Pirms gada vēl nebija skaidrs, vai Hugu runājošiem lāčiem ir nākotne - tagad par to vairs nav jāšaubās.

Aizgājušās vasaras sākumā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu Hugu piedalījās dizaina izstādē Tokijā. «Kāds japānis, kurš bija uzdāvinājis sievai mūsu lāci, bija skatījies sarakstu ar pretendentiem un brīnījās, kāpēc Hugu nav sarakstā. Mani uzrunāja un tā mēs tikām uz izstādi,» saka Lauris Rasa, runājošo lāču Hugu idejas autors. Japānā mazumtirgotāji ar ražotāju nekad nesadarbojas «pa tiešo». Tāpēc bija nepieciešams visai ilgs laiks, lai izvērtētu izplatītājus, kas Hugu pārstāvēs Japānā, turklāt tur ir ierasts, ka ir tikai viens aģents, tāpēc bija grūti izvērtēt, kurš būs «īstais» sadarbības partneris.

Nupat pie jauna pastaigu laukuma jeb voljera ir tikuši Līgatnes dabas takās mītošie lāči Mikus un Puika, turklāt šogad ir iecerēts labiekārtot lācenes Ilzītes voljeru, šodien, atklājot apmēram 2500 kvadrātmetru plašo Mikus un Puikas pastaigu laukumu, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Kā žurnālistiem pastāstīja zvērkope Velga Vītola, lāči par viņu rīcībā esošo teritoriju ir sajūsmā. «Vispār grūti saprast, kam sajūsma bija lielāka - man vai viņiem. Kad lāči pirms dažām dienām mīnuss 20 grādu salā pirmoreiz tika izlaisti no sprostotavas, kurā viņi mitinājās līdz šim, viņi bija apmulsuši un ārā devās piesardzīgi. Pirmais laukā gāja Puika,» sacīja zvērkope, piebilstot, ka pēc brīža abi lāči esot priekā trakojuši un rāpušies kokos - gluži kā bērnībā.

Viņa jokojot izteicās, ka lāčiem jau ir izveidojies priekšstats par to, kādus voljera uzlabošanas darbus viņi veiks, piemēram, paplašinās dīķi. Turklāt Mikus uzstājīgi mēģinot nolauzt tievu bērziņu.

Maizes ceptuve Lāči vidējo maizes cenu šogad samazinājusi par 30 %.

Cenu samazināt ir izdevies pateicoties tam, ka darba tirgū ir liela konkurence, līdz ar to roku darbs ir kļuvis lētāks un darba devējam nav jāierēķina nākotnes darba algu pieaugums un neparedzētie riski. Tāpat ir samazinājušās resursu un atsevišķu izejvielu, proti, tieši malkas un miltu cenas. Iepriekš bija arī jārēķinās ar straujo inflācijas pieaugumu.

«Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, lata vērtība iekšējā tirgū ir tikai pieaugusi. Par to latu, ko kādreiz tērējām, tagad varam nopirkt vairāk, arī Lāču maizi, jo tagad varam piedāvāt labāku cenu,» stāsta ceptuves Lāči saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Maizes cenas samazinājums dod iespēju Lāčiem realizēt gandrīz visu maizi, izņemot lielākos maizes kukuļus un augļu maizes, mazāk par vienu Ls.

Nepalielinot cenas visa gada garumā, maizes ceptuves Lāči apgrozījums 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, palielinājies par 5.6%, sasniedzot 3.4 miljonus latu, informē uzņēmums.

2008. gadā uzņēmuma maizes pārdošanas apjomi ir noturēti 2007. gada līmenī. Tas skaidrojams ar to, ka Lāču maizei ir stabils patstāvīgo klientu loks. 2008. gadā tika arī attīstīts baltmaizes segments, tirgū ieviešot trīs jaunas kviešu maizes un ātro uzkožu segments, kas, savukārt, ir veicinājis maizes sortimenta paplašināšanos. Tāpat Lāči ir arī sākuši cept jaunu rupjmaizi un saldskābmaizi.

Visbūtiskāk ir pieauguši pārdošanas apjomi Lāču konditorejas izstrādājumiem, proti, par 19%.

"Pagājušais gads nebija no tiem vieglākajiem un 2009. gads arī būs saspringts. Tāpēc pie pašreizējās ekonomiskās situācijas ir jāstrādā gudrāk un galvenais – efektīvāk," atzīst SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Ietekmīgākie zīmoli Latvijā šogad ir Nokia, Lāči un LNT, liecina DDB Consulting apkopotā informācija.

DDB Consulting, balstoties uz Brand Capital pētījuma datiem, izvērtēja kuri zīmoli ietekmē apkārtējo viedokļus, un kuriem zīmoliem ir izaugsmes potenciāls.

Šogad iPhone ir apspriestākais zīmols. Tomēr apspriešanai ne vienmēr ir pozitīvs raksturs. Parex banka šogad izpelnījusies trešā apspriestākā zīmola titulu, bet patērētāji zīmolu šogad vērtējuši daudz kritiskāk.

Ietekmīgākie zīmoli Latvijā

SIA Lāči neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājies par 15,2%, kas iezīmējis tendenci apgrozījuma pieaugumam virs 10% jau otro gadu pēc kārtas, informē Lursoft.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 4,6 milj. Ls, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 209 tūkstoši latu.

2011. gadā SIA Lāči apgrozījums bija četri miljoni Ls, bet 2010. gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu. Uzņēmums 2011. gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 tūkst. latu zaudējumiem, kas tika piedzīvoti 2010. gadā.

Pērn SIA Lāči konditorejas izstrādājumu realizācijas pieaugums bija 17,9% apmērā, savukārt maizes produkcijas realizācija kritusi par 13,1%.

SIA Lāči reģistrēta 1995. gadā kā zemnieku saimniecība. Uzņēmuma īpašnieks ir Normunds Skauģis.

DB ziņoja, ka šā gada pavasarī Lāču ceptuve realizējusi sadarbību ar mākslinieci Margaritu Stārasti un izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju, kopumā ieguldot 30 tūkstošus latu.

Latvijas iedzīvotāji par patriotiskākajiem uzņēmējiem atzinuši a/s Liepājas papīrs prezidentu Jāni Vilnīti, SIA Lāči īpašnieku Normundu Skauģi un SIA Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu.a/s Liepajas papirs prezidentu Jani Vilniti, SIA Laci ipašnieks Normunds Skaugis un SIA Lido ipašnieks Gunars Kirsons.

Db jau ziņoja, ka no šī gada 14. oktobra līdz 18. novembrim interneta vietnē www.latvijaspatrioti.lv norisinājās balsojums par patriotiskāko uzņēmēju. Uzņēmēju titula Latvijas patriots saņemšanai kopumā tika izvirzīti 120 cilvēki.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) 15. gadadienas svinīgajā pieņemšanā Latvijas patriotiskākajiem uzņēmējiem balvas šodien pasniedza Ministru prezidents Ivars Godmanis. Latvijas patriotiskāko uzņēmēju noteikšanu organizēja LDDK sadarbībā ar Izdevniecību Dienas bizness, augstskolu Turība un LR proklamēšanas deviņdesmitgades rīcības komiteju.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, maizes ceptuve Lāči ir palielinājusi svētku produkcijas klāstu par 55% un kā īpašo svētku piedāvājumu kompānija izgatavojusi jaunu un nebijušu konditorejas izstrādājumu Piparkūku namiņš, kas savā būtībā ir ne tikai svētku gardums, bet arī rotaļlieta, ko pats var izveidot, saliekot kopā vairākas piparkūku plāksnītes, informē uzņēmuma mārketinga vadītājs Atis Blinds.

„Lai iepriecinātu savus pircējus svētkos, mēs centāmies radīt kaut ko jaunu, oriģinālu un ar augstu pievienoto vērtību,” uzsver ceptuves saimnieks Normunds Skauģis. „Kā jau svētkos mēs īpašu uzmanību pievērsām tieši saldumiem un konditorejas izstrādājumiem, radot gan pilnīgi jaunus produktus, gan izveidojot jaunas garšas jau esošajiem gardumiem. Īpaši gandarīti esam par jauno produktu Piparkūku namiņš, kuru tāpat kā konstrukcijas klucīšus ir iespējams pašiem salikt kopā, lai uzbūvētu mājiņu. Manuprāt, tā var būt lieliska dāvana ikvienam Ziemassvētkos!”

Kā galvenos produktus, ko Lāči ir ieviesuši uz šiem svētkiem, ir jāmin piparkūkas, kas ir izstrādātas pēc īpašas svētku receptes un tiks piedāvātas par draudzīgāku cenu. Speciāli ir izstrādāts arī Ziemassvētku kēkss un kēkss ar šokolādes gabaliņiem un ruma garšu. Enerģijas maizes ar valriekstiem un augļiem ir radītas speciālā Ziemassvētku iepakojumā, kas ir izmantojamas un pasniedzamas kā mazas un jaukas dāvanas, toties piparkūka kastītē Laimīgā poga ir veidota gan kā gardums, gan kā rotājums eglītē, gan arī kā dāvana, ietverot īpašu novēlējumu. Visi šie produkti un Piparkūku namiņš ir jau pieejami visos lielākajos veikalu tīklos Latvijā un Lāču tirdzniecības vietās. Lai radītu cilvēkiem labāku svētku noskaņojumu, maizes ceptuvē Lāči un to tirdzniecības vietās ir atvērta Piparkūku darbnīca, kurā ikvienam kopā ar ģimeni ir iespēja kārtīgi izbaudīt īstu piparkūku cepšanu, nodarboties ar to apgleznošanu, piedalīties piparkūkas namiņu konstruēšanā, kā arī iesaistīties citās svētku atrakcijās. Tāpat arī Lāču izklaides pasākumu nodaļa piedāvā iespēju maizes ceptuvē iepazīties ar maizes cepšanas senajām tradīcijām un izcept pašiem savu maizes kukulīti svētku galdam.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Optimizējot valsts pārvaldi, taupīs uz sarunām, komandējumiem un dienesta auto, kā arī spiedīs ierēdņus lietot moderno tehnoloģiju iespējas.

To šodien, prezentējot valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanas projektu solīja Valsts kanceleja. Pēc valsts pārvaldes optimizēšanas tā varētu veidot 8 – 10 % no strādājošo skaita līdzšinējo 14 % vietā."Šis dokuments, kas apstiprināts 31. marta MK sēdē, ir atvērts sabiedriskām diskusijām un gaidīsim priekšlikumus līdz 1. maijam. Jaunais plāns vērsts uz to, lai veicinātu birokrātijas norietu un uzņēmējdarbības saullēktu," teica VK direktore Gunta Veismane.

Turklāt taupības režīms attieksies arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un jo īpaši uz to dibinātajiem meitasuzņēmumiem, kuri līdz šim grima tā dēvētajā korupcijas riska zonā. Izmaiņas skars arī valsts sekretārus, kam būs atļauti maksimums divi vietnieki, taču valsts sekretāriem vairs nepienāksies savs birojs. Arī departamentu direktoriem un nodaļu vadītājiem nāksies iztikt bez vietniekiem. Nodaļu optimālais darbinieku skaits ir septiņi, bet departamentos - 15 cilvēki.

Pēc biedrības Mārketinga padome pasūtījuma izcepta īpaša Ziemassvētku torte, kas šodien tiks pasniegta daudzbērnu ģimenēm, kuras viesosies pie Valsts prezidenta rīkotajā svinīgās egles iedegšanā pie Rīgas pils. Tā būs līdz šim lielākā un smagākā Zaļās karotītes torte.

Ingūna Gulbe, biedrības Mārketinga padome direktore: "Zaļās karotītes tortes cepšana Ziemassvētkos ir mums jauna tradīcija. Šī torte ir īpaša, jo cepta no Zaļās karotītes produktiem, kas nozīmē augstu kvalitāti un izcilas garšas īpašības. Tā apvieno visus Zaļās karotītes produktu ražotājus no dažādiem Latvijas reģioniem un to ieguldīto darbu kvalitatīvu un labu produktu audzēšanā un ražošanā. Valsts prezidents Valdis Zatlers ir Zaļās karotītes patrons. Tādēļ arī nolēmām šo Zaļās karotītes torti, kas tapusi pēc īpašas receptes, pasniegt daudzbērnu ģimenēm Valsts prezidenta rīkotajā svinīgās egles iedegšanā pie Rīgas pils."

Rīdzinieces Daces Grandavas filca lāči top jau kopš 2009. gada, tomēr sabiedrībai tie atrādīti tikai pēdējos pāris gados, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Misha attīstības vēsture īsuma ir šāda: sākumā bija lāči, tad auskari un cimdi, vēl pirms tam – cimdi. «Kaut kad ļoti sen manīju sievietes melnos cimdus ar košiem dekoriem, nepiefiksēju tehniku, bet atmiņā palika nospiedums, pilnīgi pa pieri iesita, kā es gribu uztaisīt cimdus ar krāsainiem ziediem,» atceras Dace. Mokošais jautājums – kā tādus radīt: adīt vai izšūt, kur meklēt piemērotāko tehniku? Lāču cilts dzima 2009. gada rudenī ar ciltstēvu priekšgalā, kad kolēģe iepazīstināja ar sausās (adatas) filcēšanas pamatiem. «Kad sāku darboties ar filcu, radīju savu pirmo lācīti – visu savu lāču ciltstēvu, kurš ļoti attāli līdzinās šodienas Misha lāčiem,» atminas Dace. Tobrīd neviens tādus lāčus–piespraudes netaisīja, vai arī Dace nebija tos sastapusi. Pati viņa ir mēģinājusi veidot arī ziedus, arvien telpiskākus. «Sākumā bažījos, ka, nonākot saskarē ar ūdeni, darinājumi varētu zaudēt formu, bet, vienreiz formu ieguvis, tas to vairs nemaina,» skaidro Dace.

Maizes ceptuve SIA Lāči šo gadu paredz pabeigt ar nedaudz mazāku apgrozījumu, kā pagājušajā gadā.

Apgrozījums saruks, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas kritumu un vidējās cenas samazinājumu, skaidro Lāču saimnieks Normunds Skauģis. Jāatgādina, ka pērn Lāči apgrozīja 3.4 miljonus Ls, kas bija par 5.6 % vairāk nekā gadu iepriekš.

N. Skauģis paredz, ka nākamgad būs vēl grūtāk, jo «pirktspēja turpinās samazināties». Pirmais ceturksnis jau tradicionāli pārtikas nozarē ir klusāks periods un tas varētu atstāt iespaidu uz visu gadu kopumā. Lai spriestu par atsevišķiem nozares spēlētājiem un to izredzēm, būtu jāvērtē saražotie apjomi, spriež uzņēmējs. Tomēr vērojama tendence, ka cilvēki izvēlas arvien lētākus produktus un līdz ar to iegūst industriālie produkcijas ražotāji. Lāči jau optimizējuši izmaksas un pārskatījuši produkcijas cenas un tagad tiek gaidīta pircēju reakcija.

26. februārī maizes ceptuvē Lāči tiks apbalvoti konkursa Maizes akadēmija laureāti.

Konkurss Latvijas skolām noslēdzās 30. janvārī un tā mērķis bija ieinteresēt bērnus izzināt īstas rudzu maizes vērtību un piedalīties tās tapšanas procesā, tādejādi vēlreiz atgādināt jaunajai paaudzei, cik nozīmīga un būtiska ir īsta rudzu maize.

Kā informē SIA Lāči mārketinga vadītājs Atis Blinds, konkursā savus pieteikumus iesūtīja 61 klase no 19 skolām un dalībnieki tika vērtēti četrās klašu grupās.

Konkursa programmā ietilpa maizniekmeistaru stāstījums par maizes vēsturi, ekskursija pa ceptuvi, teorētiskā kārta, praktiskās nodarbības, kā arī mājas uzdevuma atrādīšana. Praktisko nodarbību laikā trīs klases izvirzīti pārstāvji veidoja kopīgu klases maizes klaipu.

Latvijas Dabas muzejs tradicionāli jaunu gadu uzsāk ar gada dzīvnieka paziņošanu. Šogad par gada dzīvnieku ir nominēts brūnais lācis (Ursus arctos), kas par sevi pēdējo gadu laikā ir licis ļoti aktīvi runāt gan sabiedrībai, gan medijiem, gan arī speciālistiem. LDM izvirzot brūno lāci par gada dzīvnieku cer veicināt sabiedrībā diskusijas, kā arī izpratni par jautājumiem, kas saitīti ar lāča un cilvēka līdzāspastāvēšanu.

Pasākumā gada dzīvnieka stendu atklās muzeja direktore Skaidrīte Ruskule, Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta Silava pētnieks Jānis Ozoliņš stāstīs par lāču populācijas stāvokli Latvijā un riskiem, kas saitīti ar sugas atjaunošanos. Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš sniegs atbildes uz jautājumiem par lāčiem Ziemeļaustrumu virsmežniecībā, kura atrodas teritorijā, kas ir lāču apdzīvota.

Pasākuma laikā dalībnieki ne tikai tiksies ar Laimes lāci, bet arī varēs noskatīties studijas Animācijas Brigāde leļļu filmu Lācis nāk!, kas stāsta par slavenā Latvijas – Roņu salas lāča ceļojumu 2006. gadā.

Latviešu mākslinieces Baibas Ošenieces aizraušanās ir rotaļu lācīšu un leļļu gatavošana. Darinot savus lāčus, viņai radusies ideja veidot īpašo raudzību lāci – tas top, ņemot vērā jaundzimušā «parametrus» - augumu un svaru piedzimšanas brīdī.

Raudzību lāčukiem precizitāte ir līdz gramam un milimetram. «Paņemot raudzību lāci rokā, neviena mamma netic, ka viņu mazulis piedzimstot bijis tik smags,» stāsta Lāču darbnīcas saimniece Baiba.

Raudzību lāci iespējams ietērpt mazuļa pirmajās drēbītēs. Pastāv iespēja uzšūt kleitiņu lāču meitiņai vai fraciņu lāču puikam ar jaundzimušā iniciāļiem. Šāda personalizēta lāča izmaksas ir aptuveni 250 līdz 300 eiro. Pusi no cenas veido materiālu izmaksas, otru pusi – roku darbs.

Visi darbi pārsvarā aizceļo uz ārzemēm - Krieviju, Japānu, Kanādu, Vāciju, un tikai kādi 10% no radītā paliek tepat Latvijā, pastāstīja Baiba.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Katram kvadrātmetram ir jāpelna, tāpēc Shoe Hunt’In Cafe piedāvā ne tikai nopirkt kurpes vai padzert kafiju, bet tur arī varēs ieturēt maltīti itāļu stilā.

Shoe Hunt’In Cafe sākotnējā ideja bija piedāvāt ko nebijušu, tas ir, «trīs vienā» – kafejnīca dāmu pačalošanai, pasēdēšanai ar kūkām, kafiju un vīnu, itāļu apavu veikals un kurpju izgatavošana pēc individuāla pasūtījuma, stāsta Ieva Mazure, Shoe Hunt’In Cafe īpašniece. Saprotot, ka tikai ar kūkām un kafiju nepietiek, drīzumā tiks piedāvāta arī itāļu virtuve. Te notiek arī dažādi pasākumi – dzīvās mūzikas vakari, modes skates, tirdziņi, itāļu valodas kursi, gleznu izstādes utt.

Pirmā darbības gada laikā sortimentu ir papildinājuši kurpju aksesuāri. «Tā ir alternatīva jaunu kurpju iegādei – pie katra tērpa vai īpaši kādam pasākumam ar speciāliem klipšiem pie kurpēm var pielikt šo aksesuāru. Kurpīte uzreiz izskatās pavisam citādi,» saka I. Mazure.

SIA Lāči pērn strādāja ar 3.2 miljonus Ls apgrozījumu, liecina provizoriskās aplēses par pērnā gada darbības rādītājiem, bet šogad plāno apgrozījumu kāpināt par 15%.

Pagājušā gada apgrozījuma rādītāji ir līdzīgi 2007. gadā apgrozītajam, Db skaidroja SIA Lāči mārketinga vadītājs Atis Blinds. Viņš pastāstīja, ka rezultāti ir apmierinoši situācijā, kad iedzīvotāju pirktspēja ir sarukusi. Uzņēmums pērn sācis ražot produktus par lētāku cenu, pievērsies kūku segmentam un ātro uzkodu segmentam.

Šogad uzņēmums plāno apgrozījumu audzēt par 15 %. Šāds plāns balstīts uz iecerēm piedāvāt pircējiem jaunus produktus, sākt darboties jaunās nišās un attīstīt eksportu, teica A. Blinds.

Maizes ceptuve Lāči dibināta 1993. gadā un no dažu desmitu kilogramu ražošanas apjomiem dienā šobrīd izcep ap 5 t maizes produkcijas dienā. Vairākkārt uzņēmumā ražotā maize ieguvusi Tautā mīlētākā Zaļās karotītes produkta nosaukumu, kā arī citus apbalvojumus.

Jūrmalas saldo garšu buķete jau piecus gadus nav iedomājama bez franču beķerejām un kafejnīcām Madam Brioš, pieprasījums pēc kūkām ir visnotaļ stabils, to tik ļoti neietekmē sezonalitāte.

Jūrmalā konditoreju netrūkst. Lielupē saldos našķus piedāvā Kalnakrastu raušu fabrika, Bulduros un Kauguros – Brown Sugar, bet Majoros – De Gusto. Jau piecus gadus jūrmalniekus un pilsētas viesus ar kūkām kārdina Madam Brioš konditorejas un kafejnīcas, tiesa gan, pēdējos gados to skaits ir krietni sarucis, turklāt mainījušies zīmola īpašnieki. Viņiem ir skaidra vīzija, kā kopt iecienītās garšas un attīstīties, turklāt ne tikai Jūrmalā, bet arī ārpus tās robežām.

Sirds lieta

Jau vairāk nekā gadu Madam Brioš saimnieko Dina un Anatolijs Pētersoni, kuru vadītais uzņēmums SIA Take Segunda preču zīmes izmantošanas tiesības uz franšīzes līguma pamata ir pārņēmis no Krievijas uzņēmējas Siranušas Giračevas. Preču zīme joprojām pieder uzņēmumam Noema Management. No savulaik plašās zīmola Madam Brioš našķu impērijas, kas bija izveidota Jūrmalā, pāri palikušas vien divas konditorejas un kafejnīcas – Mellužos un Majoros. Aizvērta arī Madam Brioš kafejnīca galvaspilsētā muzejā Rīgas biržā. Līdz franšīzes līguma noslēgšanai Anatolijs ir strādājis visos Madam Brioš zīmola uzņēmumos – bijis gan viesmīlis, gan pārvaldnieks, arī Dinai ir pieredze šo konditoreju un kafejnīcu darbā – viņa ir sākusi kā administratore un kādu laiku veikusi arī direktores pienākumus.

Pagājušā gada maijā Aizputes centrā atvērtā ceptuve jeb uzņēmums Beķereja-SS Ziemassvētkos saņēmusi ap 100 lielus un mazus pasūtījumus, kas, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Sandris Štāls, ir bijis līdz šim lielākais pasūtījumu skaits. Par biznesu mazpilsētā viņš nesūdzas, atzīstot: pēdējā laikā vērojama tendence, ka no Aizputes ne tikai aizbrauc, bet arī atgriežas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tikmēr pilsētnieki kopš pagājušās vasaras mielojas ar beķerejā ceptiem speķaraušiem, tortēm, klinģeriem un citiem gardumiem, ko ikdienā kopā ar tasi kafijas var nobaudīt arī blakus ceptuvei ierīkotajā kafejnīcā.

Taujāts par uzņēmuma darbību kopš tā atvēršanas jeb prognozēm un realitāti, Sandris atzīst, ka «ir pat mazliet labāk, nekā bija plānots». «Pats būdams vietējais, secināju, ka Aizputē mūsu pašu vietējiem nav iespēja iegādāties svaigi ceptas bulciņas, kūciņas, maizītes. Izlēmu pamēģināt,» vasarā Kursas Laikam stāstīja S. Štāls.

«Galvenais - lai būtu pa nullēm un nav parādi. Ja mazliet paliek pāri, tad viss ir kārtībā,» saka ceptuves saimnieks, kurš ir diplomēts finansists un ekonomists, bet darbu pēc studijām Latvijas Universitātē bez pieredzes nav varējis atrast. Tad arī īstenots sens ģimenes sapnis par neliela uzņēmuma izveidi.

#Medus kūka, Napoleons, Olu biskvīta kūka, ruletītes, Vecrīgas, pīrādziņi un cepumi – sortiments ir gana plašs.

Alūksnes novada z/s Saltupji saimniece Anda Cekule cep lauku tortes un plāno paplašināties

Saimniecība atrodas apmēram 16 km aiz Alūksnes, un Saltupjos nokļūstam laikā, kad Ziemeļlatvijai pāri brāžas sniegputenis un ceļš līdz mājai jau teju ir aizputināts. Kūku un konditorejas izstrādājumu cepšana nav vienīgais saimnieku Andas un Raivja Cekulu rūpals. Viņi audzē gaļas lopus, kas labi iederas paugurainajā Vidzemes ainavā.

Kūku cepšanai ziemeriete Anda Cekule aktīvāk pievērsās pirms aptuveni pieciem gadiem, kad ieguva mājražotājas statusu. Aroda noslēpumus apguvusi jau no savas vecmāmiņas, kas labi pārzināja konditorejas izstrādājumu gatavošanas smalkumus. Saimniece pēc profesijas ir pavārs– konditors. Pamudinājumu cept tortes un piedalīties konkursos Anda Cekule saņēmusi arī no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem. «Tajā laikā bija gan savi dārzeņi, gan gaļas lopi, bet mums teica, ka vajag iet tautās arī ar kūkām,» atceras Raivis Cekuls. Uzrakstījuši projektu Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā, guvuši atbalstu, iegādājušies ledusskapi, mikserus un uzlabojuši virtuvi, kur top konditorejas izstrādājumi. Tagad jau abi spriež, ka telpas kļuvušas par mazu, jo izcepto kūku daudzums ar katru gadu pieaug. Izņēmums gan bijis pagājušais gads, taču šogad paredzēts paplašināt gan sortimentu, gan palielināt apjomus. Saimnieks Raivis Cekuls atklāj, ka ir gan šoferis, gan ekspeditors vienā personā, jo Andas izcepto piegādā klientiem.

Gluži kā Mendeļejeva tabulā noteiktā kārtībā ir sakārotas dažādas vielas, arī alus veidiem profesionāļu aprindās ir strikts iedalījums, un šīs kārtības «augšējā segmenta» daļā atrodams porteris. Savu nosaukumu tas ieguvis no «šveicara» un dzerams, piemēram, ar kūkām vai pūdētu sieru.

Šoreiz Db.lv viesojās Aldara alus darītavā, kas nesen paziņojusi par plāniem lielu daļu ražošanas pārcelt uz ārvalstīm. Tiesa, portera ražošanu gan gaidāmās pārmaiņas Aldara alus darītavā neskaršot.

Porteris parasti ir tumšas kafijas krāsā, un tā aromātā ir daudzi «toņi», kas nav sastopami tumšajā vai gaišajā alū, proti, stiprāks alus un iesala aromāts, garša ir blīvāka. Tā porteri raksturo uzņēmuma galvenais aldaris vai galvenais alus eksperts Valdis Čunka. Porteri varot dzert arī pie kūkām, savukārt sevišķi labi tas garšojot ar pūdētu sieru, viņš skaidro. Tāpat porteris ir stiprāks par citiem alus veidiem - vidēji alus stiprums ir aptuveni 5%, bet porterim tie ir 6,8%.

Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā noslēgusies Dēliņkalna skatu torņa būvniecība un tas ir atvērts apmeklētājiem, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Šomēnes plānots organizēt arī torņa atklāšanas pasākumu.

Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības apmeklētājiem, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Dēliņkalns sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums - vairāk nekā 70 metru. No kalna dienvidu nogāzes paveras skats uz mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainavu.

Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene» infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai».