Jau nākamgad Rīgas ielās varētu sākt kursēt jauni, ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (S).
Šī gada jūlijā noslēgsies pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) izsludinātais iepirkumu konkurss desmit jaunu, ar ūdeņradi darbināmu trolejbusu iegādei. Mērķis šādu trolejbusu iegādei esot samazināt izmešu daudzumu, kas nonāk gaisā, sadegot dīzeļdegvielas produktiem.
Inovāciju projektā līdzfinansējumu trolejbusu iegādei piešķīrusi arī Eiropas Savienība (ES). Baraņņiks minēja, ka līdzfinansējuma avots ir ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI/CEF), kas līdz šim Latvijā ir bijis finansējuma avots vēl tikai vienam projektam - Rail Baltica dzelzceļa sliežu izbūvei.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja SIA Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis, ES sniegs līdzfinansējumu 50% apmērā no projekta kopējās summas, taču šobrīd, kad vēl rit iepirkumu konkurss, precīzi pateikt projekta kopsummu nav iespējams.
Tāpat Zaķis pieminēja, ka iepirkumu procedūra norit vairākās daļās, kādēļ paredzams, ka šis process kopumā varētu aizņemt vismaz pusgadu. Apzināta kavēšanās nenotiks, taču procesa komplicētās norises un iepirkuma nozīmīguma dēļ paredzams, ka aizritēs vismaz pusgads. Tā kā konkurss ir nesen sācies, pagaidām pieteikumi vēl nav saņemti, piebilda Zaķis.
Projekta izpildes gaitā paredzēts ne tikai iepirkt trolejbusus, bet arī izbūvēt ūdeņraža izpildes staciju, padarot stacijas sniegtās iespējas pieejamas arī privātajam transportam, skaidroja Baraņņiks. Viņš izteica prognozi, ka uzturēšanas ziņā ar ūdeņradi darbināmo trolejbusu izmaksām nevajadzētu pārsniegt tās izmaksas, kuras rodas, apkalpojot ar dīzeļdzinējiem aprīkotos trolejbusus.
Komitejas vadītājs Baraņņiks izteicās, ka ar ūdeņradi darbināmo trolejbusu ieviešana galvaspilsētā ir interesanta un uz novitātēm vērsta iecere, kas šobrīd ir ļoti aktuāli arī Eiropas kontekstā. Ar alternatīvajiem resursiem darbināmi sabiedriskā transporta līdzekļi tiek ieviesti Vācijā, Nīderlandē un vēl citās Eiropas valstīs, tā apliecinot jauno tehnoloģiju nākotnes perspektīvu. Sabiedriskā transporta jomas aktivitātes, kuras ievieš Rīga, ir unikālas ne tikai Baltijas, bet pat Austrumeiropas kontekstā, uzsvēra Baraņņiks.
Ņemot vērā, ka ar alternatīvajiem resursiem darbināmo transporta līdzekļu ieviešana vēl ir tikai sākuma stadijā, pagaidām esot grūti paredzēt, kādi uzlabojumi būs novērojami vides un gaisa tīrības ziņā, taču, par pamatu ņemot Londonas, Oslo un Hamburgas piemērus, var secināt, ka tā ir ne tikai reāla un nozīmīga alternatīva esošajiem transporta līdzekļiem, bet arī veids, kā uzlabot gaisa tīrību, piebilda Baraņņiks.
Viņš prognozēja, ka pirmos trolejbusus kursējam pa Rīgas ielām varētu sagaidīt nākamā gada laikā.
