Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma jauno Būvniecības likumu, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.

Jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā.

Deputāti atbalstīja likuma papildināšanu ar jaunu pantu par būvkomersantu klasifikāciju, nosakot - lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, ko finansē valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienība, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas dokuments. Būvkomersantus klasificēs, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus, tehniskos kritērijus un profesionālo pieredzi.

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām.

Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatu punkta, kas visnotaļ spilgti korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

Jaunais Būvniecības likums, kas stāsies spēkā šā gada 1.maijā, nebūs pilnīgs, kamēr nebūs zināmi Zolitūdes traģēdijas iemesli. Tāpēc jaunajā likumā tiks veiktas izmaiņas arī pēc tam, kad tas jau būs stājies spēkā, atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Intervijā ministrs norādīja, ka jaunās valdības mērķis ir panākt, lai jaunais Būvniecības likums stātos spēkā šā gada 1. maijā.

«Jaunā likuma pieņemšana ir šīs valdības goda lieta, tāpēc darīsim visu, lai tas stātos spēkā šā gada 1.maijā,» uzsvēra V. Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka Zolitūdes traģēdija notika laikā, kad spēkā bija vecais Būvniecības likums, turpretī jaunais likums ietver regulējumu, kas šādām traģēdijām neļaus atkārtoties. Tajā pašā laikā V. Dombrovskis atzina, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas process nav pabeigts, līdz ar to arī traģēdijas īstie cēloņi nav zināmi.

Pēc Zolitūdes traģēdijas – nedaudz vairāk kā divu mēnešu laikā – praktiskas rīcības maz, jo tiek «skriets uz visām pusēm»; izmaiņām vajadzīga aktīva rīcība no valsts .

Būvnieku viedokļi par to, kas būtu jāmaina likumdošanā un būvniecības uzraudzībā, ir atšķirīgi – no pašvaldību būvvalžu stiprināšanas līdz pat jaunas ministrijas veidošanai. Citi atzīst – nedaudz vairāk kā divu mēnešu laikā praktiskas rīcības maz, jo tiek «skriets uz visām pusēm». Vēl citi vispirms vēlas sagaidīt ekspertīžu rezultātus. Viens no ierosinājumiem, ar ko Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā pēc traģēdijas, ir vēl šogad izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju, taču par tā funkcijām nozarē ir daudz neskaidrību.

Jaunais par strauju

Saistībā ar traģēdiju bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts izteicies – tas noticis vēl pie vecā būvniecības regulējuma un nedrīkst pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem. «Es esmu pārliecināts, ka divgadīgas ēkas nesabrūk atkarībā no tā, vai spēkā būtu vecais regulējums vai jaunais,» intervijā DB iebilst būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš norāda, ka traģēdija notikusi konkrētu cilvēku nolaidības, neprofesionalitātes darba rezultātā, un saistīt to ar būvniecības regulējumu – veco vai jauno – nevajadzētu. «Šis notikums ir saistāms ar konkrētu cilvēku konkrētu rīcību un, manuprāt, to saistīt ar kaut kādu jaunu formulāru, atskaiti, jaunu sertifikātu ir nevietā,» min O. Ozoliņš. Arī kāds cits būvnieks neoficiāli atzīst, ka «neviens likums nedarbosies mūsu vietā, likums nepieņems lēmumu, neuzņemsies atbildību, to dara cilvēki». Pagaidām šim būvniekam vēl neesot gatavs darbspējīgs piedāvājums, kas situāciju mainītu. Jāatgādina, ka sākotnēji bija paredzēts – jaunais Būvniecības likums un būvnoteikumi stāsies spēkā šā gada 1.februārī, taču vairāki noteikumi valsts sekretāru sanāksmei tika pieteikti tikai pirms Ziemassvētkiem, savukārt citi vēl nebija izstrādāti. Būvnieki vērsa uzmanību uz īso laiku noteikumu izskatīšanai, arī pašvaldībām ir jāsagatavojas jaunajam procesam, tādēļ Saeima nolēma atlikt likuma spēkā stāšanās termiņu līdz 1.maijam.

Pēc nepilna mēneša – šī gada 1. oktobrī stāsies spēkā jaunais Būvniecības likums un virkne tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas būtiski maina līdzšinējo būvniecības kārtību, īpašu uzsvaru liekot uz būvdarbu organizēšanas procesu un iesaistīto pušu atbildību, vienlaicīgi samazinot birokrātisko procedūru skaitu, informē Ekonomikas ministrija.

«Jaunais regulējums nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, tiek veidots Būvniecības uzraudzības birojs, lai pastiprināti kontrolētu sabiedrisko ēku būvniecību,» norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis piebilstot, ka līdz ar izmaiņu ieviešanu un likuma pieņemšanu ir izpildīta arī apņemšanās, kas bija ierakstīta valdības deklarācijā.

Darbs pie jaunā būvniecības regulējuma ilga gandrīz 10 gadus. «Būvniecības procesa regulējums ir padarījis būvniecības procesu mazāk birokrātisku, līdz ar to arī saprotamāku un caurspīdīgāku. Tas būs efektīvāks un prognozējamāks potenciālajiem investoriem un veicinās efektīvāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi,» uzsver V. Dombrovskis.

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem, secinājusi Valsts kontrole.

Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Lai arī Latvijā izveidotais būvniecības administratīvais process būtiski neatšķiras no pasaulē atzītās labās prakses, tomēr jau vairākus gadus Pasaules Bankas Doing Business ziņojumā par Latviju būvniecības saskaņošanas process tiek izcelts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksu ietekmējošajām jomām. Situāciju nav uzlabojis arī jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gadā. Būvniecības procesa saskaņošanai Latvijā ir jāveic 14 procedūras, kam nepieciešamas 192 dienas. Tas ir vidēji divas reizes ilgāk nekā Lietuvā (75 dienas) un Igaunijā (103 dienas).

Pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, kas principiāli izmainīja būvniecības ieceres realizācijas kārtību. Iepriekš pasūtītājs būvatļauju varēja iegūt būvniecības dokumentācijas sagatavošanas noslēguma posmā, kad bija saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, pilnībā izstrādāts būvprojekts un izpildīti citi priekšnoteikumi būvdarbu uzsākšanai. Pašlaik būvatļauja tiek saņemta gandrīz pašā sākuma posmā tūlīt pēc būvniecības ieceres vienkāršota izklāsta būvprojektā minimālajā sastāvā. Tomēr būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus – ir jāizpilda visi būvatļaujā ietvertie nosacījumi un jāsaņem būvvaldes atzīme būvatļaujā, ka nosacījumi ir izpildīti.

Izmaiņu mērķis bija vienkāršot būvniecības procesu un uzlabot komercdarbības vidi, novēršot novēlotus trešo personu iebildumus pret būvniecības ieceri. Pirms jaunā likuma pieņemšanas vairākos gadījumos bija konstatēta problēma, ka ar būvniecību saistītie strīdi veidojās pēc būvatļaujas saņemšanas, kad pasūtītājs bija jau ieguldījis ievērojamus laika un finanšu resursus būvniecības dokumentu izstrādē. Jājautā, vai likumdevējs ar jauno likumu tiešām ir noteicis kārtību, kas to novērš .

Nav šaubu, ka būvatļauja ir administratīvais akts, jo to skaidri noteic Būvniecības likums. Tāpat likumā ir pietiekami skaidri noteikta būvatļaujas apstrīdēšanas kārtība, kas vairumā gadījumu paredz strīdu risināšanu vēl pirms būvdarbu uzsākšanas. Tātad varētu likties, ka likumdevējs šo mērķi ir izpildījis. Taču likumā nav skaidri noteikts jautājums par būvatļaujā izdarīto atzīmju statusu un apstrīdēšanas iespēju. Kāds bija sākotnējais likumdevēja nolūks attiecībā uz šo jautājumu, un kādu atbildi uz to sniedz tiesu prakse?

Latīņu teiciens «Mala herba cito crescit», kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «slikta zāle ātri aug», visai precīzi raksturo Latvijas likumdevēja paradumu reizēm sasteigt un kampaņveidīgi veikt darbu normatīvo aktu izstrādes jomā, tādējādi apdraudot tiesību normu kvalitāti. Ar gandarījumu secināms, ka vismaz vienā šādā gadījumā likumdevējs ir paudis labo gribu apliecināt sabiedrībai izpratni par to, ka darba izpildes ātrums nav vērtējams augstāk par kvalitāti.

Pēc Zolitūdes traģēdijas īpaši aktualizējās jautājums par sen solītajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar būvniecības jomu Latvijā. Pērnā gada nogalē toreizējais premjerministrs Valdis Dombrovskais izteicās, ka jaunais Būvniecības likums ietver regulējumu, kas šādām traģēdijām neļaus atkārtoties.

Jau 2014.gada 16.janvārī laikraksta Dienas Bizness publikācijā esmu paudis bažas par to, kā valstī notiek normatīvo aktu izstrāde, uzsverot, ka likumdošanas ātrums nekādā gadījumā neaizstāj kvalitāti. Tieši Būvniecības likuma pieņemšanas steiga nozares speciālistus tobrīd satrauca visvairāk, jo brīdī, kad pēc nepilna mēneša Būvniecības likumam būtu jāstājas spēkā, nebija izstrādāti un pieņemti vairāki šo likumu pavadošie dokumenti. 2013.gada decembrī publiski izskanēja, un toreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis apstiprināja, ka vēl jāpieņem 29 tiesību akti, lai nodrošinātu jaunā Būvniecības likuma darbību. Valdis Dombrovskis toreiz pauda pārliecību, ka tas tiks izdarīts, kā arī mierināja sabiedrību, ka visi Būvniecības likumu pavadošie Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti jau decembrī.

Šā gada 1. oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums un liela daļa no Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti uz šā likuma pamata, tajā skaitā jaunie Vispārīgie būvnoteikumi. Tādējādi jau nepilnu mēnesi Latvijā piemērojams jauns būvniecības procesa regulējums, kas būtiski atšķiras no iepriekšējā.

Šā raksta ietvaros nav iespējams aplūkot visas izmaiņas, kuras paredz jaunais regulējums. Vispārinot var teikt, ka viens no jaunā Būvniecības likuma mērķiem bijis vienkāršot būvniecības procesu un efektivizēt ar to saistīto administratīvo lietvedību, atsakoties no atsevišķu starplēmumu pieņemšanas (plānošanas un arhitektūras uzdevuma, tehniskā projekta un būvprojekta akcepta), kas līdz šim bija nepieciešami, lai saņemtu būvatļauju. Tā vietā jaunā kārtība paredz, ka, lai saņemtu būvatļauju, nepieciešams iesniegt tikai būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā. Tomēr atšķirībā no līdzšinējās kārtības jaunajā kārtībā izdota būvatļauja vēl nedos tiesības uzsākt būvdarbus. Būvdarbi drīkstēs tikt uzsākti tikai pēc tam, kad būs izpildīti būvatļaujā ietvertie projektēšanas un būvdarbu nosacījumi, ko būvvalde apliecinās ar attiecīgu atzīmi.

Nākamā gada 1.februārī spēkā stājas jaunais Būvniecības likums, kas tapis asos strīdos un konfrontācijā starp tiem, kas vēlas Latvijas būvniecības nozari tuvināt citu Eiropas Savienības valstu praksei un attiecīgi nodrošinātu Latvijas būvnieku starptautisko konkurētspēju, un tiem, kas vecā likuma cementēto sistēmu izmanto, lai iegūtu sev stabilus ienākumus uz būvnieku un pasūtītāju rēķina.

Jaunais Būvniecības likums, protams, nav ideāls, taču visumā tas ir labs likums, kurā nav nekā lieka – un tajā nav neviena vārda par to, ka saglabājama pašreiz pastāvošā pārspīlētā, dārgā, birokrātiskā un diskriminējošā būvspeciālistu sertificēšanas sistēma. Pēc jaunā likuma pieņemšanas daudzi nopriecājās: re, beidzot arī Latvijā strādāsim civilizēti! Taču nekā!

Dīvainā kārtā izrādās, ka pat vislabāko likumu Latvijā, ja vien to vēlas, var deformēt un sagriezt kājām gaisā. Tieši tas pašlaik notiek ar jauno Būvniecības likumu, kuram – acīmredzami pēc sertificētāju un viņu sabiedroto piespēles – tiek «piekabināts» Ministru kabineta noteikumu projekts Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi.

Sabiedrisko ēku drošības audits, augstāki būvniecības procesa standarti un valsts reālas uzraudzības atjaunošana. Tie ir galvenie Ekonomikas ministrijā topošā rīcības plāna stūrakmeņi, Tiesa tie top vien pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas. Plānots, ka rīcības plāns tiks iesniegts izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Tehniskā apskate

«Jau notiek ārkārtas pārbaudes sabiedriskajās vietās, it īpaši tajās, kuras uzceltas pēdējos gados vai notiek kādi būvdarbi,» uzsvēra ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. DB jau rakstījis, ka ekonomikas ministrs uzdevis nodrošināt, lai pašvaldību atbildīgās būvvaldes un būvinspektori veic ārkārtas pārbaudes visās sabiedriski nozīmīgajās ēkās par būvnormatīvu ievērošanu, prioritāri tajās celtnēs, kur notiek vai ir plānoti būvdarbi. Līdzās tam Ekonomikas ministrija sola veidot iespējamo riskanto objektu sarakstu un karti, kur tiks veiktas neatkarīgas ārkārtas pārbaudes. «Tiks ņemti vērā arī anonīmie būvniecības speciālistu ziņojumi, kuri jau ir publicēti sociālajos tīklos un internetā. Pārbaudes neveiks pašvaldību būvvaldes, un tā būs neatkarīga pārbaude ne tikai par normatīvu izpildi, bet arī par šo ēku reālo drošību,» skaidroja D. Pavļuts. Tiesa, viens no uzņēmējiem norādīja, ka ekspertu pārbaudes nevar prasīt augstākus standartus, kā paredz esošie būvnormatīvi. DB jau rakstījis, ka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs uzskata – ideja par to, ka arī sabiedriskajām ēkām ik pēc kāda laika būtu nepieciešama sava veida tehniskā pārbaude, tāpat kā automašīnām, ir loģiska. «Tāda ideja ir, un tā ir apsverama,» tā tehniskās apskates ideju vērtē D. Pavļuts.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Latvijas Būvinženieru savienības aicinājums apturēt Būvniecības likuma spēkā stāšanos faktiski nozīmētu atgriešanos pie vecās sistēmas būvniecībā, kas pieļāva Zolitūdes traģēdiju, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Ministrija uzskata, ka nepieciešams iespējami ātrāk panākt izmaiņas esošajā būvniecības nozares regulējumā, lai tiktu nodrošināta augstāka būvniecības kvalitāte, speciālistu kompetence un atbildība, kā arī reāla valsts uzraudzības sistēma.

Tādēļ EM uzskata, ka šobrīd nebūtu lietderīgi atlikt jaunā likuma spēkā stāšanās datumu un turpināt būvniecības nozares darbību bez izmaiņām un saskaņā ar veco, spēkā esošo regulējumu. Visas pūles jāvelta jauno vispārējo būvnoteikumu izstrādei, lai nekavētu likuma stāšanos spēkā un uzlabotu būvniecības vidi un kvalitāti Latvijā, norāda ministrijas pārstāvji.

Līdz ar jaunā Būvniecības likuma pieņemšanu Saeimā EM sāka arī aktīvu darbu, lai tiktu izstrādāti visi nepieciešamie pakārtotie normatīvie akti, kas nepieciešami, lai jaunais likums varētu pilnvērtīgi sākt darboties 2014.gada 1.februārī.

Lai arī jaunais būvniecības procesu regulējums ir spēkā tikai kopš pagājušā rudens, nepilnības tajā rod gan juristi, gan būvnieki , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Vēlme sakārtot būvniecības procesa normatīvo regulējumu ir visnotaļ apsveicama iniciatīva. Jaunā Būvniecības likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu izstrāde un pieņemšana iezīmē, ka notiek arī reāla darbība mērķa sasniegšanai. Tomēr prakse rāda, ka arī jaunā būvniecības procesa regulējuma piemērošanā ir sastopami nenoregulēti un pretrunīgi interpretējami aspekti,» DB norāda zvērināta advokāte Linda Štrause un juriste Aija Kreicberga.

Jaunais Būvniecības likums vēl ir tik jauns, ka visi ar to saistītie riski un problēmas nemaz nav izgaismojušies, pauž arī zvērināta advokāte Laine Skopiņa. «Pašreiz būtiskākās problēmas esam konstatējuši saistībā ar jaunā likuma pārejas noteikumiem. Proti, tie neparedz visus gadījumus, kad būvniecības procesā iesaistītajām personām nākas saskarties ar abiem regulējumiem vienlaicīgi. Piemēram, pārejas noteikumi neatrunā kārtību, kādā veicamas izmaiņas saskaņā ar veco likumu izstrādātos būvprojektos. Tas nozīmē, ka ir iespējami vairāki risinājumi attiecībā uz uzņēmēju, kas vēlas savu būvniecības ieceri realizēt. Tas neveicina būvniecības procesa caurspīdīgumu un paredzamību, kas ir izšķiroši normālas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā. Tāpat neatrisināts ir jautājums saistībā ar jaunajiem garantijas termiņiem, kas piemērojami arī būvniecības procesiem, kas iesākti saskaņā ar veco likumu. Pārejas termiņš, kurā apdrošināšanas līgumi ir jāpārslēdz, ir noteikts, bet nav noteikts, kas sedz papildu izmaksas, kas ir radušās saistībā ar jauno garantijas termiņu. Līdz ar to pušu starpā rodas strīdi, un beigās visbiežāk pasūtītājs ir tas, kas maksā, jo viņš ir vairāk ieinteresēts projekta pabeigšanā,» viņa uzsver. Tā kā lielākā daļa projektu ir iesākti saskaņā ar veco likumu, ir loģiski, ka pašreiz konstatētās problēmas ir saistītas tieši ar pārejas noteikumiem. Paredzams, ka tad, kad tiks realizēti projekti tikai saskaņā ar jauno likumu, izgaismosies jaunas problēmas citās būvniecības procesa stadijās, viņa norāda. «No juridiskā viedokļa raugoties, uzskatām, ka jaunajam likumam izšķiroši būs tas, ko tiesas nolems attiecībā uz būvatļaujas atzīmju pārsūdzēšanas iespējām. Ja tiesas izlems atļaut atzīmju pārsūdzēšanu, ko jaunais likums tiešā tekstā neparedz, visticamāk, mūs gaida jaunas izmaiņas regulējumā,» pauž L. Skopiņa. Viņa arī atzīst – būvniecības nozarē strādājošie klienti norāda uz ļoti specifiskām problēmām, kuras tos skar, tādēļ secināms, ka «mūs sagaida arī daudz praktiskas dabas problēmu saistībā ar jauno regulējumu».

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atzinīgi novērtē Saeimā pieņemtos Būvniecības likuma grozījumus, kas stājās spēkā šī gada 19. maijā. Galvenās izmaiņas ietver klusēšanas - piekrišanas principu, kas padarīs efektīvāku būvprojektu apstiprināšanas procesu būvvaldē, un atsevišķa tiesas lēmuma nepieciešamību būvdarbu apturēšanai gadījumā, ja būvatļauja tiek apstrīdēta, norāda NĪAA.

Tomēr, lai klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips sāktu darboties praksē, Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi, precizējot gadījumus, kuros principu varēs piemērot. Nozare aicina ar noteikumu izstrādi nekavēties, lai pēc iespējas drīzāk likuma grozījumi radītu pozitīvu ietekmi būvniecībā.

Viens no pieņemtajiem Būvniecības likuma grozījumiem – klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips – vērsts uz to, lai izvairītos no administratīvajiem šķēršļiem būvniecības projekta apstiprināšanas laikā. Grozījumi norāda – ja būvvalde noteiktajā termiņā nepieņem lēmumu par būvprojektu, tiek uzskatīts, ka pieņemts iesniedzējam labvēlīgs lēmums. Tādējādi plānots novērst situācijas, kurās būvprojekta apstiprināšana iekavējas uz nenoteiktu laiku, nepamatoti kavējot būvniecības procesu. Pieņemtajā likumā noteikts, ka Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi par to, kādos gadījumos šo principu var piemērot.

Lai arī vairākas organizācijas lūgušas atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos un ar jauno likumu saistītie valdības noteikumi vēl nemaz nav publiskoti, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iestājas par jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos paredzētajā termiņā - 1. februārī.

Tuvāko pāris nedēļu laikā ar jauno Būvniecības likumu saistītie Ministru kabineta (MK) noteikumi tiks nodoti oficiālai apspriešanai un saskaņošanai, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā sacīja ekonomikas ministrs.

«Saeimā bija diezgan liela vienprātība un no industrijas puses nebija lielu iebildumu, ka jāizdara viss iespējamais, lai jaunais regulējums, kas bija septiņus gadus muļļāts dažādos gaiteņos, stātos spēkā ātrāk,» teica ministrs.

D. Pavļuts atzīmēja, ka daļa būvniecības industrijas tādā vai citādā formā jau ir piedalījusies jauno MK noteikumu apspriešanā. «Nav tā, ka neviens neko nebūtu redzējis. Zinu, ka ir lietas, kas neapmierina, un lietas, kam piekrīt, kas ir labākas nekā līdz šim,» sacīja ministrs un solīja, ka tuvāko pāris nedēļu laikā visi šie MK noteikumi būs izlikti publiski oficiālai apspriešanai un saskaņošanai.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja virkni noteikumu projektu būvniecības jomā, tostarp vispārīgos būvnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ar 1.oktobri varētu stāties spēkā jaunais Būvniecības likums, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka noslēgumam tuvojas ļoti apjomīgs darbs pie būvniecības procesa uzlabošanas. Otrdien valdība apstiprināja trīs nozīmīgus MK noteikumus, vēl vienus noteikumus plānots izskatīt nākamajā valdības sēdē. Pēc tam Ekonomikas ministrija rīkos intensīvas apmācības pašvaldībās, iepazīstinot vietējās būvvaldes ar izmaiņām.

Jaunie noteikumi nosaka pavisam konkrētu atbildību katram būvniecības procesa dalībniekam, uzsver Dombrovskis.

Vispārīgie būvnoteikumi noteiks vispārīgo būvniecības kārtību, būtiski mainot līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to. Noteikumi paredz būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Būves iedalīs 3 grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa, vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas, gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana, gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze un tās veikšanas kārtību, gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

2014. gada 24. aprīlī Latvijas Republikas Saeima lielā steigā atkārtoti ir pārcēlusi Būvniecības likuma spēkā stāšanos uz 2014. gada 1. oktobri un skaļi ir pieteikta Būvniecības valsts kontroles biroja, turpmāk tekstā – Birojs - izveide, kuram būs jānodrošina, lai būves būtu drošas un neatkārtotos Zolitūdes traģēdija.

Vērtējot jaunajā Būvniecības likumā noteikto Biroja kompetenci, secināms, ka būves drošības jautājumi, tāpat kā līdz šim, gulstas tikai uz projektētāju. Birojam likumdevējs ir piešķīris kompetenci uzraudzīt tikai atsevišķu būvju būvdarbus un publisku būvju ekspluatāciju, taču vērtēt būvprojektā iekļauto tehnisko risinājumu atbilstību Birojs nebūs tiesīgs. Citiem vārdiem, Birojs veiks tos pašus pienākumus, ko vietējās pašvaldības būvinspektors, tikai tā uzraugāmo objektu saraksts ir krietni šaurāks, t.i., publiskas ēkas, kur uzturas vairāk par 100 cilvēkiem, būves, kuru būvniecībai piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, un tādu būvju būvniecību, kurās tiek ieguldīti pašvaldības līdzekļi vismaz 1,5 miljonu euro apmērā.

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Dažreiz Valsts būvinspekcijas kontrole bija formāla un to varētu veikt pašvaldības, bet nav struktūras, kas veidotu būvniecības politiku valstī, intervijā saka Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs, atzīstot, ka 2009. gadā Saeimas pieņemtais lēmums par Valsts būvinspekcijas likvidāciju bija nepareizs.

O. Burovs uzskata, ka «būvniecības politiku valstī varēja vadīt vai nu būvinspekcija, vai arī neliela ministrija vai kāda valsts komiteja, bet šādai struktūrai ir jābūt».

«Valsts patlaban ļoti daudzas funkcijas ar vieglu roku ir deleģējusi sabiedriskai organizācijai - Latvijas Būvinženieru savienībai,» uzskata departamenta vadītājs. «Vienlaicīgi tiek runāts - jo mazāk būs dažādu sertifikāciju, jo labāk. Patlaban līdz minimumam ir vienkāršota situācija ar uzņēmumiem, kuri grib nodarboties ar būvniecību, - formāli jāreģistrējas Būvkomersantu reģistrā, nav vairs nepieciešami sertifikāti konkrētiem darbiem juridiskai personai. Patlaban jebkurš var būvēt jebko, tiek prasīta tikai pieredze. Būvniekiem arī atcels sertifikātu, un pilnīgi pietiks tikai ar izglītības diplomu.»

Jaunais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs par mērķi izvirzījis nozares reputācijas paaugstināšanu, kas iespējama, vien visiem būvniecībā iesaistītajiem cieši sadarbojoties

Viņš saka – nozares reputācija ir daudzšķautņaina, un, piemēram, aplokšņu algas ir tikai viens, lai gan ļoti nozīmīgs aspekts, kas to grauj. Asociācija lielākoties apvieno vidējās un mazās būvkompānijas. Tieši mazos būvniekus pieņemts uzskatīt par negodprātīgiem – viņi nemaksājot nodokļus un cenšoties ietaupīt uz kvalitātes rēķina. N. Grinbergs gan, tieši pretēji, nelielās kompānijas slavē par drosmi un uzdrīkstēšanos nodrošināt cilvēkus ar darbu, nezinot, vai pēc pusgada vai gada šis darbs vēl būs. Ne mazāk būtisks ir jautājums par būvnieku izglītību.

Kā paaugstināt nozares prestižu?