Cilvēki vēlas apmeklēt tādus sarīkojumus, kur vienuviet var iegūt lielāku pieredzi, piemēram, klausīties mūziku, apmeklēt lekcijas, izmēģināt jaunākās tehnoloģiju iespējas un nepieciešamības gadījumā satikties arī ar potenciālajiem darba devējiem, klāsta Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Ideju institūts valdes loceklis Guntis Ērglis-Lācis.
Turklāt cilvēki vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt tajā iesaistīti, viņš piebilst.
Kāds šis gads solās būt nozarei? Vai nav gaidāms apgrozījuma kritums pēc valsts simtgades zīmē pavadītā gada?
Jāatzīst, ka 2018. gads nozarei bija ļoti blīvs, tāpēc bija pamatots uztraukums, kā būs šogad. Runājot ar tehniskajām kompānijām, nākas secināt, ka šogad nav gaidāms apgrozījuma kritums. Šī ir bijusi piesātināta, smaga un grūta vasara, kas nozīmē, ka bizness ir gājis labi, darba nav trūcis.
Pagājušais gads tika pavadīts, organizējot simtgades pasākumus un Dziesmu svētkus, bet šovasar bija dažādi lielkoncerti, piemēram, Eda Šīrana un grupas Rammstein uzstāšanās. Ir pieaudzis dažādu netradicionālo formu festivālu apmeklētāju skaits, piemēram, sarunu festivālam Lampa un pludmales festivālam Summer Sound. Vienīgais šāda tipa pasākums, kas šogad piedzīvoja apmeklētāju skaita samazināšanos, bija Positivus. Tāda drūmā bezcerība, kādu mēģināja prognozēt Twitter «eksperti», ka visi nozares uzņēmumi mirs badā, nav iestājusies. Šī nozare, tāpat kā visas citas, ļoti tieši korelē ar valsts ekonomikas izaugsmi. Ja cilvēkiem parādās vairāk naudas un ticības valstij, viņi ir gatavi vairāk tērēt to dažādiem pasākumiem. Pēc krīzes, kuru piedzīvojām 2009. gadā, bija vajadzīgi astoņi gadi, lai cilvēki psiholoģiski būtu gatavi maksāt par izklaidi. Šobrīd Maslova piramīdā kultūrai un izklaidei ir stabila vieta.
Kāds bija nozares uzņēmumu apgrozījums 2018. gadā?
14 Pasākumu producentu asociācijas biedru, kas veido aptuveni 80% no nozares kopējā snieguma, apgrozījums pērn bija 25–30 miljoni eiro. Nozarē darbojas arī daudz valsts un pašvaldības uzņēmumu, kas normāli eksistē un pietiekami labi pelna.
Vai jau tā gana lielajam pasākumu organizatoru skaitam ir tendence pieaugt? Tirgū nāk iekšā starptautiskās aģentūras vai vairojas pašmāju bāleliņu skaits?
Starptautiskie tīkli tirgū iekšā noteikti nenāk, jo Latvija ir salīdzinoši ļoti mazs un garlaicīgs tirgus. Ideju institūts jau desmit gadus ir starptautiskajā tīklā 27Names. Var redzēt, ka lielie, globālie zīmoli, kas iziet cauri visām lielākajām Eiropas pilsētām ar produktu palaišanu tirgū, Latvijā nenonāk. Arī starptautiskās pasākumu rīkošanas aģentūras šeit iekšā nenāk, un es neprognozēju, ka tās to darīs tuvākajā nākotnē. Arī vietējās pasākumu aģentūras neveidojas viena pēc otras, jo tirgus ir tik liels, cik tas ir. Neslēpšu, šis nav tas bizness, kurā var kļūt stāvus bagāts. Tas, kas šobrīd izteikti mainās, ir, ka daudzi uzņēmumi un privātpersonas uzskata, ka viņi paši spēj organizēt pasākumus bez profesionāļu iesaistes. Latvijā šī ir niša, kurā ikviens, kurš grib rīkot pasākumus, to var darīt. Nav nepieciešama sertifikācija. Sliktā ziņa ir tāda, ka pēc tam nav, no kā prasīt atbildību. Turklāt bieži vien nākas secināt, ka šādos pasākumos netiek ievēroti obligātie drošības standarti. Nereti neprofesionāļi izslīd cauri pēc principa «tpu, tpu, tpu, nekas slikts neatgadījās».
Visu rakstu lasiet 1. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
