Nupat pie jauna pastaigu laukuma jeb voljera ir tikuši Līgatnes dabas takās mītošie lāči Mikus un Puika, turklāt šogad ir iecerēts labiekārtot lācenes Ilzītes voljeru, šodien, atklājot apmēram 2500 kvadrātmetru plašo Mikus un Puikas pastaigu laukumu, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Kā žurnālistiem pastāstīja zvērkope Velga Vītola, lāči par viņu rīcībā esošo teritoriju ir sajūsmā. «Vispār grūti saprast, kam sajūsma bija lielāka - man vai viņiem. Kad lāči pirms dažām dienām mīnuss 20 grādu salā pirmoreiz tika izlaisti no sprostotavas, kurā viņi mitinājās līdz šim, viņi bija apmulsuši un ārā devās piesardzīgi. Pirmais laukā gāja Puika,» sacīja zvērkope, piebilstot, ka pēc brīža abi lāči esot priekā trakojuši un rāpušies kokos - gluži kā bērnībā.

Viņa jokojot izteicās, ka lāčiem jau ir izveidojies priekšstats par to, kādus voljera uzlabošanas darbus viņi veiks, piemēram, paplašinās dīķi. Turklāt Mikus uzstājīgi mēģinot nolauzt tievu bērziņu.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

SIA Lāči neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinājies par 15,2%, kas iezīmējis tendenci apgrozījuma pieaugumam virs 10% jau otro gadu pēc kārtas, informē Lursoft.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 4,6 milj. Ls, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 209 tūkstoši latu.

2011. gadā SIA Lāči apgrozījums bija četri miljoni Ls, bet 2010. gadā apgrozījums sasniedza 3,2 miljonus latu. Uzņēmums 2011. gadā strādāja ar 44 736 latu peļņu salīdzinājumā ar 229 tūkst. latu zaudējumiem, kas tika piedzīvoti 2010. gadā.

Pērn SIA Lāči konditorejas izstrādājumu realizācijas pieaugums bija 17,9% apmērā, savukārt maizes produkcijas realizācija kritusi par 13,1%.

SIA Lāči reģistrēta 1995. gadā kā zemnieku saimniecība. Uzņēmuma īpašnieks ir Normunds Skauģis.

DB ziņoja, ka šā gada pavasarī Lāču ceptuve realizējusi sadarbību ar mākslinieci Margaritu Stārasti un izstrādājusi bērniem domātu produktu līniju, kopumā ieguldot 30 tūkstošus latu.

Rīdzinieces Daces Grandavas filca lāči top jau kopš 2009. gada, tomēr sabiedrībai tie atrādīti tikai pēdējos pāris gados, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Misha attīstības vēsture īsuma ir šāda: sākumā bija lāči, tad auskari un cimdi, vēl pirms tam – cimdi. «Kaut kad ļoti sen manīju sievietes melnos cimdus ar košiem dekoriem, nepiefiksēju tehniku, bet atmiņā palika nospiedums, pilnīgi pa pieri iesita, kā es gribu uztaisīt cimdus ar krāsainiem ziediem,» atceras Dace. Mokošais jautājums – kā tādus radīt: adīt vai izšūt, kur meklēt piemērotāko tehniku? Lāču cilts dzima 2009. gada rudenī ar ciltstēvu priekšgalā, kad kolēģe iepazīstināja ar sausās (adatas) filcēšanas pamatiem. «Kad sāku darboties ar filcu, radīju savu pirmo lācīti – visu savu lāču ciltstēvu, kurš ļoti attāli līdzinās šodienas Misha lāčiem,» atminas Dace. Tobrīd neviens tādus lāčus–piespraudes netaisīja, vai arī Dace nebija tos sastapusi. Pati viņa ir mēģinājusi veidot arī ziedus, arvien telpiskākus. «Sākumā bažījos, ka, nonākot saskarē ar ūdeni, darinājumi varētu zaudēt formu, bet, vienreiz formu ieguvis, tas to vairs nemaina,» skaidro Dace.

Latviešu mākslinieces Baibas Ošenieces aizraušanās ir rotaļu lācīšu un leļļu gatavošana. Darinot savus lāčus, viņai radusies ideja veidot īpašo raudzību lāci – tas top, ņemot vērā jaundzimušā «parametrus» - augumu un svaru piedzimšanas brīdī.

Raudzību lāčukiem precizitāte ir līdz gramam un milimetram. «Paņemot raudzību lāci rokā, neviena mamma netic, ka viņu mazulis piedzimstot bijis tik smags,» stāsta Lāču darbnīcas saimniece Baiba.

Raudzību lāci iespējams ietērpt mazuļa pirmajās drēbītēs. Pastāv iespēja uzšūt kleitiņu lāču meitiņai vai fraciņu lāču puikam ar jaundzimušā iniciāļiem. Šāda personalizēta lāča izmaksas ir aptuveni 250 līdz 300 eiro. Pusi no cenas veido materiālu izmaksas, otru pusi – roku darbs.

Visi darbi pārsvarā aizceļo uz ārzemēm - Krieviju, Japānu, Kanādu, Vāciju, un tikai kādi 10% no radītā paliek tepat Latvijā, pastāstīja Baiba.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Kādu Krievijas ciematu apsēduši vairāk nekā piecdesmit polārlāči, un tam kā iemesls tiek minētas klimata pārmaiņas, ziņo BBC.

Lai pasargātu iedzīvotājus no lāčiem, Čukotskas autonomā apgabala Rirkaipijas ciematā ir atcelti visi sabiedriskie pasākumi un tiek pastiprināti apsargātas skolas.

Dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka pie vainas varētu būt klimata pārmaiņas - plāns piekrastes ledus liek lāčiem meklēt pārtiku ciematā, nevis jūrā.

Izskan minējumi, ka polārlāču vizītes Rirkaipijas ciematā, kuru apdzīvo 700 pastāvīgie iedzīvotāji, kļūst tik regulāras, ka ir pienācis laiks evakuēt visus iedzīvotājus.

Patlaban ciematā mēdz viesoties 56 polārlāči, savukārt pirms pieciem gadiem - vien aptuveni pieci gadā.

Lāču vidū esot gan jauni lāči, gan lāči seniori, tai skaitā novērotas arī lāču mātes ar mazuļiem. Lielākā daļa lāču izskatās samērā novājējuši.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Valdība šodien atbalstīja 172 506 latu piešķiršanu Līgatnes dabas takās mītošo lāču Puikas un Mikus pastaigu laukuma būvniecībai un pavasarī izskalotā ceļa remontam.

Finansējums pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieprasījuma piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ar valdības piešķirto finansējumu Līgatnes dabas taku lāči beidzot tiks pie pastaigu laukuma. Patlaban lāču puikas mitinās par ziedojumiem izbūvētā mītnē, taču tajā lāči apmeklētājiem nav apskatāmi un zvēriem nav pieejamas pastaigas, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Būvējot voljeru, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sevišķi ņems vērā drošības aspektu - pēc jau izstrādātā projekta paredzēts izbūvēt dubultu žogu sistēmu ar betonētu pamatni, lai novērstu lāču izrakšanās risku. Būvnieki tiks meklēti iepirkumu konkursa kārtībā.

Maizes ceptuve SIA «Lāči» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ieķīlājot pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs is AS «SEB banka», un komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad martā noslēgta kredīta līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 232,5 tūkstoši eiro.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju, uzņēmumam kopumā ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Lāči» dibināta 1995.gadā, un tās pamatdarbība ir maizes, kā arī svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Normunds Skauģis.

2017.gadā SIA «Lāči» palielināja apgrozījumu līdz 8,140 miljoniem eiro, un uzņēmuma tīrā peļņa bija 133 tūkstoši eiro. Uzņēmums vidēji nodarbināja 282 darbiniekus.

Salinātā rudzu maize ir Latvijas lepnums, un, globāli skatoties, no daudzām mūsu maizes šķirnēm ir tapuši atvasinājumi citās valstīs

To intervijā DB norāda maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja Lāči saimnieks Normunds Skauģis. Viņš stāsta par to, ka maizes cena bija jāpaaugstina jau pērn, taču konkurence neļauj to darīt, turklāt Lāču plānos esot Austrālijas pievienošana eksporta tirgiem un veikalu tīkla paplašināšana.

Aptuveni pirms gada Lāči sāka ražot konfektes. Vai tam ir plānotā atdeve?

Mēs uz to neskatījāmies kā uz milzīgu biznesa projektu, jo mums šajā jomā ir daudz jāmācās, jāsaprot, kā strādā tirgus. Projektu aizsākām, jo mums pašiem ļoti garšo šokolāde un ir daudz ideju, ko vēlamies pircējam piedāvāt. Kāpēc to nedarīt?

Šveices šokolādes ražotājs Lindt & Sprungli trešdien uzvarējis ilgstošā tiesas prāvā pret Vācijas saldumu ražošanas uzņēmumu Haribo, Vācijas federālajai tiesai atzīstot, ka Šveices kompānijas ražotie šokolādes lācīši nav Vācijas uzņēmuma izstrādāto želejas lācīšu kopijas.

«Lindt pārdotās lāča formas šokolādes, kas ietītas zelta folijā ar sarkanu lentīti, nepārkāpj Haribo zelta lāča preču zīmi un nav pretlikumīgas augļu želejas produktu imitācijas,» norāda tiesa.

Haribo 2012.gadā Lindt iesūdzēja tiesā pēc tam, kad Šveices kompānija Ziemassvētku sezonai sāka tirgot Lindt šokolādes lāču figūras.

Šveices uzņēmums norādīja, ka lāča figūras iedvesmojušas populārās Lieldienas zaķu šokolādes, kuras arī ietītas zelta folijā un izdekorētas ar sarkanu lentīti un nelielu zvaniņu.

Vācijas tiesa sākotnēji atbalstīja Haribo sūdzību, taču apelācijas tiesa šo lēmumu noraidīja, paziņojot, ka šokolādes lācīšus nav iespējams sajaut ar Haribo želejas saldumiem.

Lāči agrāk vai vēlāk atnāks, bet, iespējams, tie vēl nav tuvu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nu jau pagājuši vairāk nekā septiņi gadi, kopš pasaules lielākajos akciju tirgos tendences nav diktējuši lāči jeb tirgus raksturojošo indikatoru vērtības nav sarukušas vismaz par 20%. Arī šobrīd tirgus dalībnieki, šķiet, ir noskaņojušies uz tālāku cenu pieaugumu akciju tirgū – ASV ekonomika pārliecinoši atveseļojas un otrpus Atlantijas okeānam – Eiropā – kvantitatīvās minstināšanas (likviditātes drukāšanas) sviru norāvusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Tiek lēsts, ka straujākiem ekonomikas izaugsmes tempiem galu galā vajadzētu atspoguļoties vēl lielākos kompāniju ieņēmumos un peļņā.

Babītes novada maizes ceptuve Lāči pagājušajā gadā noturēja apgrozījumu iepriekšējā līmenī, vienlaikus piedzīvojot četrkārtīgu peļņas kritumu, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 7,27 miljoni eiro salīdzinājumā ar 7,47 miljoniem iepriekšējā gadā, bet peļņa bija 57 613 eiro salīdzinājumā ar 256 060 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kritums skaidrojams ar izejvielu cenu kāpumu, minimālās darba algas pieaugumu un lielākiem ieguldījumiem eksporta tirgu apguvē.

Tāpat ziņojumā atzīts, ka ļoti negatīvu iespaidu uz finanšu rādītājiem atstājis ieilgušais remonts uzņēmuma centrālajā veikalā Benūžu Skauģos līdzās Liepājas šosejai, kur krasi krities gan apgrozījums, gan peļņa. Iznākumā uzņēmums bija spiests sarunās ar banku pārskatīt kredītu grafikus, kā arī nācies nedaudz paaugstināt atsevišķu produktu cenas, kompensējot algu un izejvielu izmaksu pieaugumu.

Nenoskaidrotas personas Minskā vēlu naktī uzbrukušas Lietuvas vēstniecībai, tās virzienā metot «Molotova kokteiļus», vēsta rferl.org.

«Mums vienkārši paveicās, ka netika nodarīts nopietns kaitējums, jo sekas varēja būt daudz ļaunākas,» trešdien, dienu pēc incidenta, norādīja Lietuvas vēstnieks Baltkrievijā Linass Linkevičs (Linas Linkevicius).

Neņemot vērā Lietuvas un Baltkrievijas ciešās tirgus saites, abu valstu diplomātiskās attiecības nav tik gludas. Baltkrievijas amatpersonas pieprasīja paskaidrojumus no Lietuvas, kādēļ tā jūlija sākumā ļāvusi Zviedrijas lidmašīnai no Lietuvas ielidot Baltkrievijas gaisa zonā, kur tā nometa rotaļu lācīšus ar pievienotiem vēstījumiem, kuros pausts atbalsts baltkrievu disidentiem un valsts opozīcijai.

SIA Lāči pērn atvēruši vairākus veikaliņus, kas sekmējis ieņēmumu pieaugumu

Dažādu apstākļu dēļ pagājušais gads nebija viegls, bet kopumā savus plānus izpildījām un rezultātus sasniedzām, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Jaunus veikalus šogad uzņēmums pagaidām neplāno atvērt, jo jātiek galā ar esošajiem. Viena no lielākajām problēmām ir darbaspēka trūkums. N. Skauģis uzskata, ka jāsakārto esošā sistēma, lai varētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku.

«Svarīgs jautājums ir bezgalīgās slimības lapas. Tik daudz, cik cilvēki slimo pēdējos gados, – nezinu, vai Lāči būtu attīstījušies, ja tā būtu agrāk. Tā nav tikai mūsu uzņēmuma problēma, tā ir arī citos uzņēmumos. Algas ir legālas, tātad bezdarbnieka pabalsts ir stabils. Kāpēc lauku cilvēkam jānāk cept maizi, ja viņš pa vasaru var saņemt pabalstu un iet lasīt sēnes un ogas, un pelnīt.

Zviedrijas sabiedrisko attiecību firma, kas pagājušajā gadā, atbalstot demokrātiju, pār Baltkrieviju kaisīja rotaļu lācīšus, tagad pārdošanā izlikusi notikumā iesaistīto lidmašīnu. Tā sola, ka iegūtā nauda tiks novirzīta cīņai par brīvu Baltkrieviju, ziņo thelocal.se.

Pārdošanā izliktā lidmašīna - pilnībā funkcionējoša 1968. gada Jodel, tika izmantota pagājušā gada jūlijā, lai nelegāli šķērsotu Baltkrievijas robežu un izmestu simtiem mazu lācīšu ar piestiprinātu vēstījumu par vārda brīvību.

«Mums nepieciešams to pārdot pirms ziemas iestāšanās, jo turēt to apsildītā angārā ir ļoti dārgi,» skaidrojis Tomass Mazetti no sabiedrisko attiecību uzņēmuma Studio Total.

Viņš atklājis, ka par lidmašīnas iegādi interese izrādīta jau pirms tās izlikšanas izsoļu vietnē eBay.

«Bija viens traks amerikānis, kurš gribēja to pirkt ar nosacījumu, ka mēs ar to pārlidosim pāri Atlantijas okeānam... vai arī, ja mēs to izjauksim (un tādējādi iznīcināsim). Mēs gribētu to pārdot vienā gabalā. Tā ir izmantojama lidošanai un arī skaista,» stāstījis firmas pārstāvis.

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Maizes ražotāja SIA «Lāči» apgrozījums 2018.gadā pieaudzis par 2,1% jeb 173,89 tūkstošiem Eiropas savukārt peļņa gada laikā palielinājusies par 31,65 tūkstošiem eiro.

Kā skaidrots vadības ziņojumā, galvenie iemesli peļņas pieaugumam bija darba ražīguma kāpums, efektivitātes uzlabošana, ekonomika mārketingā un citos saimnieciskajos izdevumos, kā arī izmaiņas produktu portfelī.

SIA «Lāči» apgrozījums 2018.gadā audzis līdz 8,31 miljonam eiro, bet peļņa – līdz 164,25 tūkstošiem eiro. 7,81 miljonu eiro no kopējā apgrozījuma uzņēmumam nodrošinājuši ieņēmumi no preču pārdošanas, bet atlikušo daļu – pakalpojumu sniegšana.

Pārskata gadā uzņēmuma darbinieku skaits palielinājies līdz 271 strādājošajam un personāla izmaksas, tostarp gan apdrošināšana, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un darba alga veidojušas 3,30 miljonus ciro (+3,51%, salīdzinot ar 2017.gadu).

Maizes un konditorejas ražotājs SIA Lāči pievērsies konfekšu ražošanai.

Jaunajā projektā investēti 30 tūkstoši eiro un konfektes ir roku darbs. Patlaban uzņēmums ražo četru veidu konfektes, bet nākotnē paredzēts paplašināt produktu klāstu. N. Skauģis negatavojas konkurēt ar lielajiem saldumu ražotājiem, bet Lāču konfektes būs nišas produkts. Viņš uzskata, ka tirgū ir liela importa konfekšu pārpilnība un Lāču konfektes var būt labs importa aizstājējprodukts. «Mums visiem ir vieta tirgū kā vietējiem ražotājiem,» tā N. Skauģis.

SIA Lāči šogad svin 20 gadu jubileju. Uzņēmums attīstījies soli pa solim un šo gadu plāno pabeigt ar 4.9 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad uzņēmums apgrozīja 4.6 miljonus Ls.

Pēdējā laikā Zviedrijas un Baltkrievijas attiecību epopeja varētu pat šķist smieklīga un varētu kalpot par visai paradoksālu piemēru tam, kā no mušas laika gaitā izaug zilonis, ja vien perspektīvā tas viss nedraudētu radīt visnotaļ negatīvas sekas trešajai pusei - mums. Proti...

Vispirms kāda zviedru privātkompānija, visticamāk, lai popularizētu savu darbību pašas Zviedrijas tirgū, ar lidmašīnu nelikumīgi šķērsojusi Baltkrievijas robežu, lai tur pilnīgi netraucēti varētu izkaisīt vairākus simtus plīša lācīšu. Principā tā ir rīcība, kas kvalificējama kā aviohuligānisms,un attiecīgajiem zviedru asprāšiem vien varētu ieteikt nākamajā reizē izvēlēties kādu cienīgāku pretinieku, piemēram, Krieviju vai Ziemeļkoreju, kur arī ar cilvēktiesībām viss īsti labi nav. Tad šie lidotāji gan uzmanību sev lielāku pievērstu, gan arī pie viena vēl dabūtu to, ko parasti mēdz apzīmēt ar jēdzienu «asas izjūtas». Ar to viss nebūt nebeidzās, jo Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko, būdams pazīstams kā neadekvātu lēmumu pieņēmējs, turklāt vēl līdz sirds dziļumiem apvainots, ka nav ielaists Londonā, kur norisinās Olimpiskās spēles, nolēma spert totāli radikālu soli - izraidīt Zviedrijas vēstnieku. Formāli, protams, skaitās, ka zviedru vēstnieks Minskā ticies ar «nepareizajiem» aktīvistiem, taču izraidīšanas fakts kaut kā ļoti sakrita ar minēto lācīšu epopeju.