Tieši šāda doma ienāca prātā, iepazīstoties ar tikko publiskoto Latvijas (un nu jau arī Baltijas) Mīlētāko zīmolu topu. Tajā ar jūtamu pārsvaru pār citiem pirmajā vietā ir Google. Man personiski pret Google nav nekas iebilstams, tomēr – vai tad, ja es kaut ko lietoju ik dienu tāpēc, ka īsti nav citas, ērtākas un labākas alternatīvas, es to īpaši mīlu?...
Protams, līdzās Google meklētājam cilvēki lieto arī Google Docs, Google kalendāru, Google uzturētu e-pasta programmu, Google Chrome interneta pārlūku un visdažādākos citus instrumentus, kas darbojas visnotaļ pieklājīgi un veic dažādas funkcijas pietiekami ātri un efektīvi, salīdzinot ar citām līdzīgām programmām. Tam varētu piekrist. Turklāt daudz laba dzirdēts arī par Google personāla politiku un darba vidi, kas mūs Baltijā īpaši neskar, bet – jauki taču.
Tomēr turpat tālāk, topa 2.vietā Latvijā ir Inbox, bet nedaudz zemāk, saraksta otrajā desmitā – ss.lv. Vai tiešām cilvēkiem ir īpaši siltas jūtas pret visparastākajiem e-pastu un foto apmaiņas vai sludinājumu serveriem? Izklausās nedaudz jocīgi…
Mārketinga un sabiedrisko attiecību kompānijas The Creative Alliance dibinātājs un komunikācijas eksperts T.Teilors norāda, ka zīmolu par «mīlētu» var padarīt īpaši kvalitatīva, iespaidīga un atmiņā paliekoša klientu apkalpošana, kas papildināta ar pārliecinošu publisko komunikāciju, kura ir saskaņā ar uzņēmuma sniegumu biznesa jomā. Citiem vārdiem – uzņēmums gan lieliski strādā, gan tikpat lieliski un savai darbībai atbilstoši sevi pasniedz «uz āru». Vai divu topā esošo minēto zīmolu darbībā ir kas tāds, kas lietotāja atmiņā saglabājas īpaši spilgti un viņam ar šo pieredzi gribas dalīties ar citiem? Vai tie dara ko tādu, lai publiski saistītos ar īpaši mīlama uzņēmuma tēlu?
Pavisam citāda ir situācija, ja runājam par topā minētajām tehnoloģiju kompānijām (tostarp gan ražotājiem, gan dažāda veida programmatūru izstrādātājiem, tajos iekļaujot arī Draugiem.lv, Skype, Facebook u.c.), - te lietas, kam cilvēki dod priekšroku tāpēc, ka viņiem kāda lieta patīk labāk nekā citas, ir krietni labāk redzamas. Un arī savā pieredzē tieši vai netieši cilvēki dalās daudz aktīvāk – stāstot par savu jauno mobilo tālruni vai ultra moderno televizoru, vai aicinot savus draugus un paziņas pievienoties konkrētos sociālajos tīklos.
Protams, būtu interesanti krietni precīzāk, nekā publiski pieejamā informācija rāda, saprast topa veidošanas metodoloģiju, kur salīdzināti un sarindoti mīlestības «lieluma» secībā visnotaļ nesalīdzināmu jomu uzņēmumi ar absolūti dažādu pieeju biznesam, tomēr, ja reiz rezultāti ir tādi, kā ir, - dažas pārdomas, ko zīmoliem derētu apsvērt, tie tomēr raisa.
Nepārsteidz tas, ka no Latvijas top 50 zīmoliem 23 ietilpst pārtikas, dzērienu vai citu ikdienas patēriņa preču (zobu pasta, piemēram) kategorijā – tās nu gan ir jomas, kur ļoti izteikti izvēli nosaka cilvēku līdzšinējā pieredze, un, kā jau teikts, tas ir viens no faktoriem, lai zīmols kļūtu mīlēts. Un dažādi spontāni «eksperimenti», izvēloties kaut ko līdz šim neizmēģinātu, visticamāk nenosaka vispārējās tendences tirgū.
Tomēr šajā kategorijā arī ļoti izteikti redzams, ka atsevišķi topa dalībnieki tajā iekļuvuši ar sava uzņēmuma zīmolu, bet citi – ar konkrētiem produktiem. Un, domāju, šeit katram no zīmoliem ir vērts palūkoties uz topa rezultātiem paškritiski un izvērtēt, vai līdzšinējā komunikācija ir nesusi cerētos rezultātus. Vai uzņēmums apzināti ir koncentrējies uz to, lai tiktu atpazīts tā «lietussarga» zīmols, vai licis akcentu uz konkrētajiem produktiem, un vai cilvēku uztverē ir nostiprinājies vēlamais zīmols?
Līdzās visam minētajam interesanti, ka topā esošie telekomunikāciju operatori un mediju kompānijas ir visai jūtami pazeminājuši savu pozīciju, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Acīmredzot šo kompāniju savstarpējie «kariņi» nav palikuši sabiedrībai nemanīti. Savukārt topā esošās bankas pakāpušās uz augšu, kas visticamāk liecina, ka krīzes laika «sliktā finansista» bubulis pamazām izzūd.
Salīdzinot pa zīmolu kategorijām, no Latvijas topa «izlec» divi zīmoli, kuri tā īsti neierakstās nekur – Nike un Audi. Par sporta apaviem, protams, grūti spriest, bet automašīnu gadījumā –šķietami lielā sabiedrības mīlestība tomēr nekorelē ar biznesa rezultātiem, jo saskaņā CSDD publiski pieejamo statistiku pērn jaunas Audi markas automašīnas reģistrētas aptuveni astoņreiz retāk nekā Volkswagen un piecreiz retāk nekā Toyota, bet, ņemot vērā statistiku kopš 90. gadu vidus, Audi ir tikai 19. vietā visu iegādāto un reģistrēto jaunu automašīnu kopskaitā.
Visbeidzot, pievēršot uzmanību Baltijas topam, ir ļoti žēl, ka pirmais Latvijas izcelsmes zīmols – Cido – tajā ir vien 33. vietā, kaut pirmajā pieciniekā ir veseli divi Baltijas zīmoli – Skype un Maxima. Tiesa gan, vietējo zīmolu topā vispār nav pārlieku daudz – ar divu roku pirkstiem pilnīgi pietiks, lai saskaitītu visus Baltijas reģiona mīlētākos zīmolus šajā sarakstā. Tas nenoliedzami liek mūsu uzņēmumiem domāt, kā iekarot augstākas pozīcijas vietējo patērētāju apziņā un sirdīs, kā atšķirties no citiem, kā sevi pozicionēt un kļūt par zīmoliem, ar kuriem lepojas. Jo esmu pārliecināta – «nejaušā» mīlestība, kas tā noformulēta vien tādēļ, ka konkrētā kategorijā nav citas alternatīvas, ir īslaicīga parādība.
