni, kas bija vērojami pagājušā gadsimta 70.gados", viņa piebilda.

Inflācijas spiediens "pastiprinās un paplašinās", brīdināja ECB prezidente, piebilstot, ka celties sācis arī nominālās algas pieaugums.

Pastāvēs, kas pārmainīsies, tā, citējot latviešu dzejnieku Raini, latviešu valodā norādīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda, Rīgā atklājot konferenci «Apstākļiem spītējot. Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze».

Latvijas paveiktais starptautiskā aizdevuma programmā bijis grūts, bet veiksmīgs ceļojums, apliecināja K. Lagarda, minot, ka Latvija spējusi pārvarēt smagu krīzi un atjaunot ekonomikas izaugsmi.

Kā prioritātes, pie kurām Latvijai būtu jāstrādā turpmāk, K. Lagarda minēja eiro ieviešanu, kam joprojām jābūt «gala mērķim», un sociālās nevienlīdzības samazināšanu.

Tāpat visām Baltijas valstīm jāturpina veikt reformas, paaugstinot konkurētspēju un darbaspēka produktivitāti. Izglītības sistēmā savukārt jānodrošina tas, ka mācību iestādēs tiek sagatavoti tādi speciālisti, kādi nepieciešami tirgum.

K. Lagarda un citi aizdevēju pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ļāvis Latvijai veiksmīgi īstenot aizdevuma programmu, bijusi stingrā apņemšanās – gan no valdības, gan iedzīvotāju puses. Nozīmīgs bijis arī ātrums, kādā veikta konsolidācija un reformas.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja par riskiem, ko varētu radīt novēlota procentlikmju samazināšana, un šie viņas izteikumi apstiprina iepriekš izskanējušās prognozes, ka pirmais procentlikmju samazinājums varētu tikt īstenots jūnijā.

"Mēs nevaram gaidīt, līdz iegūsim visu nepieciešamo informāciju. Tādējādi varētu tikt radīti riski saistībā ar novēlotām monetārās politikas izmaiņām," konferencē Frankfurtē sacīja Lagarda.

Viņa norādīja, ka tāpēc ECB attiecībā uz turpmāko rīcību koncentrējas uz diviem galvenajiem faktoriem, proti, algu izaugsmes tempu eirozonā un ECB ekonomikas prognozēm.

Vairākos nozīmīgos sektoros joprojām norisinās sarunas par algu palielināšanu, arodbiedrībām Eiropā pieprasot palielināt atalgojumu, lai kompensētu dzīves dārdzības kāpumu. ECB sagaida, ka skaidrāka aina par šo sarunu iznākumu tiks iegūta maija beigās, norādīja Lagarda.

Savukārt nākamās ECB prognozes par eirozonas ekonomikas izaugsmi un inflāciju tiks publiskotas jūnijā.

Kipras varasiestādes panākušas slavējamu progresu reformu ieviešanā un ir apņēmušās īstenot nepieciešamos soļus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu valsts finanšu stabilitāti, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarda.

Vienlaikus SVF vadītāja atzinusi, ka Kipras starptautiskā aizdevuma programma joprojām saskaras ar dažādiem riskiem, kas neatstāj vietu «[programmas] ieviešanas novirzēm».

SVF pabeigusi pirmo Kipras ekonomikas pārskatu kopš pavasarī uzsāktās starptautiskās palīdzības programmas. Pārskata pabeigšana paver durvis 84,7 miljonu eiro liela maksājuma piešķiršani salai.

Kā vienu no svarīgākajiem pasākumiem, kuru nepieciešams paveikt Kipras valdībai, K. Lagarda atzīmēja banku nozares pārstrukturizācijas ātrāku veicināšanu. Kiprai jāpieliek vairāk pūļu divu lielāko valsts kredītiestāžu rekapitalizācijai, norādījusi SVF vadītāja. Kiprai, atjaunojot gan savu uzņēmēju, gan ārvalstu investoru uzticēšanos, kritiski svarīgs ir Eiropas Savienības likviditātes atbalsts.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda trešdien brīdināja, ka tirdzniecības karš, ko ASV prezidents Donalds Tramps, acīmredzot, cenšas izraisīt ar tērauda un alumīnija importa tarifiem, negatīvi ietekmēs pasaules ekonomikas izaugsmi.

«Ja šāda veida pasākumi ietekmēs starptautisko tirdzniecību, tas novedīs pie izaugsmes un tirdzniecības krituma, un tas būs šausmīgi,» intervijā radiostacijai «RTL radio» norādīja Lagarda.

«Tirdzniecības karā, ko veicinās savstarpēji muitu tarifi, uzvarētājs nebūs neviens,» uzsver Lagarda.

Reaģējot uz kritiku par lēmumu piemērot muitas tarifus tērauda un alumīnija importam, Tramps pagājušajā piektdienā tviterī paziņoja, ka «tirdzniecības kari ir labi un viegli uzvarami».

Kā ziņots, Tramps, tiekoties Baltajā namā ar metālrūpniecības uzņēmu vadītājiem, dienu iepriekš paziņoja, ka gatavojas šonedēļ parakstīt rīkojumu par 25% muitas tarifu piemērošanu tērauda importam un par desmit procentu tarifa piemērošanu alumīnija importam.

Inflācija eirozonā joprojām ir pārāk augsta, un Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās palielināt procentu likmes, taču ne tik strauji, ceturtdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

"Mēs mazliet pietuvojamies mūsu kreisēšanas augstumam, taču vēl neesam tur nonākuši, un tas nozīmē, ka mums jāturpina celties, bet ne tik strauji," Hannoverē notiekošajā banku nozares konferencē sacīja Lagarda.

Jaunākie dati liecina, ka gada inflācija eirozonā maijā samazinājās līdz 6,1% salīdzinājumā ar 7% aprīlī, pateicoties enerģijas cenu kritumam. Taču inflācija joprojām krietni pārsniedz ECB noteikto 2% mērķi.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta," norāda Lagarda.

ECB maijā galveno bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75%, to palielinot septīto sanāksmi pēc kārtas.

"Šobrīd aktuāls jautājums, cik augstu mums ir jādodas? Lidmašīnai nepieciešams pacelties pietiekami augstu, lai sasniegtu savu galamērķi, taču ne pārāk augstu, lai tam nepalidotu garām," skaidro Lagarda.

Globālās ekonomikas izaugsme 2016.gadā sagādās vilšanos un būs juceklīga, prognozē Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Procentu likmju pieaugums ASV, ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās Ķīnā, finanšu sistēmas pastāvīgais trauslums vairākās valstīs un zemo naftas cenu ietekme uz ražotājvalstīm nozīmē, ka globālās ekonomikas izaugsme 2016.gadā sagādās vilšanos un būs juceklīga, trešdien vācu laikrakstā Handelsblatt publicētā intervijā norāda Lagarda.

Un vidēja termiņa prognozes arī ir aptumšojušās, jo zema produktivitāte, iedzīvotāju novecošanās un globālās finanšu krīzes sekas bremzē izaugsmi, skaidro Lagarda.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) 16.decembrī paziņoja, ka palielina bāzes procentu likmi, īstenojot pirmo paaugstinājumu kopš 2006.gada.

Inflācija eirozonā šobrīd atrodas rekordaugstā līmenī, taču savu maksimālo līmeni vēl nav sasniegusi, pirmdien sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Gada inflācija eirozonā oktobrī sasniedza 10,6%, un patēriņa cenu kāpumu veicināja pārtikas produktu un enerģijas cenu pieaugums saistībā ar Krievijas Ukrainā sākto karu.

"Man būtu gribējies, lai inflācija oktobrī būtu sasniegusi savu maksimālo līmeni, taču diemžēl es tā nevaru teikt," Eiropas likumdevējiem Briselē sacīja Lagarda.

"Manuprāt, ir pārāk liela neskaidrība, jo sevišķi saistībā ar augsto vairumtirdzniecības enerģijas izmaksu nonākšanu mazumtirdzniecības līmenī, lai pieņemtu, ka inflācija sasniegusi savu maksimālo līmeni. Tas mani pārsteigtu," uzsvēra Lagarda.

Vienlaikus Lagarda norādīja, ka ECB būs nepieciešami papildu bāzes procentlikmes paaugstinājumi, lai atgrieztu inflāciju pie bankas noteiktā 2% mērķa.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās samazināt procentlikmes, ja inflācija turpinās tuvoties tās noteiktajam 2% mērķrādītājam, pirmdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda.

"Ja ienākošie dati turpinās apstiprināt mūsu prognozes, tad turpmākā virzība ir skaidra un mēs sagaidām turpmāku procentlikmju samazināšanu," uztājoties ar runu Lietuvas centrālajā bankā, sacīja Lagarda.

ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

ECB padomes sēdē Frankfurtē nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta līdz 3%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme pazemināta līdz 3,15% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,4%.

Lagarda pirmdien norādīja, ka ECB ir tuvu, lai tiktu sasniegts tās noteiktais mērķrādītājs.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda otrdien norādīja, ka naftas cenu kritums pasaules tirgū ir «lielisks modinātāja zvans» enerģijas ražotājvalstīm, lai tās restrukturizētu savas tautsaimniecības.

Uzstājoties ar runu Džordžtaunas Universitātē Katarā, Lagarda sacīja, ka tām valstīm, kas ir atkarīgas no naftas un gāzes nozaru ienākumiem, nepieciešams mainīties, lai saglabātu savu ekonomisko pozīciju.

«Es teiktu, ka pašreizējā situācija ir lielisks modinātāja zvans, lai īstenotu restrukturizāciju,» norādīja Lagarda. «Ņemot vērā šo jauno situāciju, kuru izraisījusi naftas cena, kas nav īstermiņa, bet gan ilgtermiņa fenomens, nepieciešams īstenot pasākumus.»

Lagarda uzsver, ka starp šiem pasākumiem ir jaunu ienākumu un nodokļu avotu atrašana, kā arī cieša kontrole pār izdevumiem.

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Latvijas pievienošanās eirozonai pilnīgi noteikti bija daļa no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma programmas – tās noslēguma jeb izejas stratēģija. Pabeidzot programmu, Latvija ir pārspējusi uz to liktās cerības.

«Tā bija nozīmīga valdībai domātā olekts, ar ko mērīt ekonomikas sniegumu - proti, šīs aizdevuma programmas noslēgšana. To izdarot, valdība skaidri parāda, ka Latvija spēj uzņemties smagus lēmumus, tos īstenot un sasniegt nospraustos mērķus. Tā ir ļoti spēcīga ne vien ekonomikas, bet arī politiskās varēšanas demonstrācija - valsts iekšējā spēka, arī kultūras spēka parādīšana, kas, mūsuprāt, ir kritiski nozīmīga,» intervijā sacīja SVF priekšsēdētāja Kristīne Lagarda.

SVF vadītāja norādīja, ka tas savā ziņā ir negaidīti. «Ja raugāmies trīs gadus atpakaļ - vai šādu sniegumu varēja paredzēt? Iespējamā atbilde ir: nē. Tāpēc Latvija ir pārspējusi uz to liktās cerības daudzējādā ziņā - gan tajā, kā programma tika pabeigta, gan dažādos rādītājos, kas ir augstāki par cerētajiem. Šis konkrētais spēks ir jāņem vērā,» sacīja K. Lagarda.

Eirozonas ekonomika neuzrāda pazīmes par ekonomikas stagnāciju, neskatoties uz Ukrainas kara radītajām negatīvajām sekām, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Krievijas iebrukums Ukrainā palielinājis jau tā augstās enerģijas cenas un radījis riskus globālajam piegāžu tīklam, raisot bažas, ka valstu ekonomikas var nonākt stagflācijā, kad novērojama augsta inflācija, taču vāja ekonomikas izaugsme.

"Mēs šobrīd neredzam stagnācijas elementus," Parīzē notiekošā konferencē sacīja Lagarda.

"Ņemot vērā atveseļošanos, kas jau pakāpeniski iestājās, mēs neprognozējam ekonomikas stagnāciju 2022.gadā, kā arī nedz 2023. vai 2024.gadā," uzsvēra Lagarda.

Kā ziņots, ECB marta sākumā samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kas varētu palēnināt bloka tautsaimniecības atveseļošanos.

Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmo reizi kopš 2019.gada pazemināja galvenās procentu likmes, bankas prezidente Kristīne Lagarda pieļauj, ka drīzumā turpmāks likmju samazinājums nav gaidāms.

Inflācijas tendences eirozonā pašlaik ir labas, lai sasniegtu ECB mērķrādītāju 2%, Lagarda norādīja viedokļrakstā, kas sestdien publicēts laikrakstā "Rheinische Post".

Tomēr viņa uzsvēra, ka paies vēl laiks līdz inflācijas pilnīgai ierobežošanai un ceļš uz to var nebūt gluds. "Šajā ceļā būs vajadzīga modrība, apņēmība un neatlaidība," rakstīja ECB prezidente.

"Šā iemesla dēļ procentu likmēm jāpaliek ierobežojošām tik ilgi, cik ilgi vien iespējams, lai ilgtermiņā nodrošinātu cenu stabilitāti. Citiem vārdiem sakot, mums vēl kādu laiku jātur kāja uz bremzes, kaut arī ne tik stingri kā iepriekš," Lagarda precizēja.

"Mūsu turpmāko monetārās politikas lēmumu izšķirošie faktori būs tas, vai inflācija savlaicīgi turpinās atgriezties pie mūsu mērķa līmeņa, vai cenu spiediens tautsaimniecībā kopumā mazināsies un vai mūsu monetārā politika turpinās efektīvi darboties pret inflāciju," lasāms Lagardas viedokļrakstā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ceturtdien atbalstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektores Kristīnes Lagardas virzīšanu ECB prezidenta amatam.

Padome pauda vērtējumu, ka Lagarda ir cilvēks «ar atzītu pozīciju un profesionālu pieredzi monetāros vai banku jautājumos».

ECB padomei ir jāsniedz savs vērtējums par Eiropadomes virzīto kandidātu eirozonas centrālās bankas vadītāja amatam.

Gaidāms, ka septembra beigās vai oktobra sākumā Lagardu iztaujās Eiropas Parlamenta deputāti.

ECB padomes un Eiroparlamenta viedokļiem ir konsultatīva nozīme. Pēc šo viedokļu saņemšanas ECB prezidentu oficiāli apstiprina Eiropadome.

Pašreizējā ECB prezidenta Mario Dragi astoņu gadu pilnvaru termiņš beigsies 1.novembrī. ECB prezidentu nevar iecelt amatā uz otru pilnvaru termiņu pēc kārtas.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības samitā jūnijā Briselē tika nolemts izvirzīt 63 gadus veco Lagardu ECB prezidenta amatam.

Augstā inflācija eirozonā turpmākajos mēnešos varētu samazināties, taču šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

"Mēs sagaidām, ka inflācijas eirozonā turpinās samazināties," Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē Vašingtonā sacīja Lagarda.

"Taču šīs prognozes joprojām ieskauj ievērojama neskaidrība," un ir iespējami gan pozitīvi, gan negatīvi pavērsieni, teica ECB prezidente.

Algu palielināšana straujākā tempā, nekā gaidīts, inflāciju varētu palielināt, taču saspīlējums finanšu tirgos vai straujš enerģijas cenu kritums to varētu samazināt, norādīja Lagarda.

Gada inflācija eirozonā martā samazinājās līdz 6,9%, salīdzinot ar 8,5% februārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis pēdējā gada laikā.

Augstā inflācija, kuru veicina enerģijas cenu būtisks kāpums, mudināja ECB ievērojami palielināt procentu likmes, lai censtos apslāpēt inflācijas pieaugumu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda ceturtdien ierosināja, ka uz jaunajām eiro banknotēm varētu atrasties Renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči un franču politiķes Simonas Veilas portreti.

ECB paziņojusi par plāniem līdz 2024.gadam laist klajā jaunas banknotes, bet debates par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas dizainu parasti pavada politiska spriedze.

Uz 2002.gadā ieviestās valūtas banknotēm attēloti romānikas un gotikas arhitektūras motīvi, lai izvairītos no debatēm par vēsturiskiem personāžiem.

Bet banknošu dizains tiks mainīts, un ECB tagad uzsākusi dizaina izstrādes un konsultāciju procesu, iesaistot sabiedrību un 19 ekspertu komisiju - no katras eirozonas valsts pa vienam.

Lagarda savas idejas izklāstīja intervijā Francijas radio.

"Mums vēstures gaitā ir jāatrod diži, patiesi eiropieši, lai mēs spētu atpazīt sevi," Lagarda sacīja "France Inter".

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda paziņojusi, ka procentlikmes eirozonā sasniegušas maksimālo līmeni pēc to ievērojamas palielināšanas centienos apkarot augsto inflāciju.

"Manuprāt, esam sasnieguši maksimālo līmeni, un, ja vien neradīsies papildu satricinājumi, likmes, visticamāk, neturpinās pieaugt," intervijā Francijas raidorganizācijai "France 2" sacīja Lagarda.

Taču vienlaikus viņa atteicās sniegt konkrētas norādes par iespējamu procentlikmju samazināšanu.

"Ja mēs uzvarēsim cīņā pret inflāciju, ja būsim pārliecināti, ka inflācija samazināsies līdz 2%, tad procentlikmes sāks samazināties," norādīja Lagarda, atsaucoties uz ECB noteikto inflācijas mērķi.

Jau ziņots, ka decembrī ECB padome izvērtēja eirozonas ekonomikas attīstības prognozes tuvākajiem trim gadiem un pieņēma lēmumu procentlikmes saglabāt nemainīgas.