Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

Tieši šāda doma ienāca prātā, iepazīstoties ar tikko publiskoto Latvijas (un nu jau arī Baltijas) Mīlētāko zīmolu topu. Tajā ar jūtamu pārsvaru pār citiem pirmajā vietā ir Google. Man personiski pret Google nav nekas iebilstams, tomēr – vai tad, ja es kaut ko lietoju ik dienu tāpēc, ka īsti nav citas, ērtākas un labākas alternatīvas, es to īpaši mīlu?...

Protams, līdzās Google meklētājam cilvēki lieto arī Google Docs, Google kalendāru, Google uzturētu e-pasta programmu, Google Chrome interneta pārlūku un visdažādākos citus instrumentus, kas darbojas visnotaļ pieklājīgi un veic dažādas funkcijas pietiekami ātri un efektīvi, salīdzinot ar citām līdzīgām programmām. Tam varētu piekrist. Turklāt daudz laba dzirdēts arī par Google personāla politiku un darba vidi, kas mūs Baltijā īpaši neskar, bet – jauki taču.

Tomēr turpat tālāk, topa 2.vietā Latvijā ir Inbox, bet nedaudz zemāk, saraksta otrajā desmitā – ss.lv. Vai tiešām cilvēkiem ir īpaši siltas jūtas pret visparastākajiem e-pastu un foto apmaiņas vai sludinājumu serveriem? Izklausās nedaudz jocīgi…

Vai nebija jauks pasākums – grāmatu draugu ķēde? 13 tūkstoši rokās sadevās, ziemas salā un spelgoņā padeva grāmatas no rokas rokā, tādējādi apliecinot, kāda mēs liela lasītāju tauta. Un tas nekas, ka Gaismas pili nepieņēma ekspluatācijā un nekādas grāmatas tur krāmēt nemaz nedrīkst.

Vēl vairāk - aizkulisēs runā, ka tajā pašā vakarā ar kravas busiņiem visas aizvestas atpakaļ, no kurienes nākušas. Galvenais, ka jauks mārketinga pasākums izdevās - pa visiem medijiem plaši izrādīts, bija gan ierindas tautai laiku kur pakavēt, gan politiķiem apgrozīties. Un sīkums, ko par Gaismas pili runāja vēl tikai pirms dažiem mēnešiem vai gadiem. Kurš tad vēl atceras, ka tas bija nīstākais projekts, kura dēļ ne tikai politiskās karjeras ir aizgājušas nebūtībā, bet dažs pat dzīvību diezgan burtiskā nozīmē atdevis. Tagad viss pēkšņi izrādījies jauki, un tie paši, kas vēl pirms neilga laika bibliotēku interneta komentāros un publiskos pasākumos sauca par «tautas asiņu izsūcēju», «veikalu Maxima», «aizgājušo oligarhu laikmeta simbolu» un ko tik vēl ne, tagad draudzīgi sadodas ap to rokās kā ap svētāko simbolu. Pamēģiniet tikai kaut ko teikt!

Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien sūrojās par cilvēku alkatību un patērētāju kultūru, tradicionālajā Ziemassvētku vakara dievkalpojumā Vatikāna Svētā Pētera katedrālē atgādinot, ka «dzīvības ēdiens nav materiālie labumi, bet mīlestība».

«Mūsdienās daudzi cilvēki dzīves jēgu rod tajā, ka viņu īpašumā ir materiālo lietu pārpilnība,» sprediķī sacīja pāvests.

«Negausīga alkatība iezīmē visu cilvēces vēsturi, pat šodien paradoksālā kārtā daži grezni vakariņo, kamēr citiem nav dienišķās maizes, lai izdzīvotu,» viņš piebilda.

Ja mēs domājam par silīti, kur piedzima Jēzus, «mēs saprotam, ka dzīvības ēdiens nav vis materiālie labumi, bet mīlestība, nevis nesātība, bet žēlsirdība, nevis ārišķība, bet vienkāršība,» sacīja pāvests.

Ziemassvētkos «mēs nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām vai ieslīgt pasaulīgumā vai patērētāju kultūrā», un mums sev ir jāvaicā - «vai es dalos savā maizē ar tiem, kam tās nav», norādīja Francisks.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Diemžēl ne vienmēr darbinieki aiziet, lai meklētu jaunus izaicinājumus vai tāpēc, ka atraduši labāku darba vietu. Reizēm tā vienkārši ir nespēja sastrādāties ar savu vadītāju.

Darbinieku noturēšana ir problēma, ar kuru saskaras visi vadītāji. Atalgojums vai pat darba pienākumi šajā gadījumā neatsver to, kā darbinieki tiek vadīti un kā tie jūtas attiecībās ar savu priekšnieku. Vai viņi jūtas novērtēti? Vai saņem kompānijas atbalstu un regulāras atsauksmes par padarīto?

Labi zināmajā amerikāņu psihologa Abrahama Maslova vērtību piramīdā ir trīs vajadzību līmeņi, kuros spēj darboties arī vadītājs – drošība, mīlestība un piederība un atzinība. Šie trīs līmeņi pārstāv dažādus darba vides elementus. Pirmais, drošība, attiecas uz darba un karjeras stabilitāti, kā arī sociālo un veselības apdrošināšanu. Vai darbiniekam nenākas dzīvot nepārtrauktās bailēs par algas samazināšanu? Vai viņš zin, ka vadītājam rūp gan viņa darbs, gan labklājība?

Foto: Evija Trifanova/LETA

Bizness ir veiksmīgs, jo mēs un darbinieki esam iedziļinājušies detaļās, domā "Vīnkalni" Pils mājas saimnieki Evija un Artis Žentiņi.

Ģimene pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas darbošanās gan piemājas saimniecībā "Vīnkalni", gan izbraukumos plāno atvērt picēriju Rīgā.

Aizvadītā gada septembrī apritēja desmit gadi, kopš Žentiņi sāka cept picas un brīvdabas picērijā "Vīnkalnos", Beverīnas novadā, piedāvā tās meistarklašu veidā, sākot no skolēnu grupām līdz pat premjerministriem, taču mīlestība uz Itāliju aizsākās jau 1993. gadā.

Ģimene aizbrauca uz Itāliju, jo Vīnkalnu Pils Mājas saimniekam Artim Žentiņam tur noritēja BMX sacensības. Katru reizi, kad Žentiņi apceļoja Eiropu, piedaloties sacensībās, viņi devās arī uz Itāliju, tur ciemojās pie ģimenes draugiem, kuri viņus iepazīstināja ar Itālijas kultūru. Viņiem bija iespēja redzēt Itāliju no sētas puses, nevis kā tūristiem, kuri brauc un nakšņo viesnīcās.

Mēs viņu gribējām pieteikt Ginesa rekordam, smej Valentīnas Georgijevskas kolēģes. Joks nav tālu no patiesības: diez vai vēl kaut kur Kurzemē, Latvijā un pat visā Eiropā turpina strādāt meistare ar tik ievērojamu – 58 gadus lielu – darba stāžu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Frizētavā viņa sastopama ik dienu, un pastāvīgie klienti pat nedomājot no 86 gadus vecās manikīres pakalpojumiem atteikties. «Ar dzirdi tā pašvakāk, bet redze ar brillēm man ir laba, cenšos būt rūpīga, jo darbs patīk - tas man dod spēku un enerģiju. Bez darba es būtu pilnīgi beigta,» teikusi Valentīna.

Satiekot jebkuru cilvēku, viņa vispirms profesionāli uzmet aci nagiem. Neesmu no lielām runātājām, kautrīgi iebildusi meistare, tomēr līdz nākamajam pierakstam atradusi brīdi sarunai. «Gadu no gada viņi pie manis nāk. Galvenokārt Jaunliepājas iedzīvotāji, viens otrs regulāri brauc no citiem pilsētas rajoniem, piemēram, no Zaļās birzes, kur nav frizētavu, paretam - arī no laukiem,» viņa stāstījusi par saviem klientiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Pica Rīga līdzīpašniece Eva Broda – Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Neskatoties uz to, ka ēdināšanas jomā iepriekš nekad nebiju strādājusi, es vienmēr esmu zinājusi, ko vēlos sagaidīt no laba restorāna - zinošu un prasmīgu personālu, sezonālu ēdienkarti, mājīgu atmosfēru, pārdomātu dzērienu karti un dažādus sīkumus, kas spēj mani pārsteigt un justies īpašai.

-Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani iepriecina tas, ka ne tikai Rīgā, bet arī mazpilsētās ir atvērti daudz un dažādi restorāni, kafejnīcas un bāri. Prieks, ka īpašnieki īpaši piedomā pie interjera dizaina un ēdienkartes. Brīvdienās bieži kopā ar vīru aizbraucam pusdienās uz restorāniem, kas atrodas Kuldīgā, Cēsīs vai Tērvetē. Mūsu ikdienu krāsaināku padara dažādas gastronomiskās performances, piemēram, Gundegas Skudriņas rīkotie vakariņu cikli Gadalaiki.

Animācijas režisore Signe Baumane, kura ievērību izpelnījusies ar savu pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu Akmeņi manās kabatās, strādā pie jaunas filmas Mans laulību projekts un finansējumu vāc ar interneta platformas Kickstarter palīdzību, informē Nacionālais Kino centrs.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane platformas Kickstarter palīdzību veiksmīgi izmantoja jau savas pirmās pilnmetrāžas filmas finansēšanai – 2013. gada sākumā mēneša laikā apmēram 800 cilvēku atbalsts topošajai filmai Akmeņi manās kabatās ļāva savākt 50 780 USD, pārsniedzot pašu noteikto summu 42 800 USD. Kickstarter platforma ir tā sauktā «crowd-funding / pūļa finansēšanas» metode – kampaņas autori aicina cilvēkus visā pasaulē atbalstīt topošo filmu, pretī solot dažādas balvas, ieskaitot iespēju tikt iemūžinātam filmas titros, ielūgumus uz pirmizrādi un ekskluzīviem seansiem; Signe Baumane piedāvā arī savu iepriekšējo filmu kopijas, filmu oriģinālzīmējumus utt. 30 dienu laikā ir jāsavāc kampaņas autoru noteiktā summa, bet, ja tas nenotiek, atbalstītāji rezervēto naudu saņem atpakaļ un kampaņa mērķi nesasniedz.

Santa Zaķevica sapni par savu restorānu lolojusi kopš 17 gadu vecuma, ilgus gadus izzinājusi viesmīlības jomu gan ārvalstīs, gan Latvijā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viņa kopā ar vēl diviem biznesa partneriem «restartējusi» bijušo restorānu Hercogs Jelgavā un tam iedevusi jaunu dzīvību – piešķīrusi nosaukumu Bistrobārs&restorāns Parks, veikusi pilnīgu interjera pārveidi un veikusi konceptuālas izmaiņas gan restorāna, gan bistro pusē. «Mīlestība uz viesmīlību man radās brīdī, kad vidusskolas laikā vasarā aizbraucu strādāt uz Angliju, Braitonu. Toreiz tas vēl bija nelegāli, jo Latvija nebija Eiropas Savienības dalībvalsts. Strādāju viesnīcā par istabeni, kas šajā jomā ir viens no smagākajiem darbiem. Lai arī ikdiena bija grūta, sajutu, ka viesmīlībamani aizrauj. Tas noteikti nenotiek ar kuru katru, domāju, ka, tāpat kā cilvēkiem iedzimst emocionālā inteliģence, var iedzimt arī viesmīlības gēns, un tas man ir ļoti spēcīgs,» stāsta Bistrobāra & restorāna Parks direktore,līdzīpašniece Santa Zaķevica.

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Dienās, kad Airkargo gaisa baloni lido pāri Grobiņai vai Durbei, sociālie tīkli teju uzsprāgst no pārsteiguma par pamanīto faktu.

Liepājas pusē tas joprojām nav ierasts skats un sarūpē patīkamu pārsteigumu. Saldus SIA Airkargo struktūrvienība, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem, reģistrēta Pāvilostā.

Iespēja reklamēt uzņēmumu

Induļa Blūma uzņēmums Airkargo jau kopš 1997. gada veic aviokravu sūtījumus uz visām pasaules valstīm, papildus piedāvājot muitas brokeru servisu un kravu apdrošināšanu. Kad uzņēmumam tuvojās desmit gadu jubileja, tika nolemts ieguldīt līdzekļus vides reklāmā, mārketingā un reprezentācijas pasākumos lojālajiem klientiem, kas tajā laikā bija aktuāla tendence. «Var, protams, izvēlēties sevi reklamēt uz vieglās automašīnas vilktas piekabes, palēninot satiksmi Rīgas centrā, bet likās, ka gaisa balons šim mērķim varētu būt sabiedrībai nekaitīgāks, videi draudzīgāks,» saka Indulis. «Baloni priecē skatītāju acis, lidojot tveram dzimtās zemes skaistumu, turklāt uzņēmuma zīmols ir labi pamanāms.» Divu gadu laikā viņš ieguva pilota tiesības, nepieciešamās zināšanas apgūstot tepat, Latvijā. Aizrāvies ar ūdenssporta veidiem, Indulis iepazina Pāvilostu un nolēma, ka uzņēmums pilsētas vecajā daļā varētu iegādāties vasarnīcas tipa ēku, kur varētu atvērt viesu namu. «Tā kā mums ļoti patīk lidot Kurzemē un pats arī esmu no šīs puses, no Saldus, tur arī reģistrējām uzņēmuma struktūrvienību, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem,» stāsta Indulis. Ēku patlaban izmanto kā bāzes vietu, kur nakšņo komanda. Turpat klientiem iespējams pavadīt laiku pirms lidojumiem un arī pēc tam.

Valentīndiena ir mīlestības jeb visu mīlētāju diena. Svētki, kuru ietvaros daudzi cilvēki saviem mīļotajiem dāvina ziedus, dažādus romantiskus nieciņus, sarīko viņiem vakariņas sveču gaismā utt. Var teikt, ka tas ir banāli, bet tikpat labi var arī sacīt, ka mums vienkārši vajag mīlēt.

Turklāt ne tikai savas otras pusītes, bērnus un vecākus, bet arī cilvēkus, kuri pie noteiktām svirām tikuši ar mūsu svētību, taču kuriem acīm redzami trūkst mīlestības gan pret sevi, gan arī citiem, kas turklāt izpaužas (ne)pieņemtajos lēmumos...

Jau mēnešiem ilgi varam sekot līdzi epopejai, kā Latvijas valdība nespēj paņemt Eiropas Komisijas (EK) dotos miljonus jaunu pasažieru vilcienu iegādei. Principā jau tagad ir skaidrs, ka jaunu vilcienu mums vēl ilgi nebūs, un jautājums ir par to, vai galu galā nepaliksim arī bez EK piešķirtās naudas, vai varbūt pēdējā brīdī pagūsim to izlietot kādiem citiem mērķiem. Protams, ja vien valdība to spēs, nevis pārlieku ilgi spriedīs, kā tieši EK miljonus izlietot, kam to uzticēt un – vai kāds nav parakstījis kādu pavisam neriktīgu līgumu.

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola "Amoralle" dabīgā zīda samta kimono "Vivid".

"Varbūt reti kurai tā ir ikdiena, bet pilnīgi noteikti tas ir iedvesmas avots," par saviem tērpiem saka Inese Ozola, uzņēmuma "Glamoralle" jeb zīmola "Amoralle" izveidotāja. Viņas darbs aug kopā ar klientu atbalstu un spēku, jo "Amoralles" pamatā ir sievišķība un mīlestība.

Šobrīd lielākais pieprasījums esot tieši pēc sievišķības apzināšanās, par ko zīmols dedzīgi iestājas. Tās ir gan sievišķīgas kleitas, plīvojoši zīda svārki, mežģīņu peņuāri, gan trenči, ar ko iedvesmot savu sievišķību un sagaidīt pavasari.

Zīmols jaunas kolekcija rada divas līdz astoņas reizes gadā. Papildus "Pavasaris/Vasara" un "Rudens/Ziema" kolekcijām top arī kapsulas kolekcijas limitētā daudzumā. Pēdējā no tām tapa sadarbībā ar veselīga dzīvesveida vēstnesi Annu Rozīti.

Ja esi projektā ielicis visu savu sirdi un dvēseli, agrāk vai vēlāk tā vai citādi tas tiek novērtēts un nes augļus. Par to ir pārliecinājusies Dace Preisa, kafejnīcas un mākslas un mūzikas galerijas DAD Cafe vadītāja.

Augustā DAD Cafe nosvinēja trīs gadu jubileju un šo gadu laikā koncepts neesot mainījies. «Māksla un mūzika ir neatņemama sastāvdaļa tam, ko gribam cilvēkiem dot, paši dzīvot. Šī ir vieta, kur vienatnē, divatā vai lielākā bariņā satikties un svinēt dzīvi. Mums bija vēlme radīt vietu, kur cilvēks justos mājīgi. Te ir sajūtams miers, mīlestība,» viņa stāsta.

DAD Cafe regulāri notiek fotogrāfiju un gleznu izstādes, kā arī koncerti, kas pulcē arvien jaunus apmeklētājus. Mūziķi un mākslinieki apmeklē kafejnīcu, laiku pa laikam muzicē un aicina savus draugus. Dace domā, ka viens no iemesliem, kāpēc mūziķiem patīk te atgriezties, ir intīmā gaisotne.

Šveicē pandēmijai bijusi ievērojama ietekme uz šveiciešu maksāšanas paradumiem, un pirmo reizi vēsturē cilvēki šajā valstī dod priekšroku elektroniskajām metodēm nevis skaidrai naudai.

Šveiciešu mīlestība uz skaidru nauda bijusi ļoti noturīga. Tā pārdzīvojusi kredītkartes popularitāti, izturējusi maksāšanas tehnoloģijas un viedtālruņu piedāvās iespējas, taču pandēmija, kā izskatās, bijis pēdējais salmiņš.

Skaidra nauda vairs nav cilvēku iecienītākā maksāšanas metode Šveicē, liecina pētījums, ko veikusi Šveices finanšu pakalpojumu mājaslapa "Moneyland".

73% aptaujāto norādīja, ka norēķinoties dod priekšroku debetkartēm, un 71% respondentu labprātāk izvēlas kredītkartes nekā skaidru naudu.

Līdzīgā aptaujā pirms pandēmijas 78% aptaujāto deva priekšroku skaidrai naudai norēķinos.

Pētījuma autori secināja, ka galvenais iemesls paradumu maiņai ir pandēmija un ar to saistītās bažas par skaidras naudas izmantošanu un pastiprināto iepirkšanos internetā.

«Kaut arī no Latvijas izbraukušie emigranti bieži vien tiek saukti par tautas nodevējiem, esmu patiešām lepns par trasē paceltu Latvijas karogu,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Artis Neilands, kurš jau vairākus gadus dzīvo Zviedrijā, kur guvis atpazīstamību motosportā.

Piedāvājam mini interviju ar Arti.

Kad un kādēļ devies prom no Latvijas? Kādas bija sajūtas, pametot dzimteni?

Pirmo reizi pasaulē laimi meklēt devos 19 gados un turpinu darīt to vēl šobrīd. Tobrīd armijas vajāts biju iestājies augstskolā un, skolas gada beigas nesagaidot, sēdos lidmašīnā ar skatu pāri jūrai, atstājot šeit visu, kas bija saistīts ar mani. Sajūtas bija neaizmirstamas. Atvadījos.. Un, pa lidmašīnas lodziņu vērojot Rīgas lidostu, birdināju asaras, pa vienu aci - prieka, par kaut ko jaunu, bet pa otru - skumju, draugu un ģimenes atstāts.

Kāda ir Tava izglītība un profesija, darba pieredze?

Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Ja ēdienam trūkst vajadzīgās garšas, allaž jāstiepj roka pēc garšvielām. Pēc šādas teorijas ir būvētas septītās paaudzes Volkswagen Golf Variant spicākās versijas ar ļoti gardām un dārgām piedevām, bet ar trim dažādiem raksturiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uz slaveno Ascari sacīkšu trasi Spānijā Volkswagen bija atsūtījis trīs Golf Variant īpašās kolekcijas «aģentus». Ar taupīgo un ātro VW Golf Variant GTD no Malagas lidostas aizbraucām līdz Ascari trasei, ar zibenīgo un jaudīgo VW Golf Variant R pabraukājām trasē, bet netīrākiem darbiem domāto Golf Variant Alltrack izmēģinājām turpat trases teritorijā iekārtotajā bezceļu trasē.

300 ZS un brīvas rokas izpriecām

Lielāko sajūsmu izraisīja Golf Variant R, kas ārēji ir neuzkrītošs un pašpietiekams auto, taču zem virsbūves čaulas iesprostotie 300 ZS ir gardums, kas lutinās daudzu pircēju garšas kārpiņas. Mīlestība pret šo «ātro kūtiņu» braukšanas feinšmekeriem dubultosies, uzzinot, ka Golf R universāla mundierī pirmoreiz pilnībā varēs atslēgt pretizslīdēšanas sistēmas elektronikas vagarus, kas traucē izbaudīt pirmatnējo braukšanas prieku. Bruņots ar sporta piekari un par 2 cm tuvāk ceļa virsmai piesēdināto virsbūvi, Ascari viltīgajos trases līkločos Golf Variant R būs izaicinoši atraktīvs un dinamisks auto. Vienīgā bēda, ka universāla pēcpuse laupa ideālo izsvarojumu starp priekšējo un aizmugurējo asi, tādēļ bīstamākajās līkumu sasaistēs, kur strauja akseleratora pedāļa spiešana grīdā mijas ar tikpat strauju bremzēšanu, Golf R pēcpusei ir neizbēgama tendence atslogoties. Visādi citādi auto ar visiem četriem riteņiem aukstasinīgi ieķersies asfalta segā un darīs visu, lai šī auto īpašnieka sejā pēc trases apmeklējuma vai ikdienas gaitām smaids būtu platāks nekā jebkad agrāk.

New York Knicks komandā spēlējošais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis un banka Citadele ir parakstījuši līgumu par savstarpēju sadarbību. Kristaps Porziņģis dos Citadelei tiesības izmantot savu vārdu un tēlu bankas komunikācijā ar sabiedrību un reklāmā, informē bankas Korporatīvās komunikācijas daļas vadītājs Āris Dreimanis.

Vienošanās paredz arī vairākus citus veidus, kā popularizēt Kristapa panākumus Ņujorkā un iesaistīt tajā gan aktīvākos fanus, gan visus līdzjutējus, kas lepojas ar mūsu jauno zvaigzni.

«Es priecājos uzsākt sadarbību ar Citadeli kā tās zīmola vēstnieks. Banka Citadele ir lieliska un daudzās lietās atšķirīga, un man patīk sadarboties ar tādu augošu un uz attīstību orientētu uzņēmumu. Esmu noskaņots uz ilgstošu sadarbību,» saka Kristaps Porziņģis.

«Šai sadarbībai ir atbalsts no mūsu starptautisko akcionāru puses, jo īpaši no tiem akcionāriem, kas bāzējas Ņujorkā un ir sekojuši Kristapa iespaidīgajai karjeras izaugsmei. Tas ir vēl viens apliecinājums un novērtējums Kristapa spēcīgajam raksturam un talantam basketbola laukumā. Esam gandarīti, ka starp Latviju un Ņujorku veidojas jaunas un stipras saites. Mēs lepojamies, ka Kristapam ir tās vērtības, ko iemieso cilvēki Latvijā – darba mīlestība, aizrautība, pacietība un cilvēciskums. Šīs īpašības mums ir palīdzējušas kļūt par strauji augošu valsti Eiropas Savienībā. Spēlēdams pasaules prestižākajā basketbola līgā NBA, Kristaps arī Citadeli iedvesmo sasniegt mērķi – radīt jaunu standartu vietējo finanšu pakalpojumu jomā un sekmēt reģiona attīstību kopumā, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Mantrausība mēdz novest pie sliktākiem investīciju lēmumiem

Dažkārt alkatība finanšu pasaulē tiek pielīdzināta progresa dzinulim. Nestatoties uz to, ka pārsvarā daudzās kultūrās šī iezīme tiek saistīta ar negatīvām emocijām, bieži vien tiek runāts, ka patiesībā mīlestība pret naudu ir laba ekonomikai un palīdz bīdīt brīvā tirgus neredzamo roku. Proti, cenšoties apmierināt savas egoistiskās tieksmes, katrs indivīds netieši dod labumu sabiedrībai. Šādu nostāju atbalstīja arī slavenās filmas «Volstrīta» varonis Gordons Geko, kas, sevi aizstāvot, norādīja, ka «alkatība – tas ir labi» (greed is good).

Financial Times gan atklāj pretējo – investoru psiholoģijas pētījumi liecinot, ka alkatībai tomēr pārsvarā ir negatīvs iespaids uz to, cik labs investors esi.