Gluži kā Mendeļejeva tabulā noteiktā kārtībā ir sakārotas dažādas vielas, arī alus veidiem profesionāļu aprindās ir strikts iedalījums, un šīs kārtības «augšējā segmenta» daļā atrodams porteris. Savu nosaukumu tas ieguvis no «šveicara» un dzerams, piemēram, ar kūkām vai pūdētu sieru.
Šoreiz Db.lv viesojās Aldara alus darītavā, kas nesen paziņojusi par plāniem lielu daļu ražošanas pārcelt uz ārvalstīm. Tiesa, portera ražošanu gan gaidāmās pārmaiņas Aldara alus darītavā neskaršot.
Porteris parasti ir tumšas kafijas krāsā, un tā aromātā ir daudzi «toņi», kas nav sastopami tumšajā vai gaišajā alū, proti, stiprāks alus un iesala aromāts, garša ir blīvāka. Tā porteri raksturo uzņēmuma galvenais aldaris vai galvenais alus eksperts Valdis Čunka. Porteri varot dzert arī pie kūkām, savukārt sevišķi labi tas garšojot ar pūdētu sieru, viņš skaidro. Tāpat porteris ir stiprāks par citiem alus veidiem - vidēji alus stiprums ir aptuveni 5%, bet porterim tie ir 6,8%.
Pirmās liecības par alus šķirni porteris reģistrētās Lielbritānijā 18. gadsimtā. Porteris radās krodziniekiem kopā sajaucot trīs alus veidus – eila tipa alu, stipro alu un gaišo alu, Db.lv uzzināja Aldarī. Šis brūvējums krogos bija īpaši iecienīts pavadoņu jeb šveicaru aprindās, tādēļ drīz vien šis alus, ko sākumā sauca par entire jeb «apvienoto» alu krodzinieku aprindās tika pārsaukts par «porteri» - no angļu valodas tieši vārds «porter» tulkojams kā pavadonis jeb šveicars. Latvijā porteri pazīst kopš 19. gadsimta beigām.
Alus patērēšanā porteris, līdzīgi kā citur Eiropā, arī Latvijā ir diezgan tālu no līderpozīcijām. Lai arī lētākā alus PET pudelēs patēriņam ir tendence samazināties, bet premium klases alus patēriņš pieaug (pērn aptuveni par 6%), porteri vēl aizvien izvēlas konstants patērētāju loks, Db.lv stāsta Aldara pārstāve Laura Krastiņa. Alus patēriņš kopumā gan Latvijā, gan Eiropā samazinās. 2012. gadā bija vērojams kritums 5% apmērā, bet šogad, lai arī vasara bija silta un alus pirkšanai labvēlīga, tā patēriņš sarucis jau par 3%, un paredzams, ka līdz gada beigām samazināsies vēl vairāk, norāda Aldara pārstāve. «Izmaiņas tirgū ir jūtamas, tomēr tās nav krasas,» viņa stāsta.
Kopumā Latvijas iedzīvotājs, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, nav liels alus dzērājs, norāda L. Krastiņa. «Latvijā, pēc mūsu aprēķiniem, vidējais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju 2012. gadā bija 66 litri, tajā pašā laikā Lietuvā tas ir krietni lielāks,» viņa norāda.
Portera pārdošanai nav izteiktas sezonalitātes. Siltajā sezonā tā pārdošana nedaudz pieaug, tomēr «pīķa» sezonas atšķirībā no citiem alus veidiem neveidojas, un tas ir pieprasīts kā ziemā, tā vasarā, par portera īpatnībām stāsta L. Krastiņa.
Šobrīd Aldara porteri eksportē uz Igauniju, Dāniju, ASV, Lielbritāniju un Somiju. Lielākie eksporta apjomi ir uz kaimiņvalsts un Carlsberg mājas tirgu Dāniju.
Ekskluzīvajā segmentā Latvijā Aldara porteris aizņem aptuveni 7%, norāda L. Krastiņa. Šobrīd Aldara alus kopumā aizņem vairāk nekā 30% no kopējā Latvijas tirgus.
#1/30
Db.lv viesojās Aldara ražotnē laikā, kad tika iepildīts porteris eksportam uz Dāniju.
#2/30
Alus gatavošanas process sākas ar iesala gatavošanu un malšanu - iesala graudus sasmalcina un atdala no graudu apvalkiem. Pēc tam graudus sajauc ar ūdeni un iegūst iejavu, kuru uzsilda līdz noteiktai temperatūrai un notur tik ilgi, līdz tā pārvēršas par dziru, ko sauc par misu. Attēlā - vara vārīšanas katli.
#3/30
Sākot no brīža, kad Aldaris saņem iesalu, portera ražošanas cikls ilgst līdz trijiem mēnešiem. Sākumā tiek vārīta misa, tad tai pievieno raugus, bagātina to ar skābekli. Pēc tam sākas raudzēšanas process, kas aizņem ilgu laiku un pēc raudzēšanas sākas nogatavināšanas process, kas ilgst aptuveni divus mēnešus, stāsta aldaris V. Čunka.
#4/30
Porterim apiņi nāk no dažādiem Vācijas reģioniem, bet iesals – no Lietuvas. Izejvielas Aldaris iepērk, jo Latvijā patlaban nav nevienas iesalnīcas, Db.lv stāstīja aldaris Valdis Čunka. Šī gada nogalē viena iesalnīca varētu tikt atklāta arī Latvijā, tad situācija varētu mainīties, stāstīja L. Krastiņa.
#5/30
Jo ilgāk porteris nostāvas, jo labāka garša tiek iegūta - gluži kā vīnam. Tā, piemēram, ekskluzīvais porteris darītavas pagrabos nostāvējies vienu gadu.
#6/30
Sarežģītākais un svarīgākais alus darīšanā ir raudzēšanas process, Db.lv stāsta aldaris. «Raugi ir kā mazi bērni – patīk cukurs un svaigs gaiss,» tā V. Čunka.
#10/30
Kad misa izraudzēta, zemā temperatūrā nogatavināta, alus tiek izfiltrēts. Filtrēšana notiek, izmantojot no jūras dzīlēm gūtu vielu - kizilguru. Pēc tam var sākties alus pildīšana. Attēlos - alus konteineri, no kuriem alus tks pildīts.
#12/30
Aldara pildīšanas rekords ir 60 tūkst. pudeļu dienā. Portera rekords ir 20 tūkst. pudeļu dienā.
#17/30
Sevišķi svarīgi pildīšanā ir panākt lai pudelē nenokļūst daudz skābekļa. Tad alus ātrāk bojājas un zaudē savas garšas īpašības.
#18/30
Šis porteris ceļos uz Carlsberg «mājām» - Dāniju, kas ir viens no lielākajiem Aldara portera eksporta tirgiem.
#19/30
Galvenais aldaris un alus eksperts - Valdis Čunka. Viņš stāsta, ka ne mazāk svarīgs posms alus ražošanā ir kvalitātes pārbaude, proti, gan gatavā produkta, gan starppormu kontrole - tie kontrolēts gan alus, gan misa.
#20/30
Degustēšanā piedalās aptuveni 12 Aldarī strādājoši cilvēki no dažādām uzņēmuma nodaļām - gan no finanšu, gan mārketinga un pārdošanas un personāla daļas nodaļas. «Tā gan nav pasēdēšana, bet konstruktīva sanāksme, kuras laikā var apspriest produktus,» norāda V. Ilguns.
#21/30
Katra noraudzētā šķirne pirms padošanas uz filtrēšanu vai pildīšanu tiek degustēta. «Tas ir līdzīgi kā mājās, kad saimniece vāra zupu - pirms liek galdā, pagaršo, vai nevajag vēl sāli,» tā V. Čunka.
#22/30
Ražošanas vadītājs Valdis Ilguns. Attēlā redzami dažādi piemaisījumi, kas izmaina garšas un smaržas. Tos izmanto, lai pārliecinātos, ka alus degustētājs nav zaudējis savu maņu asumu.
#23/30
Degustācija nenotiek tikai Latvijas tirgū esošiem produktiem, bet arī alum, kas nopērkams ārpus Latvijas.