Diemžēl ne vienmēr darbinieki aiziet, lai meklētu jaunus izaicinājumus vai tāpēc, ka atraduši labāku darba vietu. Reizēm tā vienkārši ir nespēja sastrādāties ar savu vadītāju.
Darbinieku noturēšana ir problēma, ar kuru saskaras visi vadītāji. Atalgojums vai pat darba pienākumi šajā gadījumā neatsver to, kā darbinieki tiek vadīti un kā tie jūtas attiecībās ar savu priekšnieku. Vai viņi jūtas novērtēti? Vai saņem kompānijas atbalstu un regulāras atsauksmes par padarīto?
Labi zināmajā amerikāņu psihologa Abrahama Maslova vērtību piramīdā ir trīs vajadzību līmeņi, kuros spēj darboties arī vadītājs – drošība, mīlestība un piederība un atzinība. Šie trīs līmeņi pārstāv dažādus darba vides elementus. Pirmais, drošība, attiecas uz darba un karjeras stabilitāti, kā arī sociālo un veselības apdrošināšanu. Vai darbiniekam nenākas dzīvot nepārtrauktās bailēs par algas samazināšanu? Vai viņš zin, ka vadītājam rūp gan viņa darbs, gan labklājība?
Otrais līmenis ir mīlestība un piederība. Cilvēki vēlas justies kā daļa no kopīgiem mērķiem un zināt, ka viņu pienesums uzņēmumam kaut ko nozīmē, savukārt vadītāja pienākums ir veidot šo apziņu. Tas, kā vadītājs vēršas pie darbinieka, dodot uzdevumus un komunicējot parāda, cik ļoti viņu darbu novērtē. Vismazāk kāds vēlas justies kā niecīga skrūvīte milzu mehānismā.
Pēdējais līmenis, ko vadītājam vajadzētu ņemt vērā, ir atzinība, ko veido cieņa un pārliecība. Ir svarīgi, ka vadītājs spēj pozitīvi ietekmēt to, kā darbinieks attiecībā pret viņu pašu, kolēģiem un darba pienākumiem. Cieņa var būt izšķirošais faktors tajā, vai darbinieks izvēlas palikt vai iesniegt atlūgumu. Ieguldījums darbinieku attīstībā, kad nepieciešams, ir labs veids kā celt pašapziņu, vienlaikus nodrošinot ar vajadzīgajām zināšanām un iemaņām. Kā teicis amerikāņu autors "Zigs Ziglars: - «Labāk darbiniekus apmācīt un ļaut viņiem kaut kad aiziet, nekā to nedarīt un ļaut viņiem palikt.»"
Floridas Universitātē veiktajā pētījumā izceltas iezīmes, kas raksturo neprasmīgu vai neciešamu priekšnieku. Tika aptaujāti vairāk nekā 700 respondenti no dažādām sfērām, izvaicājot viņus par negatīvajām pieredzēm. Lielākajā daļā gadījumu (39%) vadītājs nebija turējis solījumus, nebija izteicis pelnīto pateicību (37%), neizrunāja radušās problēmas vai jautājumus (31%). Kā slikti piemēri tika minēti arī negatīvu komentāru izteikšana par darbinieku citiem kolēģiem vai vadītājiem, iejaukšanās privātajās lietās, kā arī nepamatota vainas uzvelšana. Šīs ir kļūdas, kuras labs vadītājs pieļaut nedrīkst, ja nevēlas šķirties no darbinieka, jo nereti tieši priekšnieka rīcība ir iemesls darba uzteikšanai, raksta alaisterlow.com.