Nupat pie jauna pastaigu laukuma jeb voljera ir tikuši Līgatnes dabas takās mītošie lāči Mikus un Puika, turklāt šogad ir iecerēts labiekārtot lācenes Ilzītes voljeru, šodien, atklājot apmēram 2500 kvadrātmetru plašo Mikus un Puikas pastaigu laukumu, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Kā žurnālistiem pastāstīja zvērkope Velga Vītola, lāči par viņu rīcībā esošo teritoriju ir sajūsmā. «Vispār grūti saprast, kam sajūsma bija lielāka - man vai viņiem. Kad lāči pirms dažām dienām mīnuss 20 grādu salā pirmoreiz tika izlaisti no sprostotavas, kurā viņi mitinājās līdz šim, viņi bija apmulsuši un ārā devās piesardzīgi. Pirmais laukā gāja Puika,» sacīja zvērkope, piebilstot, ka pēc brīža abi lāči esot priekā trakojuši un rāpušies kokos - gluži kā bērnībā.

Viņa jokojot izteicās, ka lāčiem jau ir izveidojies priekšstats par to, kādus voljera uzlabošanas darbus viņi veiks, piemēram, paplašinās dīķi. Turklāt Mikus uzstājīgi mēģinot nolauzt tievu bērziņu.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Rīdzinieces Daces Grandavas filca lāči top jau kopš 2009. gada, tomēr sabiedrībai tie atrādīti tikai pēdējos pāris gados, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Misha attīstības vēsture īsuma ir šāda: sākumā bija lāči, tad auskari un cimdi, vēl pirms tam – cimdi. «Kaut kad ļoti sen manīju sievietes melnos cimdus ar košiem dekoriem, nepiefiksēju tehniku, bet atmiņā palika nospiedums, pilnīgi pa pieri iesita, kā es gribu uztaisīt cimdus ar krāsainiem ziediem,» atceras Dace. Mokošais jautājums – kā tādus radīt: adīt vai izšūt, kur meklēt piemērotāko tehniku? Lāču cilts dzima 2009. gada rudenī ar ciltstēvu priekšgalā, kad kolēģe iepazīstināja ar sausās (adatas) filcēšanas pamatiem. «Kad sāku darboties ar filcu, radīju savu pirmo lācīti – visu savu lāču ciltstēvu, kurš ļoti attāli līdzinās šodienas Misha lāčiem,» atminas Dace. Tobrīd neviens tādus lāčus–piespraudes netaisīja, vai arī Dace nebija tos sastapusi. Pati viņa ir mēģinājusi veidot arī ziedus, arvien telpiskākus. «Sākumā bažījos, ka, nonākot saskarē ar ūdeni, darinājumi varētu zaudēt formu, bet, vienreiz formu ieguvis, tas to vairs nemaina,» skaidro Dace.

Latviešu mākslinieces Baibas Ošenieces aizraušanās ir rotaļu lācīšu un leļļu gatavošana. Darinot savus lāčus, viņai radusies ideja veidot īpašo raudzību lāci – tas top, ņemot vērā jaundzimušā «parametrus» - augumu un svaru piedzimšanas brīdī.

Raudzību lāčukiem precizitāte ir līdz gramam un milimetram. «Paņemot raudzību lāci rokā, neviena mamma netic, ka viņu mazulis piedzimstot bijis tik smags,» stāsta Lāču darbnīcas saimniece Baiba.

Raudzību lāci iespējams ietērpt mazuļa pirmajās drēbītēs. Pastāv iespēja uzšūt kleitiņu lāču meitiņai vai fraciņu lāču puikam ar jaundzimušā iniciāļiem. Šāda personalizēta lāča izmaksas ir aptuveni 250 līdz 300 eiro. Pusi no cenas veido materiālu izmaksas, otru pusi – roku darbs.

Visi darbi pārsvarā aizceļo uz ārzemēm - Krieviju, Japānu, Kanādu, Vāciju, un tikai kādi 10% no radītā paliek tepat Latvijā, pastāstīja Baiba.

Kādu Krievijas ciematu apsēduši vairāk nekā piecdesmit polārlāči, un tam kā iemesls tiek minētas klimata pārmaiņas, ziņo BBC.

Lai pasargātu iedzīvotājus no lāčiem, Čukotskas autonomā apgabala Rirkaipijas ciematā ir atcelti visi sabiedriskie pasākumi un tiek pastiprināti apsargātas skolas.

Dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka pie vainas varētu būt klimata pārmaiņas - plāns piekrastes ledus liek lāčiem meklēt pārtiku ciematā, nevis jūrā.

Izskan minējumi, ka polārlāču vizītes Rirkaipijas ciematā, kuru apdzīvo 700 pastāvīgie iedzīvotāji, kļūst tik regulāras, ka ir pienācis laiks evakuēt visus iedzīvotājus.

Patlaban ciematā mēdz viesoties 56 polārlāči, savukārt pirms pieciem gadiem - vien aptuveni pieci gadā.

Lāču vidū esot gan jauni lāči, gan lāči seniori, tai skaitā novērotas arī lāču mātes ar mazuļiem. Lielākā daļa lāču izskatās samērā novājējuši.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Valdība šodien atbalstīja 172 506 latu piešķiršanu Līgatnes dabas takās mītošo lāču Puikas un Mikus pastaigu laukuma būvniecībai un pavasarī izskalotā ceļa remontam.

Finansējums pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieprasījuma piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ar valdības piešķirto finansējumu Līgatnes dabas taku lāči beidzot tiks pie pastaigu laukuma. Patlaban lāču puikas mitinās par ziedojumiem izbūvētā mītnē, taču tajā lāči apmeklētājiem nav apskatāmi un zvēriem nav pieejamas pastaigas, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Būvējot voljeru, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sevišķi ņems vērā drošības aspektu - pēc jau izstrādātā projekta paredzēts izbūvēt dubultu žogu sistēmu ar betonētu pamatni, lai novērstu lāču izrakšanās risku. Būvnieki tiks meklēti iepirkumu konkursa kārtībā.

Maizes ceptuve SIA «Lāči» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ieķīlājot pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs is AS «SEB banka», un komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad martā noslēgta kredīta līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 232,5 tūkstoši eiro.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju, uzņēmumam kopumā ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Lāči» dibināta 1995.gadā, un tās pamatdarbība ir maizes, kā arī svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Normunds Skauģis.

2017.gadā SIA «Lāči» palielināja apgrozījumu līdz 8,140 miljoniem eiro, un uzņēmuma tīrā peļņa bija 133 tūkstoši eiro. Uzņēmums vidēji nodarbināja 282 darbiniekus.

Salinātā rudzu maize ir Latvijas lepnums, un, globāli skatoties, no daudzām mūsu maizes šķirnēm ir tapuši atvasinājumi citās valstīs

To intervijā DB norāda maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja Lāči saimnieks Normunds Skauģis. Viņš stāsta par to, ka maizes cena bija jāpaaugstina jau pērn, taču konkurence neļauj to darīt, turklāt Lāču plānos esot Austrālijas pievienošana eksporta tirgiem un veikalu tīkla paplašināšana.

Aptuveni pirms gada Lāči sāka ražot konfektes. Vai tam ir plānotā atdeve?

Mēs uz to neskatījāmies kā uz milzīgu biznesa projektu, jo mums šajā jomā ir daudz jāmācās, jāsaprot, kā strādā tirgus. Projektu aizsākām, jo mums pašiem ļoti garšo šokolāde un ir daudz ideju, ko vēlamies pircējam piedāvāt. Kāpēc to nedarīt?

Šveices šokolādes ražotājs Lindt & Sprungli trešdien uzvarējis ilgstošā tiesas prāvā pret Vācijas saldumu ražošanas uzņēmumu Haribo, Vācijas federālajai tiesai atzīstot, ka Šveices kompānijas ražotie šokolādes lācīši nav Vācijas uzņēmuma izstrādāto želejas lācīšu kopijas.

«Lindt pārdotās lāča formas šokolādes, kas ietītas zelta folijā ar sarkanu lentīti, nepārkāpj Haribo zelta lāča preču zīmi un nav pretlikumīgas augļu želejas produktu imitācijas,» norāda tiesa.

Haribo 2012.gadā Lindt iesūdzēja tiesā pēc tam, kad Šveices kompānija Ziemassvētku sezonai sāka tirgot Lindt šokolādes lāču figūras.

Šveices uzņēmums norādīja, ka lāča figūras iedvesmojušas populārās Lieldienas zaķu šokolādes, kuras arī ietītas zelta folijā un izdekorētas ar sarkanu lentīti un nelielu zvaniņu.

Vācijas tiesa sākotnēji atbalstīja Haribo sūdzību, taču apelācijas tiesa šo lēmumu noraidīja, paziņojot, ka šokolādes lācīšus nav iespējams sajaut ar Haribo želejas saldumiem.

Babītes novada maizes ceptuve Lāči pagājušajā gadā noturēja apgrozījumu iepriekšējā līmenī, vienlaikus piedzīvojot četrkārtīgu peļņas kritumu, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 7,27 miljoni eiro salīdzinājumā ar 7,47 miljoniem iepriekšējā gadā, bet peļņa bija 57 613 eiro salīdzinājumā ar 256 060 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kritums skaidrojams ar izejvielu cenu kāpumu, minimālās darba algas pieaugumu un lielākiem ieguldījumiem eksporta tirgu apguvē.

Tāpat ziņojumā atzīts, ka ļoti negatīvu iespaidu uz finanšu rādītājiem atstājis ieilgušais remonts uzņēmuma centrālajā veikalā Benūžu Skauģos līdzās Liepājas šosejai, kur krasi krities gan apgrozījums, gan peļņa. Iznākumā uzņēmums bija spiests sarunās ar banku pārskatīt kredītu grafikus, kā arī nācies nedaudz paaugstināt atsevišķu produktu cenas, kompensējot algu un izejvielu izmaksu pieaugumu.

Lāči agrāk vai vēlāk atnāks, bet, iespējams, tie vēl nav tuvu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nu jau pagājuši vairāk nekā septiņi gadi, kopš pasaules lielākajos akciju tirgos tendences nav diktējuši lāči jeb tirgus raksturojošo indikatoru vērtības nav sarukušas vismaz par 20%. Arī šobrīd tirgus dalībnieki, šķiet, ir noskaņojušies uz tālāku cenu pieaugumu akciju tirgū – ASV ekonomika pārliecinoši atveseļojas un otrpus Atlantijas okeānam – Eiropā – kvantitatīvās minstināšanas (likviditātes drukāšanas) sviru norāvusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Tiek lēsts, ka straujākiem ekonomikas izaugsmes tempiem galu galā vajadzētu atspoguļoties vēl lielākos kompāniju ieņēmumos un peļņā.

SIA Lāči pērn atvēruši vairākus veikaliņus, kas sekmējis ieņēmumu pieaugumu

Dažādu apstākļu dēļ pagājušais gads nebija viegls, bet kopumā savus plānus izpildījām un rezultātus sasniedzām, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Jaunus veikalus šogad uzņēmums pagaidām neplāno atvērt, jo jātiek galā ar esošajiem. Viena no lielākajām problēmām ir darbaspēka trūkums. N. Skauģis uzskata, ka jāsakārto esošā sistēma, lai varētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku.

«Svarīgs jautājums ir bezgalīgās slimības lapas. Tik daudz, cik cilvēki slimo pēdējos gados, – nezinu, vai Lāči būtu attīstījušies, ja tā būtu agrāk. Tā nav tikai mūsu uzņēmuma problēma, tā ir arī citos uzņēmumos. Algas ir legālas, tātad bezdarbnieka pabalsts ir stabils. Kāpēc lauku cilvēkam jānāk cept maizi, ja viņš pa vasaru var saņemt pabalstu un iet lasīt sēnes un ogas, un pelnīt.

Zviedrijas sabiedrisko attiecību firma, kas pagājušajā gadā, atbalstot demokrātiju, pār Baltkrieviju kaisīja rotaļu lācīšus, tagad pārdošanā izlikusi notikumā iesaistīto lidmašīnu. Tā sola, ka iegūtā nauda tiks novirzīta cīņai par brīvu Baltkrieviju, ziņo thelocal.se.

Pārdošanā izliktā lidmašīna - pilnībā funkcionējoša 1968. gada Jodel, tika izmantota pagājušā gada jūlijā, lai nelegāli šķērsotu Baltkrievijas robežu un izmestu simtiem mazu lācīšu ar piestiprinātu vēstījumu par vārda brīvību.

«Mums nepieciešams to pārdot pirms ziemas iestāšanās, jo turēt to apsildītā angārā ir ļoti dārgi,» skaidrojis Tomass Mazetti no sabiedrisko attiecību uzņēmuma Studio Total.

Viņš atklājis, ka par lidmašīnas iegādi interese izrādīta jau pirms tās izlikšanas izsoļu vietnē eBay.

«Bija viens traks amerikānis, kurš gribēja to pirkt ar nosacījumu, ka mēs ar to pārlidosim pāri Atlantijas okeānam... vai arī, ja mēs to izjauksim (un tādējādi iznīcināsim). Mēs gribētu to pārdot vienā gabalā. Tā ir izmantojama lidošanai un arī skaista,» stāstījis firmas pārstāvis.

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Maizes cepšanas uzņēmums SIA Lāči pērno gadu pabeidzis ar 4,5 miljonu Ls apgrozījumu.

Tas ir par pusmiljonu Ls vairāk, nekā gadu iepriekš. Komentējot finanšu rezultātus, SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis skaidro, ka to izdevies panākt ar labu darbu un summējot vairākus faktorus, tostarp jaunu produktu ieviešanu. 2013. gadā tiek plānots neliels kāpums, jo, kā atzīst N. Skauģis, «lai arī ekonomika nedaudz iet uz augšu, tas, kas nonāk patērētāju maciņos, neļauj cerēt uz grandiozu patēriņa pieaugumu».

Jāatgādina, ka 2011. gadā SIA Lāču apgrozījums bija 4 miljoni Ls, bet 2010.gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu.

Uzņēmums 2011.gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 000 latu zaudējumiem 2010.gadā.

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Līdz šim maizes ceptuvē Lāči darbaspēks nav importēts, taču, ja šāda nepieciešamība radīsies, situācija būs jārisina un cilvēki no kaut kurienes būs jāimportē.

Tā intervijā žurnālam Playboy norāda ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, kurš atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos uzņēmums izjūt gan patēriņa, gan darbaspēka resursu samazināšanās ziņā.

«Viena vieta, kur varētu atbrīvot darbaspēka resursus, ir sen nereformētā valsts pārvalde. Tur 30 procentus darbinieku mierīgi varētu atlaist, nekas nenotiktu. Viņi nonāktu darba tirgū, pārkvalificētos un samazinātu valsts izdevumus. Ik pēc laika valsts pārvaldē ir jāveic audits: kāpēc mums 2014. gadā ir tāda valsts pārvalde, kādiem mērķiem, vai mums tur tiešām ir nepieciešams tik daudz cilvēku?» runājot par darbaspēkau Latvijā, saka Skauģis.

Maizes un konditorejas produktu ražotājs SIA Lāči jau trešo gadu pēc kārtas uzrādījis stabilu apgrozījuma pieaugumu, liecina Lursoft dati.

Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka pagājušajā gadā uzņēmums apgrozījis 7,12 miljonus eiro, kas ir par 8,55% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņu pēc nodokļu nomaksas veidojuši 258,366 tūkstoši eiro. 2012. gadā peļņa bija aptuveni 297 tūkstoši eiro. Vairāk nekā pusi jeb 56,22% no uzņēmuma kopējā neto apgrozījuma pērn nodrošinājuši ieņēmumi no maizes ražošanas, bet vēl 32,08% devuši konditorejas izstrādājumi.

Maizes ceptuves vadītājs Normunds Skauģis norāda, ka 2013.gadā uzņēmuma pārdošanas izmaksas samazinājušās par 0,5%, savukārt administratīvās izmaksas augušas par 12,5%. Ievērojamas izdevumu starpības pērn bijušas pozīcijā pārējie ieņēmumi, jo uzņēmums aizvadītajā gadā saņēmis mazāku ES atbalsta fondu finansējumu, kā arī sadaļā pārējās izmaksas, jo kritiskāk novērtēti debitoru parādi, koriģēti iepriekšējo periodu izdevumi, kā arī norakstīti atsevišķi ieguldījumi pamatlīdzekļos.

Laimai var nākties pārtraukt konfekšu Lācītis ķepainītis pārdošana Lietuvā, jo tiesa apmierinājusi Krievijas saldumu ražotāja Krasny Oktyabr prasību par preču zīmes anulēšanu, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Cīņa tiesās par šīs jau kopš Padomju laikiem populārās preču zīmes piederību turpinās jau trīs gadus. Pirmo reizi tiesāšanās notika pēc Laimas rosinājuma, bet otru reizi šogad maijā – pēc Krasny Oktyabr iniciatīvas.

Līdz šim tiesu lēmumi Latvijā ir bijuši par labu Laimai un atzīts, ka Krasny Oktyabr preču zīme Miška kosolapij Latvijā nav spēkā, līdz ar to Krievijā ražotos «lācīšus» Latvijā pārdot nedrīkst. Taču Viļņas apgabaltiesa pirms nedēļas pieņēmusi lēmumu par labu Krievijas saldumu ražotājam un likusi anulēt Laimas preču zīmi Lācītis ķepainītis, kā arī aizliegt Latvijā ražoto konfekšu izplatīšanu Lietuvā. Tiesa arī piedzinusi no Laimas nepilnu pusotru tūkstoti eiro.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Ceptuve Lāči sadarbībā ar mākslinieci Margaritu Stārasti izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju – sviesta cepumus bērniem Knīpucis.

Lai jaunie cepumi nonāktu līdz pircējiem, to tapšanā ieguldīti 30 tūkstoši latu, taču nenovērtējams arī esot ieguldījums, ko devusi māksliniece, uzskata Lāču saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis.

Jaunajo cepumu Knīpucis sastāvā izmantots saldkrējuma sviests, olas, milti cukurs, dzērvenes.

«Pēdējos gados arvien vairāk veikalu plauktos redzami produkti, kas saistīti ar dažādiem ārzemju tēliem un varoņiem. Īpaši tas vērojams bērnu produktu segmentā. Tie ir tālu no latviskām vērtībām un līdz ar to rodas jautājums – vai vietējie ražotāji nespēj likt pretī kaut ko savu? Ne tikai produktu izskats, nosaukums un noformējums nav atbilstošs latviskajam – mums ierastajam, arī šo produktu sastāvos redzam bērnu organismam nevajadzīgas izejvielas – dažādus aromatizētājus, krāsvielas, stabilizētajus, uzlabotājus, konservantus,» stāsta Normunds Skauģis.