Foto stāsts

Kā top?: Aldara porteris

Gunta Kursiša,23.09.2013

Db.lv viesojās Aldara ražotnē laikā, kad tika iepildīts porteris eksportam uz Dāniju.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā Mendeļejeva tabulā noteiktā kārtībā ir sakārotas dažādas vielas, arī alus veidiem profesionāļu aprindās ir strikts iedalījums, un šīs kārtības «augšējā segmenta» daļā atrodams porteris. Savu nosaukumu tas ieguvis no «šveicara» un dzerams, piemēram, ar kūkām vai pūdētu sieru.

Šoreiz Db.lv viesojās Aldara alus darītavā, kas nesen paziņojusi par plāniem lielu daļu ražošanas pārcelt uz ārvalstīm. Tiesa, portera ražošanu gan gaidāmās pārmaiņas Aldara alus darītavā neskaršot.

Porteris parasti ir tumšas kafijas krāsā, un tā aromātā ir daudzi «toņi», kas nav sastopami tumšajā vai gaišajā alū, proti, stiprāks alus un iesala aromāts, garša ir blīvāka. Tā porteri raksturo uzņēmuma galvenais aldaris vai galvenais alus eksperts Valdis Čunka. Porteri varot dzert arī pie kūkām, savukārt sevišķi labi tas garšojot ar pūdētu sieru, viņš skaidro. Tāpat porteris ir stiprāks par citiem alus veidiem - vidēji alus stiprums ir aptuveni 5%, bet porterim tie ir 6,8%.

Pirmās liecības par alus šķirni porteris reģistrētās Lielbritānijā 18. gadsimtā. Porteris radās krodziniekiem kopā sajaucot trīs alus veidus – eila tipa alu, stipro alu un gaišo alu, Db.lv uzzināja Aldarī. Šis brūvējums krogos bija īpaši iecienīts pavadoņu jeb šveicaru aprindās, tādēļ drīz vien šis alus, ko sākumā sauca par entire jeb «apvienoto» alu krodzinieku aprindās tika pārsaukts par «porteri» - no angļu valodas tieši vārds «porter» tulkojams kā pavadonis jeb šveicars. Latvijā porteri pazīst kopš 19. gadsimta beigām.

Alus patērēšanā porteris, līdzīgi kā citur Eiropā, arī Latvijā ir diezgan tālu no līderpozīcijām. Lai arī lētākā alus PET pudelēs patēriņam ir tendence samazināties, bet premium klases alus patēriņš pieaug (pērn aptuveni par 6%), porteri vēl aizvien izvēlas konstants patērētāju loks, Db.lv stāsta Aldara pārstāve Laura Krastiņa. Alus patēriņš kopumā gan Latvijā, gan Eiropā samazinās. 2012. gadā bija vērojams kritums 5% apmērā, bet šogad, lai arī vasara bija silta un alus pirkšanai labvēlīga, tā patēriņš sarucis jau par 3%, un paredzams, ka līdz gada beigām samazināsies vēl vairāk, norāda Aldara pārstāve. «Izmaiņas tirgū ir jūtamas, tomēr tās nav krasas,» viņa stāsta.

Kopumā Latvijas iedzīvotājs, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, nav liels alus dzērājs, norāda L. Krastiņa. «Latvijā, pēc mūsu aprēķiniem, vidējais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju 2012. gadā bija 66 litri, tajā pašā laikā Lietuvā tas ir krietni lielāks,» viņa norāda.

Portera pārdošanai nav izteiktas sezonalitātes. Siltajā sezonā tā pārdošana nedaudz pieaug, tomēr «pīķa» sezonas atšķirībā no citiem alus veidiem neveidojas, un tas ir pieprasīts kā ziemā, tā vasarā, par portera īpatnībām stāsta L. Krastiņa.

Šobrīd Aldara porteri eksportē uz Igauniju, Dāniju, ASV, Lielbritāniju un Somiju. Lielākie eksporta apjomi ir uz kaimiņvalsts un Carlsberg mājas tirgu Dāniju.

Ekskluzīvajā segmentā Latvijā Aldara porteris aizņem aptuveni 7%, norāda L. Krastiņa. Šobrīd Aldara alus kopumā aizņem vairāk nekā 30% no kopējā Latvijas tirgus.