SIA Lāči pērn atvēruši vairākus veikaliņus, kas sekmējis ieņēmumu pieaugumu

Dažādu apstākļu dēļ pagājušais gads nebija viegls, bet kopumā savus plānus izpildījām un rezultātus sasniedzām, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Jaunus veikalus šogad uzņēmums pagaidām neplāno atvērt, jo jātiek galā ar esošajiem. Viena no lielākajām problēmām ir darbaspēka trūkums. N. Skauģis uzskata, ka jāsakārto esošā sistēma, lai varētu ievest darbaspēku uz noteiktu laiku.

«Svarīgs jautājums ir bezgalīgās slimības lapas. Tik daudz, cik cilvēki slimo pēdējos gados, – nezinu, vai Lāči būtu attīstījušies, ja tā būtu agrāk. Tā nav tikai mūsu uzņēmuma problēma, tā ir arī citos uzņēmumos. Algas ir legālas, tātad bezdarbnieka pabalsts ir stabils. Kāpēc lauku cilvēkam jānāk cept maizi, ja viņš pa vasaru var saņemt pabalstu un iet lasīt sēnes un ogas, un pelnīt.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskatījusi maizes ceptuves Lāči iebildumu par SIA Pobeda Confectionery iesniegto preču zīmes Lāču ģimene reģistrēšanu 2017.gadā Latvijas Patentu valdē. Uzklausot abu pušu argumentāciju, padome lēma par labu SIA Lāči, noraidot otra uzņēmuma mēģinājumu darboties Latvijā līdzīgā segmentā ar iepriekšminēto preču zīmi, informē SIA Lāči.

Padome nolēma, ka Pobeda Confectionery preču zīme Lāču ģimene Latvijā atzīstama par spēkā neesošu.

SIA Lāči uzsver, ka uzņēmuma darbošanās ar Lāču vārdu Latvijā ir pierādāma jau 25 gadu garumā un preču zīme izmantota gan ražotāja, gan produkcijas nosaukumos. «Tirdzniecības dati lielākajos veikalu tīklos, atpazīstamība un publiski pieejamie reputācijas rādītāji ir neapšaubāms sabiedrības vērtējums un vienlaikus uzņēmuma kapitāls, kas veido arī zīmola vērtību, prestižu un unikalitāti. Diemžēl tas neizslēdz arī iespēju citiem ražotājiem izmantot jau nostiprinātu tēlu, kas rada pozitīvas asociācijas, kaut vai lai izveidotu sasaisti ar savu produkciju tikai uz vārdiskas līdzības pamata vien,» norāda SIA Lāči.

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Maizes ceptuve SIA «Lāči» reģistrējusi jaunu komercķīlu, ieķīlājot pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs is AS «SEB banka», un komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no šogad martā noslēgta kredīta līguma. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 232,5 tūkstoši eiro.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju, uzņēmumam kopumā ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Lāči» dibināta 1995.gadā, un tās pamatdarbība ir maizes, kā arī svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošana. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Normunds Skauģis.

2017.gadā SIA «Lāči» palielināja apgrozījumu līdz 8,140 miljoniem eiro, un uzņēmuma tīrā peļņa bija 133 tūkstoši eiro. Uzņēmums vidēji nodarbināja 282 darbiniekus.

Rīdzinieces Daces Grandavas filca lāči top jau kopš 2009. gada, tomēr sabiedrībai tie atrādīti tikai pēdējos pāris gados, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Misha attīstības vēsture īsuma ir šāda: sākumā bija lāči, tad auskari un cimdi, vēl pirms tam – cimdi. «Kaut kad ļoti sen manīju sievietes melnos cimdus ar košiem dekoriem, nepiefiksēju tehniku, bet atmiņā palika nospiedums, pilnīgi pa pieri iesita, kā es gribu uztaisīt cimdus ar krāsainiem ziediem,» atceras Dace. Mokošais jautājums – kā tādus radīt: adīt vai izšūt, kur meklēt piemērotāko tehniku? Lāču cilts dzima 2009. gada rudenī ar ciltstēvu priekšgalā, kad kolēģe iepazīstināja ar sausās (adatas) filcēšanas pamatiem. «Kad sāku darboties ar filcu, radīju savu pirmo lācīti – visu savu lāču ciltstēvu, kurš ļoti attāli līdzinās šodienas Misha lāčiem,» atminas Dace. Tobrīd neviens tādus lāčus–piespraudes netaisīja, vai arī Dace nebija tos sastapusi. Pati viņa ir mēģinājusi veidot arī ziedus, arvien telpiskākus. «Sākumā bažījos, ka, nonākot saskarē ar ūdeni, darinājumi varētu zaudēt formu, bet, vienreiz formu ieguvis, tas to vairs nemaina,» skaidro Dace.

Latviešu mākslinieces Baibas Ošenieces aizraušanās ir rotaļu lācīšu un leļļu gatavošana. Darinot savus lāčus, viņai radusies ideja veidot īpašo raudzību lāci – tas top, ņemot vērā jaundzimušā «parametrus» - augumu un svaru piedzimšanas brīdī.

Raudzību lāčukiem precizitāte ir līdz gramam un milimetram. «Paņemot raudzību lāci rokā, neviena mamma netic, ka viņu mazulis piedzimstot bijis tik smags,» stāsta Lāču darbnīcas saimniece Baiba.

Raudzību lāci iespējams ietērpt mazuļa pirmajās drēbītēs. Pastāv iespēja uzšūt kleitiņu lāču meitiņai vai fraciņu lāču puikam ar jaundzimušā iniciāļiem. Šāda personalizēta lāča izmaksas ir aptuveni 250 līdz 300 eiro. Pusi no cenas veido materiālu izmaksas, otru pusi – roku darbs.

Visi darbi pārsvarā aizceļo uz ārzemēm - Krieviju, Japānu, Kanādu, Vāciju, un tikai kādi 10% no radītā paliek tepat Latvijā, pastāstīja Baiba.

Uzņēmējiem jaunā Covid realitāte nozīmē jaunu tirgu apguvi tikai bezkontakta veidolā un būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs.

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie piesardzības pasākumi ceļošanai būtiski apgrūtina jaunu pircēju piesaisti ārzemēs, jo attālinātās iespējas pilnībā nespēj aizstāt klātienes vizītes, tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji.

“Ikvienu jaunu sadarbības partneri jācenšas pārbaudīt, cik vien tas iespējams, jo ar nezināmiem klientiem sadarbību neuzsākam, tāpēc ka krāpniecības uzplūdi ir viļņveidīgi,” situāciju skaidro maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš norāda, ka vienīgais izņēmums ir tie potenciālie un līdz šim nezināmie darījumu partneri, kuri ir gatavi samaksāt 100% avansu par izvēlēto preci.

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Maizes un konditorejas produktu ražotājs SIA Lāči jau trešo gadu pēc kārtas uzrādījis stabilu apgrozījuma pieaugumu, liecina Lursoft dati.

Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka pagājušajā gadā uzņēmums apgrozījis 7,12 miljonus eiro, kas ir par 8,55% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņu pēc nodokļu nomaksas veidojuši 258,366 tūkstoši eiro. 2012. gadā peļņa bija aptuveni 297 tūkstoši eiro. Vairāk nekā pusi jeb 56,22% no uzņēmuma kopējā neto apgrozījuma pērn nodrošinājuši ieņēmumi no maizes ražošanas, bet vēl 32,08% devuši konditorejas izstrādājumi.

Maizes ceptuves vadītājs Normunds Skauģis norāda, ka 2013.gadā uzņēmuma pārdošanas izmaksas samazinājušās par 0,5%, savukārt administratīvās izmaksas augušas par 12,5%. Ievērojamas izdevumu starpības pērn bijušas pozīcijā pārējie ieņēmumi, jo uzņēmums aizvadītajā gadā saņēmis mazāku ES atbalsta fondu finansējumu, kā arī sadaļā pārējās izmaksas, jo kritiskāk novērtēti debitoru parādi, koriģēti iepriekšējo periodu izdevumi, kā arī norakstīti atsevišķi ieguldījumi pamatlīdzekļos.

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Šveices šokolādes ražotājs Lindt & Sprungli trešdien uzvarējis ilgstošā tiesas prāvā pret Vācijas saldumu ražošanas uzņēmumu Haribo, Vācijas federālajai tiesai atzīstot, ka Šveices kompānijas ražotie šokolādes lācīši nav Vācijas uzņēmuma izstrādāto želejas lācīšu kopijas.

«Lindt pārdotās lāča formas šokolādes, kas ietītas zelta folijā ar sarkanu lentīti, nepārkāpj Haribo zelta lāča preču zīmi un nav pretlikumīgas augļu želejas produktu imitācijas,» norāda tiesa.

Haribo 2012.gadā Lindt iesūdzēja tiesā pēc tam, kad Šveices kompānija Ziemassvētku sezonai sāka tirgot Lindt šokolādes lāču figūras.

Šveices uzņēmums norādīja, ka lāča figūras iedvesmojušas populārās Lieldienas zaķu šokolādes, kuras arī ietītas zelta folijā un izdekorētas ar sarkanu lentīti un nelielu zvaniņu.

Vācijas tiesa sākotnēji atbalstīja Haribo sūdzību, taču apelācijas tiesa šo lēmumu noraidīja, paziņojot, ka šokolādes lācīšus nav iespējams sajaut ar Haribo želejas saldumiem.

Babītes novada maizes ceptuve Lāči pagājušajā gadā noturēja apgrozījumu iepriekšējā līmenī, vienlaikus piedzīvojot četrkārtīgu peļņas kritumu, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 7,27 miljoni eiro salīdzinājumā ar 7,47 miljoniem iepriekšējā gadā, bet peļņa bija 57 613 eiro salīdzinājumā ar 256 060 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kritums skaidrojams ar izejvielu cenu kāpumu, minimālās darba algas pieaugumu un lielākiem ieguldījumiem eksporta tirgu apguvē.

Tāpat ziņojumā atzīts, ka ļoti negatīvu iespaidu uz finanšu rādītājiem atstājis ieilgušais remonts uzņēmuma centrālajā veikalā Benūžu Skauģos līdzās Liepājas šosejai, kur krasi krities gan apgrozījums, gan peļņa. Iznākumā uzņēmums bija spiests sarunās ar banku pārskatīt kredītu grafikus, kā arī nācies nedaudz paaugstināt atsevišķu produktu cenas, kompensējot algu un izejvielu izmaksu pieaugumu.

Lāči agrāk vai vēlāk atnāks, bet, iespējams, tie vēl nav tuvu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nu jau pagājuši vairāk nekā septiņi gadi, kopš pasaules lielākajos akciju tirgos tendences nav diktējuši lāči jeb tirgus raksturojošo indikatoru vērtības nav sarukušas vismaz par 20%. Arī šobrīd tirgus dalībnieki, šķiet, ir noskaņojušies uz tālāku cenu pieaugumu akciju tirgū – ASV ekonomika pārliecinoši atveseļojas un otrpus Atlantijas okeānam – Eiropā – kvantitatīvās minstināšanas (likviditātes drukāšanas) sviru norāvusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Tiek lēsts, ka straujākiem ekonomikas izaugsmes tempiem galu galā vajadzētu atspoguļoties vēl lielākos kompāniju ieņēmumos un peļņā.

Kādu Krievijas ciematu apsēduši vairāk nekā piecdesmit polārlāči, un tam kā iemesls tiek minētas klimata pārmaiņas, ziņo BBC.

Lai pasargātu iedzīvotājus no lāčiem, Čukotskas autonomā apgabala Rirkaipijas ciematā ir atcelti visi sabiedriskie pasākumi un tiek pastiprināti apsargātas skolas.

Dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka pie vainas varētu būt klimata pārmaiņas - plāns piekrastes ledus liek lāčiem meklēt pārtiku ciematā, nevis jūrā.

Izskan minējumi, ka polārlāču vizītes Rirkaipijas ciematā, kuru apdzīvo 700 pastāvīgie iedzīvotāji, kļūst tik regulāras, ka ir pienācis laiks evakuēt visus iedzīvotājus.

Patlaban ciematā mēdz viesoties 56 polārlāči, savukārt pirms pieciem gadiem - vien aptuveni pieci gadā.

Lāču vidū esot gan jauni lāči, gan lāči seniori, tai skaitā novērotas arī lāču mātes ar mazuļiem. Lielākā daļa lāču izskatās samērā novājējuši.

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.

Pārtikas rūpnieki norāda, ka iespējamā PVN celšana var samazināt ražotāju skaitu un iedzīvotāju pirktspēju

Iespēju palielināt PVN līdz 23%, kas minēts kā viens no iespējamiem risinājumiem papildu līdzekļu gūšanai veselības aprūpes finansēšanai, ražotāji sauc par pilnīgi nepieņemamu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pikts par šo ieceri ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Lāči saimnieks Normunds Skauģis. «Tas nestu ļaunumu gan dārzeņu ražotājiem, gan maizniekiem. Maize paliktu par 2–3 santīmiem dārgāka, un mēs kā ražotāji ciestu. Laika gaitā arī starpnieki gribētu savu tiesu un pieliktu maizes cenai klāt, līdz ar to pieaugums būtu vēl lielāks. Ja PVN celtu par 1%, tas vēl nebūtu tik dramatiski, bet ja par vairākiem procentiem, tad gan,» teica N. Skauģis. Ieguvēji būtu lēto tomātu un gurķu importētāji, jo viņu ražotājvalstīs PVN likme ir krietni vien mazāka.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību un likumdevējus nekavējoties rīkoties, lai samazinātu strauji pieaugošo enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz pārtikas produktu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu un attiecīgi galaproduktu cenu veikalos, informē LMB izpilddirektore Gunta Duka.

Krīzes apstākļos, jo īpaši ārkārtas situācijā, ir jādara viss nepieciešamais, lai iedzīvotāji varētu atļauties iegādāties pārtiku, lai būtu nodrošinātas pamatvajadzības. Tikpat svarīgi ir saglabāt darbavietas un vietējo ražošanas uzņēmumu jaudu, jo īpaši valstij stratēģiski svarīgajā pārtikas ražošanas nozarē.

Pēdējo mēnešu straujais cenu kāpums par elektroenerģiju, gāzi un degvielu jau ir radījis vērā ņemamu ražošanas un piegādes izmaksu palielinājumu. Nav pārliecības, ka ražotāji spēs turpmāk segt arvien pieaugošās izmaksas bez ievērojamiem zaudējumiem, un tad vienīgā iespēja ir celt maizes cenas, kam savukārt šajā situācijā noteikti nav gatavi patērētāji. Sabiedrībā pieaugošais nabadzības risks, uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšana vai pat slēgšana var radīt neatgriezeniskas sekas tautsaimniecībai un tas noteikti nevarētu būt valsts interesēs.

Latvijas uzņēmumu reputācijas topā šogad uzvarējusi maizes ceptuve Lāči, bet uzņēmumu vadītāju reputācijas topā pirmo vietu ieguvis ceptuves vadītājs un īpašnieks Normunds Skauģis, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli un laikraksta Dienas Bizness ikgadēji veidotā Uzņēmumu reputācijas topa un Uzņēmumu vadītāju topa rezultāti.

Reputācijas topa 2. vietā telekomunikāciju uzņēmums Latvijas Mobilais telefons, 3.vietā - graudu pārstrādes uzņēmums Dobeles dzirnavnieks, 4.vietā - Swedbank, 5.vietā vietā - zāļu ražotājs Grindeks, 6.vietā kosmētikas ražotājs Stenders, 7.vietā - kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics, 8.vietā - degvielas un citu preču mazumtirgotājs Statoil Fuel & Retail Latvia, 9.vietā - kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, 10.vietā - ēdināšanas uzņēmums Lido.

Uzņēmumu vadītāju reputācijas topa 2.vietā ir Lido vadītājs Gunārs Ķirsons, 3.vietā - Latvijas Mobilā telefona vadītājs Juris Binde, 4.vietā - Madara Cosmetics vadītāja un līdzīpašniece Lotte Tisenkopfa-Iltnere, 5. vietā - apgāda Zvaigzne ABC vadītāja un lielākā īpašniece Vija Kilbloka, 6. vietā - izdevniecības Santa vadītāja un līdzīpašniece Santa Anča, 7. vietā - AS UPB dibinātājs, padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, 8. vietā - Swedbank vadītājs Māris Mančinskis, 9. vietā - kosmētikas ražotāja Dzintars vadītājs Iļja Gerčikovs, bet 10. vietā Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".