Īsteno sapni par savu zobārstniecību

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Pirms savas zobārsta prakses atvēršanas A. Vanka bija strādājis Stomatoloģijas institūtā un Pļavnieku poliklīnikā. Ārsta – stomatologa diplomu viņš ir ieguvis 1986. gadā, absolvējot Rīgas Medicīnas institūta (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte) Zobārstniecības fakultāti. Pēc tam viņš turpinājis izglītoties Ulmas Universitātē, Vācijā. «Jau no bērnības man patika knibināt kopā dažādas lietas, tās salikt un izjaukt, tāpēc vēlējos kļūt par ārstu. Par zobārstu kļuvu, jo ir jāmācās viens gads mazāk,» smej A. Vanka. Viņš atzīst, ka mūsdienās reti kurš jaunietis prot strādāt ar rokām, kas nākotnē var radīt lielas problēmas medicīnā, īpaši ķirurģijā. Lai arī zobārstniecībā ienāk dažādas modernas tehnoloģijas, tostarp lāzers un 3D printeris, ar kuru tiek frēzētas plombas, A. Vanka ir pārliecināts, ka šajā profesijā cilvēka klātbūtne vēl vismaz 50 gadus būs nepieciešama. «Iespējams, ar laiku daļu darba aizstās roboti, taču zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži,» viņš lēš.

Visu rakstu Īsteno sapni par savu zobārstniecību lasiet 22. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!