Jaunākais izdevums

Babītes novada maizes ceptuve Lāči pagājušajā gadā noturēja apgrozījumu iepriekšējā līmenī, vienlaikus piedzīvojot četrkārtīgu peļņas kritumu, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 7,27 miljoni eiro salīdzinājumā ar 7,47 miljoniem iepriekšējā gadā, bet peļņa bija 57 613 eiro salīdzinājumā ar 256 060 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kritums skaidrojams ar izejvielu cenu kāpumu, minimālās darba algas pieaugumu un lielākiem ieguldījumiem eksporta tirgu apguvē.

Tāpat ziņojumā atzīts, ka ļoti negatīvu iespaidu uz finanšu rādītājiem atstājis ieilgušais remonts uzņēmuma centrālajā veikalā Benūžu Skauģos līdzās Liepājas šosejai, kur krasi krities gan apgrozījums, gan peļņa. Iznākumā uzņēmums bija spiests sarunās ar banku pārskatīt kredītu grafikus, kā arī nācies nedaudz paaugstināt atsevišķu produktu cenas, kompensējot algu un izejvielu izmaksu pieaugumu.

Savukārt šogad uzņēmums turpina attīstīties, aktīvi piedalās Eiropas Savienības atbalsta programmās, atjauno ēkas un infrastruktūru, strādā pie klientu piesaistes, pārdošanas cenu koriģēšanas un jaunu produktu izstrādes, lai drīzumā atgrieztos uz straujākas izaugsmes ceļa, teikts ziņojumā.

Lāču ceptuvei pieder 13 veikali Rīgā un Latvijas reģionos. Uzņēmumā pēc īpašām receptēm cep ap 20 veidu maizi, 17 veidu tortes, kūkas, cepumus, kliņģerus, kā arī ražo septiņu veidu šokolādes konfektes un to izlases.

SIA Lāči dibināta 1995.gadā Babītes pagasta Benūžu Skauģos, pamatkapitāls ir 961 861 eiro, nodarbināto skaits pērn bija 292 darbinieki.

Lāči pilnībā pieder Normundam Skauģim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pobeda Confectionery liegts izmantot preču zīmi Lāču ģimene

Monta Glumane,22.08.2018

Uzskatu, ka Latvijas ražotājiem ir jābūt gataviem aizstāvēt savu vārdu, darbu un veiktos ieguldījumus un mēs to arī darīsim, teic Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lāči, reģistrējot jaunu komercķīlu, ieķīlājuši pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības

Žanete Hāka,22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ceptuve SIA «Lāči» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ieķīlājot pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs is AS «SEB banka», un komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad martā noslēgta kredīta līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 232,5 tūkstoši eiro.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju, uzņēmumam kopumā ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Lāči» dibināta 1995.gadā, un tās pamatdarbība ir maizes, kā arī svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Normunds Skauģis.

2017.gadā SIA «Lāči» palielināja apgrozījumu līdz 8,140 miljoniem eiro, un uzņēmuma tīrā peļņa bija 133 tūkstoši eiro. Uzņēmums vidēji nodarbināja 282 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Normunds Skauģis: vajadzētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku

Sandra Dieziņa,25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lāči pērn atvēruši vairākus veikaliņus, kas sekmējis ieņēmumu pieaugumu

Dažādu apstākļu dēļ pagājušais gads nebija viegls, bet kopumā savus plānus izpildījām un rezultātus sasniedzām, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Jaunus veikalus šogad uzņēmums pagaidām neplāno atvērt, jo jātiek galā ar esošajiem. Viena no lielākajām problēmām ir darbaspēka trūkums. N. Skauģis uzskata, ka jāsakārto esošā sistēma, lai varētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku.

«Svarīgs jautājums ir bezgalīgās slimības lapas. Tik daudz, cik cilvēki slimo pēdējos gados, – nezinu, vai Lāči būtu attīstījušies, ja tā būtu agrāk. Tā nav tikai mūsu uzņēmuma problēma, tā ir arī citos uzņēmumos. Algas ir legālas, tātad bezdarbnieka pabalsts ir stabils. Kāpēc lauku cilvēkam jānāk cept maizi, ja viņš pa vasaru var saņemt pabalstu un iet lasīt sēnes un ogas, un pelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Klimata pārmaiņu dēļ polārlāči iemitinās Krievijas ciematā

Ilze Žaime,06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu Krievijas ciematu apsēduši vairāk nekā piecdesmit polārlāči, un tam kā iemesls tiek minētas klimata pārmaiņas, ziņo BBC.

Lai pasargātu iedzīvotājus no lāčiem, Čukotskas autonomā apgabala Rirkaipijas ciematā ir atcelti visi sabiedriskie pasākumi un tiek pastiprināti apsargātas skolas.

Dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka pie vainas varētu būt klimata pārmaiņas - plāns piekrastes ledus liek lāčiem meklēt pārtiku ciematā, nevis jūrā.

Izskan minējumi, ka polārlāču vizītes Rirkaipijas ciematā, kuru apdzīvo 700 pastāvīgie iedzīvotāji, kļūst tik regulāras, ka ir pienācis laiks evakuēt visus iedzīvotājus.

Patlaban ciematā mēdz viesoties 56 polārlāči, savukārt pirms pieciem gadiem - vien aptuveni pieci gadā.

Lāču vidū esot gan jauni lāči, gan lāči seniori, tai skaitā novērotas arī lāču mātes ar mazuļiem. Lielākā daļa lāču izskatās samērā novājējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta,24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Druvas saldējums un Lāči veido jaunu saldējumu līniju

Db.lv,31.05.2022

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Helium, IR Wood, More Than Knitwear, MIZO, LuckyMe nosaukumi

Laura Mazbērziņa,08.05.2018

«Helium» sniedz pasākumu dekorēšanas pakalpojumus ar baloniem fiziskām un juridiskām personām.

Zīmola «Helium» ideja par noformējuma veidošanu no baloniem radās, kad uzņēmuma vadītāja Laura Keršule saprata to, ka nespēj atrast savām prasībām pielāgotu piedāvājumu tirgū. Nosaukums neradies līdz ar ideju, tomēr tas nāca dabiski un organiski. «Helium» ir ķīmiskā elementa nosaukums, tā ir gāze, kas ceļ augšup balonus, un tādā veidā svētku noskaņojumu un atmosfēru. L. Keršule atzīst, ka ieiešana tirgū ir mazāk grūts process, nekā līderpozīciju noturēšana, ko var nodrošināt izcils serviss, konstanta publicitāte un aizvien jauni, neredzēti risinājumi.

Kā panākumu atslēgu L. Keršule uzskata iepriekšējo pieredzi reklāmas un mārketinga jomā.

«Par panākumiem finansiālā ziņā noteikti runāt būtu pāragri, jo pagaidām (uzņēmums dibināts 2016. gada jūlijā) vēl ieguldītais nav nesis atdevi, tomēr, runājot par atpazīstamību un iegūto uzņēmuma reputāciju, esam apmierināti un ar drosmīgu skatu raugāmies nākotnē,» komentē L. Keršule.

Zīmolam «Helium» ir ambiciozi nākotnes plāni, paaugstinot 2 līdz 3 reizes uzņēmuma apgrozījumu un darbinieku skaitu, koncentrējot savu darbību uz pasākumu noformēšanu.

«Es domāju, ka ir iestājies zināms inovatīvu ideju vakuums. Inovatīvas idejas ir tādas, kas arī pasaules līmenī ir inovatīvas. Noteikti tas atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas - ir jomas, kas sevi ir izsmēlušas un ko jaunu piedāvāt ir praktiski neiespējami, tad pat idejai ir otršķirīga nozīme, galvenais ir servisa vai preces kvalitāte, kas nodrošina pozitīvu pieredzi un atkārtotu pirkumu vai pakalpojuma izmantošanu,» akcentē L. Keršule.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmoli «Helium», «IR Wood », «More Than Knitwear», «MIZO», «Lucky Me» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bitenosaukumi

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ražotāja SIA «Lāči» apgrozījums 2018.gadā pieaudzis par 2,1% jeb 173,89 tūkstošiem Eiropas savukārt peļņa gada laikā palielinājusies par 31,65 tūkstošiem eiro.

Kā skaidrots vadības ziņojumā, galvenie iemesli peļņas pieaugumam bija darba ražīguma kāpums, efektivitātes uzlabošana, ekonomika mārketingā un citos saimnieciskajos izdevumos, kā arī izmaiņas produktu portfelī.

SIA «Lāči» apgrozījums 2018.gadā audzis līdz 8,31 miljonam eiro, bet peļņa – līdz 164,25 tūkstošiem eiro. 7,81 miljonu eiro no kopējā apgrozījuma uzņēmumam nodrošinājuši ieņēmumi no preču pārdošanas, bet atlikušo daļu – pakalpojumu sniegšana.

Pārskata gadā uzņēmuma darbinieku skaits palielinājies līdz 271 strādājošajam un personāla izmaksas, tostarp gan apdrošināšana, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un darba alga veidojušas 3,30 miljonus ciro (+3,51%, salīdzinot ar 2017.gadu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas pilsētā Ninbo šodien svinīgi atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība.

«Latvijas un Ķīnas sadarbībai ir potenciāls,» saka Vilnis Ķirsis, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš arī norāda, ka Ķīna ir Latvijas otra lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas savienības un Latvijas ekonomika katru gadu aug.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībā Ninbo ir gan biroja telpas, gan Latvijas produktu izstāde, ko pārstāv Pure Chocolate saldumi, Lāči produkcija, Munio Candela sveces, Saules fabrika kosmētika, Libertu bērza sulas izstrādājumi, Latvijas zivju konservi u.c.

«Latvija ir laba vieta, kur dibināt uzņēmumu, turklāt to var izdarīt vienas dienas laikā. Latvija ir moderna valsts, kur interneta sakari ir vieni no labākajiem pasaulē,» savā prezentācijā norāda Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā. Viņš uzsvēra ārzemju investoriem pievilcīgās speciālās ekonomiskās zonas, kā arī kvalificētu un izglītotu darbaspēku, kas runā trijās valodās. Tāpat Latvijas priekšrocība ir tās atrašanās pa vidu Krievijai un Rietumeiropai, kā arī Skandināvijas tuvums. Starp attīstītākajām nozarēm Latvijā viņš minēja kokmateriālu ražošanu, būvniecību, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku, IT, zinātni un farmāciju, modi un dizainu, pārtiku, loģistiku. Tāpat K. Rožkalns norādīja, ka Latvijā ir daudz starptautisko biznesa centru un aicināja investēt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu apkarošanā līdz šim labākā likusies stratēģija skaitīt kapeikas, nevis miljonus. Iemesli – tajās pašās ēnās tīti

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Kas vieno uzņēmumus Cēsu alus, Lāči, Valmiermuižas alus, Mikrotīkls, UPB?

Zane Driņķe, Sky Port valdes locekle, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne,17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrēt uzņēmumu Latvijā var gandrīz ikviens, formalitātes ir salīdzinoši nelielas, pamatkapitāls var būt arī pavisam niecīgs. Tomēr uzņēmuma dibināšana ir tikai pirmais solis, veiksmīgai un ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai nepieciešams daudz vairāk.

Latvijā reģistrētie uzņēmumi tiek likvidēti vidēji pēc 7,5 gadiem, liecina Ilgtspējas indekss. Nenoliedzami, Latvijā darbojas arī virkne uzņēmumu, kuri pārvar ne tikai vidējā vecuma slieksni, bet pierāda, ka spēj darboties sekmīgi arī ilgtermiņā. Paraudzīsimies uz dažiem no šiem uzņēmumiem, piemēram, Cēsu alus, Lāči, Valmiermuižas alus, Mikrotīkls, UPB. Kas vieno šos uzņēmumus? Lokomotīves! Visi šie uzņēmumi veido spēcīgu asociāciju ar īpašnieku vai augsta līmeņa vadības pārstāvi. Kā redzams, nozarei nav nozīmes, visiem tiek dotas vienādas iespējas, taču izšķiroša loma nereti ir tieši uzņēmuma īpašniekam vai vadītājam un viņa kompetencēm, kas nodrošina uzņēmuma ilgtspējīgumu. Kādas īpašnieka kompetences palīdz veicināt uzņēmuma ilgtspēju? Pirmkārt, vēlos minēt izglītības nozīmi biznesā vai uzņēmējdarbībā. Izglītība palīdz izvairīties no apdedzināšanās un dzīves skolas mācībām. Biznesā neviens nav pasargāts no kritieniem, taču atbilstoša izglītība ir drošības spilvens, kas mīkstina kritienu vai ļauj tam sagatavoties jau savlaicīgi. Noteikti jāmin, ka uzņēmējdarbībā liela loma ir tieši talantam, līdzīgi kā tas ir mūzikā un mākslā. Jā, biznesa veidošana ilgtermiņā ir arī smags darbs, bet bez iedzimta talanta neiztikt. Viensētas vairs nav modē, arī biznesā ne. Uzņēmējam ir jādomā globāli, to pierāda arī virkne Latvijas uzņēmumu, kuri veiksmīgi eksportē. Vienlīdz būtiskas ir arī vēstures zināšanas un pirmavoti, proti, uzņēmējam jāpēta nozares pirmavoti, tie, kas līdzīgā jomā darbojušies pirms viņa, nepārtraukti jāuzdod jautājumi un jāmeklē atbildes. Vienmēr jābūt gatavam, bet nekad – pabeigtam! Lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtspēju, nedrīkst gulēt uz lauriem. Par pirmajām dividendēm nevajag pirkt BMW X6, bet jādomā, kā investēt sevī, zināšanās, izglītībā un personībā. Vēl viena no panākumu atslēgām ir komunikācija, precīzāk, spēja komunicēt neformāli. Domāju, ka neviens vien uzņēmējs ir pārliecinājies – jo būsi vienkāršāks, jo neformālāk komunicēsi, jo labāku sadarbību veidosi. Noderēs arī bezkaunība saprātīgās devās, kas korelējas ar mērķtiecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene», un nākotnē plāno paplašināt produktu piedāvājumu, stāsta «Baltic Bio Grain» pārstāve Rita Stasiloviča.

Ideja par zaļo griķu audzēšanu Baltic Bio Grain radusies jau sen, it īpaši, kad radinieki no Šveices (Lugano pilsēta) paziņoja, ka viņiem faktiski pieejami tikai dabīgās krasas zaļie griķi, savukārt brūnos griķus tur daudzi pat nepazīst, stāsta R. Stasiloviča, piebilstot, ka Latvijā kopš padomju laikiem aizvien tiek piedāvāti brūnie griķi, kas apstrādāti augstā temperatūrā.

«Latvijā zaļie griķi aug un daudzi viņus sēj, lai iegūtu griķu medu, ko pēc tam veiksmīgi eksportē, taču rodas jautājums, ko darīt ar pašiem griķiem,» viņa saka.

«Sākotnēji mums bija problēma, kur šos griķus lobīt, jo tas jādara kvalitatīvi un nepieciešams sertifikāts, jo griķi ir diezgan mīksti un drūp, bet Vacijā pieņem tikai virs 100 tonnām, līdz ar to radās strupceļš. Bet, pateicoties sakariem, izdevies atrast un vienoties ar lobīšanas stacijas īpašnieku Igaunijā, kas atrodas aptuveni 470 kilometru attālumā no Rīgas un kurai piešķirts bezglutēna produkcijas atpstrādes sertifikāts. Tādā veidā arī mēs varam piedāvāt Latvijā audzētus zaļos griķus,» piebilst R. Stasiloviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Paaugstinātas kvalitātes produktu skaits turpina pieaugt

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja,24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc četru gadu rekonstrukcijas 7.maijā apmeklētājiem durvis vērs Āgenskalna tirgus vēsturiskais paviljons, kura pirmajā stāvā tirgosies līdz pat 70 zemnieku un mājražotāju.

Āgenskalna tirgū varēs sastapt gan zināmus, gan pavisam jaunus ražotājus – pirmo reizi Pārdaugavā varēs apmeklēt “Valmiermuižas alus vēstniecību”, piena produktus piedāvās “Straupes piens”, svaigu maizi varēs iegādāties ceptuvēs “Lāči” un “Grauda spēks”, būs plašs zivju un gaļas produktu klāsts no mazajiem ražotājiem.

Savukārt otrajā stāvā varēs ieturēt maltīti un baudīt dzērienus tirgus gaisotnē. Te atradīsies bārs “VEST”, kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee” un “Vīnkalnu” picērija.

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro 

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā...

Āgenskalna tirgus vīzija ir iekļaujoša, daudzpusīga un videi draudzīga publiska telpa, kur notiks kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi sadraudzībā ar apkaimes un pilsētas organizācijām. Atklājot paviljonu, Āgenskalna tirgū tiks atvērta arī “Swedbank” atbalstītā “Jauniešu stacija” – inovatīvs izglītības centrs un sadarbības vide jauniešiem, kur starpdisciplināros pasākumos satikt dažādu nozaru pārstāvjus, iepazīties ar mūsdienīgu profesiju piedāvātajām iespējām, iegūt zināšanas un apgūt jaunas prasmes. “Jauniešu stacija” sekmēs uzņēmību, rīcībspēju, inovāciju rašanos un rosinās vēlmi izzināt.

Āgenskalna tirgus piedalās arī ES programmas “Apvārsnis 2020” projektā IN-HABIT, kurā tiek veicināta ilgtspējīga attīstība caur iekļaujošu veselību un tirgu kā centrālo apkaimes vietu. Projektā iecerēts pilsētā nebijis jaunums – koprades virtuve, kur notiks izglītojoši pasākumi par veselīgu dzīvesveidu un vides apziņu.

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki 

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis...

Atjaunojot Āgenskalna tirgus paviljonu, saglabāts tā vēsturiskais raksturs. Tirgus paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašajām galerijām iekštelpā ir īpašas arhitektūras vērtības. Pēc atjaunošanas iekštelpas atguvušas sākotnējo majestātiskumu, tagad šeit varēs baudīt tirgus atmosfēru vēsturiskā vidē.

Ēkas raksturu ļāvuši atgūt arī īpašie materiāli, kurus nodrošinājuši tirgus renovācijas atbalstītāji: “Schwenk Latvija” piegādāja betonu grīdām, savukārt “Hammerite” krāsas izdaiļo un sargā Āgenskalna tirgus paviljona iespaidīgās metāla konstrukcijas no rūsas.

Āgenskalna tirgus projekts tika īstenots sadarbībā ar Rīgas domi, – privātais investors veicis ieguldījumus Rīgas domes īpašumā, kurš turklāt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ar nosacījumu saglabāt darbojošos tirgu un uzturēt kultūrvidi tajā.

2018.gadā tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela. Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai Baltijas akciju tirgus šobrīd ir peļņas gūšanas iespēja vērtību investoriem?

Edžus Ozoliņš,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Uzņēmumu Reputācijas Topa uzvarētāji un pasākuma norise fotogrāfijās

Zane Atlāce - Bistere,09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu reputācijas topā šogad uzvarējusi maizes ceptuve Lāči, bet uzņēmumu vadītāju reputācijas topā pirmo vietu ieguvis ceptuves vadītājs un īpašnieks Normunds Skauģis, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli un laikraksta Dienas Bizness ikgadēji veidotā Uzņēmumu reputācijas topa un Uzņēmumu vadītāju topa rezultāti.

Reputācijas topa 2. vietā telekomunikāciju uzņēmums Latvijas Mobilais telefons, 3.vietā - graudu pārstrādes uzņēmums Dobeles dzirnavnieks, 4.vietā - Swedbank, 5.vietā vietā - zāļu ražotājs Grindeks, 6.vietā kosmētikas ražotājs Stenders, 7.vietā - kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics, 8.vietā - degvielas un citu preču mazumtirgotājs Statoil Fuel & Retail Latvia, 9.vietā - kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, 10.vietā - ēdināšanas uzņēmums Lido.

Uzņēmumu vadītāju reputācijas topa 2.vietā ir Lido vadītājs Gunārs Ķirsons, 3.vietā - Latvijas Mobilā telefona vadītājs Juris Binde, 4.vietā - Madara Cosmetics vadītāja un līdzīpašniece Lotte Tisenkopfa-Iltnere, 5. vietā - apgāda Zvaigzne ABC vadītāja un lielākā īpašniece Vija Kilbloka, 6. vietā - izdevniecības Santa vadītāja un līdzīpašniece Santa Anča, 7. vietā - AS UPB dibinātājs, padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, 8. vietā - Swedbank vadītājs Māris Mančinskis, 9. vietā - kosmētikas ražotāja Dzintars vadītājs Iļja Gerčikovs, bet 10. vietā Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā Tērbatas ielā darbu sācis jauns maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja Lāči veikals.

Investīcijas jaunajā veikalā ir ap 10 - 20 tūkstošiem eiro un, kā DB atklāja ceptuves saimnieks Normunds Skauģis, šogad vasaras vidū līdzīga koncepta veikalu paredzēts atvērt arī Āgenskalnā.

Jaunatklātajam veikalam – kafejnīcai ir jauns koncepts. Lāču veikalā būs iespēja iegādāties arī Latvijas mazo mājražotāju izstrādājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Topinambūrs dodas uzvaras gājienā

Linda Zalāne,30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mana pieredze: Attīsta mežģīņu impēriju

Kristīne Stepiņa,23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Imperial Lace radītāji Olga un Normunds Bērziņi sākuši ražot mežģīņu audumu, kuru savām kolekcijām ir izvēlējušies arī ārvalstu tērpu dizaineri.

Bērziņu ģimenes impēriju veido veikals Tērbatas ielā un tērpu šūšanas ateljē Imperial Couture House, kura lielākais veikums ir Zviedrijas princesei Madlēnai darinātā 18 kilogramu smagā kleita no 15 tūkstošiem zīda auduma ziedu, kurā viņa apmeklējusi Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Ģimene lepojas ar to, ka ir iekāpusi nākamajā attīstības līmenī, mežģīņu auduma tirgošanu papildinot ar šī greznā materiāla ražošanu pēc pašu radīta dizaina.

Arī lācis slido

O. Bērziņa ir absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti un desmit gadus pēc augstskolas beigšanas ir vadījusi dažādus IT projektus, līdz noticis «klikšķis» – viņa ir sākusi domāt par kleitām un pāris dienu laikā nolēmusi mesties iekšā tērpu salonu biznesā. 2004. gadā Rīgā, Brīvības ielā atvērts Latvijas mērogiem paliels kāzu salons Four Seasons, kura darbībai 2008. gadā punktu pielikusi ekonomiskā krīze valstī. Pēc ilgāka pārtraukuma – 2013. gadā – izdevies īstenot sapni par specializētu mežģīņu veikalu un Avotu ielā atvērta mežģīņu valstība Chantelle Dentelle (no franču val. – smalkas mežģīnes). Vēlāk zīmols pārtapis par Imperial Lace, šajā rūpalā jau ir iesaistījušies arī pārējie ģimenes locekļi – vīrs Normunds un meita Kortnija. «Mežģīņu pirmsākumi meklējami impēriju laikos. Pateicoties to laiku cilvēku kaprīzēm, tika veidoti unikāli izstrādājumi. Turklāt impērija var būt arī ģimene,» spriež Olga Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru