Cilvēki vēlas apmeklēt tādus sarīkojumus, kur vienuviet var iegūt lielāku pieredzi, piemēram, klausīties mūziku, apmeklēt lekcijas, izmēģināt jaunākās tehnoloģiju iespējas un nepieciešamības gadījumā satikties arī ar potenciālajiem darba devējiem, klāsta Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Ideju institūts valdes loceklis Guntis Ērglis-Lācis.

Turklāt cilvēki vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt tajā iesaistīti, viņš piebilst.

Kāds šis gads solās būt nozarei? Vai nav gaidāms apgrozījuma kritums pēc valsts simtgades zīmē pavadītā gada?

Jāatzīst, ka 2018. gads nozarei bija ļoti blīvs, tāpēc bija pamatots uztraukums, kā būs šogad. Runājot ar tehniskajām kompānijām, nākas secināt, ka šogad nav gaidāms apgrozījuma kritums. Šī ir bijusi piesātināta, smaga un grūta vasara, kas nozīmē, ka bizness ir gājis labi, darba nav trūcis.

Pagājušais gads tika pavadīts, organizējot simtgades pasākumus un Dziesmu svētkus, bet šovasar bija dažādi lielkoncerti, piemēram, Eda Šīrana un grupas Rammstein uzstāšanās. Ir pieaudzis dažādu netradicionālo formu festivālu apmeklētāju skaits, piemēram, sarunu festivālam Lampa un pludmales festivālam Summer Sound. Vienīgais šāda tipa pasākums, kas šogad piedzīvoja apmeklētāju skaita samazināšanos, bija Positivus. Tāda drūmā bezcerība, kādu mēģināja prognozēt Twitter «eksperti», ka visi nozares uzņēmumi mirs badā, nav iestājusies. Šī nozare, tāpat kā visas citas, ļoti tieši korelē ar valsts ekonomikas izaugsmi. Ja cilvēkiem parādās vairāk naudas un ticības valstij, viņi ir gatavi vairāk tērēt to dažādiem pasākumiem. Pēc krīzes, kuru piedzīvojām 2009. gadā, bija vajadzīgi astoņi gadi, lai cilvēki psiholoģiski būtu gatavi maksāt par izklaidi. Šobrīd Maslova piramīdā kultūrai un izklaidei ir stabila vieta.

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

Zviedrijas mēbeļu kompānija IKEA, kas 2018.gadā plāno atvērt savu pirmo veikalu Latvijā, sākusi darbinieku meklēšanu veikala vadības komandai, liecina portālā cv.lv publiskotā informācija.

Marta sākumā publicēti sludinājumi uz 13 amatu vietām veikala vadības komandā.

Pretendenti var pieteikties konkursā uz šiem amatiem līdz 21.martam, nosūtot savu CV angļu valodā uz adresi «[email protected]».

IKEA vadības komandā paredzēti tādi amati kā mārketinga vadītājs, veikala vadītājs, pārdošanas vadītājs, komunikācijas un interjera dizaina vadītājs, klientu attiecību vadītājs, IKEA ēdienu vadītājs, cilvēkresursu vadītājs, grafiskās komunikācijas vadītājs, interjera dizaina vadītājs, vizuālās mārketinga komunikācijas vadītājs, loģistikas vadītājs, produktu attīstības vadītājs un biznesa vadības menedžeris.

Sludinājumos teikts, ka interjera dizaina vadītāja amata pretendentam jābūt divu līdz piecu gadu pieredzei attiecīgajā jomā. Tāda pati pieredze prasīta arī grafiskās komunikācijas vadītāja amata un vizuālās mārketinga komunikācijas vadītāja amata pretendentiem.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Londonā dibinātais jaunuzņēmums «Revolut» paziņojis, ka tam tagad ir 4 miljoni klientu un tas uzsāk restrukturizāciju, ar kuru ir nolūks nākamo piecu gadu laikā sasniegt 100 miljonus klientu visā pasaulē. Uzņēmums gatavojas mainīt tagadējo stratēģiju un 19 Eiropas valstīs ieviest 5 - 10 cilvēku birojus, kuriem tiktu piešķirta autonomija darboties saskaņā ar vietējā tirgus vajadzībām.

Realizējot jauno augšanas stratēģiju, nākamo sešu mēnešu laikā kompānija plāno izveidot 200 jaunas darba vietas.

«Uzskatām, ka ir pienācis laiks lūzumpunktam - ir dabīgi, ka, visu laiku darot to pašu, jaunus rezultātus nesasniegsi, tādēļ arī nolēmām pārskatīt savu stratēģiju, lai panāktu vēl ātrāku augšanu. Šīs restrukturizācijas tagadējais nosaukums - «Eiropas attīstības mehānisms» (European Growth Machine - angļu v.), tās mērķis - vēl sparīgāk attīstīties jau esošajās tirgus vietās, un šis mehānisms darbosies neatkarīgi no mūsu plāniem startēt jaunās tirgus vietās», skaidro uzņēmumā.

«Eiropas attīstības mehānismā» ir paredzēts paplašināt arī Baltijas reģiona komandu, kas arī turpmāk darbosies no Viļņas. Tajā par augšanu visās trijās Baltijas valstīs būs atbildīgs reģiona attīstības vadītājs, reģiona mārketinga vadītājs, publisko sakaru pārstāvis, biznesa attīstības projektu vadītājs un Lietuvas, Latvijas, Igaunijas sabiedrību vadītāji.

Satiksmes ministrija kā VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) akcionārs, ir ievēlējusi Nominācijas komisijas izvirzītās kandidatūras CSDD padomes locekļu amatos, informē SM.

Kopumā tika saņemti 19 pieteikumi CSDD padomes priekšsēdētāja un locekļu amatiem.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti četri pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Nominācijas komisijas nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim izvirzīt Juri Bērziņu CSDD padomes priekšsēdētāja amatam, Kristiānu Godiņu CSDD padomes locekļa amatam un Andri Ķēniņu CSDD neatkarīgā padomes locekļa amatam.

Tiecoties klientiem visā Latvijā nodrošināt vēl pieejamākus, ērtākus un drošākus bankas pakalpojumus, Swedbank pilnveido pārvaldības modeli, kas vēl lielākā mērā sekmēs ilgtspējīgu un uz klientiem orientētu lēmumu pieņemšanu, informē bankas pārstāve Vineta Savicka.

urpmāk Swedbank vadības komandā darbosies valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, valdes loceklis un Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis, valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis, Klientu servisa kompetenču centra vadītājs Baltijā Ģirts Bērziņš, Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga, Kredītvadības un operacionālā riska pārvaldes vadītājs Dzintars Ermiņš, Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, kā arī Juridiskās daļas vadītājs Ivars Dimants.

«Gadu gaitā esam pilnveidojuši modeli, kā pieņemt nozīmīgus lēmumus - to apspriešanā pastāvīgi piedalās ne vien valdes locekļi, bet arī pārvalžu vadītāji, tādejādi nodrošinot vispusīgu skatījumu un vislabāko līdzsvaru starp klientu, darbinieku un biznesa interesēm,» norāda valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

“Mēs esam īslaicīga investīcija uzņēmumā: mēs atpelnām sevi, turklāt iemācām uzņēmumus vai privātpersonas, kā pārdot un nopelnīt vairāk arī turpmāk,” – Pārdošanas skolas ideju skaidro tās dibinātājs un vadītājs JĀNIS VIEGLIŅŠ.

Jānis Viegliņš divus gadus ir mācījies Mūzikas akadēmijā, taču brīdī, kad nācās lemt, vai turpināt ceļu uz sapni par skatuvi, vai ļaut izpausties citam viņa talantam, Jānis izšķīrās par labu otram. Zēns no lauku ciemata, audzis bez tēva un trūkumā, spēja īstenot patiesu veiksmes stāstu: pārdevējs, zāles pārzinis, veikala vadītājs, četru veikalu vadītājs, sešu veikalu vadītājs, tirdzniecības vadītājs uzņēmumā, uzņēmuma direktors, tirdzniecības vadītājs Baltijā. – Es palīdzēju īstenot svešus sapņus, taču vienlaikus mācījos, lai padarītu savu sapni pilnīgāku – tā par šo periodu smaidot teic Jānis.

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti 4520 transportlīdzekļu vadītāji, kuri ir tiesīgi vadīt taksometru vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, informē Autotransporta direkcija.

Reģistrēto vadītāju skaits pusgada laikā ir pieaudzis par 87%. Vadītāju reģistrāciju un izslēgšanu no Taksometru vadītāju reģistra veic Autotransporta direkcija.

No 2018. gada 1. jūnija pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili drīkst nodrošināt tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti vadītāji. Šī gada 1. jūnijā reģistrēti bija 2420 autovadītāji, un pusgada laikā reģistrēto vadītāju skaits ir pieaudzis par 87%, sasniedzot 4520 transportlīdzekļu vadītājus (vadītāju reģistrācijas dinamiku skatīt 1. attēlā). Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vadītāju skaita straujais pieaugums ir saistīts jaunajām prasībām taksometru pārvadājumos un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojuma attīstību un popularitātes kāpumu.

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmumu SIA PayRay Latvijā vadīs finanšu nozares un faktoringa eksperts Mareks Basankovičs.

Viņa galvenais uzdevums būs nodrošināt PayRay līderpozīciju iegūšanu Latvijas faktoringa tirgū, kā arī novērst kredītu pieejamības problēmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd ir grūti iegūt finansējumu sava biznesa tālākai attīstīšanai.

FKTK nav informēta par PayRay plāniem Latvijā 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim no Lietuvas banku uzrauga...

“Būdami jaunpienācēji Latvijas tirgū, mēs apzināti izvēlējāmies aktīvi apgūt tās finanšu nozares nišas, kurās Latvija vai nu spēcīgi atpaliek no citām valstīm, vai arī kuras šobrīd ir uzskatāmas par izaicinošām. Bankas Latvijā dažādu apsvērumu dēļ ir atstājušas novārtā bezķīlas kreditēšanu, un Latvijas faktoringa portfelis ievērojami atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Tāpat mazie un vidējie uzņēmumi šobrīd regulāri sastopas ar finansējuma iegūšanas grūtībām un ilgu finansēšanas izskatīšanas procesu kreditēšanas jomā. Kredīta iegūšana perspektīviem, tostarp uz eksportu orientētiem, uzņēmumiem bieži vien kļūst par pārāk lēnu un smagnēju procesu. Daudzu banku attieksme pret uzņēmējiem ir kļuvusi pārāk formāla un attālināta no reālās biznesa vides. Mēs plānojam šo situāciju kardināli mainīt un parādīt, ka ir iespējams strādāt ātrāk un efektīvāk," teic SIA “PayRay” vadītājs M.Basankovičs.

Latvijā startē jauna banka 

Latvijas finanšu tirgū oktobrī darbu ir uzsākusi jauna Lietuvas banka “PayRay”, kurai...

M. Basankovičs iepriekš bijis “Hanza Līzinga” (“Swedbank Līzings”) faktoringa projektu vadītājs (2000. – 2002.) un “Nordea Finance Latvia” (“Luminor Līzings”) faktoringa departamenta vadītājs Baltijā (2003. – 2007.), “Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāles” Pārdošanas departamenta vadītājs Latvijā (2007. – 2010.), “MetLife Amplico” Pārdošanas daļas vadītājs (2010. – 2011.), “Citadele Life” Pārdošanas daļas vadītājs (2011. – 2014.), investīciju kompānijas “Admiral Markets” Latvijas filiāles vadītājs (2014. – 2016.) un biznesa konsultāciju kompānijas “Profit Advice” vadītājs (2015.– 2020.).

Trillera cienīgi notikumi ar traģiskām sekām notikuši vakar Pļavniekos, kur divi jauni vīrieši bēguši no policijas ar nolaupītu auto. Viens no vīriešiem bēgšanas laikā no spēkrata izlēcis, taču otrs turpinājis bēgšanu līdz nenovaldījis auto un ietriecies kokā. Negadījumā 23 gadus vecais vadītājs gājis bojā, liecina policijas sniegtā informācija.

Policija pievērsusi uzmanību šai mašīnai tad, kad tās vadītājs, ieraugot policijas auto, veicis rupju satiksmes noteikumu pārkāpumu un sācis bēgt, veicot neatļautu kreiso pagriezienu un lielā ātrumā pārvietojoties pa pretējo joslu. Policisti autovadītāju aicinājuši apstāties, taču vadītājs nav pakļāvies policistu likumīgajām prasībām.

Policijas darbinieki sekojuši vadītājam un turpinājuši pieprasīt automašīnas apstādināšanu, taču bēgošais Volvo vadītājs nav apstājies un bēgšanas laikā pārsniedzis pat 100km/h ātrumu. Vienā no ielu krustojumiem Volvo vadītājs pēkšņi apturējis spēkratu un no tā izlēcis automašīnas pasažieris, bet brīdī, kad policisti mēģinājuši aizturēt vadītāju, viņš iespiedis gāzes pedāli grīdā un atkal strauji uzņēmis ātrumu. Pēc dažiem simtiem metru auto vadītājs nav ticis galā ar Volvo vadību, nobraucis no ceļa un ietriecies kokā. Īsu brīdi pēc negadījuma notikuma vietā ieradušies arī mediķi, taču vīrieša dzīvību glābt neizdevās.

Daļa no taksometru nozares secinājusi, ka nevar turpināties tāda situācija, kā šobrīd, jo ir vairākas lielas problēmas, intervijā Dienai saka Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, taksometru biznesa konsultants Jānis Naglis.

Patlaban aktualizēta nepieciešamība sakārtot taksometru nozari, ieviešot tā dēvēto taksometru sociālo nodokli. Tieši kā šis nodoklis darbotos?

Taksometru nozare vai, precīzāk, daļa no nozares nonākusi pie slēdziena, ka tā, kā ir šobrīd, turpināties nevar, jo ir vairākas lielas problēmas. Pirmā no tām ir negodīgā konkurence, ņemot vērā, ka visi nozares dalībnieki nenomaksā nodokļus, un ir ārkārtīgi lielas taksometru tarifu atšķirības. Otrā problēma ir tāda, ka nozarē strādājošajiem nav sociālā nodrošinājuma. Trešā problēma ir, ka pašreizējā regulācija ir ārkārtīgi dārga Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tāpēc jādomā, kā procedūras atvieglot. Turklāt atbilstoši patlaban pastāvošajiem normatīvajiem aktiem ļoti birokrātiska ir grāmatvedība, to paredz gan likums, kas attiecas uz pasažieru pārvadāšanu, gan attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, gan pašvaldību saistošie noteikumi, kas jāņem vērā taksometru kompānijām.

Rīgā jauno sezonu atsākuši koplietošanas skrejriteņu nomas uzņēmumi, tirgum pievienojies jauns dalībnieks "Scoot911".

"Covid 19" radītās ārkārtas situācijas un ierobežojumu dēļ, kā arī reaģējot uz Eiropas Komisijas rekomendācijām mazāk izmantot sabiedrisko transportu, ievērot distanci un braukt ar alternatīviem transportlīdzekļiem (velosipēdiem, elektriskajiem skrejriteņiem), sezonu nolemts uzsākt pēc iespējas ātrāk.

"Jau no 1. aprīļa ielās "palaidām" vairāk nekā 200 skrejriteņus. Brauciens ar tiem ir ne tikai ātrāks un lētāks, salīdzinot ar braucienu ar automašīnu, bet arī drošāks, salīdzinot ar sabiedrisko transportu," saka Ričards Šukis, koplietošanas uzņēmuma "Scoot911" vadītājs.

"Scoot911" preču zīmi pārvalda "RSInvestment Group OU", kas darbību veic Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos. "Scoot911" skrejriteņi ir ražoti speciāli dalīšanās pakalpojuma vajadzībām: ar lielākiem riteņiem, platāku platformu, īpaša dizaina (tumšajā diennakts laikā atstaro gaismu), ar iespēju bez uzlādes nobraukt 65 km attālumu.

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “CBRE Baltics” un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci "Nekustamo īpašumu komercsektors”.

Nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes pandēmijas laikā ir dinamiskas, neskatoties uz dažādu ārējo faktoru ietekmi. Krīze un pārmaiņas rada jaunas iespējas palielināt konkurētspēju plašākā mērogā. Ko mums nesīs 2022. gads nekustamo īpašumu komersektoru tirgū? Kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma pieprasījumu un piedāvājumu un kāda ir situācija ar tirdzniecības, biroju ēku un izklaides centriem - par to diskutēsim konferences laikā.

I DAĻA | NĀKOTNES – PĒCPANDĒMIJAS PROGNOZE

9.05 – 9.25 Ekonomikas un konkurētspējas scenāriji

DACE ZĪLE, LR Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta vadītāja

AS Swedbank valdē ievēlēts Swedbank Baltijas Klientu servisa kompetenču centra vadītājs Ģirts Bērziņš, kā arī uz jaunu valdes locekļa pilnvaru termiņu pārvēlēts Swedbank Finanšu pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis.

Līdz ar to Swedbank valdē tagad darbojas 4 cilvēki: valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis un valdes locekļi Reinis Rubenis, Ansis Grasmanis un Ģirts Bērziņš.

Līdz ar to vadības komandā papildu valdes locekļiem darbojas Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga, Kredītvadības un operacionālā riska pārvaldes vadītājs Dzintars Ermiņš, Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, kā arī Juridiskās daļas vadītājs Ivars Dimants.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Par AS Swedbank valdes locekli kļuvis bankas Atbilstības kontroles vadītājs Juris Bogdanovs, informē bankas pārstāvji.

Juris Bogdanovs Swedbank komandai pievienojās 2016.gada decembrī. Pirms tam strādājis Nordea bankā kā vecākais regulējošo prasību eksperts un kā Juridiskā departamenta vadītājs, savukārt pirms tam pieredzi guvis Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā un Finanšu ministrijā. Jurim Bogdanovam ir Latvijas Universitātes maģistra grāds Tiesību zinātnēs un profesionāla jurista kvalifikācija.

Swedbank valdē šobrīd ir valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs, Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Grupas Digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš, Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante, Risku pārvaldes vadītāja Ruta Malacanova, Finanšu pārvaldes vadītāja Līga Šķendere un Atbilstības kontroles vadītājs Juris Bogdanovs. Swedbank vadības komandā ir arī Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone un Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme.

Uzņēmuma dibinātāja pamatmērķis ir kompānijas sekmīga darbība, ko ne vienmēr var panākt, pašam kļūstot par vadītāju

Tāpēc racionāli jāizsver, vai pašam uzņemties šo lomu vai meklēt par sevi spēcīgāku lietpratēju. Pārsvarā gan iesācēji un jauni uzņēmēji vismaz sākumposmā savu firmu vada paši, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Neviens nav piedzimis par vadītāju, tā ir evolūcija. Katram jāsaprot, vai viņš vispār grib būt vadītājs – jābūt aizrautībai, vēlmei to darīt,» saka Kristobals Alonso (Cristobal Alonso), Telenor Denmark pārmaiņu vadītājs. Lai izvērtētu, vai cilvēks var būt vadītājs, jāanalizē rezultāti – ja ilgāku laiku konkrētā cilvēka vadībā uzņēmums nesasniedz savus mērķus, ir viela pārdomām. «Jābūt patiesam pret sevi – vai kompānijai ir slikti rādītāji vai arī es pats nesasniedzu labus rezultātus. Dibinātāja lielākā interese ir, lai uzņēmums labi strādātu. Ja dibinātājs kā vadītājs nesasniedz mērķus, jāsaprot, ka kompānijai lielāks labums varētu būt no cita cilvēka. Šajā gadījumā svarīgi, lai būtu cilvēki, ar ko apspriesties par šo jautājumu, un lai būtu kāds, kurš pasaka, ko vadītājs dara labi un ko – slikti. Ir nepieciešams, lai kāds pateiktu jomas, kurās viņš ir spēcīgs, jo nekad cilvēks nevar būt perfekts it visā,» saka K. Alonso. Viņš vadītājam iesaka algot cilvēkus, kuri ir gudrāki par pašu. Neapšaubāmi ir uzņēmēji, kuriem ir grūti pieņemt šādu lēmumu. «Jomās, kurās cilvēks nav spēcīgs, jāatrod speciālists, kurš varētu būt gudrāks, zinošāks. Tas palīdzēs uzlabot kompānijas darbu un rezultātus,» viņš rosina.