Latvijas Būvinženieru savienības aicinājums apturēt Būvniecības likuma spēkā stāšanos faktiski nozīmētu atgriešanos pie vecās sistēmas būvniecībā, kas pieļāva Zolitūdes traģēdiju, norāda Ekonomikas ministrija (EM).
Ministrija uzskata, ka nepieciešams iespējami ātrāk panākt izmaiņas esošajā būvniecības nozares regulējumā, lai tiktu nodrošināta augstāka būvniecības kvalitāte, speciālistu kompetence un atbildība, kā arī reāla valsts uzraudzības sistēma.
Tādēļ EM uzskata, ka šobrīd nebūtu lietderīgi atlikt jaunā likuma spēkā stāšanās datumu un turpināt būvniecības nozares darbību bez izmaiņām un saskaņā ar veco, spēkā esošo regulējumu. Visas pūles jāvelta jauno vispārējo būvnoteikumu izstrādei, lai nekavētu likuma stāšanos spēkā un uzlabotu būvniecības vidi un kvalitāti Latvijā, norāda ministrijas pārstāvji.
Līdz ar jaunā Būvniecības likuma pieņemšanu Saeimā EM sāka arī aktīvu darbu, lai tiktu izstrādāti visi nepieciešamie pakārtotie normatīvie akti, kas nepieciešami, lai jaunais likums varētu pilnvērtīgi sākt darboties 2014.gada 1.februārī.
Diskusijas Saeimā par jauno Būvniecības likumu ilga vismaz 3,5 gadus un šajās diskusijās aktīvi tika iesaistītas arī nozares asociācijas. Jaunais likums ir mūsdienīgāks, būtiskākajās pozīcijās arī ievērojami stingrāks un prasīgāks, piemēram, attiecībā uz speciālistu atbildību, lai izvairītos no nekvalitatīvas būvniecības Latvijā. Turklāt arī jaunajam likumam pakārtotajos normatīvajos aktos tiks iestrādātas stingrākas prasības, piemēram, attiecībā uz sabiedrisko ēku garantiju termiņiem, kvalifikācijas un profesionālās sagatavotības prasībām speciālistiem, būvdarbu uzraudzībai u.c. jautājumiem, skaidro EM.
Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) pieprasa atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās termiņu līdz tā un attiecīgi pakārtoto normatīvo dokumentu kvalitatīvai sagatavošanai un pieņemšanai.
LBS nosūtījusi vēstuli vairākām valsts amatpersonām, skaidrojot, ka likums galvenokārt ir vērsts uz pasūtītāju un investoru finanšu ieguldījumu drošības paaugstināšanu un birokrātisko šķēršļu samazināšanu būvniecības sagatavošanas stadijā. Kā galvenais būvju drošības paaugstināšanas garants tajā ir izvirzīta būvniecības dalībnieku profesionālās atbildībasapdrošināšana nevis speciālistu kompetences novērtēšanas, darbības uzraudzības un kontroles paaugstināšanas sistēmas uzlabošana, norāda būvinženieri.
Likums, tāpat kā līdz šim, paredz, ka ar būvniecību saistīto procesu reglamentācija būs jārealizē, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātiem noteikumiem, no kuriem tikai daļa vēl ir sagatavošanas un apspriešanas stadijā. Līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim ir jāizstrādā un jāpieņem Vispārīgie būvnoteikumi, 10 speciālie būvnoteikumi, 29 Latvijas būvnormatīvi (LBN), kā arī jāprecizē vairāki desmiti Ministru kabineta noteikumi, norāda LBS.